ZIŅAS  
Sterling Ruby. Foto: Martin Argyroglo

Jaunas izstādes mūsu platuma grādos 0

Izstādes Rīgā, Viļņā, Malmē, Stokholmā un Kopenhāgenā

Arterritory.com
12/12/2012 

“Latvenergo” ēkai veltīta arhitektūras izstāde Rīgā, amerikāņu mākslinieka Stērlinga Rubija pirmā izstāde Zviedrijā, Francijas mākslinieki Viļņā un citas jaunas izstādes Baltijā un Skandināvijā. Ja nu svētku laikā galeriju un muzeju durvis nevērsiet, izstādes apskatāmas vēl arī nākamgad.

Sterling Ruby
Bonniers Konsthall, Stokholma
15. decembris, 2012 – 17. marts, 2013

Amerikāņu mākslinieks, profesionāls skeiters un 20. gadsmita 80. gadu panku kustības dalībnieks Stērlings Rubijs (Sterling Ruby, 1972) laikrakstā New York Times pasludināts par vienu no interesantākajiem mūsdienu autoriem. Viņa darbos tiek pētīta psiholoģiskā telpa, kurā individuālas izpausmes nonāk konfrontējošās attiecībās ar sabiedrības stereotipiem. Bonniers Konsthall piedāvā pirmo Stērlinga Rubija personālizstādi Zviedrijā, kas apmeklētājiem atvērta no 15. decembra līdz 2013. gada 17. martam. Tajā apskatāmās soft work instalācijas veidotas no tekstilmateriāla ar mīkstu pildījumu un savos gigantiskajos izmēros māna skatītāju, radot komforta ilūziju, kādu parasti sniedz spilveni un pufi. Tikai ieskaitoties ciešāk, atklājas, ka amerikāņu karogs izmantots gigantiska vampīra mutes radīšanai, bet mīkstās rotaļlietas karājas no jumtiem kā uzblīduši dzīvnieku līķi.

Torsgatan 19
Stokholma, Zviedrija
www.bonnierskonsthall.se

Lia-Asta Knāķe “Latvenergo”
Latvijas Arhitektūras muzejs, Rīga
No 13. decembra, 2012 

“Latvenergo” centrālā biroja ēka Pulkveža Brieža ielā, kuras būvniecība, sākot no 1971. gada, ir īstenota vairākās celtniecības kārtās, iezīmē simboliskas krustceles. Bijušais Enerģētiķu nams ir uzlūkojams kā sava laikmeta pieturzīme, tomēr postpadomju mantojums vienlaikus bieži tiek vērtēts kā stagnatīva vai pat vidi degradējoša parādība. Ēku projektējusi šarmantā latviešu arhitekte Lia-Asta Knāķe (1929), kuras profesionālās kvalitātes formula bija tam laikam principiāli jauni paņēmieni – tīras līnijas un dinamiskas formas. Liela daļa arhitektes radošā mantojuma nav līdz mūsdienām saglābājusies, taču tieši Knāķe iezīmēja 20. gadsimta 60. un 70. gadu Rīgas koķetākos vaibstus, veidojot interjeru tādās populārās publiskajās telpās kā “Luna” (1959), “Jaunība” (1960), restorānā “Valūtas bārs”(1962), kuru tautā dēvēja par “Bedri”, tāpat vasaras kafejnīcai “Pils” (60. gadi) un “Putnu dārzam” (1970). Latvijas Arhitektūras muzejā no 13. decembra ir apskatāma izstāde “Latvenergo”, kas veltīta Lia-Astas Knāķes mūža lielākajam projektam. Izstādes rīkotāji uzskata, ka vērtību pārvērtēšanas laiks ir bijis gana garš, lai “Latvenergo” ēku uzlūkotu jau kā nozīmīgu kultūrzīmi. 

M. Pils 19
Rīga, Latvija
www.archmuseum.lv

Karla Nīlsena un Annas Marijas Karlas Nīlsenas balva 2012
Den Frie Centre of Contemporary Art, Kopenhāgena
1. decembris, 2012 – 6. janvāris, 2013

Četri radikāli mūsdienu mākslinieki satiekas Den Frie Laikmetīgās mākslas centrā, kur līdz 2013. gada 6. janvārim ir apskatāma Karla Nīlsena un Annas Marijas Nīlsenas 2012. gada stipendiātu izstāde. Šogad laureātu vidū ir asprātīgo mākslinieku duets Elmgreen & Dragset, “cita” dizaina autore Nina Saunderss (1958) un mūsdienu mākslas pasaules ekstrēmiste Lilibeta Kuenka Rasmusena (Lilibeth Cuenca Rasmussen, 1970). Skandināvu dueta Elmgreen & Dragset sastāvā ir Mišels Elmgrīns (Michael Elmgreen, 1961, Dānija) un Ingars Dragsets (Ingar Dragset, 1969, Norvēģija). Kopā viņi strādā kopš 1995. gada, pārbaudot ne tikai mākslas, arhitektūras un dizaina attiecību robežas, bet arī savienojot jēgpilnu koncepcijas saturu ar asprātīga humora devu. Nina Saunderss savā mākslā izmanto visiem atpazīstamus mēbeļu dizainus, kurus, nedaudz pārveidojot, rada jaunus stāstus un maina skatītāju priekšstatus par visiem pieņemto un jau zināmo. Savukārt filipīniešu izcelsmes māksliniece Lilibeta Kuenka Rasmusena ar antropoloģijas zinātnieces degsmi savā daiļradē pēta identitātes, dzimuma un sociālo attiecību aspektus, dažādās performancēs un video darbos izaicinot ne tikai skatītāja, mākslas, bet arī savas fiziskās izturības robežas.

Prestižās stipendijas mērķis ir prezentēt aktuālo mākslu, vienlaikus turpinot Nīlsenu ģimenes iesāktās tradīcijas Dānijas kultūras telpā. Stipendija tiek pasniegta reizi divos gados jau 50 gadu garumā un ir 400’000 dāņu kronu (nepilnu 40’000 latu) apmērā.

Oslo Plads 1
Kopenhāgena, Dānija
en.denfrie.dk

Pablo Pijnappel “Fontenay-aux-Roses”
Malmö Konsthall, Malme
20. decembris, 2012 – 20. janvāris, 2013

Parīzē dzimušajam Brazīlijas mūsdienu māksliniekam Pablo Pinapelam (Pablo Pijnappel, 1979) ir īpašas attiecības ar pagātni. Savās instalācijās viņš izmanto bērnībā aktuālu tehniku, kā arī tālaika fotogrāfijas, jo kālab gan uzņemt jaunus attēlus, ja fotogrāfijas par interesējošām tēmām jau eksistē? No attēliem mākslinieks rada savdabīgas kolāžas, kas, savstarpēji nomainoties, – līdzīgi kā filmā – uzbur vienotu stāstu. Malmes mākslas telpā Malmö Konsthall no 20. decembra līdz 2013. gada 20. janvārim tiek prezentēts Pablo Pinapela 2010. gadā tapušais video darbs Fontenay-aux-Roses. Tas aizved skatītāju uz 20. gadsimta 80. gadu Parīzes tāda paša nosaukuma piepilsētu, kurā, starp citu, ir dzimis pats autors. Pinapels salīdzina savus darbus ar krimināllietu izmeklēšanu. Tiek pētīta informācija, meklēti pierādījumi, arhivēti stāsti un attēli, lai pierādītu, kas ir noticis konkrētā laikposmā. Vai stāsts ir restaurēts precīzi, cik tajā ir fikcijas un cik realitātes – šie jautājumi paliek atvērti, kamēr Pinapels atgādina: “Tas, kā un ko mēs atceramies, ir cieši saistīts ar to, kas mēs esam.”

Johannesgatan 7
Malme, Zviedrija
www.konsthall.malmo.se 

“PANORAMA 14”
Contemporary Art Centre CAC, Viļņa
30. novembris, 2012 – 20. janvāris, 2013

Kad mijiedarbojas elektroniskās ierīces, vai mijiedarbojas arī cilvēki? Kādas ir atšķirības starp apmeklētāju un pilnīgu svešinieku, dalībnieku un robežu pārkāpēju? Kā realitātes dokumentācija savienojama ar “lūrēšanu pa atslēgas caurumu”? Tie ir jautājumi, kurus Viļņas Laikmetīgās mākslas centrs CAC uzdeva 1997. gada izstādē Ground Control un nu pie tiem atgriežas jaunā ekspozīcijā Panorama 14, kas līdz 2013. gada 20. janvārim ir atvērta apmeklētājiem. Izstāde veidota kā izlase no Francijas mākslas centra un skolas Le Fresnoy (dibināta 1997. gadā) ikgadējās darbu parādes. Tās ietvaros atbilžu kāros skatītājus priecē vairāk nekā divdesmit Francijas mākslinieku video darbi, fotogrāfijas, animācijas, skaņas un mūzikas instalācijas, kā arī speciāli sagatavota, iespaidīga filmu programma. Tostarp apskatāma Anrī Salā veidota filma. Video mākslinieks Salā pārstāvēs Franciju 55. Venēcijas mākslas biennālē 2013. gadā.

Vokieciu 2
Viļņa, Lietuva
www.cac.lt

Arno Marnics “Koki pilsētā”
Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Rīga
13. decembris, 2012 – 20. janvāris, 2013

Latviešu fotomākslas entuziasts Arno Marnics (1975) fotografēšanu ir apguvis pašmācības ceļā, kā arī studijās pie tādiem ievērojamiem latviešu autoriem kā Gunāra Bindes, Astrīdas Meirānes, Aivara Liepiņa, Vilņa Auziņa un citiem. Neatlaidības un interešu noturības summa raksturo Arno Marnica daiļradi. Piecu gadu garumā, viņš pētīja un savos uzņēmumos fiksēja koku ēnu mežģīņu rakstus pilsētas ainavā. To prombūtne no dabiskās vides un “zīmējumi” uz urbānās pilsētas mūru sienām, simboliskā veidā stāsta par cilvēka attiecībām ar dabu. Fotogrāfiju sērija apkopota Arno Marnica personālizstādē “Koki pilsētā”, kuru Latvijas Fotogrāfijas muzejā var apskatīt līdz 2013. gada 20. janvārim. Līdzīgi kā koks, kas kļūst par robežzīmi starp dabu, cilvēku un pilsētu, ēna mākslinieka pētījumā ir gaismas klātbūtnes liecinieks. Izstādes autors Arno Marnics komentējot stāsta: “Strādājot pie šīs sērijas, neviļus nācās aizdomāties par ēnas pastāvēšanas iemesliem. Rezultātā atskārtu, ka ēna nevar pastāvēt bez gaismas. Tai pat laikā, ēna ir arī apliecinājums tumsas pastāvēšanai.”

Mārstaļu iela 8
Rīga, Latvija
fotomuzejs.lv