ZIŅAS  
Fragments no Annas Novikovas fotogrāfijas

Pirmā foto izsole Latvijā! 0

Elīna Zuzāne
10/12/2012 

15. decembrī plkst. 15.00 Kalnciema kvartālā norisināsies Latvijas pirmā laikmetīgās fotogrāfijas izsole, kur no 29 latu sākumpozīcijas tiks iekurbulēts adrenalīna piepildītais solīšanas process, ar cerībām iegūt kādu no 29 labi zināmu mākslinieku (galvenokārt fotogrāfu, bet ne tikai) darbiem. Izsolei pieteiktās fotogrāfijas šobrīd ir apskatāmās izstādē “Rādītprieks”, turpat Kalnciema kvartālā.

Kā stāsta projekta idejas autors, fotogrāfs un fineArtPrint.lv īpašnieks Aivars Purmals, izstādes nosaukums veido asociācijas ar radošā procesa posmiem “radīt” un “rādīt” un lieliski iederas izstādes koncepcijā – plašākai publikai izrādīt tos attēlus, kas līdz šim nav iekļauti nevienā mākslas projektā. 

Arterritory.com tikās ar Aivaru Purmalu, lai uzzinātu par projektu kaut ko vairāk. 

jums radās ideja par projektu “Rādītprieks”?

Fotogrāfijai ir vairāki būtiski aspekti. Viens no tiem ir tās fiziskā forma. To var paņemt rokās, aptaustīt un pieliekt pie sienas. Tā ir taktils objekts. To, protams, var lietot arī digitāli, bet šis objekta kā artefakta aspekts ir ļoti svarīgs. Veidot “Rādītprieku” mani vistiešākajā veidā pamudināja raksts, kurš iesākās ar vārdiem Work on projects and series has killed photography. Vēl pirms biju izlasījis rakstu līdz galam, dzima doma par izstādi. Sapratu, ka tā ir problēma, ar kuru es pats esmu saskāries. Ja fotogrāfs sevi redz strādājam laikmetīgās fotogrāfijas kontekstā, viņš strādā sēriju veidā. Bet ik pa brīdim failos atrodas kāda bilde, kuru nav iespējams nekur ievietot. Iespējams pat, ka fotogrāfs pārstāj fotografēt ārpus kāda projekta robežām. Inta Ruka, piemēram, nepiedalījās “Rādītpriekā”, jo viņa nekad nav fotografējusi citādāk kā vien sērijās. Daudziem tāda atsevišķu darbu iekļaušana izstādēs ir šķirtne, kas nodala mākslas amatierismu un profesionalitāti. 

Tā kā 99 procenti no māksliniekiem, kas piedalās “Rādītpriekā” ir regulāri mani klienti, es biju unikālā pozīcijā, jo mēs paši varējām fotogrāfijas nodrukāt un noformēt. Tā arī tas notika. Kā izraudzījāmies, kurus māksliniekus iekļaut projektā? Ļoti lielā mērā tas bija subjektīvs lēmums. Lielākoties izstādē ir iekļauti tie latviešu autori, kurus var klasificēt kā laikmetīgus fotogrāfus un kuri pēdējo gadu laikā ir rīkojuši izstādes. 

Un kā nonācāt pie domas par izsoli?

Katra izstādē iekļautā bilde ir mākslas darbs, kurš tiek drukāts unikālā kopijā. Kad kādu dienu mēs ar Ivetu Vaivodi un Aleksandru Gronski sēdējām, un es viņiem stāstīju par domu rīkot izstādi, projekts dabīgā ceļā attīstījās līdz tagadējai koncepcijai. Ja jau tā ir unikāla bilde unikālā kopijā, tad kālab gan nerīkot izsoli?

Nākamais lielais lēciens bija saistīts ar materiālām izpausmēm. Ja sākotnēji bija domāts, ka fotogrāfijas būs kā loksnes pie sienas, kuras tiks izsolītas un pēcāk katrs varēs noformēt kā vēlas, soli pa solim nonācām līdz tam, ka jānoformē tomēr mums. Tādu kolekcionāru, kas nodarbotos ar laikmetīgo fotogrāfiju, Latvijā praktiski nav. Ja ir, tad tie ir vien daži cilvēki. Bet ja darbi ir noformēti un ready to use, tie varētu ieinteresēt arī tos, kas vienkārši vēlas fotogrāfijas lietot savā interjerā. Tās varētu būt saistošas jaunajiem kolekcionāriem, kā arī esošiem un topošiem laikmetīgās mākslas pircējiem.

Tāpat bija skaidrs, ka nevaram šādas bildes noformēt kā grupas izstādē – visas vienādi, jo katra fotogrāfija ir citādāka; bet vienlaikus centāmies nepārspīlēt. Tomēr sākumcena ir saglabāta nemainīga – 29 lati.


Foto: Arnis Balčus

Uz ko tiek likts lielāks uzsvars – uz izstādi vai izsoli?

Izsole, protams, izceļas kā unikāla, bet tajā pat laikā tā būs tikai 15. decembrī plkst. 15.00. Turpretim izstāde jau notiek un ir apskatāma.

Kāds ir izstādes un izsoles mērķis? Vai vēlaties ar to kaut ko sasniegt? 

Dot Latvijas mākslas fotogrāfiem iespēju nopelnīt ar savu darbu. Šobrīd Latvijā fotogrāfiju principā neiegādājās. Tāda tirgus, par kuru varētu nopietni runāt, Latvijā nav. Ja cilvēki nolemj pirkt fotogrāfijas, tad visbiežāk no ārzemēm. 

Kāds tam varētu būt iemesls? 

Latvijā, manuprāt, fotogrāfija netiek uztverta līdzvērtīgi oriģinālmākslai. Vienkārši izsakoties – tā netiek uztverta kā māksla, par kuru maksāt pietiekami lielu naudu. Fotogrāfijas uztveres robeža ir ap kādiem 150 latiem, bet tad tai ir jābūt lielai un ļoti glīti noformētai. Visticamāk, jābūt attēlotam kādam skaistam dabas skatam. Es nevēlos izklausīties augstprātīgs, bet fotogrāfija šodien pārsvarā spēlē dekoratīvu funkciju. Praktiski jebkurš no šiem “Rādītprieka” autoriem nelielos izmēros Rietumeiropā maksā vismaz 500 eiro. Aleksandra Gronska fotogrāfiju cena galerijā ir no 2000 līdz 3000 eiro (laidienā 10 + 2 AP). Latvijā ir maz cilvēku, kas būtu gatavi par šiem mākslas darbiem maksāt līdzīgu summu. Arī pats laidiena princips pie mums ir ļoti grūti aptverams. Cilvēki nav gatavi noticēt spēles noteikumiem. Viņi vienkārši netic! Latvijā ir arī ļoti maz galeriju, kuras pārstāvētu laikmetīgo fotogrāfiju. Izņēmums varbūt ir galerija “Birkenfelds”. Ja Latvijas tirgū ir notikuši kādi darījumi fotogrāfijas sfērā, tad tos visdrīzāk ir veicis  Toms Zvirbulis [galerijas direktors]. Tomēr “Birkenfeldā” lielāks uzsvars ir uz klasisko fotogrāfiju.


Foto: Alnis Stakle

Laikmetīgā fotogrāfija Latvijā nav demokrātiska. Tas ir vēl viens ļoti liels šķērslis pieprasījumam. Izstādē ir maz autoru, kuri vidējam Latvijas iedzīvotājam būtu vienkārši “patērējami”. Smadzenēm un acīm ir jāpierod. Ir jābūt jau “samaitātam”. Tas nav vienkārši. 

Vai nākotnē plānojat šo projektu turpināt?

Tas lielā mērā atkarīgs no izsoles rezultātiem. Atklāšanas dienā gan likās, ka tādas izsoles būtu jārīko vismaz reizi gadā, iekļaujot tās fotogrāfijas, kas tajā laikā periodā nav iekļuvušas nevienā projektā. “Rādītprieks” ir kā izmēģinājums, jo esmu ļoti pārliecināts, ka Latvijā ir nepieciešama laikmetīgās fotogrāfijas galerija. Lai gan materiāla pamatojuma tam nav, ir vēlme tomēr pavērot pieprasījumu. Esmu ieinteresēts dažādos līmeņos – gan kā drukāšanas un noformēšanas rūpals, gan arī tālab, ka tā būtu taisnīgi. Ir cilvēki ar jauniem dzīvokļiem un jaunām mājām, kuru sienas ir kailas. Tikai nedaudzi var atļauties oriģinālmākslu, bet ir taču arī grafika un fotogrāfija! Man vienmēr atmiņā uzplaiksnī kāda vasaras kotedžiņa Zviedrijā, kuras sienas bija noklātas ar bildēm. Tās visas bija ierāmētas, un sienas no tām “pludoja”, bet pie mums kas līdzīgs izpaliek. Es vēlētos, lai cilvēki liktu pie sienām fotogrāfijas, un būtu forši, ja viņi izvēlētos labu Latvijas autoru darbus, tādējādi “sildot” arī mākslas fotogrāfijas tirgu. 


Foto: Andrejs Grants

Izstādē un izsolē piedalās:
Andrejs Grants, Andris Kozlovskis, Arnis Balčus, Anda Bankovska, Kārlis Bergs, Aija Bley, Evelīna Deičmane, Jānis Deinats, Ieva Epnere, Jeļena Glazova, Evita Goze, Elīna Ruka, Alnis Stakle, Iveta Vaivode, Ilze Vanaga, Nils Vilnis, Māra Brašmane, Kaspars Goba, Mārtiņš Grauds, Ivars Grāvlejs, Aleksandrs Gronskis, Imants Gross, Reinis Hofmanis, Romāns Korovins, Anna Novikova, Aivars Purmals, Ģirts Raģelis, Andrejs Strokins, Diāna Tamane. 

www.raadiitprieks.lv