ZIŅAS  
Mākslinieks Miks Mitrēvics. Foto: Katrīna Ģelze

Mika Mitrēvica loterija 5

Arterritory.com
30/11/2012

Foto: Katrīna Ģelze

“Ideju apjoms man parasti ir ārkārtīgi liels, un loterija ir viens no veidiem, kā tikt ar to galā,” stāsta mākslinieks Miks Mitrēvics, kurš 29. novembra vakarā kim? Laikmetīgās mākslas centra pirmajā stāvā aizsācis jaunu projektu “Septiņas ceturtdienas”. Kā jau norāda nosaukums, septiņas ceturtdienas pēc kārtas līdz pat 10. janvārim mākslinieks izlozēs idejas, kas dotā brīdī vēl nav materializētas. “No 44 idejām daļa tiks realizēta šo septiņu nedēļu laikā. Idejas tiks izraudzītas pēc loterijas principa. Katrs, kas ceturtdienā ierodas, aizpilda loterijas biļeti, atzīmējot sešus ciparus. Pie sienas redzamajā plakātā ir atšifrēts, ko katrs skaitlis slēpj. Te ir piefiksētas domas, kas ir tikai aptuvenas, jo ietver sevī potenciālu attīstīties visdažādākajos virzienos. Pierakstīta vieta, datums un pavisam īss apraksts,” stāsta Miks.

Projekts tapis sadarbībā ar mākslinieci un dzīvesbiedri Kristīni Kursišu, ar kuru tandēmā strādāts jau agrāk. Tostarp Mika pēdējā izstādē Rīgā, kas notika 2009. un 2010. gadu mijā Rīgas Mākslas telpā. Izstādi “Rūpju lietas” (Carethings) veidoja instalāciju kopums, kur siltumnīcai līdzīgās konstrukcijās tika aprūpēti augi. Ar termometru vaktēti, ar plītiņu sildīti, darbi pakšķēja un “elpoja”. “Kopīgu izstādi klasiskā tās nozīmē šoreiz gan nerīkojām, jo tas ir sarežģīts process – katram no mums ir sava izpratne par galarezultātu. Tomēr nemitīga domu apmaiņa vienlaikus ir neizbēgama un dabiska. “Septiņu ceturtdienu” projektā kopīgi izstrādājām tā koncepciju un loterijas norisi,” stāsta Miks Mitrēvics, kurš 2011. gadā absolvējis pēcizglītības mākslas institūtu HISK Ģentē un pēdējos gados sarīkojis vairākas izstādes Eiropā. Šīgada rudenī tika virzīts prestižajai Austrumeiropas mākslas balvai Henkel

No sešām izlozētajām idejām tu gatavosi kaut ko vienu? 

No sešām idejām taps sešu darbu izstāde, kuru atklāšu nākamceturtdien un kas būs apskatāma tikai tajā dienā. Līdz ar tās izrādīšanu notiks jau nākamā izloze – idejas nākamiem sešiem darbiem.

Ja tā ir izstāde, vai mēģināsi katrus sešus darbus veidot kā konceptuālu kopumu? 

Tas būs izaicinājums – izdomāt, ko ar to visu iesākt. Jo katra no idejām sākotnēji ir definēta kā atsevišķa, patstāvīga vienība. 

Vai skaitlis “septiņi” ir izraudzīts ar nolūku un apzīmē tev kaut ko būtisku?

Skaitļi mani vienmēr saistījuši. Šķiet, ka tādējādi ir iespējams izveidot pamatotu struktūru. Patiesībā kopš gatavošanās projektam, daudz biežāk pamanu dažādas sakarības. Numeroloģija vajā ik uz soļa. Tas, kāds katrai idejai būs kārtas numurs, arīdzan tika noteikts izlozes veidā, un pavisam nejauši iekrita, ka  numurs “11” tiek idejai, kura man ienāca prātā datumā 11.11.11. Bet ar taksometru braucot pēc urnas, kurā mest loterijas biļetes, ceļš maksāja 7 latus un 77 santīmus (smejas). [Tāpat arī pirmās izlozētas biļetes numurs ir Nr. 44… – red.] 

Vai loterijas formāts tev ir veids, kā tikt laukā no jau iestrādātu darbību un koncepciju “apburtā loka” un pašam sevi pārsteigt?

Manuprāt, ne tikai māksliniekam, bet domāšanā vispār pastāv likumsakarība, ka jebkurš risinājums tiek meklēts, balstoties uz jau gūto pieredzi un to, ko jau iepriekš esi darījis. Tā ir ērtāk un drošāk, un tādējādi esi pārliecināts par to, kas strādā un kas nestrādā. Jau agrāk es sistemātiski esmu mēģinājis izdomāt visādus paņēmienus, lai neiejūgtos atkal tajās pašās sliedēs. Tas ir grūti, bet tajā pašā laikā ļoti interesanti, jo tiešām paver iespēju izdarīt kaut ko, kas top uz vietas šajā brīdī un šajā laikā. Kas ir būtisks punkts, jo, piemēram, atvedot uz Rīgu kādu pirms diviem gadiem tapušu izstādi, tā vairs īsti “nestrādās”, jo izstādes tapšanai bijuši kādi pavisam citi iemesli, vide sākotnēji bijusi pavisam cita. Izstādi “pārceļot”, tā vairs nav dzīva, drīzāk reanimēta. Ir labi radīt kaut ko, kas ir iespējams tikai šajā brīdī un pēcāk jau iet savu ceļu. 

Vai esi sev uzstādījis arī kādus izmantojamo materiālu vai tehniku ierobežojumus?

Strukturāla nozīme ir arī skaitlim “44”, proti, ideju skaitam. Visas idejas ir dalāmas četrās dažādās grupās –  11 idejas katrā. Ir 11 darbības, ir 11 krāsas (pantoņa numuri un savas stāsts, kādēļ izvēlēti tieši šie toņi), ir 11 attēli, kas plakātā apzīmēti kā faila numuri, un ir 11 teksti – kas ir gan atrasti, gan manis pierakstīti.

Tā kā izlozes ilgs vairākas ceturtdienas pēc kārtas, vai tu pieļauj iespēju, ka kādā reizē tev tā būs jāveic vienam pašam? 

(Smejas) Es ceru, ka vismaz viens cilvēks vienmēr atnāks, jo man principā vajadzīga kaut vai tikai viena cilvēka aizpildīta biļete. Ja kāds ir pēc dabas azartisks, iesaku nākt nākamajās nedēļās – iespēja būt laimīgās biļetes autoram ar katru reizi pieaugs, jo ideju skaits attiecīgi strauji saruks. Izlozēto biļešu autori arī saņem dāvanu no manis. 

Kādi ir tavi plāni 2013. gadam?

Esmu iekārtojies Vācijā, kur būs jāpavada nepilns gads, un kā rezidējošs mākslinieks saņemšu stipendiju. Tā ir Braunšvigas universitāte, divu stundu braucienā no Berlīnes. Milzīga augstskola teju pilnīgā nekurienē – tā ir lielākā Vācijas mākslas skola un viena no lielākajām Eiropas mākslas skolām. Jāpadzīvo, jāpastrādā – pirms šo visu varbūt vispār mest pie malas un darīt kaut ko prātīgāku…


Kristīne Kursiša un Miks Mitrēvics 

www.miksmitrevics.com
www.kim.lv

Ja Ne - 01.12.2012 23:59
>>elīnai
apkārt braukāšana un studēšana ir, iespējams, labākais, ko būšana ES mums devusi.
Bet gaidīt no pasaules vislabākās skolas nevar to, ko var izdarīt tikai pats. Tā bija domāts.
Zīmēt ģipša auskariņus laikam mākslas akadēmija var iemācīties =)
elina paukste - 01.12.2012 15:02
kā tad ir ar to apkārt braukāšanu un studēšanu vai tas no vienas puses neparāda, ka Latvijā iegūstamā mākslas izglītība tomēr tā īsti nav nekam lietderīga? Ja nu vienīgi stikla auskariņu darināšanai un ģipša galvas pareizai uzzīmēšanai..
Es te ne par konkrētu mākslinieku, bet vispār.

krix --- - 30.11.2012 18:13
klau, draugi, varbuut sagaidam 10. janvaari un tad kritizeejam :-)
R. R. - 30.11.2012 17:44
izklausās, ka Ja Ne tik tiešām nav nekur pa pasauli pavazājies =))
Ja Ne - 30.11.2012 17:13
Ja galvenā fīča ir izloze, tad jau tam kas tur "iznāks ārā" ir otršķirīga nozīme. Izloze ir saistīts ar nejaušību. Nejaušība ir saikne ar to, tieši kas iesaistīts tajā, jo tikai izvēloties noteiktus nejaušībā iesaistītos var vieodoties iecerēta nejaušība, sava veida limitēta nejaušība. Jo pretējā gadijumā tāda vispārēja nejaušība ne ar ko neatšķiras no kriumiem, kas mētājas uz ietves vēja sapūsti, piekaltuši, izšķīduši.


"Jau agrāk es sistemātiski esmu mēģinājis izdomāt visādus paņēmienus, lai neiejūgtos atkal tajās pašās sliedēs."
Kapēc jāizvairās no vecām sliedēm?

" Izstādi “pārceļot”, tā vairs nav dzīva, drīzāk reanimēta. Ir labi radīt kaut ko, kas ir iespējams tikai šajā brīdī un pēcāk jau iet savu ceļu."
Tad jau Mika medijs ir nevis tie izstādītie priekšmeti, dokumentācija.
Kur ir tas performativais ūnikums tanī? Tā dokumentācija atgādina diezgan birokrātiskus akcentus. Tomēr unikālas pieredzes dokumentāciju pārceļot uz citu vietu.. nekam nevajadzētu mainīties, ne tā?


"Izlozēto biļešu autori arī saņem dāvanu no manis. "
Dāvan būs kāda unikāla kopīga pieredze?


"pirms šo visu varbūt vispār mest pie malas un darīt kaut ko prātīgāku…"
Varbūt prātīgi ir nevazāties apkārt pa pasauli. Atminos savā laikā Sprīditi un vēl citus paziņas.