ZIŅAS  
Viljams Kentridžs

Četras izstādes Eiropā ar atsauci uz Krievijas vēsturi 0

Arterritory.com
12/11/2012 

Novembrī un decembrī Eindhovenā, Vīnē un Londonā starta šāvienu piedzīvo četras spilgtas izstādes, kurās dažādās vērpetēs vīta padomju mantojuma tēma. Tostarp izceļama grupas skate Sāči galerijā Londonā, kurā piedalās arī latviešu gleznotājs Jānis Avotiņš, ironiskā kārtā būdams pieskaitīts krievu māksliniekiem, jo, kā smejies, PSRS vairāk nekā 20 miljoni kvadrātmetri savulaik tik tiešām reprezentēja Krievijas visaptverošo varu. Kamēr Vīnes Arhitektūras muzejs mudina pasteigties padomju kultūrvēstures apzināšanā, jo jau pēc mirkļa tā var kļūt par nevienam nezināmu stāstu virkni, kas savdabīgā kārtā joprojām nav gana skrupulozi ierakstīta Rietumu mākslas vēstures lappusēs.

“Lissitzky – Kabakov: Utopia and Reality”
Van Abbemuseum, Eindhovena
1. decembris, 2012 – 28. aprīlis, 2013

Lai izveidotu noslēgtu apli, vēstures pavediena divi gali ir jāsavieno kopā. Tieši tas izdarīts izstādē “Ļisickis – Kabakovi”, kur pirmo reizi vienkopus skatāmi krievu modernsima klasiķa un Maļeviča skolnieka Ela Ļisicka darbi un izcilā krievu mūsdienu mākslinieku pāra Iļjas un Emīlijas Kabakovu instalācijas. Plašā ekspozīcija no 1. decembra līdz 2013. gada 28. aprīlim ir aplūkojama Eindhovenas Van Abbemuseum, kurš glabā pasaulē vienu no lielākajām Ļisicka darbu kolekcijām. Izstādes kuratori, dizaineri un vienlaikus tās dalībnieki ir paši Kabakovi, kuri atlasījuši ievērojamu darbu skaitu no Ļisicka mantojuma, kā arī savus veikumus. Izstāde izvietota divos muzeja stāvos. Ebreju izcelsmes krievu avangarda mākslinieks Els Ļisickis (Лазарь Маркович Лисицкий, 1890–1841) ar saviem revolūcijas entuziasma uzlādētajiem darbiem, propagandu un personisko ticību Padomju Savienības varenībai, iezīmē izstādes koncepcijas smeldzīgo toni, par zaudēto laiku un pagātnes ilūzijām. Savukārt Iļja Kabakovs (1933) un viņa sieva Emīlija Kabakova (1945) ir krievu izcelsmes ASV dzīvojošie mākslinieki, kuri savu atšķirīgo kultūras pieredzi izmanto mākslas darbos, lai caur melanholiju un humoru runātu par universālo, vispārcilvēcisko un vienlaicīgi – dziļi personisko.

Bilderdijklaan 10
Eindhovena, Nīderlande
www.vanabbemuseum.nl

“Soviet Modernism 1955–1991. Unknown Stories”
Architekturzentrum Wien, Vīne
8. novembris, 2012 – 25. februāris, 2013

Austrijas arhitektūras muzejs Vīnē – Architekturzentrum Wien ir uzņēmies detektīva cienīgu lomu atklāt un izpētīt padomju arhitektūras modernisma nezināmos stāstus. Tie apkopoti ilustrētā katalogā, kurš izdots angļu un vācu valodā, kā arī eksponēti izstādē Soviet Modernism 19551991. Unknown Stories, kas apskatāma līdz 2013. gada 25. februārim. Izstādes ietvaros veiktā pētījuma fokuss ir vērsts uz bijušajām Padomju Savienības valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Kazahstānu, Kirgizstānu, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Tadžikiju, Turkmenistānu, Ukrainu un Uzbekistānu. Izstāde tapusi ar ģeogrāfisku vērienu, Architekturzentrum Wien zinātniekiem sadarbojoties ar vietējiem nozares speciālistiem, jo iegūstamā informācija par neseno pagātni diemžēl visbiežāk ir pieejama atrauta no konteksta un fragmentāra. “Laika nav daudz!” tā saka izstādes rīkotāji, aicinot uz izstādi un uzsverot pētījuma nozīmību brīdī, kad 20. gadsimta otrās puses Padomju Savienības modernisms jau kļuvis par aizejošu pagātni, bet vēl nav ticis iekļauts kopējā Rietumu mākslas vēstures kontekstā.

Museumsplatz 1
Vīne, Austrija
www.azw.at

“Gaiety is the Most Outstanding Feature of the Soviet Union: Art from Russia”
Saatchi Gallery, Londona
21. novembris, 2012 – 5. maijs, 2013

“Jautrība ir viena no izcilākajām Padomju Savienības iezīmēm” – šādu apgalvojumu pauž Londonas prominentā Sāči galerija, kurā no 21. novembra līdz 2013. gada 5. maijam apskatāma astoņpadsmit mūsdienu mākslinieku grupas izstāde Gaiety is the Most Outstanding Feature of the Soviet Union: Art from Russia. Lai gan ironiskais izstādes nosaukums ir citāts no Josifa Staļina 1935. gadā teiktās uzrunas, tomēr ekspozīcijā apskatāmo gleznu, fotogrāfiju, skulptūru un instalāciju autori pārsvarā pārstāv jauno mākslinieku paaudzi, kuru izcelsme ir bijusī Padomju Savienība. Viņi ir piederīgi tai sabiedrībai, kuras atmiņas glabā unikālo pieredzi, kas šodien ir jau krietni atšķaidīta ar mūsdienu globalizācijas ieviestajām izmaiņām kultūrainā. Viens no izstādes dalībniekiem ir arī latviešu gleznotājs Jānis Avotiņš (1981), kurš uz audekliem rada gleznieciskas poēzijas par PSRS izdevumos publicētajiem intelektuāļu portretiem. Ekspozīcijas “saldais ēdiens” ir šokējošā un patiesā ukraiņu izcelsmes fotogrāfa Borisa Mihailova (1938, dzimis Ukrainā, dzīvo un strādā Krakovā un Berlīnē) dokumentālā fotogrāfiju sērija Case History, kas ilustrē bezpajumtnieku ikdienu dzimtenē pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Jāpiebilst, ka vienlaikus ar šo izstādi turpat Sāči galerijā tiek atklāta arī grupas skate Breaking the Ice: Moscow Art, 1960–1980, kurā vienkopus likti vairāk nekā 20 Padomju Maskavas mākslinieki, tostarp Iļja Kabakovs, Griša Bruskins, Dmitrijs Prigovs un citi. Šī izstāde apskatāma īsāku laika periodu – līdz 2013. gada 24. februārim.

Duke Of York Square, Chelsea
Londona, Lielbritānija
www.saatchi-gallery.co.uk

Viljams Kentridžs “I am not me, the horse is not mine”
Tate Modern, Londona
11. novembris, 2012 – 20. janvāris, 2013

Kolorītais Dienvidāfrikas mākslinieks no Johanesburgas – Viljams Kentridžs (William Kentridge, 1955) vispirms studēja politiku un tikai pēc tam pievērsās mākslai, lai savu radošo rokrakstu izkoptu video, zīmēšanā un tēlniecībā. Līdz 2013. gada 20. janvārim Londonas modernās mākslas muzejā Tate Modern ir paskatāma autora apjomīgā video instalācija I am not me, the horse is not mine. Obligāti jāpiebilst, ka instalācija eksponēta muzeja “pazemes valstībā” The Tanks – kas publikai atvērta kopš vasaras. Ja nereti globālajā presē parādās izteikumi, ka arī mākslas tirgus balstās uz naftas naudas, tad metaforiski varētu sacīt, ka Tate Modern naftas vietā devuši priekšroku mākslai, jo milzīgajā apakšzemes platībā agrāk tik tiešām tika glabāti līdz pat pieciem miljoniem litru “melnā zelta”, bet nu tanki ir tukši. (Tate Modern mājo kādreizējās spēkstacijas sienās.) The Tanks ir viena no pirmajām mākslas telpām pasaulē, kas izveidota speciāli šai grūti “iepakojamai” un mārketējamai performanču mākslai, kura pēdējos gados piedzīvojusi acīmredzamu uzplaukumu. Viljama Kentridža 2008. gada instalācija I am not me, the horse is not mine, kas Lielbritānijā tiek izrādīta pirmo reizi, sastāv no astoņiem ekrāniem, uz kuriem vienlaicīgi tiek pārraidītas īsfilmas. Rezultātā veidojas audiovizuāli blīva vide, kuras daudzslāņainajos stāstos rodamas atsauces uz krievu modernismu un avangardu.

Bankside
Londona, Lielbritānija
www.tate.org.uk