ZIŅAS  
Artura Virtmaņa melanholijas šķautnes

Konkurss un izstādes ne tikai Rīgā 0

Arterritory.com
07/11/2012 

Konkurss “Mecenātes Ināras Teterevas stipendija mākslā”
Pieteikšanās līdz 13. novembrim, 2012 

Latvijas Mākslas akadēmijas visu nodaļu bakalaura un maģistra programmu studentiem noteikti jāizmanto iespēja vēl līdz 13. novembrim pieteikties mecenātes Ināras Teterevas stipendijai mākslā. Vienas stipendijas maksimālais apmērs var sasniegt 6200 latus. To veido ikmēneša naudas piešķīrums, studiju braucienu finansēšana stipendijas saņemšanas periodā un grants studenta darbu izstādei, kolekcijai vai publikācijai, pabeidzot studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Šāds finansiālais atbalsts pieprasa lielu atbildību no kandidātiem, kuriem studiju laikā jābūt pārliecinoši izciliem, jo uz viņu radošajām aktivitātēm tiek balstīts mecenātu mērķis attīstīt un radīt tādas kultūras vērtības, kas Latvijas vizuālo mākslu iznestu starptautiskajā arēnā. Savukārt laureāti saņems ne tikai finansējumu studijām un radošo projektu izstrādēm, bet arī iespēju gūt unikālu starptautisku pieredzi.

Vairāk par pieteikšanos lasi te. 

Marimekko. Dizains. Somija
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Rīga
8. novembris, 2012 – 6. janvāris, 2013
 

Marimekko audumu dizaina zīmols ar trekniem burtiem ir ierakstīts 20. gadsimta pasaules vēsturē. Uzņēmumu pēc Otrā pasaules kara, laikā, kad cilvēki ilgojās pēc skaistuma un viegluma, dibināja Armi Ratia. 1972. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kurai piešķirta godalga par valsts veiksmīgāko uzņēmumu. Pasaules slavu Marimekko ieguva jau 1960. gadā, kad modes un stila ikona Žaklīna Kenedija iegādājās deviņas tā kleitas. Tikpat lavīnveidīgu rezonansi somu sabiedrības pašapziņā un tūrisma industrijā izraisīja vērienīgas fotoreportāžas ar Marimekko produkciju, kuru, demonstrētu uz Somijas vasaras ainavu fona, publicēja pasaulē ietekmīgie modes žurnāli Life un Vogue. No 8. novembra līdz 2013. gada 6. janvārim unikālos dizaina paraugus ar Helsinku Dizaina muzeja atbalstu būs iespējams apskatīt klātienē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Ekspozīcijas galvenā pērle solās būt pirmās Marimekko modes skates kleita no 1951. gada.

Skārņu ielā 10/20
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv

Arturs Virtmanis “(10 000) melanholijas šķautnes”
Rīgas mākslas telpas INTRO zāle, Rīga
9. novembris – 9. decembris, 2012 

Latviešu mūsdienu mākslinieks Arturs Virtmanis (1971) ir neatklāts vietējai auditorijai, jo jau padsmit gadus dzīvo un strādā Ņujorkā, kas viņa mākslu ietekmējusi ar lielpilsētas kultūrmiksli un intensīvo ritmu. No 9. novembra līdz 9. decembrim Rīgas mākslas telpā apskatāma latviešu mākslas kontekstā neparastā autora personālizstāde “(10 000) melanholijas šķautnes”. Ekspozīcijas pamata ass meklējama portugāļu dzejnieka un filozofa Fernando Pessoa citātā: “Laimīgi tie pesimisma sistēmas veidotāji! Bez tā, ka viņi var paglābties faktā, ka kaut ko ir izveidojuši, viņi var līksmot savā skaidrojumā par vispasaules ciešanām, un vēl sevi tajā iekļaut.” Šis apgalvojums Virtmani iedvesmojis izpētīt melanholijas uzbūvi un dažādos tās simptomus – skumjas, alkas, ilgas, grūtsirdību, definējot tos vizuālos objektos, kuri kopā radītu konkrētu vidi. Mākslinieku aizrauj entropijas ideja, kuras sekas viņš projicē cilvēka dvēselē, tās neskaitāmajās šķautnēs. Kā vēl viens izstādes konceptuālais balsts tiek minēts modernisma noriets, ko Virtmanis redz kā “humanizējošu procesu”. Šī ir pirmā reize, kad Artura Virtmaņa sniegumu būs iespējams redzēt Latvijā.

Ņujorkā mākslinieks dzīvo kopš 1996. gada un strādā kā scenogrāfijas, dizaina un arhitektūras projektu līdzautors. Starp spilgtākajiem darbiem var minēt Futūristiska karuseļa dizainu Battery parkā (2011), izrādes “Zirnekļcilvēk, izslēdz tumsu!” scenogrāfiju (2010) un skatu torni “Spirāle debesīs” (2009) – visi trīs Ņujorkā, kā arī instalāciju “Divi teātri” 8. Venēcijas Arhitektūras biennāles Krievijas paviljonā (2002) . Visi šie projekti tapuši kopdarbā ar dizaineru Džordžu Cipinu. 2000. gadā Virtmanis kopā ar Boym Design Studio veidojis konceptuālu dizaina objektu “Gadsimta beigu suvenīri” izstādei “Amerikāņu gadsimts” Vitnija muzejā Ņujorkā.

Mākslinieks ar skatītājiem tiksies Vēlajās brokastīs 11. novembrī plkst. 12.00. Sarunu vadīs Rīgas Mākslas Telpas kuratore Inga Šteimane. 

Kungu iela 3 (zem Rātslaukuma)
Rīga, Latvija
www.artspace.riga.lv


Fransisko Goijas 1891. gadā tapis zīmējums no albuma Los Proverbios un Elīzas Cekes-Feldmanes un Ausmas Šmites 2012. gadā radītais “Vientuļais vīrs”

“Los Proverbios” un “Savāds gadījums”
Tukuma Mākslas muzejs, Tukums
Līdz 6. janvārim, 2013

Tukuma Mākslas muzejā turpinās izstāžu projektu sērija “Duets”. Tās ietvaros tiek paralēli eksponētas divas dažādas izstādes ar mērķi aktualizēt muzeja mākslas kolekciju un reģiona māksliniekus, vienlaikus salīdzinot tos ar latviešu mūsdienu laikmetīgās mākslas pārstāvju darbiem. Vēl līdz 2013. gada 6. janvārim aplūkojama jauns ekspozīciju duets, pēc kārtas jau ceturtais. Tajā līdzīgas sajūtu un ideju frekvences ir iespējams meklēt starp slavenā spāņu gleznotāja un grafiķa Fransisko Goijas (Francisco Goya, 1746–1828) grafikām no Madridē izdota albuma Los Proverbios (“Līdzības”, 1819), kas atrodas Tukuma muzeja kolekcijā, un četru latviešu laikmetīgās mākslas pārstāvju darbiem, kuri skatāmi atsevišķā ekspozīcijā “Savādais gadījums”: tajā iekļauts Elīzas Ceskes-Feldmanes (1986) un Ausmas Šmites (1986) kopdarbs “Vientuļais vīrs” (litogrāfijas, objekts, fotogrāfijas, skaņa), Raida Kalniņa (1970) gleznas un grafikas no sērijas “Pazudušie vientuļnieki vai dinozauri izēd kapus” un Maijas Kurševas (1981) sērijas “Trīskājains gadījums” sietspiedes un skaņas objekts. Šajos darbos darbos mistiskais kļūst reāls, neiespējamais – iespējams, bet līdzšinējās zināšanas sāk šķist absurdas. Savukārt Fransisko Goijas Los Proverbios ir viens no noslēpumainākajiem un pretrunīgāk interpretētajiem autora albumiem, kamēr pati personība ir mītisku leģendu apvīta.

Harmonijas iela 7
Tukums, Latvija
www.tukumamuzejs.lv


Bruno Strautiņš “Laika pasāža”
LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”, Rīga
Līdz 9. decembrim, 2012

Latviešu tēlnieku Bruno Strautiņu (1944) var dēvēt par savas profesijas maestro. Viņš pārstāv to mākslinieku paaudzi, kas, paplašinot tēmu loku un eksperimentējot ar materiāliem, pagājušā gadsimta 70. gados sāka apvērsumu Baltijas un Latvijas tēlniecībā. Vēl līdz 2013. gada 9. decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” ir apskatāma Bruno Strautiņa personālizstāde “Laika pasāžas”, kurā eksponēti pēdējo divu gadu laikā radītie tēlniecības darbi un zīmējumi. Strādājot pie tēmām, autors noslīpē formu līdz minimālisma pilnībai, tā iegūstot savai daiļradei raksturīgo arhetipisko zīmju valodu, kas kļūst par domu ierosinātājiem skatītāju uztverē. Par darbiem izstādē “Laika pasāžas” autors stāsta: “Kompozīcijās mani interesē dimensionālie aspekti, bez obligātas vizuālās formas pakļaušanas šim nosacījumam. Izvairos no uzbāzīgās didaktiskās slodzes. Formu vispārinājums rosina semantisku dialogu. Pašlaik man tas ir saistoši, un es neuzdodu sev jautājumu “Kāpēc?”.”

Torņa iela 1
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv