Mazās arhitektūras slavinājums
Ieva Laube
01/11/2012
Piektdien, 2. novembrī, jaunajā Xcelsior dizaina centrā Rīgā tiks atvērti arhitektes, vairāku rakstu autores un izdevumu redaktores Ievas Zībārtes veidotie Latvijas arhitektūras un interjera kalendāri 2013. gadam.
Par to prezentācijas vietu izvēlēta slavenā Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga 1911. gadā projektētā pamatskola Raņķa dambī 1, kas nesen atjaunota un nu kļuvusi par Xcelsior dizaina centra mājvietu.
Ieva savulaik radījusi zīmolu Lukabuka, kas nodarbojas ar arhitektūras un dizaina grāmatu tirdzniecību, izdevējdarbību, kā arī izstāžu producēšanu. 2010. gadā kim? FK galerijā Spīķeros, sadarbojoties ar arhitektu Mārtiņu Pīlēnu un grafikas dizaineru Edgaru Zvirgzdiņu, Zībārte realizēja Dailes teātra pasūtīto izstādi “Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa”, par ko saņēma LAS gada balvu arhitektūrā. 2011. gadā bijusi redaktore izdevumam “Rīgas radošie kvartāli 201 –2012”, kurā skatīta un apkopota jauno uzņēmēju, mākslinieku, arhitektu, kultūras procesu kuratoru un radošu pilsētnieku pozitīvā ietekme uz pilsētas ielām, pagalmiem un rajoniem.
Abi kalendāri turpina Ievas Zībārtes īstenoto Latvijas laikmetīgās arhitektūras popularizēšanas izdevumu sēriju “Process”, kas ar Arhitektūras veicināšanas fonda (AVF) palīdzību iznāk kopš 2008. gada un ar Lukabuka zīmolu nu piedāvā angļu valodas versiju kalendāra formātā.
Kalendāros publicēti spilgti mazās arhitektūras darbi – dzīvokļu interjeri, mājas pie jūras, villas, biroji un viesnīcas. To autori ir Andris Kronbergs, Arnis Kleinbergs, Zaiga Gaile, Mārtiņš Pīlēns, Juris Mitenbergs, Andra Šmite, Liene Griezīte, Agnese Putna, Sintija Vaivade, Ingūna un Holgers Eleri, Andis Sīlis, Brigita Bula, Uldis Lukševics, Reinis Liepiņš, Zane Tetere, Pēteris Blūms un viņu kolēģi projektēšanas birojos. Kalendāra dizaina autori ir dizaina birojs H2E.
Vairāk par projekta ideju un gaitu ekspress intervijā stāsta Ieva Zībārte.
Kā radās ideja turpināt projektu “Process”, veidojot tieši arhitektūras kalendārus?
Arhitektūras grāmatas satura veidošanas process ir sarežģīts, ražošana – dārga, tālab likās svarīgi izveidot mazāku blakusproduktu projekta atbalstam. Nelielā teksta apjoma dēļ kalendāru ir vieglāk iztulkot angliski, to ir arī vieglāk ielikt aploksnē un aizsūtīt draugiem un partneriem ārzemēs, stāstot par Latvijas arhitektūru, tādēļ es kalendāru saucu par “Process” grāmatu eksporta versiju.
Pēc kāda principa un kāpēc apkopojāt tieši šos arhitektūras un interjera dizaina darbus?
Kalendārā apkopoju t. s. mazās arhitektūras darbus, jo “palikt pie mazā” ir arī grāmatas “Process 3” vadmotīvs. Tie ir krīzes laika interjeri, mājas pie jūras, biroji un agrākos gados tapušas maza mēroga būves visā Latvijā.
Kurš kalendāros iekļautais arhitektūras projekts ir spilgtākais un Jums tuvākais?
Es novērtēju sievietes skatu Latvijas arhitektūrā, gan Zaigas Gailes skolu, ko turpina Liene Griezīte un Andra Šmite, gan moderno virzienu, ko pārstāv Brigita Bula un Sintija Vaivade. Man pašai ir svarīgi piefiksēt arī interjera projektus, jo tie ātri pazūd, un fotogrāfija bieži vien kļūst par vienīgo liecību laikmeta estētikai.
Ar kādu mērķi veidota un virzīta šī un jūsu jau esošā projekta “Process” ideja?
Mani interesē pastāstīt savu stāstu par arhitektūru, jo aiz lielo būvju klišejām aizkulisēs dzīvo mazā arhitektūra un labi arhitekti, kuri atbilstošas ekonomikas apstākļos varētu sasniegt izcilus rezultātus arī starptautiskā kontekstā. Turklāt man ir svarīgi par arhitektūru runāt kvalitatīvā vizuālā ietvarā. Man žēl, ka daudzi arhitekti nevērīgi izturas, piemēram, pret savu darbu fotografēšanu.
Kādēļ par kalendāru prezentācijas vietu izvēlējāties tieši Reinholda Šmēlinga projektēto pamatskolu, tagadējo Xcelsior dizaina centru?
Katru savu jauno projektu cenšos ievest citā telpā, atklājot to plašākai sabiedrībai. Piemēram, izstādes Dailes teātra foajē tagad ir ikdiena. Xcelsior dizaina centrs ir iespaidīgs vēsturiskās skolas ēkas atdzīvināšanas piemērs. Tas ir jāredz, jo pārāk daudz veco skolu ēku esam zaudējuši.
