ZIŅAS  
Latviešu gleznotājs Andris Vītoliņš. Foto: Arnis Balčus

Andris Vītoliņš Baku mākslas festivālā Maiden Tower 2011 0

Arterritory.com
27/06/2011 

No 29. jūnija līdz 1. jūlijam Baku (Azerbaidžānā) norit II Starptautiskais mākslas festivāls Maiden Tower 2011. Latviju festivālā pārstāvēs mākslinieks Andris Vītoliņš.

Pasākuma mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu sakaru veicināšanā starp dažādu valstu un kontinentu māksliniekiem. Festivālā nosaukums Maiden Tower (QIZ QALASI) ir aizgūts no unikālās Azerbaidžānas arhitektūras pērles - Jaunavas Torņa. Šī senatnes celtne, kas  kalpojusi dažādiem mērķiem, ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Projektu Maiden Tower pirmo reizi organizēja pērnajā 2010. gadā, kad uzaicināti bija 20 mākslinieki no 18 valstīm. Mākslinieku radītos darbus izstādīja pilsētvidē un sabiedriskajās celtnēs. 5 autoru, tai skaitā Latvijas mākslinieka Andra Vītoliņa darbi tika iekļauti Baku Modernās mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā līdzās Salvadora Dali, Pablo Pikaso, Marka Šagāla un citu ievērojamu mākslinieku darbiem. Šogad festivālā piedalīsies 25 mākslinieki no 20 pasaules valstīm. Kā īpašais viesis uzaicināts Mehiko Modernās mākslas muzeja (Museo de Arte Moderno in Mexico City) direktors Osvaldo Sanzhes.

Mākslinieki, kuru darbus pagājušogad tika iakļauti Baku Modernās mākslas muzeja ekspozīcijā, ir aicināti atkārtoti pārstāvēt savu valsti.

Arterritory.com sazinājās ar Andri Vītoliņu, lai uzzinātu vairāk par festivāla norisi, Baku nozīmi pasaules mākslas scēnā un mākslinieka personiskajiem iespaidiem, komunicējot ar mākslas interesentiem Austrumos.

1. Vai piedalīties Baku un būt izstādītam Baku Modernās mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā Jums kā māksliniekam nozīmē ko citu nekā būt dalībniekam Eiropas vai ASV notikumos?

Pirmkārt, vēlos uzsvērt vienu īpatnību, ko pamanīju. Tā ir azerbaidžāņu attieksme pret mākslinieka statusu sabiedrībā. Mākslinieks tāpat kā skolotājs vai žurnālists ir nopients sava darba darītājs ar attiecīgu izglītību – tātad cienījama profesija. Lētus trikus un youtube stilā veidotus mistrojumus viņi nesapratīs, bet vēlēsies redzēt nopietnu darbu. Pie mums ir gājis plašumā Rietumeiropas nihilisms sajaukumā ar kreisi marksistiskām idejām. Piemēram, nereti Rietumeiropas mākslinieki gatavi pietēlot pagrīdnieka revolucionāra statusu, ņirgājoties par komerciju, bet tai pašā laikā diedelējot valsts pabalstus. Zema kvalitāte un lavirēšana ar konceptuālām idejām. Tāda veida joki Austrumos nedarbojas.

Saprotams, ka būt izstādītam Baku Modernās mākslas muzejā ir liels gods, jo to apmeklē vairums valsts goda viesu. Un skaidrs, ka valstij, kurai ir nafta, šo prominenču ir ļoti daudz. Vietējie kolekcionāri tur izstāda savus Pikaso un Dali, kas sapirkti pasules izsolēs. Eiropa un ASV pastiprināti interesējas par šo reģionu. Baku ir pilna ar Rietumniekiem, kas ieradušies peļņā.

2. Kāda ir Baku festivāla nozīme pasaules mākslas skatuvē? Pēdējos gados vērojama mākslas tirgus paplašināšanās Austrumu virzienā. 

Kam pieder resursi un nauda, tas pasūta mūziku. Baku mākslas galerijas šobrīd ir atvērušas filiāles Berlīnē un Parīzē. Vairumam pasaule luksusa modes namu ir savi mono-zīmola veikali Baku. Rietumvalstu vētniecības kultūras jomā cenšas aktīvi draudzēties ar Azerbaidžānu. Pasaules TOP arhitekti projektē jaunceltnes. Kultūras un mākslas jomā šis reģions jau sen sevi ir spēcīgi pieteicis, mēs to, tik te pa Rīgu kuļoties, nepamanām.

3. Vai festivālā piedalīsieties ar jauniem darbiem?

Festivālā laiks ir ierobežots. Darbība notiek kā workshopā. Tas, kas jāpaveic, ir trīs dienu laikā jāuzgleno 200x140 cm liels darbs. Iepriekšējā gada festivāls tika spēcīgi atspoguļots masu medijos, tāpēc patiesībā strādāt ir grūti, jo visu laiku ap tevi trinās foto reportieri un TV kameras.

4. Vai bez Baku ir gaidāmi vēl kādi Jums nozīmīgi mākslas notikumi šovasar?

Nākamais nozīmīgais moments būs Viļņas mākslas mese, kur mani pārstāvēs igauņu galerija Temnikova and Kasel (www.temnikova.ee). Paralēli strādāju pie savas izstādes par Sapņu māju tēmu. Izstādi atklās septembra pirmajos datumos galerijā “Alma” Rīgā. Pēc tam piedalīšos Maincas biennālē Vācijā, bet oktobrī esmu iecerējis grupas izstādi Tallinā. Tur esmu uzaicinājis piedalīties Andri Eglīti un Augustu Kinapu (Künnapu).

Lasi Arterritory.com arhīvā Andra Vītoliņa "Dienas Duča" atbildes un ieskaties caur "Actiņu" mākslinieka darbnīcā.

www.vitolins.lv
Festivāla organizatori - Qiz Qalasi mākslas galerija: www.qgallery.net