Godalgotais Latvijas Mākslas akadēmijas stends Prāgas kvadriennālē

Informācijā minēts prāvs pulks iesaistīto no LMA – gan pasniedzēji, gan studenti. Kādu ieguldījumu katra iesaistīto grupa sniegusi un kā notika sadarbība, stendu plānojot un realizējot? 

Izstādes kurators ir LMA scenogrāfijas apakšnozares vadītājs, izcils scenogrāfs prof. A. Freibergs. Viņa vadībā, palīdzot man, I. Sipunovai, A. Bikšem un K. Brektem, tika veidota scenogrāfijas piedāvājumu vizuālā puse. A. Freibergs veidoja arī stenda koptēlu. Dramaturģijas analīze režijas kontekstā notika pasniedzēja V. Jansona vadībā. “Četru autoru” koncepts arī ir V. jansona ideja.

Vai arī scenogrāfijā var runāt par tendencēm, līdzīgi kā tas ir citās radošajās nozarēs? Un kādas tendences bija vērojamas šogad? Un kādas ir būtiskākās atšķirības, atskatoties uz iepriekšējo kvadriennāli pirms četriem gadiem.

Kopīgās tendences bija diezgan grūti nolasīt, jo kvadriennāle meklē jaunu identitāti, paplašinot konceptuālās robežas. Rezultātā “tīras” scenogrāfijas nebija daudz. Tomēr interesantus scenogrāfijas piemērus varēja atrast Brazīlijas stendā (galvenā balva – “Zelta trīga” (Golden Triga)), Meksikas ekspozīcijā, Norvēģijas un Vācijas stendos.

Viena no tendencēm – vairākās ekspozīcijās bija iesaistīti mehānismi un roboti, kurus vada datori. Aktieris tiek aizvietots ar mehānismu. Kā kulminācija šī tendence izpaudās norvēģu ekspozīcijā. Cita galējība – vairāku stendu sastāvdaļa bija dzīvi cilvēki: statisti, aktieri vai mīmi, kuri pildīja kompozīcijas elementa lomu (Somija, Īslande).

Kopumā izstādītās informācijas apjoms bija milzīgs, bet man personīgi interesantākie bija tie stendi, kuru pasniegšanas forma neaizēnoja saturu un ļāva tam brīvi atklāties. Tomēr jāatceras, ka arī Prāgas kvadriennāle ir šovs, kurā katrs mēģina pievērst sev uzmanību kā vien mācēdams.

 www.pq.cz