ZIŅAS  
Anastasijas Morozovas ilustrācija Ginta Gabrāna un Kaspara Putniņa multimediju instalācijai Lux aeterna
Cēsu mākslas festivāls 2012 1

Arterritory.com
27/07/2012 

27. jūlija vakarā tiek svinīgi atklāts Cēsu mākslas festivāls, kurš piedzīvo jau sesto gadskārtu. Līdzās festivāla centrālajam notikumam – apjomīgai laikmetīgās mākslas izstādei “Eksperiments un izcilība” vecajā Cēsu alus brūzī, piedzīvošanas vērtas ir arī performances, koncerti un citi pasākumi. Arterritory.com iesaka piecus programmas ierakstus, kurus ilustrējusi jaunā grafiķe Anastasija Morozova. Tiekamies Cēsīs!

Piektdiena, 27. jūlijs plkst. 22.30
GINTA GABRĀNA UN KASPARA PUTNIŅA MULTIMEDIĀLA INSTALĀCIJA LUX AETERNA
Cēsu pils parka estrāde

Lux aeterna latīniski nozīmē – “mūžīgā gaisma”. Audiovizuālās norises Lux aeterna autori Gints Gabrāns un Kaspars Putniņš Cēsu pils parka estrādē aicina uz pasākumu, kura žanriskais apzīmējums pēc būtības ir “mūzikas klausīšanās gandrīz tumsā”. Cilvēki nokāpj pa milzīgajām akmens kāpnēm, sasēžas solos ar muguru pret pilsdrupām un skatās tumsā. Sāk skanēt mūzika. Parādās gaismas projekcijas un videoprojekcijas. Ginta un Kaspara kopdarba ideja atritinājusies no 20. gadsimta ģēnija Ģerģa Ligeti mikrostruktūrām un blīvajām skaņkopām, kas ir viņa opusa Lux aeterna uzbūves ķieģeļi.

Gints Gabrāns atkāpies četrus simtus gadu senā pagātnē, kad izgudrots pirmais mikroskops, un soli pa solim tuvojas nākotnei. Cilvēks arvien pamatīgāk izzina gaismas iedabu, līdz nonāk pie atoma un elementārdaļiņām. Kur nu vedīs viņa ceļš? Vai būs jauna pasaules radīšana? (Mūžīgā) gaisma ved cilvēku pa redzamo pasauli un

Kaspars Putniņš ņēmis un kārtojis Latvijas Radio kora dažādu gadu ierakstus, kas tapuši viņa paša un Sigvarda Kļavas vadībā. Līdzās Ģerģa Ligeti titulskaņdarbam ir mūzika, ko komponējis visa esošā vienotājs Andris Dzenītis, titulētais dubultslepkava Karlo Džezualdo, vārdu spēļu lielmeistars Heincs Holligers, skaņas autonomijas tiesību aizstāvis Džons Keidžs, ostinētu rituālu meistars Kristaps Pētersons un sālsezeru smalkjūtošā izzinātāja Santa Ratniece. Skandas būs izkārtotas tā, lai vairāku skaņas avotu kopums radītu daudzdimensionālu efektu. Pirms atskaņošanas visi ieraksti būs “pārcietuši” speciālu skaņas apstrādi.

Biļešu cena: Ls 3
Biļetes iespējams iegādāties pie ieejas pasākumā!

Atklāšana piektdien, 27. jūlijā
BRACO DIMITRIJEVIČA (HORVĀTIJA/FRANCIJA) PERSONĀLIZSTĀDE
Cēsu pils klēts

Starptautiskā kultūras sadarbības projekta “Eksperiments un izcilība” ietvaros 2012. gada jūlijā Cēsu Mākslas festivāls piedāvā Parīzē dzīvojošā ievērojamā mūsdienu mākslinieka Braco Dimitrijeviča personālizstādi “Kuģošana pēcvesturē” (Sailing to Post-History) un lielformāta fotoinstalācijas no sērijas “Ikdienas garāmgājējs” (Casual Passer-By) prezentāciju – šis darbs speciāli izgatavots Cēsu Mākslas festivāla vizuālās mākslas programmai.

“Pēcvēsture” ir paša mākslinieka radīts termins, kas apzīmē dažādu vērtību līdzāspastāvēšanas laiku, ko raksturo vērtējuma atskaites punktu daudzveidība. Izstāde “Kuģošana pēcvēsturē” bijusi eksponēta 2009. gadā Venēcijas Modernās mākslas muzejā Palazzo Ca’Pesaro 53. Venēcijas mākslas biennāles ietvaros.

Braco Dimitrijeviču uzskata par vienu no konceptuālās mākslas aizsācējiem. Jau 1963. gadā, būdams desmit gadus vecs, viņš realizēja savu pirmo konceptuālās mākslas projektu – no grīdaslupatas izveidoja Pasaules karogu kuģiem un laivām – kā alternatīvu nacionālajiem karogiem, kurus jāmaina, iekuģojot attiecīgajai valstij piederošajos ūdeņos. 20. gadsimta 70. gados Dimitrijevičs uzsāka darbu pie lielformāta fotogrāfiju sērijas “Ikdienas garāmgājējs”, kuras koncepcijas pamatā ir vēlme parādīt, ka ikviens no mums var būt tikpat nozīmīgs kā ievērojams politiķis vai mediju zvaigzne.

Braco Dimitrijeviča darbi ir eksponēti pasaules ievērojamākajos muzejos un mākslas galerijās, viņa personālizstādes organizētas Teita galerijā Londonā, Bernes Kunsthallē, Ludviga muzejā Ķelnē, Diseldorfas Kunstahallē, Vīnes MUMOK, Pēterburgas Krievu muzejā, Laikmetīgās mākslas centrā Pekinā un Orsē muzejā Parīzē. Dimitrijeviča darbi ir bijuši iekļauti Kāseles “Dokumenta” 5, 6 un 9 skatēs, viņš bijis vairāku Venēcijas biennāļu dalībnieks, piedalījies San Paulu, Sidnejas, Havannas, Santa Fe un Kvandžu biennālēs. Dimitrijeviča “Ikdienas garāmgājējs” bijis eksponēts uz Parīzēs Pompidū centra fasādes plašu ievērību guvušajā 1989. gada izstādē “Zemes burvji” (Magiciens de la Terre).

Braco Dimitrijevičs dzimis 1948. gadā ievērojāmā gleznotāja Vojo Dmitrijeviča ģimenē Dienvidslāvijā. Mākslinieks absolvējis Zagrebas Mākslas akadēmiju (1971) un mācījies Sv. Mārtina Mākslas skolā Londonā (1971–1973). Šobrīd viņš paralēli dzīvo Dubrovnikos un Parīzē.

Sestdiena, 28. jūlijs plkst. 17.00
RADOŠĀS APVIENĪBAS “ORBĪTA” PERFORMANCE SLOW SHOW
Cēsu alus brūzis

Tekstu grupa “Orbīta” jau gandrīz divus gadus savās performancēs eksperimentē ar radioviļņiem un FM uztvērējiem, kas plašākai auditorijai tika prezentēta projektā “FM Slow Show – poētiskā meditācija radioviļņos un pilsētas trokšņos”. Performances laikā pieci dzejnieki lasīja savu dzeju pilsētu trokšņu pavadījumā, kas ierakstīti dalībnieku ceļojumos dažādās Eiropas valstu pilsētās. Ierakstītie trokšņi tiek pārraidīti FM diapazonā, uztverti un atskaņoti ar nelielu portatīvo radioaparātu palīdzību. Performance Slow Show prezentēta ne tikai Latvijā, bet arī dažādos ārvalstu festivālos Krievijā, Vācijā un Lietuvā. Cēsu mākslas festivālā performance tiks demonstrēta jaunā kvalitātē – dzejnieku un radiouztvērēju uzstāšanos papildinās ambientā mūziķa Andreja Eigusa jeb Selfish muzikāls priekšnesums.

Piektdiena, 3. augusts plkst. 20.00
KONCERTS “EKSPERIMENTS UN IZCILĪBA. ŠNĒ UN DOMUBIEDRI”
Festivāla zāle Cēsu sporta kompleksā 

Piedalās: Jauniešu koris “Kamēr...”, kamerorķestrisSinfonietta Rīga
Soliste Eva Bindere (vijole)
Diriģents Normunds Šnē
Programmā: Juste Janulīte “Jaundarbs korim un orķestrim”; Riharda Vāgnera Simfoniska poēma “Zīgfrīda idille”; Magnusa Lindberga Vijolkoncerts 

Darbojas bērnistaba 

Koncerta nosaukumā iekļauti Cēsu mākslas festivāla šīsvasaras koda vārdi, un konkrētās programmas kontekstā var teikt – “eksperimenti” ved pie “izcilības”. Somu komponists Magnuss Lindbergs ir pazīstams kā izcils orķestra krāsu lietpratējs. Viņa zināšanas par skaņas īpašībām, par virsskaņām, par skaņas atsevišķajām sastāvdaļām ļāvušas šim ļoti meistarīgajam cilvēkam sabalsot simfoniskā orķestra daudzos un dažādos instrumentus līdz tam nebijušās kombinācijās. Lindberga orķestra krāsu vibrācijas ir ne tikai ļoti skaistas, bet arī dinamiskas, vitālas. Līdzās priekam par saskaņu skaistumu te ir arī pagalam līksms dzīvesprieks, un to var sajust arī šajā programmā iekļautajā Vijolkoncertā, par kuru The Times saka – “šī mūzika uzlādēta ar Sibēliusa partitūras atgādinošām starojošas gaismas un rosinoša apliecinājuma sajūtām”. Soliste Cēsu atskaņojumā būs orķestra Kremerata Baltica ilggadējā koncertmeistare, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vijolspēles docētāja, pieredzējusī laikmetīgās mūzikas interprete un zeltainspožas vijolskaņas īpašniece Eva Bindere. 

Līdzās Magnusa Lindberga Vijolkoncertam un Riharda Vāgnera “Zīgfrīda idillei”, kas ir meistara dāvinājums sievai Kozimai Ziemassvētkos, šajā koncertā skanēs jaundarbs, kas komponēts tieši Cēsu festivālam – Lietuvas komponistes Justes Janulītes opuss ar nosaukumu Observation of Clouds (“Mākoņu vērošana”). Pēc pašas teiktā, Juste ir monohromas mūzikas radītāja. Juste Janulīte atzīst, ka līdz šim neviens diriģents nav tik precīzi un dziļi izjutis viņas mūziku kā Normunds Šnē. 

Biļetes iegādājamas Biļešu paradīzes kasēs

Otrdiena, 31. jūlijs plkst. 22.00
“VELOSIPĒDU ZAGĻI” (LADRI DI BICICLETTE, 1947)
Cēsu pils pagalms

Režisors Vitorio de Sika 
Valentīnas Freimanes itāļu kino klasikas izlase

Bezdarbniekam Antonio laimējas tikt pie plakātu izlīmētāja darba. Viņa sieva ieķīlā ģimenes gultasveļu, lai dabūtu velosipēdu, kas nepieciešams Antonio, taču jau pirmajā darba dienā riteni nozog. Izmisušais Antonio kopā ar dēlēnu steidz dzīt pēdas velosipēda zaglim, taču Romas plašumos tas ir neiespējams uzdevums.

Vitorio de Sikas kameras asais skatiens iemūžinājis pēckara Romu filmā, kas apliecina, ka kino pietiek ar pavisam vienkāršu stāstu, lai aizrautu, smīdinātu un liktu asarām sariesties skatītāju acīs. “Velosipēdu zagļi” joprojām ierindojas atzītu kinokritiķu un kino izdevumu visu laiku labāko filmu topu pirmajās vietās.

Biļetes iespējams iegādāties pirms kino seansa
Biļešu cena Ls 1 

www.cesufestivals.lv

Ieva Pelēce - 28.07.2012 01:09
biju uz atklāšanu. fantastiska izstāde !!!