ZIŅAS  
Марина Алексеева “Liveboxes”
Sešas izstādes Sanktpēterburgā 0

Arterritory.com
26/06/2012

World Press Photo 2012
Лофт Проект ЭТАЖИ, Sanktpēterburga
23. augusts – 13. septembris, 2012

Viens no lielākajiem gada notikumiem foto mākslas pasaulē ir ikgadējā World Press Photo balvu sadale deviņās nominācijās, kurās savu profesionalitāti neatkarīgajai, starptautiskajai žūrijas komisijai pierāda preses reportieri no visas pasaules. Šogad konkursā piedalījās 5247 fotogrāfi no 124 valstīm un žūrijai vērtēšanai tika nodoti 101254 attēli. Galveno balvu saņēma Semjuels Aranda (Samuel Aranda, 1979, Spānija) par fotogrāfiju, kas uzņemta Jemenā (2011. gada 15. oktobris, publikācijai The New York Times). Tajā attēlota Fatima al-Qaws, kas cieši piekļāvusi klāt savu 18 gadus veco dēlu, kurš cieš no asaru gāzes iedarbības pēc dalības ielu demonstrācijās. Protests tika vērsts pret 33 gadus ilgā prezidenta Ali Abdullah Saleh autoritārā režīma. Turpinot konkursa tradīcijas, laureātu darbi dodas starptautiskā izstāžu turnejā, kuru katru gadu apmeklē miljoniem cilvēku. Šogad viena no izstāžu pieturvietām ir Sanktpēterburgas multifunkcionālais mākslas centrs Лофт Проект ЭТАЖИ, kas no 23. augusta līdz 13. septembrim piedāvā lielisku iespēju iepazīties ar World Press Photo 2012 labākajiem momentuzņēmumiem.

Ligovsky prospekt, 74
Sanktpēterburga, Krievija
www.loftprojectetagi.ru

Арсений Блинов «Элементарное»
Formula Gallery, Sanktpēterburga
16. jūnijs — 16. septembris, 2012

Krievu mākslinieks Arsēnijs Bļinovs (Арсений Блинов, 1973) savas mākslas DNS ir atradis visa esošā sākotnes pamatelementos – vējā, ugunī, ūdenī un gaisā – savā daiļradē piešķirot tiem burtisku un simbolisku nozīmi. Gleznotāju iedvesmojuši ceļojumi pa Āzijas vidieni deviņdesmito gadu sākumā, kur vienviet acīm redzama ir cilvēku un viņu radīto lietu bezspēcība dabas parādību priekšā, un reizē pielūgsme, jo vējš, uguns, ūdens un gaiss ir visa rašanās nosacījumu pamatā. Četriem dabas elementiem veltītā Arsēnija Bļinova gleznu sērija “Elementārais” līdz 16. septembrim ir apskatāma Sanktpēterburgas galerijā Formula. Gleznu kompozīcijām par pamatu ir ņemtas digitālās fotogrāfijas. Mākslinieks, pietuvinot un kadrējot attēlus, it kā noņem lieko pikseļu slāni, lai iegūto pārnestu uz audekla virsmas. Nomainot mediju un gleznojot ar otu, kas mērcētā dabīgajos pigmentos, tiek “nolobīts” skatītāja apziņā radušais priekšstats par netveramo parādību vizuālo veidolu un gleznas virsma pārtop par meditatīvu atklāsmes un pielūgsmes vietu mūsu pirmsākumam.

Ligovsky prospekt, 74
Sanktpēterburga, Krievija
www.loftprojectetagi.ru

The State Hermitage Museum St. Petersburg
Sanktpēterburga, Krievija
27. jūnijs – 30. septembris, 2012

Pazīstamā spāņu arhitekta Santjago Kalatravas retrospekcija Sanktpēterburgas Valsts Ermitāža ir pirmā visā muzeja vēsturē, kas jebkad tikusi veltīta mūsdienu arhitektūrai. Un vienlaikus tā ir arī pirmā izstāde Ermitāžas laikmetīgajai mākslai veltītā cikla 20/21 arhitektūras projektu plejādē. Savā ziņā abi giganti nenoliedzami piestāv viens otram – tiltu ģēnijs Kalatrava un tiltu pilsēta Sanktpēterburga. Turklāt Kalatrava jau nav tikai arhitekts vien - viņš ir arī inženieris, skulptors, dzejnieks un gleznotājs. Pazīstams ar savām plūstošajām, it kā nepārtrauktā kustībā esošajām formām, kuru veidols iemieso dabas parādības un objektus – spārnus, viļņus, saulē balinātus skeletus... Skulpturālas, teatrālas vīzijas, kas dažkārt izskatās tik neticamas, ka šķiet izmukušas no kādas sirreālas skiču burtnīcas. Piemēram, Kalatravas projektētā Planetārija ēka dzimtajā Valensijā inspirēta no cilvēka acs, savukārt operas ēka Kanāriju salās atgādina ziedlapiņu. "Kustība piešķir formai papildus dimensiju. Tā padara formu dzīvu. Tā vietā, lai domātu par ēku kā kaut ko minerālu – kā klints, mēs varam sākt to salīdzināt ar jūru, kurai ir viļņi, kas kustas vai ar ziedu, kura ziedlapiņas rītos atveras," saka arhitekts. 

Kalatravas otra izglītība ir inženieris, jo viņu vienmēr esot fascinējusi matemātika kā vēsturiskās arhitektūras fundaments. Karjeru viņš arī sācis kā inženieris, vienlaikus piedaloties dažādos arhitektūras konkursos. Kalatravas pirmais arhitektūras projekts bija Stadelhofenas dzelzceļa stacija Cīrihē 1983. gadā, bet nākamais - tilts Barselonas Olimpiskajām spēlēm, tam kļūstot par pirmo bezdelīgu nu jau leģendārajā tiltu projektu plejādē. Šobrīd Kalatravas kontā ir jau vairāk nekā trīsdesmit tiltu – visapkārt pasaulei. Barselonā, Teksasā, Kalifornijā, Bilbao, Buenosairesā, Jeruzalemē, Seviljā, Venēcijā, Valensijā... Savā ziņā var teikt, ka viņš revolucionizējis tiltu ideju, pārvēršot tos elegantos objektos, kas sevī iemieso gan tehnoloģisko virtuozitāti, gan poēziju. No vienkārši funkcionāliem objektiem pārtopot tiltos - galamērķos un kultūrvides zīmēs. 
Pats Kalatrava neslēpj, ka uzskata arhitektūru par lielāko no mākslām, jo tā it kā aptver arī visas pārējās - mūziku, glezniecību, skulptūru. "Es nevarētu būt arhitekts, nedarot arī šīs lietas." 

Arī Sanktpēterburgas retrospekcijas fokusā ir ne tikai arhitekts un inženieris, bet arī skulptors un mākslinieks Kalatrava. Līdzās tādiem pazīstamiem projektiem kā Milvoku mākslas muzejs (2001) un Atēnu Olimpiskais sporta komplekss (2004) u.c., eksponējot arī Kalatravas lielformāta gleznas un skulptūras, kas radītas speciāli šai izstādei.

Vairāk par Santjago Kalatravu lasi Kristīnes Budžes rakstā.

2, Dvortsovaya Ploshchad
Sanktpēterburga, Krievija
www.hermitagemuseum.org

Starptautiskais Laikmetīgās mākslas festivāls “Mājas svētki”
Mākslas centrs “Pushkinskaya-10”, Sanktpēterburga
30. jūnijs – 22. jūlijs, 2012

Ik gadu mākslas centrs “Pushkinskaya-10” ar vērienīgu mākslas festivālu “Mājas svētki” («Праздник Дома») svin savu dibināšanas gadadienu. Šovasar tiek atzīmēta 23. jubileja, kura kā ierasts norisināsies mākslas centrā esošajā Nonkonformisma muzejā – no 30. jūnija līdz 22. jūlijam. Pasākums pulcēs vietējos māksliniekus, kā arī ārzemju autorus, starp kuriem sastopami arī starptautiski populāri kultūras darboņi. Turpinot festivāla tradīcijas, tiks rādīta “neoficiālā” māksla no Padomju savienības laikiem, kas tematiski veido atsauces, sākot ar krievu avangardu 19. gs. 20. gadu sākumā un līdz pat laikmetīgajai mākslai mūsdienās.

Пушкинская ул., д.10
Sanktpēterburga, Krievija
en.p-10.ru

Марина Алексеева “Liveboxes”
Marina Gisich Gallery, Sanktpēterburga
7. jūnijs – 15. jūlijs, 2012

Krievu mākslinieces Marinas Aleksejevas (Марина Алексеева, 1959) autortehnikā darināto miniatūru izstāde “Liveboxes” (kuras var tulkot kā “Dzīvojamās kastes”), ir piesaistījusi ne tikai profesionāļu, un vietējo skatītāju, bet arī sera Eltona Džona pozitīvo novērtējumu un vēl līdz 15. jūlijam ir apskatāma ikvienam interesentam galerijā Marina Gisich. Skatītājam “pa atslēgas caurumu” ļauts ielūkoties mazajās, no ārpuses melnajās, noslēpumainajās kastēs, kas glabā Marinas Aleksejevas daiļrades lielāko veiksmes stāstu. Visi kastēs redzamie priekšmeti tapuši zem lupas ar pinceti, līmējot kopā dažādu materiālu sīkās detaļas. Rezultāts ir gluži kā precīzs atveidojums no dabas, taču, ielūkojoties ciešāk, atklājas sirreāls uzvedums par stereotipiem, kas mīt dažādu tautu un sabiedrību kultūras slāņos.

наб. р.Фонтанки, 121
Sanktpēterburga, Krievija
www.gisich.com

«Эластичное искусство»
Laikmetīgās mākslas muzejs un galerija “Erarta”, Sanktpēterburga
19. maijs – 10. jūlijs, 2012

Laikmetīgās mākslas muzeja galerija Erarta līdz 10. jūlijam apmeklētājiem piedāvā izstādi “Elastīgā māksla”, kas atbilstoši nosaukumam ir veltīta visai neparastam mākslas materiālam – gumijai (arī košļājamai), kaučukam, lateksam un silikonam. Cik fleksibls ir ekspozīcijā redzamo mākslas darbu materiāls, tik daudzējādas arī darbu tēmas. Starp tām var atrast veltījumus Padomju savienības rūpniecības pirmrindniecēm – galošām, kā arī psiholoģiskas manipulācijas ar gumijas klātbūtni bērnu rotaļlietās un intīmpreču objektos, kā arī skaudru laikmeta ironiju, kas redzama tēlnieka Konstantīna Novikova (Константин Новиков) darbā “Balss” («Голос»). Tas ir no gumijas veidots zvans, kurš ieguva īpašu auru, kopš to kādā saules pielietā dienā jauno talantu izstādē pirms trim gadiem nesekmīgi centās iezvanīt Krievijas toreizējais prezidents Dmitrijs Medveģevs.

ул. 2-я Линия, 29
Sanktpēterburga, Krievija 
www.erarta.com