ZIŅAS  
No Žaņa Lipkes memoriāla. Foto: Ansis Starks

Kas Rīgā notiek šonedēļ? 0

Arterritory.com
25/06/2012

Ištvana Kantora performatīvā lekcija
Laikmetīgās mākslas centra “Ofisa galerija”, Rīga
26. jūnijs plkst. 18.00

Otrdien, 26. jūnijā plkst. 18.00 ar īpašu performatīvu lekciju Laikmetīgās mākslas centrā uzstāsies leģendārais ungāru izcelsmes mākslinieks no Kanādas Ištvans Kantors (István Kántor). Skandalozais un izaicinošais Kantors pasaules uzmanību ieguva astoņdesmito gadu beigās, kad pēc “Blood-X” performancēm māksliniekam liedza turpmāk apmeklēt tādus prominentus mākslas muzejus kā Kanādas Nacionālā galerija un Ņujorkas Modernās mākslas muzejs MoMA. Šī dumpinieciskā nostāja tiks atainota arī gaidāmajā lekcijā Laikmetīgās mākslas centrā, kur Kantors diskutēs par mākslas klasisko vērtību neaizskaramības relativitāti un to, kā vēstures tēli un priekšstati veido mūsu uztveres pamatus, padarot skatītāju par sava veida jau iepriekš nosacītas gaumes vai uzskatu kopuma vergu. Pēc lekcijas Ištvans Kantors kopā ar multimākslinieku KIWA no Igaunijas uzstāsies klubā “Nabaklab”.  Lekcija Laikmetīgās mākslas centrā 26. jūnijā plkst. 18.00 ir bezmaksas, tomēr vietu skaits ir ierobežots. Ištvana Kantora un KIWA koncerts “Nabaklab” – bez ieejas maksas. 

www.istvankantor.com, www.kiwanoid.com

Alberta iela 13

Rīga, Latvija

www.lcca.lv 


ISSP publicitātes foto

Nakts fotoprojekcijas
Kaņepes Kultūras centra pagalms, Rīga

26. jūnijā plkst. 22.00 

26. jūnijā ikvienam interesentam ir iespēja iepazīties ar šīgada Fotofestiwal, starptautiskā Lodzas (Polija) fotogrāfijas festivāla, Grand Prix balvas pretendentu darbiem, kuri būs vērojami projekcijās Kaņepes Kultūras centra pagalmā. Šo finālistu vidū būs mākslinieki no Zviedrijas, Beļģijas, Itālijas, Lielbritānijas, Krievijas un Izraēlas. Vakara programmā iekļauts arī festivāla galvenās balvas ieguvēja, poļu mākslinieka Tomasa Lāzara (Tomasz Lazar), veidotais projekts “DREAMLINE (2008–2011)”, kas balstīts uz Platona “Theatrum Mundi” jeb dzīves teātri – cilvēka kā augstākās būtnes vadītu marioneti. Ik gadu konkursa organizatori saņem vairāk nekā 400 dalībnieku pieteikumus, un žūrijas komisija noteic balvas saņēmēju. Interesanti, ka, kopš Fotofestiwal Grand Prix balvas aizsākuma 2006. gadā, šī ir pirmā reize, kad godalga tiek piešķirta poļu izcelsmes māksliniekam. Fotoprojekcijas ilgums 72 minūtes. Ieeja pasākumā par brīvu. 

www.fotofestiwal.com

Skolas iela 15

Rīga, Latvija 

Ivars Heinrihsons “Zirga zīmē. Zīmējumi”
“Vīna Studija”, Rīga
27. jūnijs – 2. oktobris, 2012

Vasaras garumā, iestiepjoties pat dziļi rudenī, “Vīna Studijas” telpās ir apskatāma izdaudzinātā gleznotāja – Ivara Heinrihsona darbu izstāde “Zirga zīmē. Zīmējumi”. Kādā intervijā mākslinieks skaidro, ka “zirgs kā “izteiksmes zīme” tulkojama vienotā satura-formas izpratnē, proti – tēla romantiski emocionālā ietilpība, dabiskums ir nešķirami saistīts ar kustības un silueta plastiskumu, ekspresīvu žestu, ieņemot nozīmīgu vietu mākslā un glezniecības uztverē.” Šoreiz “Vīna Studijas” personālizstādei atlasīti dažādi iepriekšējo gadu un jaunradīti zīmējumi un meti, kas tiešā mērā saistīti ar autora tematisko virzību glezniecībā kā darbu tēlaino izteiksmi rosinošas idejas. 

Stabu iela 30
Rīga, Latvija
www.vinastudija.lv 

Zemūdeņu karš – epizode Nr. 7 “2,5D”
Klubs “Nabaklab”, Rīga
27. jūnijs – 27. jūlijs, 2012

“Nabaklab” tiek atklāta jaunākā “Zemūdeņu kara” epizode. Izstāžu sērijas aizsākums meklējams 1995. gadā, kad Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi Valters Kiršteins un Egils Mednis veidoja kopīgu diplomdarbu izstādi – “Zemūdeņu karš”. Pirmajai sekoja vēl piecas epizodes, līdz 2007. gadā cikls pārtrūka. “Nr. 7” ir atkalapvienošanās epizode. Izstādē “2,5D”, kuras nosaukums simbolizē kariem raksturīgo telpisko darbu pāreju uz eksistenci plaknē, kopā sanāk gan “Zemūdeņu kara” veterāni, gan domubiedri-jaunpienācēji. Izstādē piedalās Māris M. Gailis, Egils Mednis, Māris Bišofs, Egils Mednis, Uldis Freimanis, Gints Zilbalodis, Ilze Mārtinsone, Igors Bernāts, Dace Zēģele, Arnis Stasaitis, Vilmārs Terberts, Armands Vecvanags, Madara Gulbis, Aigars Zemītis, Dace Runča, Pēteris Sidars, Kate Seržāne, Modris Brasliņš, Didzis Jurkovskis, Ieva Nagliņa, Modris Svilāns un Valters Kiršteins. 

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12
Rīga, Latvija
www.nabaklab.lv 


Mišels Kastaņē

Mišels Kasteņē “Tranzīts” un Ilze Neilande “Gājiens ar zirgu”
Galerija “Māksla XO”, Rīga

28. jūnijs – 22. jūlijs, 2012 

Šonedēļ galerijas “Māksla XO” telpās vienlaikus tiek atklātas divas nozīmīgas izstādes – franču gleznotāja Mišela Kasteņē (Michel Castaignet) personālizstāde “Tranzīts”, kuru pavadīs arī mākslinieka pirmā, retrospektīvā daiļrades kataloga prezentācija trīs valodās (franču, angļu, krievu), kā arī Ilzes Neilandes mākslas darbu izstāde “Gājiens ar zirgu.” 

Mišels Kasteņē “Tranzīts” 

“Mišela Kasteņē glezniecība piesaista ar savdabīgu pasaules vērojumu un domāšanu, pārlaicīgo un laicīgo – nebeidzamiem telpas risinājumiem, kurā ienāk cilvēks un viņa ikdiena. Telpas brīvību glezniecībā māksliniekam devusi iepriekšējo gadu aizraušanās ar video un jauno tehnoloģiju mākslas izpausmēm, kā arī padziļinātas studijas mākslas teorijā,” tā franču mākslinieku raksturo mākslas vēsturniece un galerijas “Māksla XO” īpašniece Ilze Žeivate. 2009. gadā Mišela Kasteņē (1971) krāsu litogrāfijas tika izstādītas “Māksla XO” rīkotajā litogrāfiju izstādē “Litogrāfi”, bet jau pēc diviem gadiem galerijā sekoja mākslinieka personālizstāde “In Memoriam Eiropa”. Kasteņē jaunākā mākslas darbu izstāde “Tranzīts” stāsta par fiziskām un metafiziskām vietām, kuras mēs apmeklējam vai šķērsojam. Vērotājam šī izstāde jāuztver un jāizbauda gluži kā ceļojums, kurā mākslinieks paver iespēju ielūkoties sešdesmito gadu mākslas vēsturē, kā arī apmeklēt rekonstruētus ceļojumu pieturpunktus, kurus Kasteņē atveidojis, pateicoties atrastiem foto materiāliem.

Ilze Neilande “Gājiens ar zirgu” 

Jaunākajā Ilzes Neilandes (1959) personālizstādē “Gājiens ar zirgu” skatītājiem ir iespēja novērtēt desmit jaunas gleznas, kurās māksliniece apliecina sev joprojām aktuālu un saistošu minimālu izteiksmes līdzekļu pielietojumu – askētisku kolorīta un figuratīvo risinājumu, kas pieļauj arī zināmu vispārinājumu tēla traktējumā un ļauj vairāk akcentēt saturiskos aspektus. Ar it kā ierobežotu tēlu sistēmu – zirgu, ākstu, sievieti, Ilze Neilande cenšas pēc iespējas pilnīgāk izteikt savu šodienas laika izjūtu un sapratni par sev būtiskām lietām. Izvēlētie tēli nav nejauši. Tie ir izkristalizējušies ilgākā laika posmā un kļuvuši par domubiedriem – būtnēm, ar kurām dalīt domas, sajūtas, spēku, vājumu – visplašāko emociju gammu, un kuru konsekvencē vai mainīgumā gleznotāja cenšas rast pamatojumu savam iekšējam dvēseles stāvoklim un mākslinieciskajam redzējumam. 

Elizabetes iela 14

Rīga, Latvija

www.makslaxogalerija.lv 


Žaņa Lipkes memoriāls. Foto: Ansis Starks

Žaņa Lipkes memoriāla atklāšana
28. jūnijs, 2012

Papildināts [27.06.2012]: Sakarā ar ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones plānu maiņu, Žaņa Lipkes memoriāla atklāšana ir pārlikta uz pagaidām nenoteiktu laiku.  

Kā viens no šīsnedēļas nozīmīgākajiem notikumiem ir jāizceļ Žaņa Lipkes memoriālā muzeja atklāšana, kuru ar savu klātbūtni pagodinās arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Iecere izveidot memoriālu radās 2000. gadā, kad biedrība “Žaņa Lipkes memoriāls”, kuras sastāvu veido Māris Gailis, Augusts Sukuts un Ārija Lipke, pie Lipkes mājas Ķīpsalā atklāja ebreju glābējam veltītu piemiņas plāksni. Otrā Pasaules kara laikā Latvijā tika izglābti ap 450 ebreju, no kuriem Žanis un Johanna Lipkes nosargāja aptuveni 55 cilvēku dzīvības.

Memoriāla celtne simboliski atgādinās melnu šķūni, kas atrodas bijušā šķūņa vietā uz Žaņa Lipkes pēcteču zemes. Tieši šo ēku Lipke pielāgoja kā patvērumu ebrejiem. Ēkas tēls ir arī raksturīgs Ķīpsalai – darvots zvejnieku un jūrnieku šķūnis, kas celts no strūgu kokiem ar tam raksturīgu krāsu un smaržu. Muzeja veidols idejiski un vizuāli sasaucas ar Noasa šķirstu, kas ir dzīvības patvērums. Šķūņa iekšpusē apmeklētājs nonāks labirintā un tiks emocionāli virzīts pa ēkas ejām, visbeidzot nonākot bēniņos, pie lūkas, kas ļaus ieskatīties 9 kvadrātmetru šaurajā pagraba platībā, kā tas savulaik bijis bunkurā. Tieši virs bedres jumtā ir paredzēts ierīkot logu – “Dieva aci”, kam ir simboliska nozīme; tā ir saistīta ar tiekšanos uz āru, ar cerību un ticību tikt izglābtiem.

“Bēniņu telpa ir muzeja galvenā ekspozīcijas zāle ar vizuāli cauru jumtu, pa kuru puskrēslā iespīd saules stari no ilgotās un kārotās ārpasaules – brīvības. Ēkas pirmajā stāvā ap bedri ir vēl viens apkārtceļš un virs bedres uzbūvēts sukkats (‘sukkah’) – ebreju simbolisks dievišķīgais patvērums uz laiku no ārpasaules skarbuma un nežēlības, ilgotā māja ar apgleznotām sienām. Tajā apmeklētājam ļauts ieskatīties tikai pa lodziņiem,” stāsta memoriāla veidotāji. Sukkata 36 kvadrātmetru zīmējumu radījis Kristaps Ģelzis.

Plānots, ka sākotnēji muzejs būs atvērts pāris dienu nedēļā. Ar laiku tas tiks arī papildināts ar audiogidiem vairākās valodās. Memoriāla tehnisko projektu izstrādāja Zaigas Gailes birojs, ekspozīcijas autors ir Viktors Jansons, bet mākslinieks – Kristaps Ģelzis. 

Mazā Balasta iela 8
Rīga, Latvija
www.lipke.lv 

Ilustrāciju izdevuma “Popper” atvēršana un izstāde
Kaņepes Kultūras centrs, Rīga
28. jūnijs – 17. jūlijs, 2012

Šonedēļ Kaņepes Kulturas centrā tiek atzīmēta pirmā Latvijas ilustrāciju un zīmējumu izdevuma “Popper” atvēršana, kā arī žurnāla mākslinieku izstādes atklāšana – 28. jūnijā plkst. 19.00. Ilustrāciju un zīmējumu izdevuma “Popper” pirmajā numurā līdzās izdevuma radošajiem autoriem – Frost, Éndrjü, Maijai Kurševai, Robertam Galviņam un Arturam Koršam, Latvijas laikmetīgās mākslas sekotāji varēs ieraudzīt arī Kaspara Groševa, Kriša Salmaņa, Harija Branta, Reiņa Liepas, Kristīnes Kursišas un Reiņa Pētersona radošo pienesumu, bet jāpiebilst, ka šie nav vienīgie izdevumā ietvertie autori. “Popper” dalībnieku spektrs ir gana plašs, kur vienuviet sastopami gan izdaudzinātie vārdi, gan mazpazīstami mākslinieki. Viņus visus vieno grafiski izteiksmes līdzekļi – ilustrācija, zīmējums, kolāža. Kā pirmā melnbaltā numura vienojošā tēma izvēlēta “degradācija”, kuru tekstuāli iegaismo filozofs Normunds Kozlovs, to aprakstot kā spilgtu personīgu pārdzīvojumu. “Popper” mākslinieku izstāde Kaņepes Kultūras centrā apskatāma līdz 17. jūlijam.

www.poppermag.com 

Skolas iela 15

Rīga, Latvija