ZIŅAS  
Andris Eglītis savā “savvaļas laboratorijā”, darbnīcā Drustos

Ko darīt Berlīnē? 0

Arterritory.com
22/06/2012

22. jūnija vakarā Krome Gallery tiek atklāta latviešu mākslinieka Andra Eglīša pirmā personālizstāde Berlīnē. Tās apmeklējums var kļūt par lielisku ieganstu, lai dotos uz vienu no radošākajām Vācijas pilsētām, kur šobrīd atvērtas arī vēl citas izcilas izstādes. Lūk, izlase, ko iesakām apskatīt! Tostarp nelaidiet garām Jaunā mūzikas teātra festivālu “Infektion!”, kurš sāksies 5. jūlijā un ilgs desmit dienu garumā.

Andris Eglītis “Near Ideal”
Krome Gallery, Berlīne
22. jūnijs – 4. augusts, 2012

Īsi pirms Jāņiem Krome Gallery, kuras darbībā cieši iesaistīts Latvijā labi zināmais Kaspars Vanags, tiek atvērta Andra Eglīša (1981) pirmā personālizstāde Berlīnē. Mākslinieks savos darbos cenšas sasniegt “ideālo ainavu”, piedomājot ne vien pie formu, bet arī materiālu izvēles. Jau pirms vairākiem mēnešiem rīdzenieki bija liecinieki, ka jaunākajā gleznu ciklā Eglītis krāsu paleti ir nomainījis pret zemes materiāliem. “Zeme latviešiem, planēta Zeme, zeme kā virsma, kaut kas mūžīgs un mežonīgs. Arī gleznās tas pastāv kopā – civilizācijas un mežonīgā mijiedarbība,” kādā intervijā savu izvēli skaidro mākslinieks. Katrā no izstādēm Andris Eglītis izmanto citu metodi vai arī tehniku, lai pietuvotos realitātei un pārnestu to gan gleznās, gan izstādes telpā. Ikvienā gleznu ciklā mākslinieks rada citu lietu un situāciju aprakstu, mēģinot atklāt savas un iedarbināt skatītāja sajūtu atslēgas. “Caur dažādām tēmām es mēģinu saprast neapjēdzamo – samērot sevi, mazo cilvēku, ar visu pārējo pasauli – sabiedrību, vēsturi, kosmosu,” tā Eglītis.

200 kvadrātmetru plašā Krome Gallery oficiāli savu darbību sāka 2009. gadā un atrodas uz vēsturiskās Karla Marksa alejas, 20. gs. 50. gadu arhitektūras monumentā. Karla Marksa aleja, savulaik dēvēta par “proletariāta Elizejas laukiem”, ir plašākā bijušajā Austrumvācijā. Īpaša ar grandiozu Staļina laika arhitektūru, kur savulaik dzīvojusi bijusī nomenklatūra. 

Potsdamer Straße 98
Berlīne, Vācija
home.krome-gallery.com


Palielini attēlu ar klikšķi!

Jaunā mūzikas teātra festivāls “Infektion!”
Staatsoper im Schillertheater, Berlīne
5.–15. jūlijs, 2012 

Berlīnes Valsts opera jau vairākas sezonas līdzās lielajam repertuāram rūpīgi kopj jaunā mūzikas teātra teritoriju. Šim nolūkam Šillera teātra sānu spārnā atverot citu skatuvi, kas saucas Werkstatt – darbnīca. Tā ir vieta mākslinieciskajiem meklējumiem, kas parasti vērojami avangarda un OFF teātra zonās, bet ne lielajos valsts operteātros. Darbnīcā tiek iestudēti gan pilnīgi jauni mūzikas teātra darbi, gan jau par klasiku kļuvušas kompozīcijas, izpildītas citādā, visbiežāk eksperimentālā skatuviskajā lasījumā.

Festivāls “Infektion!” nepiedāvā Darbnīcas interesantāko darbu izlasi, bet ir tāda kā mūzikas teātra jauno meklējumu sezonas kulminācija. Līdzās četrpadsmit dienu amerikāņu komponista Džona Keidža (John Cage) sumināšanas maratonam “Die Musik ist los – 100 Jahre John Cage”, kas notiks Darbnīcā un ietvers koncertus, performances, lasījumus, akcijas, tiks izrādīti arī vairāki lielformāta darbi.

Par šīgada centrālo notikumu festivāla veidotāji ir izvirzījuši vācu komponista Vofganga Rīma pēc Frīdriha Nīčes tekstiem veidoto operu “Dionysos”. Šis iestudējums ir tapis sadarbībā ar Zalcburgas festivālu un Nīderlandes operu, tā muzikālais vadītājs ir viens no visinteresantākajiem mūsdienu diriģentiem Ingo Metzmacher.

Festivāls piedāvā arī iespēju iepazīties ar poļu režijas zvaigznes Krzistofa Varļikovska (Krzysztof Warlikowski) Berlīnes Valsts operā iestudēto Igora Stravinska operu “Rake´s Progress”. Kas gan, šoreiz diemžēl jāpiebilst, nav šī režisora spēcīgākais darbs.

Birsmarckstrasse 110
Berlīne, Vācija 
Programma: www.staatsoper-berlin.de


Palielini attēlu ar klikšķi!

Diane Arbus
Martin – Gropius-Bau Museum, Berlīne
22. jūnijs – 23. septembris, 2012

Martin – Gropius-Bau šovasar skatāma apjomīga slavenās amerikāņu fotogrāfes Diānas Arbusas retrospekcija. Interesentiem tā piedāvā iepazīt viņas daiļradi un tās attīstību, izmantojot kā uzskates līdzekli vairāk nekā 200 fotogrāfijas, kuru vidū ir gan darbi – ikonas, gan arī tādi, kuri tiek izstādīti pirmo reizi. Fotografēt Arbusa sāka 20. gadsimta 40. gados, tomēr par nopietnu nodarbi viņas dzīve fotografēšana kļuva 50. gadu otrā pusē, kas aizsākās to darbu radīšana, kuri padarīja viņas personu par fotogrāfijas hrestomātijas neatņemamu sastāvdaļu. Sākotnēji līdzīgi laikabiedriem, viņa izmantoja 35mm kameru, taču 1962. gadā sāka strādāt ar 6x6 Rolleiflex kameru, kuras lietošana lielā mērā noteica viņas darbu stilistiku – klasisks un formāls izteiksmes veids. Tieši 60. gadu sākumā viņa uzsāka sadarbību ar virkni žurnālu (tostarp Esquire un Harper's Bazaar), kuras rezultātā tapa portreti un foto esejas.Vairums no retrospekcijas eksponātiem ir 50. un 60. gados uzņemtie attēli, kuri ļauj ieraudzīt tālaika Ņujorku, kuras vaibstos sava vieta slavenībām, sava - vidusmēra ģimenēm, transvestītiem, bērniem, ekscentriķiem, nūdistiem utt. Ņujorka ir Arbusas daiļrades viens no spilgtākajiem tēliem, šķiet, viņa spējusi to izpētīt slāni pa slānim un nokļūt līdz pašai ābola serdei. Viņa pati ir īstena ņujorkiete – dzimusi šai pilsētā 1923. gada 14. martā un pēc pašas gribas aizgājusi mūžībā 1971. gada 26. jūlijā. Gadu pēc viņas nāves Venēcijas mākslas biennālē tika izstādītas desmit Arbusas fotogrāfijas, un tādējādi viņa kļuva par pirmo amerikāņu fotogrāfi, kuras darbi eksponēti šai pasaules mērogā tik nozīmīgajā mākslas skatē. Sava mūža laikā fotogrāfe piedalījās tikai dažās nozīmīgās kopizstādēs, neraugoties uz faktu, ka pēc skates 1967. gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMA), kurā līdzās Arbusai piedalījās arī Lī Frīdlanders (Lee Friedlander) un Gerijs Vinogrands (Gary Winogrand), vairākas reprezentablas institūcijas iegādājās viņas darbus savām kolekcijām.

Niederkirchner Straße 7
www.berlinerfestspiele.de


Palielini attēlu ar klikšķi!

Julian Schnabel: Deus Ex Machina
Contemporary Fine Arts, Berlīne
28. aprīlis – 28. jūlijs, 2012

Izstāde – galamērķis visiem pazīstamā amerikāņu mākslinieka (un arī kinorežisora) Džuljena Šnābela cienītājiem. Tā ir ne tikai pirmā Šnābela izstāde Vācijā kopš viņa vērienīgās ekspozīcijas Frankfurtes Schirn Kunsthalle 2004. gadā, bet arī nākamā apjomīgākā pēc grandiozās retrospekcijas Venēcijas Museo Correr, pagājuša gada Venēcijas biennāles ietvaros. Izstādē eksponēti pavisam jauni – 2011. un 2012. gadā tapuši darbi. Viena no Šnābela rokraksta zīmēm vienmēr bijušas neordināras attēla un virsmas faktūras laulības jeb pamats, kas jau ir stāsts pats par sevi. Vēl kopš mākslinieka karjeras pirmsākumiem 20. gadsimta 80. gados, kad viņš izpelnījās uzmanību ar tā dēvētajām lausku gleznām, kurās kā pamats tika izmantotas sadauzītu un pie pamatnes pielīmētu šķīvju lauskas, tādējādi radot fragmentētu efektu.

Savukārt šīs izstādes darbu fons ir milzīgi palielināti momentuzņēmumi - indiešu dievību vai vēsturisku gleznu fotogrāfijas, kuras mākslinieks uzņēmis pats. Viņš tās dēvē par “pasaules fragmentie”, piebilstot, ka “jau eksistējoša materiāla izmantošana piešķir darbiem etnogrāfisku aspektu, tādējādi pievienojot estētiskajai realitātei reālu vietu un reālu laiku”.

Izstāde izvietojusies divos Contemporary Fine Arts galerijas stāvos – 1992. gadā dibinātā galerija ir viena no jaunās Am Kupfergraben 10 galeriju ēkas iemītniecēm. Durvis vērusi 2007. gadā, lakoniskā četrstāvu galeriju ēka atrodas iepretim Muzeju salai un tās projekta autors ir pazīstamais arhitekts Deivids Čiperfīlds. Ēkas fasādes raksturzīme ir raupji apmesti ķieģeļi, kuru robusto monumentālismu grafiski pāršķeļ gigantiski koka logi. Griestu augstums galeriju telpās ir 5,5 metri, tādējādi caur lielajiem logiem ļaujot gan ieplūst dienasgaismai, gan vienlaikus – līdzās mākslas darbiem, baudīt arī Berlīnes panorāmu.

Am Kupfergraben 10
Berlīne, Vācija 
www.cfa-berlin.com


Palielini attēlu ar klikšķi!

Fashioning Fashion. European Dress in Detail, 1700–1915
German Historical Museum, Berlīne
27. aprīlis – 29. jūlijs, 2012

Viena no pēdējā laika izcilākajām modes vēsturei veltītajām izstādēm - teju obligāts pieturpunkts visiem modes interesentiem un, jo īpaši, studentiem. Kaut tālab vien, ka Eiropas izstāžu telpās nebūt ne tik bieži iespējams skatīt tik izcilu vēsturisko tērpu kolekciju, kuru vienlaikus pavada arī lieliski uzrakstīti, izzinoši teksti – par sava laika vēsturi, ieradumiem, dažādām aktuālās modes, dzīvesstila un tehnoloģiju niansēm.

Izstādes fokusā ir vērienīgās estētiskās un arīdzan tehnoloģiskās attīstības pārmaiņas, kas piemeklēja Eiropu laikposmā no Apgaismības laikmeta līdz Pirmajam Pasaules karam. Siluetos, piegriezuma tehnikās, tērpu apdarēs.

Atsevišķa izstādes sadaļa veltīta tikai tekstilam, līdzās krāšņajiem audumu paraugiem un tērpiem, atklājot arī virkni zīmīgu vēsturisku detaļu. Piemēram, ņemot vērā iespaidīgās audumu izmaksas (tie bija ievērojami dārgāki nekā pati tērpa šūšana) 18. un 19. gadsimtā tie tika neskaitāmas reizes pāršūti un izmantoti atkārtoti, līdz vārda burtiskajā nozīmē – izjuka.

Izstādē skatāmi arī tērpi no Pola Puarē leģendārās 1911. gada 1001 nakts pārtijas, kura savā ziņā uzskatāma par toreizējās franču aizraušanās ar orientālismu “putukrējumu”. Eksponātu vidū ir arī turbāns, kas ballē rotājis Puarē sievu Denisi – kā viņa ekstravagantā harēma Karalieni.

Savukārt 20. gadsimta sākumā tapis fetiša objekts – gari, melni šņorzābaki uzjundī asociācijas ar Bunjuela “Istabenes dienasgrāmatām” (1964), vienlaikus akcentējot korsešu un šņorzābaku duālo (ierobežošana un atbrīvošana), erotiskā simbolisma piestrāvoto dabu. Kuru, starp citu, savos tā laika Parīzes kurtizāņu portretos tik precīzi iemūžinājis Tulūzs – Lotreks. Korsetēm vai zābakiem ar neproporcionāli iespaidīgo šņorīšu daudzumu, kas ne tikai jāaizsien, bet arī jāatsien, tādējādi paildzinot erotisko izģērbšanās procesu.

Izstāde uz Berlīni atceļojusi no Losandželosas apgabala mākslas muzeja (Los Angeles County Museum of Art) un nenoliedzami intriģējoša tās sastāvdaļa ir arī nelielā filmiņa, kas stāsta par izstādes tapšanas procesu un filigrāno, teju juveliermeistara cienīgo attieksmi ar kādu tiek kopts un saudzēts katrs no eksponātiem – katra trauslā vēstures liecība. 

Unter den Linden 2
Berlīne, Vācija 
www.dhm.de