ZIŅAS  

Piecas izstādes Maskavā jūnijā 0

Arterritory.com
05/06/2012 


Irina Drozda. Baltie bērnu svētki 

Sanktpēterburgas mākslinieku grupas Nepokorennie 17” izstāde Esamības maltīte
Galerija RuArts, Maskava
31
. maijs  – 14jūnijs, 2012

Sanktpēterburgas studijas “Nepokorennie 17” mākslinieki kopā strādā jau piecus gadus, bet nu sarīkojuši masveida desantu Maskavā, piedāvājot projektu, kas veltīts mūsdienu sabiedrībai un tās rituāliem, un pirmām kārtām tādai vispārpieņemtai tradīcijai kā kopīga maltīte. Tā grupas dalībnieku skatījumā ir kā mūžīgs patēriņa riņķis mūsdienu sabiedrībā. “Projekts ir to mūsdienu civilizācijas paradoksu pārskatīšana, kuri aprakstīti mūžam dzīvajā

Žana Bodrijāra sociāli filozofiskajā grāmatā “Patērētāju sabiedrība”. Par pamatu ņemot azaida procesu, t. i., pārtikas uzņemšanu, vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas nodrošina cilvēka eksistenci, mākslinieki šī jēdziena robežas paplašina, piešķirot tam globālu, metafizisku jēgu. Tās ir gan kultūras vērtības, gan dabas resursi, gan dažādas vides. Jebkas ir simulakrs, kas maskē slēpto deficītu. Cilvēks ir pārvērties par patēriņa mašīnu, par naudas pelnīšanas mehānismu, lai saņemto atkal iztērētu patēriņam – un tā nebeidzamā riņķveida procesā. Individualitāti, dzīvo kultūru ir nomainījusi bezjēdzīgu, nevajadzīgu zīmju ritualizācija. Un kam gan citiem ja ne māksliniekiem to piefiksēt un atmaskot? Visi projekta “Esamības maltīte” dalībnieki, ļaudamies refleksijām sev raksturīgā un būtiskā mākslinieciskā manierē, cenšas izprast un parādīt jēdzienu nomaiņas, mūsdienu pasaules duālisma un bipolaritātes aso problēmu.” (Алёна Лапина, “Трапеза бытия”)

1-й Зачатьевский переулок, 10
Maskava, Krievija
www.ruarts.ru

 


Vitālijs Pušņickis. Sapnis. Poliprotilēns. 2008

Vitālijs Pušņickis. “Laika mehānisms”
Maskavas Mūsdienu mākslas muzejs
23. maijs — 24. jūnijs, 2012

Maskavas Mūsdienu mākslas muzejs piedāvā Vitālija Pušņicka izstādi, kurā var sekot līdzi mākslinieka radošajam ceļam, sākot ar pagājušā gadsimta 90. gadiem. Vitālijs Pušņickis (1967) sevi realizē vairākās vidēs un savos darbos izzina telpu un laiku, mākslas pirmcēloņus un tās pašreizējo stāvokli. Viņš vienlīdz izcili darbojas gan glezniecībā, gan tēlniecībā, gan iespiedtehnikās, gan darina mākslas darbus ar roku uz papīra, gan strādā dažādu mākslas veidu sadures vietā, piedevām pastāvīgi radot jaunas tehnikas. Ekspozīcija piedāvā vairākus desmitus Vitālija Pušņicka darbu sēriju, kas veido izvērstu, sarežģītu stāstījumu, kurā ir atkāpes no pamatvēstījuma, tomēr kopumā atklājas vienots stāsts. Saistībā ar izstādi klajā nācis arī monogrāfisks katalogs ar Oļesjas Turkinas un Džeinas Nīlas tekstiem. “Pušņicka un dažu viņa laikabiedru daiļrade 21. gadsimta sākumā radīja revolūciju Krievijas mūsdienu mākslā. Modernie mākslinieki skaļā balsī pavēstīja, ka 90. gadu vienveidīgā ironija, glamūrīgums un iztaisīšanās “nevienu vairs neaizķer” un ka atkal pienācis laiks “lielajām vērtībām”: godīgumam, atbildībai un dziļām domām. Straujais pavērsiens būtu lemts neveiksmei, ja vien mākslinieki to nebūtu pastiprinājuši ar atbilstoši iedarbīgas intensitātes gleznām, videofilmām un instalācijām. Pušņicka izstādēs var sajust, kā piestāj laiks. Steiga, ārprātīgie pilsētas dzīves ātrumi, realitāte, kurā nav tiesību eksistēt nekam, kas nav uztverams sekundē, – no tā visa Pušņickis skatītāju izsit ārā citā dzīvē ar citu ātrumu. Viņa darbi pieprasa lēnu lasījumu, to priekšā ir jāstāv ilgi un jāskatās uzmanīgi. Tomēr tajā pašā laikā tie ir pārāk labi, lai no tiem atteiktos, aizbildinoties ar laika trūkumu.” (Анна Матвеева, «Украшение стола».)

Ермолаевский переулок, 17
Maskava, Krievija
www.mmoma.ru

 

 

Mihails Zaikanovs  “Ideja, brīvība, uz priekšu”
Mūsdienu mākslas centra  VINZAVOD jaunās mākslas izstāžu zāle START, Maskava
19. maijs – 17. jūnijs, 2012

Ideja (идея), Svoboda (cвобода – brīvība), Vperjoda (вперед – uz priekšu), Nadežda (надежда – cerība), Radostja (радость – prieks), Ideala (идеал – ideāls), Buduščeje (будущее – nākotne) – šie ir oficiāli īstu Krievijas Federācijas pilsētu un ciemu nosaukumi. Jaunā mākslinieka Mihaila Zaikanova izstādes darbos šie nosaukumi atzīmēti uz audekliem starp ģeogrāfijas karšu kontūrām. Gleznas papildina vēstules, kas bijušas nosūtītas uz apdzīvotajām vietām ar šādiem skanīgiem nosaukumiem. Turklāt autors ar nodomu norādījis neeksistējošus adresātus, tāpēc vēstules atsūtītas atpakaļ, un pasta zīmogi uz aploksnēm nepārprotami apliecina, ka Krievijā eksistē Ideja, Svoboda un Nadežda. 

“Sākotnēji šķietami vienkārši kā “divreiz divi ir četri” un skaidri kā bērnībā iemācītais “kas ir labi, un kas – slikti” šie jēdzieni pārvēršas par kustīgiem konstruktiem, kas pieļauj atšķirīgu to satura jēgas lasījumu atkarībā no cilvēka, konteksta vai ideoloģijas. To jēga rodas uz robežas starp reālo un iztēloto – telpā starp reālo Krievijas karti, kas atvedināta uz abstraktām līnijām, un īstām, bet savu adresātu neatradušām vēstulēm, kas vienlaikus kalpo par apstiprinājumu šo vietu eksistencei un pārvērš tās par ideāliem orientieriem līdzīgi kā Tomasa Mora aprakstītā sala Utopija, kas tieši tāpat svārstās uz realitātes un iztēles horizonta.” (Елена Яичникова, куратор выставки).

4-й Сыромятнический пер., 1, стр. 6
Maskava, Krievija
www.winzavod.ru




e-flux. “Time/Food”
Izstāžu telpa Stella Art Foundation
, Maskava
15.
 maijs – 28. jūlijs, 2012

Kopš 15. maija Stella Art Foundation izstāžu telpā pilnā sparā darbojas  grupas e-flux projekts Time/Food. Tas ir kā restorāns, kas piedāvā pusdienas apmaiņā pret laika kredītu, ko var iegūt ikviens apmeklētājs, kas reģistrējies vietnē Time/Bank. Restorāns Time/Food atvērts līdz šāgada 28. jūlijam no ceturtdienas līdz svētdienai no pulksten 14 līdz 16. Ēdienu receptes radījuši tādi mākslinieki kā Marta Roslere, Rirkrīta Tiravanija, Karolīna Kaisedo, Huljeta Aranda, Pols Čens, Līams Gilliks, Pjērs Jungs, Antons Vidoklē un citi.  Analoģisks projekts tiks īstenots Kaselē Documenta 13 ietvaros.

“No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka varēs paēst par velti – nauda par to netiks prasīta, bet vajadzēs dod  simbolisku samaksu laika kredīta veidā. Viena maltīte “maksā” 30 minūtes jūsu laika, un jums jāpaziņo, kādā veidā esat gatavs to atstrādāt. Restorāna sienas nolīmētas ar  visneiedomājamākajiem sludinājumiem, piedāvājumiem un lūgumiem, sākot ar gana parastiem: izstaidzināt suni, pieskatīt bērnu, atrast mitekli Baku Eirovīzijas laikā; līdz konceptuāliem: sakārtot un izlasīt jūsu vietā jūsu bibliotēku, lai grāmatas iegūtu cēli apbružātu izskatu, uzklausīt jebkuras jūsu problēmas, pasviest kaut kādas idejas, notēlot mīļoto meiteni, ejot ciemos pie vecākiem (piedāvājums pirmām kārtām adresēts gejiem, kas nevēlas mulsināt vecākus ar savu orientāciju), ar telepātijas palīdzību atrast nozaudētas lietas vai sen neredzētus draugus.” (Ирина Кулик, “Ешь, покупай, трать время”).

Скарятинский переулок, 7
Maskava, Krievija
www.safmuseum.org

 


Eduārs Manē.  ”Brokastis zaļumos”. Orsē muzejs Parīzē

Imaginārais muzejs
Aleksandra Puškina Valsts Mākslas muzejs, Maskava
28. aprīlis – 29. jūnijs, 2012

Izstāde “Imaginārais muzejs” ir pats vērienīgākais un neparastākais Aleksandra Puškina Valsts Mākslas muzeja projekts tā simtgades jubilejas gadā. Izstādes vārdu aizgūstot no tāda paša nosaukuma 20. gadsimta franču rakstnieka kulturologa Andrē Malro darba, muzejs savu pastāvīgo ekspozīciju bagātinājis ar šedevriem no ievērojamāko pasaules valsts muzeju krājumiem un privātkolekcijām, ar kuriem A. Puškina Valsts Mākslas muzeju vieno senas draudzības un partnerības saites. Te ir mākslas darbu kolekcijas no Drēzdenes un Berlīnes Valsts muzeja, Luvras, Orsē muzeja un Pompidū centra, Teita galerijas un Karaliskās akadēmijas Londonā, Prado muzeja, Tisena-Bornemisa muzeja, Ermitāžas un ne tikai. Maskavas skatītāji pirmo reizi var apskatīt Bosha un Moroni gleznas, savu vietu pastāvīgajās ekspozīcijās pametušās Velaskesa, Geinsboro, Golbeina, Delvo un Diksa, Dīrera un Karpačo gleznas. Īpašs retums – no Vīnes atceļojušais Klimta audekls. Interesantas ir Džakometi un Koldera skulptūras. Fransa Halsa, ElGreko, Memlinga, brāļu Lenēnu, Renē Magrita gleznas. Kopumā projektā “Imaginārais muzejs” izstādīti 46 šedevri no 27 valsts un privātajiem krājumiem.

“Alkas iegūt oriģinālu, ūnikumu – ir šīs pompozās izstādes patiesā jēga, izstādes, kas vērsta nevis mediju nākotnē, bet skaistā pagātnē, kur Napoleons vienkārši varēja no Vatikāna uz Parīzi izvest pinakotēku, bet  lords Eldžins – partenona frīzes uz Londonu.” Anna Tolstova, “Alkas pēc oriģināla” (Анна Толстова,  ”Жажда подлинника”)

Волхонка, 12
Maskava, Krievija
www.arts-museum.ru