ZIŅAS  

Vai vizuālā māksla ir radošā industrija? 3

Arterritory.com
22/05/2012

22. maijā Rīgā notiek forums “RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”, kura mērķis ir izprast, kā radošo industriju jēdziena parādīšanās ir izmainījusi kultūras lauku Latvijā. “Vai jēdziens “radošā industrija” ir mēģinājums kultūrai piemērot industrijas valodu, vai arī tur slēpjas kas vairāk?” vaicā foruma rīkotāji. Ar savu skatījumu iepazīstinās tādi zināmi kultūras procesa veidotāji un pētnieki kā Džons Holdens no Lielbritānijas, Pēters Inkei no Ungārijas, Berks Vakers no Igaunijas, ka arī Rasa Šmite un Ieva Zemīte Latvijas. Savukārt foruma otrajā daļā notiks risinājumu darbnīcas, kurās aicināts piedalīties ikviens interesents. Radošās diskusijās, kuras moderēs Sarmīte Ēlerte, Ieva Ūbele un Zane Kreicberga, tiks meklēti priekšlikumi tam, kā paši kultūras procesa veidotāji vēlas izprast un lietot radošo industriju jēdzienu Latvijā.

Forums notiek Tabakas fabrikā, Miera ielā 58, no plkst. 10.00 līdz 18.00. Ar programmu vari iepazīties www.pecradosuma.lv.

Arterritory.com uzrunāja pārstāvjus, kas iesaistīti “RA?DO?ŠUMS?” īstenošanā – Solvitu Kresi, Diānu Čivli, Oļegu Ņikitinu un Zani Zajančkausku, – lai noskaidrotu viņu viedokli jautājumā “Vai vizuālā māksla ir radošā industrija?”.

Solvita Krese, Laikmetīgās mākslas centra direktore
Vizuālā māksla ir viena no teritorijām, kas piedāvā indivīdam radošas izpausmes iespēja. Šīm izpausmēm var būt visai dažādi formāti, kas var būt un var arī nebūt radošās industrijas. Viena no šobrīd vērojamajām tendencēm ved uz radošo industriju termina lietojumu visai izvērstā formā, iekļaujot gandrīz visas kultūras aktivitātes, kurās saskatāmas uzņēmējdarbības iezīmes, proti, jebkas, kas saistīts ar mākslas tirgu, jaunu darba vietu radīšanu, nodokļu maksāšanu, tādā veidā radot pienesumu tautsaimniecībai, var tikt interpretēts kā radošā industrija. Tātad jebkurš mākslinieks, kas pārdod savus darbus, kā arī galerija, izstāžu zāle, mākslas centrs, radošā darbnīca, mākslinieku rezidence – gandrīz jebkas var tikt iekļauts radošo industriju kategorijā.

Ar semināra “Kultūra pēc radošuma” starpniecību mēs gribam precizēt šo radošās industrijas definīciju, analizēt tās instrumentus un uzdevumus. Mēs gribam pārjautāt, kāpēc visām vizuālās mākslas aktivitātēm ir jāmēģina palīst zem radošo industriju cepures? Vai radoša iniciatīva, kas darbojas vizuālās mākslas laukā un fokusējās uz eksperimentiem, diskursīviem pasākumiem, piedāvā sociālu komunikācijas platformu, uztur pie dzīvības radošo procesu un kalpo kā katalizators mākslas tirgum, tuvākajā nākotnē varēs eksistēt bez piemērošanās kādam no radošo industriju formātiem?

 

 

Diāna Čivle, nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja
Pēc radošo industriju definīcijas vizuālā māksla nav radošā industrija, tomēr tā ir daudzu radošo industriju gadījumā būtiska un pat neatņemama to sastāvdaļa, kas rada pievienoto vērtību. Šis piemērs ir tikai viens no tiem, kas parāda neiespējamo misiju – veikt striktu kultūras un radošo industriju dalījumu.

 

Oļegs Ņikitins, Tabakas Fabrikas darba grupas vadītājs
Manuprāt, jāsāk mazliet nopietnāk klasificēt to, kas ietilpst kultūras industrijās, radošajās industrijās, un kas ir vienkārši radošā darbība. Pēc britu modeļiem vizuālā māksla klasificējas kā viena no radošās darbības nozarēm.

Savukārt, komercdarbība, kas rodas ap vizuālo mākslu – izrāžu, izstāžu rīkošana, mākslas darbu tirdzniecība, grafikas dizains utt. – ir pieskaitāma pie radošajām industrijām. Bet briti uzsver arī to, ka radošā darbība, ieskaitot vizuālo mākslu, ir radošo industriju dzinējspēks, jo tā rada izejmateriālu kultūras un radošo industriju, kā arī ekonomikas attīstībai kopumā. Šis izejmateriāls ir inovācijas potenciāls, kas palielinās, piedaloties un patērējot radošo procesu.

 

Zane Žajančkauska, foruma “RA?DO?ŠUMS?” kuratore
Sekojot definīcijām, būtu jāsaka, ka vizuālā māksla tajā brīdī, kad gleznotājs stāv pie molberta, vai mūsdienās drīzāk, kad mākslinieks ir pieplacis pie makintoša, nav radošā industrija, savukārt brīdī, kad tā ir galerija, kas pārdod mākslinieka radītos darbus – tā jau ir radošā industrija vai vismaz kultūras uzņēmējdarbība. Es pati jēdzienu “radošā industrija” labprāt nelietotu nekad, jo uzskatu, ka tas ir ieviests mākslīgi, pakļaujoties neoliberālisma tendencēm visu pielāgot tirgus loģikai. Diemžēl “nelietot nekad” vai vismaz “nedzirdēt nekad” vairs nav iespējams, tālab gribētos, lai vismaz reizēs, kad to lietojam, arī saprastu, ko ar to domājam. Par to arī forums.

www.pecradosuma.lv

students . - 23.05.2012 22:15
man gan liekas apsveicami, ka tādu rīko un nelikās arī nemaz tik slikts tas rezultāts...
R. R. - 23.05.2012 08:41
piekrītu. manliekas varētu drīzāk šo teksta materiālu izvērst vēl plašāk un būtu noderīgāks materiāls nekā vakardienas lekcijas (vismaz daļa no tām...) =)
J. K. - 22.05.2012 16:31
Biju pirmajā foruma daļā un, godīgi sakot, mani pārsteidza, cik nekritiski tiek lietots jēdziens „radošās industrijas”. Biju gaidījusi analītiskāku, uz kultūras, ne tirgus vērtībām balstītus skatījumus, taču foruma organizatoru teiktas visumā izskanēja ļoti piekāpīgi un paklausīgi, sak, ja jau tādas industrijas ir izgudrotas, tad mēs centīsimies tām pielāgoties (vismaz pielāgot savu runas veidu). Acīmredzot tā saprašanās plaisa starp "radošajiem subjektiem" un "birokrātiem, kas dala naudu" arvien vēl ir ļoti dziļa. Vienīgais labums varētu būt, ka tā iespaidā tiek publiski atzīts, ka arī māksliniekiem pienākas alga, veselības apdrošināšana un vecumdienās – pensija.