Viedokļi: Kas notiek ar izstāžu zāli “Rīgas Mākslas Telpa”?
16/10/2013
Šodien, 16. oktobrī plkst. 18.30 izstāžu zālē “Rīgas Mākslas Telpa” (RMT) biedrība Ascendum un portāls Satori.lv rīko diskusiju “Vai Latvijā atrodama laikmetīgā māksla?”. Kaut jautājuma izvēle pati par sevi prasa pamatojumu, zīmīga šķiet kļūda uz drukātajiem ielūgumiem, kas interneta publikācijās gan labota – kā viena no diskusijas dalībniecēm minēta Inga Šteimane, RMT vadītāja. Kļūda tālab, ka pēc līguma Šteimane ir izstāžu kuratore, nevis vadītāja. Taču zīmīga šī neprecizitāte ir tālab, ka izrādās teju vai ironiska šābrīža situācijā. Kaut darba līgums Ingai Šteimanei ir vēl līdz 2013. gada 31. decembrim, jau tagad valda sajūta, ka RMT ir palikusi bez kuratora.
SIA “Rīgas nami” apstiprinātā žūrijas komisija vasaras izskaņā izvērtēja atvērtā projekta konkursa pieteikumus, lai sastādītu 2014. gada izstāžu programmu. Rezultāti joprojām nav publiski zināmi, bet jau tagad SIA “Rīgas nami” pārstāve Māra Liepiņa Arterritory.com apgalvo, ka “patlaban konkursa rīkotājs, SIA “Rīgas nami”, turpina sarunas ar projektu pieteicējiem, kas dažos gadījumos ir arī izstādes kuratori, lai precizētu izstāžu apjomu, formātu, iekārtošanas nosacījumus un norises termiņus. Izstāžu zālei nav galvenā kuratora.” (Izvērstu komentāru lasiet zemāk.)
Neskaidrība par to, kālab šīgada vidū pieņemts lēmums RMT kuratoru aizstāt ar atvērto konkursu un žūrijas komisijas lēmumu, mudināja Arterritory.com veikt viedokļu aptauju. Uzrunājām gan situācijā iesaistītos (RMT kuratore Inga Šteimane, SIA “Rīgas nami” pārstāve Māra Liepiņa, kā arī žūrijas komisijas locekles Helēna Demakova un Māra Lāce), gan RMT iepriekšējās kuratores (Ieva Kalniņa, Inese Baranovska), kā arī situācijā tieši neiesaistītos (Laima Slava, Jana Kukaine, Maija Rudovska).
Izstāžu zāles “Rīgas Mākslas Telpa” vēsture īsumā
Lai pievērstu uzmanību profesionālu izstāžu telpu trūkumam Rīgā, 2003. gada Mākslas dienu ietvaros Latvijas Mākslinieku savienības muzejs organizēja akciju “Mākslas telpa”, kuras ietvaros tās dalībnieki – mākslinieki, kuratori, mākslas vēsturnieki, – katrs nosūtīja vēstuli LR kultūras ministrei Ingūnai Rībenai un Rīgas mēram Gundaram Bojāram, izsakot priekšlikumus situācijas risinājumam. Gan šīs mākslas akcijas, gan iepriekšējo centienu rezultātā 2003. gada 9. septembrī Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja pēc deputātes Sarmītes Pīkas ierosinājuma uzsāka Rīgas pilsētas izstāžu zāles izveides projektu Rātslaukuma pazemes telpā.
Tika izveidota Rīgas pilsētas izstāžu zāles iniciatīvas grupa, kurā līdzās Rīgas Domes amatpersonām un deputātiem tika aicināti līdzdarboties arī dažādu mākslas un kultūras institūciju profesionāļi. 2004. un 2005. gada laikā SIA BM&DR arhitekta Anda Kalniņa vadībā veica Rātsnama apakšzemes telpu projektēšanas darbus, savukārt 2007. gadā tika uzsākta būvniecība.
Izstāžu zāle “Rīgas Mākslas Telpa” tika oficiāli atklāta 2008. gada janvārī. Tās pirmā vadītāja bija mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kalniņa (toreiz Kulakova), kas stāvējusi jau pie RMT idejas šūpuļa. Vadītājas amatā Kalniņa palika līdz 2008. gada pavasarim, aprīlī iesniedzot atlūgumu. Savu lēmumu viņa tolaik presē pamatoja ar vēlmi atkal pievērsties pētnieciskajam darbam: “Līdz 2002. gadam biju doktorantūrā; pēc tam sākās izstāžu zāles projekts. Sākotnēji bija doma, ka būšu kuratore piecus gadus, taču sapratu, ka šīs lietas nevar savienot. Savu darbu izstāžu zāles projekta realizēšanā esmu paveikusi.”
2008. gadā tiek sarīkotas tādas izstādes kā Ginta Gabrāna “Paraspoguļi II. Kristāli”, Džemmas Skulmes personālizstāde, Daigas Krūzes izstāde “Kontaktpersona”, Katrīnas Neiburgas “Personīga izstāde” u.c.
RMT kuratores pienākumus 2008. un 2009. gadā pārņem mākslas zinātniece Inese Baranovska. Būtiski piebilst, ka laikā no 2007. līdz 2009. gadam Rīgas pilsētas izstāžu zāle “Rīgas Mākslas Telpa” darbojās Rīgas kultūras aģentūras paspārnē, līdz aģentūra tika likvidēta, un 2009. gada oktobrī Rīgas Dome uzticēja RMT funkciju nodrošināt SIA “Rīgas nami”.
2009. gadā RMT tika sarīkota Kriša Salmaņa personālizstāde “Pazudušie”, Arņa Balčus personālizstāde “Amnēzija”, Latvijas Mākslas akadēmijas 2009. gada vizuālās mākslas nodaļu diplomdarbu izstāde, somu laikmetīgās mākslas izstāde “Variācijas par cilvēciskā redzējuma ierobežotības pārvarēšanu”, izstāde “Ārējie sakari. Vācijas jaunie arhitekti”, Slovēnijas industriālā dizaina izstāde, Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas Carethings (“Rūpjulietas”) u.c.
“Vēl tikai pirms pusgada tika vēstīts, ka Rīgas mākslas telpa nespēj pastāvēt un to slēgs, ka tās izdzīvošana ir utopija,” 2011. gada augustā laikrakstā “Diena” raksta Inese Lūsiņa. “Bet tagad te atkal notiek izstādes: tikko atklāta vērienīga gleznotājas vecmeistares Ritas Valneres mūža personālizstāde. Blakus mazajā zālē tiek iekārtota multimediju mākslinieka Jāņa Garanča darbu ekspozīcija. Kā tas iespējams? – jautāju abu izstāžu kuratorei Ingai Šteimanei, kura kopš šā gada ir Rīgas mākslas telpas galvenā kuratore.”
Mākslas zinātniece Inga Šteimane RMT izstāžu kuratores amatā stājās tik tiešām no 2011. gada, taču jau 2010. gadā, kad galvenā kuratora telpai nebija, viņa bija piesaistīta izstāžu programmas kūrēšanā – sākot ar Māra Subača personālizstādi “Jaunie darbi un retrospekcija” 2010. gada februārī, tāpat arī izstādes “Glezniecība Latvijā 1950.–1990. no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas”, “Skatīties zvaigznēs/ Sterne sehen. Mūsdienu māksla no Brēmenes” u.c. ir Ingas Šteimanes kā kuratores projekti.
2011. un 2012. gadā, kad Šteimane ir RMT izstāžu kuratore, tiek izrādītas tādas skates kā “Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts”, “Dekoratīvi lietišķā māksla Latvijā 1960. – 1990. no Latvijas Mākslinieku savienības krājuma”, “Paralēlās hronoloģijas. Austrumeiropas izstāžu nezināmā vēsture”, Kristiana Brektes personālizstāde “Trofejas”, Jāņa Garanča izstāde “Telpisko apvērsumu studijas”, projekts “Pekshot Rīga – Maskava 2011. Turpinājums”, “Fridrihsons par Fridrihsonu”, “Rīga. Ivars Grāvlejs & Petra Petileta” u.c. 2013. gads sākas ar vērienīgu izstādi “Wilnis 2x. Vilnis Zābers (1963–1994)”, pavasarī tiek izrādīta starptautiska grupas skate Ingredients, bet vasaras garumā skatāma Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstāde “Dziesma top citādi”, kas tiek arvien pagarināta, līdz to rudenī nomaina šobrīd vēl skatāmā ABLV Bank laikmetīgās mākslas kolekcijas izstāde “…lai gadījums kļūtu par notikumu…”.
2013. jūnijā SIA “Rīgas nami” izsludina projektu konkursu 2014. gada izstāžu programmai. 28. augustā SIA “Rīgas nami” izsūta preses relīzi par konkursa un žūrijas darba noslēgšanos, un tiek minēts, ka “Rīgas Mākslas Telpas” 2014. gada izstāžu programma būs zināma septembra beigās, kad tiks paziņoti visi tajā iekļautie projekti”. Oktobra pirmajā nedēļā Arterritory.com zvana uz RMT, lai uzzinātu rezultātus, bet saņem atbildi, ka šobrīd par to, vai iesniegtais projekts apstiprināts, vai nē, var uzzināt vien konkursa dalībnieki, jo rit sarunas ar izvirzīto projektu autoriem, tālab rezultāti tiks publiskoti vēlāk. Jāpiebilst, ka konkursa nolikumā rakstīts, ka “Līguma noslēgšanas termiņš – 2013. gada 1. novembris. Ja līgums netiek noslēgts līdz termiņa beigām, projekta pieteikums var tikt pārcelts uz nākamā gada atlasi.” Atliek cerēt, ka konkursa rezultāti būs publiski zināmi vismaz novembrī.
Kā jūs vērtējat izstāžu zāles “Rīgas Mākslas Telpa” darbību pēdējo divu–trīs gadu laikā?
LAIMA SLAVA, mākslas zinātniece un izdevniecības “Neputns” radošā direktore
Izstāžu zāle “Rīgas Mākslas Telpa” pēdējos gados veiksmīgi ierakstījusies vizuālās mākslas izstāžu ainā ar interesantiem, pārdomātiem piedāvājumiem. Ingai Šteimanei vienmēr ir bijis svarīgs savs skatupunkts uz laikmetīgās mākslas parādībām, turklāt tas nekad nav bijis šaursirdīgi ierobežots. RMT izrādījusies viesmīlīga vieta gan mūsdienu klasiķu personālizstādēm (piemēram, Džemma Skulme, Rita Valnere, Vilnis Zābers), gan eksperimentāliem un starptautiskiem projektiem, drosmīgām tematiskām kopizstādēm. Virkne jaunu mākslinieku ir raduši te iespēju sevi parādīt, un profesionālo kritēriju latiņa allaž ir turēta augsta. Vienmēr ir bijusi patīkamas intrigas sajūta turp dodoties, – kas sagaida šoreiz? – jo Ingas izvēles varēja būt arī sākotnēji nepopulāras vai teorētiski it kā pārgudri pamatotas, taču gala rezultāts – pati izstāde – pārliecināja, reizumis pat ienesa korekcijas labi zināmo mākslas vēstures patiesību laukā. Gana plašas zināšanas, korekta gaumes izjūta un drosme izaicināt – labs īpašību komplekts Mākslas telpas vadītājam. Un šī telpa tieši kā Mākslas telpa Rīgai ir akūti nepieciešama.
JANA KUKAINE, mākslas kritiķe
Kopš 2012. gada izstāžu zālē “Rīgas Mākslas Telpa” notikušas vairākas kvalitatīvas izstādes, piemēram, “Ars viva 2011/2012 – Valoda”, “Wilnis 2x. Vilnis Zābers (1963-1994)”, “Ingredients” u.c. Īpaši jāapsveic kuratores Ingas Šteimanes vēlme un varēšana atvest uz Latviju ārvalstu māksliniekus. Taču šķiet, šai pazemes telpai piemīt kaut kāda mistiska nolemtība, jo šī nav pirmā reize, kad mainās tās mākslinieciskā vadība. Iemesli, kāpēc tā notiek, man nav zināmi, bet iedomāties var visu ko, piemēram, ka tajā pazemē spokojas.
Kas noteica pārmaiņas izstāžu zāles “Rīgas Mākslas Telpa” darbībā, pusgadu pirms 2014. gada izsludinot atvērtu projektu konkursu? Kāda ir izstāžu zāles galvenā kuratora loma šādā situācijā?
MĀRA LIEPIŅA, SIA “Rīgas nami” pasākumu projektu un komunikāciju vadītāja (Arterritory.com sākotnēji uzrunātā SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Vineta Verika šobrīd atrodas ārpus Latvijas)
Projektu konkurss nākamā gada izstāžu zāles “Rīgas Mākslas Telpa” programmas veidošanai notika arī 2012. gadā. Konkursā iesniegtie projekti noteica to, ka 2013. gada izstāžu zāles programma ir izdevusies daudzpusīga, tā sasaucas ar nozīmīgākajiem Rīgas un Latvijas kultūras un mākslas dzīves notikumiem. Izstāžu zāles apmeklētājiem ir iespēja gūt ieskatu arī Eiropas un Baltijas valstu mākslas aktualitātēs. Izstādes kā nozīmīgus notikumus mākslas dzīvē ir novērtējuši gan mākslas nozares profesionāļi, gan skatītāji.
Tāpēc, lai izveidotu aktuāliem un spilgtiem mākslas notikumiem bagātu izstāžu zāles programmu 2014. gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un iespējami efektīvi izmantotu pilsētas galvenās izstāžu zāles “Rīgas Mākslas Telpa” potenciālu, tika lemts arī 2014. gada programmas veidošanai rīkot atklātu konkursu, uzrunājot kuratorus, starptautiskās organizācijas, profesionālās mākslas un kultūras apvienības, ārvalstu vēstniecības un kultūras pārstāvniecības, valsts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, privātpersonas un uzņēmumus.
Tāpat arī tika lemts iesniegto darbu vērtēšanai izveidot komisiju, kurā piedalītos Latvijā atzīti mākslas un kultūras jomas eksperti. Šogad konkursam iesniegtos projektus izvērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, mākslas zinātniece Helēna Demakova, LR Kultūras ministres ārštata padomnieks Jānis Dripe, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras projektu un pasākumu nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Oga-Vasule un SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.
Mākslas projektu atlases konkurss norisinājās no 2013. gada jūnija līdz jūlija beigām. Konkursā tika piedāvāti vairāki desmiti latviešu un ārvalstu mākslas projekti. Konkursa ekspertu komisija ir beigusi savu darbu un izvirzījusi projektus, kuri tiks iekļauti 2014. gada izstāžu zāles programmā. Patlaban konkursa rīkotājs, SIA “Rīgas nami”, turpina sarunas ar projektu pieteicējiem, kas dažos gadījumos ir arī izstādes kuratori, lai precizētu izstāžu apjomu, formātu, iekārtošanas nosacījumus un norises termiņus. Izstāžu zālei nav galvenā kuratora. 2014. gada izstāžu programma tiks izveidota tuvākajās nedēļās pēc sarunu pabeigšanas, izstāžu termiņu saskaņošanas un apstiprināšanas ar visiem projektu pieteicējiem. Pēc tam mēs publiskosim “Rīgas Mākslas Telpa” nākamā gada izstāžu programmu, kā arī plašāk pastāstīsim par tajā iekļautajiem projektiem.
Kāda ir jūsu nostāja izstāžu zāles “Rīgas Mākslas Telpa” situācijā, kad kuratora vietā stājas žūrijas komisija?
INGA ŠTEIMANE, RMT izstāžu kuratore
Īsā atbilde: žūrija nevar aizstāt kuratoru, jo vairāk tāpēc, ka Rīgas mākslas telpas projektu konkursa žūrija izteica savu viedokli tikai par konkrētu iesniegto projektu sagaidāmo kvalitāti saskaņā ar konkursa punktu sistēmu, nevis veidoja reālu programmu. Gala izvēli 2014. gadam, kurā figurē arī projekti ārpus konkursa, izstāžu laikus, finansējuma apjomu un programmu kopumā kompilē un nosaka kāds cits, bet kurš?
Atskatoties uz 2013. gadu izstāžu zālē “Rīgas Mākslas Telpa”, rodas nopietnas pārdomas. Kopumā – neticami, ka tā notiek 21. gadsimta Eiropā. Neesmu bijusi 1949. gadā, bet mammas radi gandrīz visi, un par to iedomājos, jo sākumā liekas – nu labi, redzēs, kas būs. No tagadnes ir viens tēlains, bet skumjš citāts, kurš absolūti noder RMT situācijas vispārīgam raksturojuma: mūsdienu mūzika un māksla atrodas aiz “vidējā latvieša” redzamo notikumu horizonta (Gints Gabrāns, Delfi, 23.08.2013). Privātā līmenī tas ir brīvi, bet, esot amatā, tas var kļūt patiešām bīstami un tā arī notika.
Pirms gada mana tiešā priekšniece, viesmīlības servisa speciāliste Ilze Saulīte-Jansone, pārliecināja “Rīgas namu” jauno valdi, ka RMT nav vajadzīga profesionāla vadība. Viens no argumentiem bija tik padomisks un provinciāls, ka vispār grūti noticēt: māksliniekiem jau nemaz nepatīkot tie mākslas zinātnieki... Vajagot, lai ir “visiem”. Tas strādāja un vistiešākajā veidā attiecās uz mani kā RMT kuratori. Iebildu, ka tieši profesionāļi ir tie, kas katrā nozarē rada specifisku produktu “visiem”, bet neprofesionāļi pārstāv tikai savus aizspriedumus. Ieminējos, ka zobus ārstē pie zobārsta, nevis iet uz operu “Aikāsāp”. Bezcerīgi. Labākais, ko var piebilst: Latvijā patiešām nezina, kas ir kurators, nezina, ko viņš dara un nezina vispār, ka kurators ir specifiska mākslas jomas kompetence, kas vajadzīga gan publikai, gan māksliniekam. Nezina arī to, ka pasaules izstāžu zālēs un muzejos tieši institūcijas kurators veido stratēģijas, programmas un produktus. Producēšana vispār šajā “RMT izmaiņu” procesā parādījās kā “atnes un pieliek pie sienas”. Kurators RMT tiešās priekšniecības izpratnē ir vēl viens “priekšnieks” un kā tāds nepārprotami nonāk uz varas un amatu dalīšanas galda.
Situācija ar RMT pēc Rīgas Kultūras aģentūras likvidēšanas ir problemātiska, bet nebūtu godīgi atbildību prasīt tikai no “Rīgas namiem”, kam Rīgas Dome 2009. gada nogalē deleģēja kultūras funkciju nodrošināšanu arī RMT. Es strādāju RMT jaunajā situācijā kopš 2010. gada sākuma. Lielākās grūtības sagādā vadības kompetences deleģēšana profesionāļiem. Saruna par to, kā funkcionē RMT, būtu vajadzīga Domes līmenī un bez demagoģijas. Ja telpa ir pakļauta pelnīšanas noteikumiem, tad vajag to atzīt. Ja, turpretī, turpinās dotēšana, tad nav saprotams, kāpēc tiek dotēti neprofesionāli telpas vadītāji, kuri kaitē mākslas jomai un arī peļņu nenes? Priekšnieki, kas tieši ietekmē RMT, nāk un iet, bet sekas paliek. Viesmīlības servisa speciāliste Saulīte-Jansone vadīja Pasākumu centru pārvaldi, kuru nodibināja Rīgas Namu nu jau atlaistais valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs un šīs pārvaldes pakļautībā 2010. gada nogalē nokļuva Rīgas Mākslas telpa. Ironiski, ka nesen arī Saulīte-Jansone tika no darba atbrīvota, bet jūnijā atkāpās bijusī Melngalvju nama gide, kam Saulīte-Jansone bija šogad uzticējusi “atbildēt par” RMT. Tikmēr laikmetīgās mākslas izstādes, kuras 2013. gada programmā viņa izjauca, tā arī nenotika – vismaz trīs personālizstādes Intro zālē un viena Lielajā zālē. Konkrēti runājot par neprofesionālās priekšniekošanas izpausmēm RMT šogad, jāatzīst, ka neilgi pirms aiziešanas Ilzei Saulītei-Jansonei izdevās slēgt RMT oriģinālo mājas lapu. Izstāžu jomā – nepamatota bija iedoma laikmetīgās mākslas izstāžu zālē rīkot trīs mēnešus ilgu Dziesmu svētku tradicionālās mākslas skati. Šai izstādei kuratora plānā bija saprātīgs garums, nezaudējot laiku un iespējas RMT nolikumā paredzētajai laikmetīgajai mākslai. Diemžēl te valstiski atbildīgs partneris neizrādījās arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs, jo nez kāpēc pieprasīja arī Intro zāli, lai gan koncepcijas nebija, stāstīja, ka tur būs studentu izstāde, bet nebija, un nedēļu pēc atklāšanas aizņēmās lelles Intro zālē sastutētām apbružātām sienām. Tāpēc es nevaru, liekot roku uz sirds, piekrist, ka Dace Melbārde, kas vada Latvijas Nacionālo kultūras centru, būs laba ministre. Varbūt apstākļu sakritība, bet dīvaini pamirusi un pieļaujoša bija attieksme pret acīmredzamu neprofesionālismu un absurdu.
Jautājums, kurš veido RMT programmu un kādu RMT vadītāju dotē, ir atklāts un uzmanības vērts.
Vai izstāžu zāle var kvalitatīvi funkcionēt bez galvenā kuratora?
IEVA KALNIŅA, Rīgas mākslas telpas izveidošanas iniciatore un pirmā radošā direktore
RMT gadījumā – izstāžu zāle nevar kvalitatīvi funkcionēt bez galvenā kuratora! Tomēr tās kontekstā kuratora funkcija nav pašam noklāt visu gada programmu ar savu daiļradi un ar savu mākslas izpratni programmu aizpildīt. Tas jādara un to jānosaka ekspertu padomei, kurai ir jābūt starptautiskai, kā tas bija izstāžu zāles darbības sākuma periodā.
Galvenā kuratora uzdevums ir organizēt šīs mākslas iestādes kopējo tēlu, darīt šo telpu pieejamu citiem profesionāļiem, slēgt līgumus par starptautiskiem sadarbības projektiem, pieņemt ceļojošas izstādes, veidot starptautiskas kopizstādes – starptautiskas kopprodukcijas, kas jau sākotnēji būtu paredzētas vairākām ekspozīcijas norises vietām dažādās valstīs.
Tas nav darbs sava kuratora vārda spodrināšanai, bet gan – izstāžu zāles “Rīgas Mākslas Telpa” zīmola izveidošanai, jo pagaidām šī pašvaldības izstāžu zāle tādu nav ieguvusi un mākslinieka Kriša Salmaņa izstrādātais RMT stils ar lokatoru aktualitāšu saņemšanai un raidīšanai nav attaisnojies un droši vien tieši tāpēc atmests kā nederīgs. Tas būtu jāatgriež tiešā un pārnestā nozīmē. Jāatzīst, ka RMT pirmajos piecos darbības gados tā arī nav pratusi iekļauties profesionālā starptautiskā apritē. Galvenajam kuratoram būtu jābūt augstvērtīgam mākslas speciālistam ar personiskiem un profesionāliem kontaktiem visā reģionā. Taču bez kuratora šī telpa kļūst par skārda bundžu, kas piepildāma ar gadījuma saturu. Tāpēc šo variantu nav pat jēgas analizēt.
HELĒNA DEMAKOVA, mākslas zinātniece un kuratore
Uzskatu, ka jautājums formulēts nekorekti. Izskatās, ka tiek uzsākta kampaņa kāda viena cilvēka izvirzīšanai par kuratoru.
Problēmas būtība ir cita. No pašiem pirmsākumiem izstāžu zāle “Rīgas Mākslas Telpa” funkcionē neloģiski un neprofesionāli.
Pirmkārt, RMT statuss. Tai ir jābūt autonomai pašvaldības iestādei ar atsevišķu vadību un pašvaldības dotāciju tieši šai iestādei. Līdz šim RMT vienmēr darbojusies kāda lielāka pašvaldības organisma sastāvā, kas nodarījis kaitējumu programmai un vietas identitātei.
(Šobrīd ir laiks loģiskām izmaiņām, jo krīze valstī un pilsētā ir beigusies.)
Otrkārt, kad izveidots šāds autonoms statuss, jāsludina konkurss uz direktoru.
Treškārt, direktors izvēlas (konkursa kārtībā) vienu vai vairākus kuratorus.
Direktors nedrīkst būt cilvēks bez mākslas pieredzes, tam ir jābūt publiskam intelektuālim (kā Māra Lāce, Ojārs Rubenis, Andris Vilks utt.), kurš spēj pārraudzīt saturiski programmu un to komunicēt Latvijā un pasaulē.
Visbeidzot, izstāžu programmu 2014. gadam pēc SIA “Rīgas nami” uzaicinājuma apstiprinājusi žūrija. Visu izvēlēto projektu vadītāji ir informēti, tiek slēgti līgumi.
Runa ir par 2015. gadu, tātad process nav sasteidzams.
MĀRA LĀCE, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore
1. Jau iepriekš esmu teikusi, ka manā izpratnē būtu jāšķir SIA “Rīgas nami” funkcijas kā ēkas apsaimniekotājam un kā izstāžu zāles mākslas satura veidotājam.
2. Zāle var funkcionēt bez galvenā kuratora situācijā, ja ir spēcīgs pašas zāles kā noteiktas institūcijas menedžments.
3. Ja radikāli netiek mainīts zāles darbības modelis, tad kvalitatīva funkcionēšana bez galvenā kuratora ir visai apgrūtinoša, nenotiek ilgtermiņa stratēģiskā plānošana. Nedrīkst arī aizmirst, ka izstāžu veidošana ir radošs process.
INESE BARANOVSKA, LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja. No 2008. līdz 2009. gadam bija RMT izstāžu kuratore
RMT eksistē no 2008. gada, t.i., jau piecus gadus, bet diemžēl tās darbība nav bijusi kvalitatīvi vienmērīga. Ir vajadzīgs “galvenais kurators” vai arī mākslinieciskais vadītājs, profesionālis ar ilgtermiņa vīziju, kuru konsultē mākslas padome. Nav citu variantu, ja grib kvalitāti un iekļaušanos starptautiskā apritē.
MAIJA RUDOVSKA, mākslas zinātniece un kuratore
Šis nav viegli atbildams jautājums, jo katrs gadījums ir jāskata atsevišķi. Ir sastopami veiksmīgi piemēri, kad mākslas institūcija darbojas bez galvenā kuratora jeb mākslinieciskā vadītāja, balstoties galvenokārt uz valdes lēmumiem, tomēr tas ir diezgan riskanti un viss atkarīgs no institūcijas saimniekiem, tās pārvaldes, finanšu avotiem u.tml. Ir svarīgi apzināties, ka mākslas institūcijas vārdu un atpazīstamību visbiežāk veido tieši tās direktors, galvenais kurators vai programmas vadītājs. RMT pārvalde un menedžēšana līdz šim ir bijis neveiksmīgs piemērs, un šā pavasara pārmaiņas neliecina par ko daudzsološu. Acīmredzot tās saimnieki nespēj atrast un uzticēties viena cilvēka komandai un nodrošināt šīs vietas veiksmīgu darbību. Domāju, ka šis ir arī gadījums, kad nav pilnīgi nekādas izpratnes par kuratora darbu kā tādu un tā nepieciešamību laikmetīgas mākslas institūcijas pastāvēšanā, kas parasti ietver programmas sastādīšanu, komunikāciju ar māksliniekiem, finansējuma menedžēšanu, izstāžu iekārtošanu un vēl daudz citu mazāk vai vairāk praktisku darbu. Kas tad nodarbosies ar šiem jautājumiem? Tomēr laikam gan pasākumu centrs (kā RMT saukta mājas lapā) var bez tā iztikt.
