Foto

60. Venēcijas mākslas biennāle. Kas jāredz?

Arterritory.com

17.04.2024

2024. gada Venēcijas biennāle norisināsies no 20. aprīļa līdz 24. novembrim

Šīgada 60. Venēcijas biennāle, ko veido Adrianu Pedrosa, pirmais biennāles kurators, kurš nācis no Latīņamerikas, un pirmais, kurš bijis atklāti kvīrs, risinās tēmu Stranieri Ovunque – Foreigners Everywhere (“Svešinieki visur”), pievēršoties svešinieka tēla daudzšķautņainajai dabai, ceļot gaismā aizmirstus stāstus, marginalizētas prakses un atsvešinātas biogrāfijas. “Frāzei Stranieri Ovunque ir vairākas nozīmes,” paskaidro Adrianu Pedrosa. “Pirmkārt, lai kurp tu dotos un kur tu atrastos, tu visur sastapsi svešiniekus: viņi/mēs esam visur. Otrkārt, vienalga, kur tu nonāktu, tu pats vienmēr patiesībā un sirds dziļumos vienmēr paliksi svešinieks.”

2024. gada biennāles Starptautiska mākslas izstāde pulcē 332 māksliniekus un piedāvā divas programmas sadaļas: Nucleo Contemporaneo un Nucleo Storico. Galveno uzmanību tā pievērsīs tam, lai izvirzītu priekšplānā māksliniekus no visdažādākajām vidēm, nodrošinot telpu un redzamību līdz šim malā atstātām grupām, tādām kā imigranti, ekspatrianti, kvīri un pirmiedzīvotāju tautu pārstāvji. Dalībnieku izvēlē 2024. gada Venēcijas biennāles pamatprincips bijis dot priekšroku māksliniekiem, kuri līdz šim Starptautiskajā mākslas izstādē nav piedalījušies. Īpaša vērība tiks veltīta brīvdabas projektiem, gan Arsenālā, gan Giardini, kur ieplānota performanču programma ar pasākumiem nedēļā pirms 60. biennāles atklāšanas un tās noslēdzošajās dienās.

NUCLEO CONTEMPORANEO

“Itāļu straniero, portugāļu estrangeiro, franču étranger un spāņu extranjero visi ir etimoloģiski saistīti ar strano, estranho, étrange, extraño, respektīvi, vārdiem, kas nozīmē burtiski “svešais”. [..] Gan American Heritage Dictionary, gan Oksfordas vārdnīca norāda, ka vārda queer sākotnējā nozīme ir tieši strange, proti, svešāds un dīvains, un tā biennāles izstāde izvērš un pievēršas citu ar to saistītu tēmu attīstīšanai: kvīrais mākslinieks, kurš meklējis savu vietu dažādās seksuālajās orientācijās un dzimtēs un bieži ticis vajāts vai pasludināts par noziedznieku; mākslinieks autsaiders, kurš mājo mākslas pasaules marginālajās zonās – kā, teiksim, pašmācījies mākslinieks, tautas mākslinieks un artista popular; pirmiedzīvotāju mākslinieks, pret kuru bieži izturas kā pret svešzemnieku paša dzimtajā zemē. Šo četru tēmu attīstīšana ir šīs biennāles interešu lokā un veido sadaļas Nucleo Contemporaneo,” Pedrosa paskaidro.

NUCLEO STORICO

Nucleo Storico apkopo darbus no 20. gadsimta Latīņamerikas, Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Āzijas. Daudz rakstīts par globālo modernismu un par globālo Dienvidu modernismu, un vairākas telpas izstādē būs veltītas darbiem no šīm teritorijām – kā eseja, kā uzmetums, kā spekulatīvs kuratora vingrinājums, kura uzdevums ir pētīt modernisma robežas un definīcijas. Mēs visi esam pat pārāk labi pazīstami ar modernisma vēsturi Eiroamerikā, taču globālo Dienvidu modernisms palicis lielā mērā nezināms. Eiropas modernisms 20.gadsimta gaitā pats ceļojis tālu ārpus savas pasaules daļas robežām, bieži savijoties ar koloniālismu, un daudzi mākslinieki no globālajiem Dienvidiem ceļojuši uz Eiropu, lai iepazītos ar to,” Pedrosa uzsver. Centrālajā paviljonā trīs telpas paredzēts atvēlēt sadaļai Nucleo Storico: vienas nosaukums ir “Portreti”, otras – “Abstrakcijas”, bet trešā veltīta 20. gadsimta itāļu mākslinieku diasporai pasaulē.

 

NACIONĀLIE PAVILJONI

LATVIJAS PAVILJONS

60. Starptautiskās mākslas izstādes Latvijas paviljonā Amanda Ziemele izstāda savu projektu O day and night, but this is wondrous strange… and therefore as a stranger give it welcome. Savā līdzšinējā mākslas praksē Amanda Ziemele veidojusi gleznieciskas vides, kas bieži vien savā horeogrāfijā izpletušās pa visām konkrētās telpas dimensijām. Smalkā, bet vienlaikus arī drosmīgā subversijas aktā viņa tagad pārveido Latvijas paviljona interjeru par dzīvu organismu. Piejaucējot telpu un atdzīvinot dimensijas, Ziemele uzņem skatītājus kā gaidītus viesus polifoniskā viesmīlības vidē.

“Saplūstot prombūtnei un klātbūtnei, dienasgaisma ir instruments, kas skatītāju aicina doties ceļojumā pa pasauli, kurā valda sajukums, kurā nekam nav mēra – pa nobīdītu savstarpējās viesmīlības universu, pa greizi samežģītu telpu, kurā citādais ir dārga velte. Tā ir Amandas Ziemeles versija par nobriedušu telpu – kontrafantasmagorija, pretošanās izsīkumam un pagurumam, telpa ar attieksmi, gatava domāt un uzņemt mūsdienu sabiedrības neparasto pasauli. Galu galā tas, ko mums piedāvā Amandas Ziemeles projekts, ir dziedināšana – dziedināšanas nepieciešamība,” uzsver paviljona kurators Adams Budaks.

nosaukums: O day and night, but this is wondrous strange… and therefore as a stranger give it welcome
komisāre: Daiga Rudzāte
māksliniece: Amanda Ziemele
norises vieta: Arsenale

Edith Karlson. Hora Lupi, 2024. Works in progress. Photo: Anu Vahtra / Estonian Centre for Contemporary Art

IGAUNIJAS PAVILJONS

60. Starptautiskās mākslas izstādes Igaunijas paviljonā būs aplūkojama Edītes Karlsones izstāde Hora lupi (vilka stunda). Izstāde, kas iekārtota Venēcijas baznīcā Chiesa di Santa Maria delle Penitenti, pēta cilvēka primitīvākās dziņas visā to banalitātē un svētsvinībā un vaicā, vai iespējams glābt pasauli, kas ne brīdi nav bijusi tā vērta. Vēsturiskajā Venēcijas rajonā Kannaredžo atrodamā baznīca ar skatu uz Kannaredžo kanālu celta 18. gadsimtā; tās iespaidīgais interjers palīdz veidot izstādes emocionālo atmosfēru. Šeit nekas nav mainīts, pat gadsimtu gaitā krājušies putekļi palikuši neskarti. Karlsone šo novārtā pamesto telpu izmanto kā metaforu cilvēka esamībai – ne mazāk skumjai un nepabeigtai, plaisu un plīsuma līniju izvagotai – taču varbūt tieši pa tām kaut kad iespīdēs glābjošā gaisma. Izstādes telpu pilda māla un betona skulptūras, kas uzvedina uz domām par neizbēgamo nelaimi, ko atnes piedzimšana, un mūžīgos cilvēka eksistences pūliņus. Tās iedvesmojušas 14. gadsimta terakotas skulptūras Igaunijas pilsētas Tartu Svētā Jāņa baznīcā, kuras, visticamāk, attēlo tā laika pilsētniekus. Izskanējis viedoklis, ka Tartu skulptūras ir memoriāls ansamblis mēra upuru piemiņai. Izstādē Hora lupi Karlsone piedāvā eksistenciālu naratīvu par cilvēka dzīvniecisko dabu, rādot, ka instinkta godīgums un tiešums reizēm var izpausties brutālā un mežonīgā, taču tikpat labi arī poētiskā, reizēm mazliet absurdā, maigā un melanholiskā formā.

nosaukums: Hora lupi (vilka stunda)
komisāre: Marija Aruso
māksliniece: Edīte Karlsone
norises vieta: Chiesa delle Penitenti, Fondamenta Cannaregio 890

Intervija ar Edīti Karlsoni par viņas projektu Igaunijas paviljonam

Pakui Hardware, Inflammation, 2023. Photo: Ugnius Gelguda. Courtesy of the artists, Lithuanian National Museum of Art and Carlie / Gebauer, Berlin and Madrid

LIETUVAS PAVILJONS

Imersīvā Pakui Hardware un Marijas Terēzes Rožanskaites kopīgā izstāde pievēršas “iekaisuma procesiem”, kas šobrīd skāruši cilvēci un pasauli. Lielizmēra izstāde rāda mums “iekaisumā liesmojošo” planētu un cilvēku ķermeņus, izdegušu ainavu ar plastmasas smilšu kāpām, sapņiem līdzīgas ģeoloģisku un aizvēsturisku fosiliju velves un iekaisušus mākslīgus objektus, kas atgādina cilvēka orgānus. Izmantojot sirreālus izteiksmes līdzekļus, mākslinieki kā metaforu izvēlējušies iekaisumu – kas medicīniskā izpratnē norāda uz organisma aizsardzības reakciju, pretojoties kaitīgiem stimuliem, un veicina dzīšanas procesus –, lai pakavētos pārdomās par postījumiem, kas tiek nodarīti cilvēcei un planētai kopumā. Sant’Antonin baznīcā iekārtotā izstāde īpašu vietu ierādījusi jau aizsaulē aizgājušās mākslinieces Marijas Terēzes Rožanskaites figurālās gleznas; Rožanskaite savā mākslā jau 70. gados pētīja saikni starp cilvēka ķermeni un medicīnu. Pakui Hardware kinētiskajā instalācijā ar M. T. Rožanskaites gleznām cilvēciskie un planetārie mērogi saplūst vienā, parādot, ka ne tikai mūsu pašu organismi, bet arī planētas iekaisušais ķermenis “deg kā ugunīs”.

nosaukums: Inflammation
komisārs: Arūns Gelūns
kuratori: Valentīns Klimašausks, Žuāu Laja
mākslinieki: Pakui Hardware (Neringa Čerņauskaite un Ugņus Gelguda) un Marija Terēze Rožanskaite
norises vieta: Chiesa di Sant’Antonin, Salizada S. Antonin, 3477

Pia Lindman, animation still from “Embodied wefts”, 2024. High-resolution animation, 4h 4min. Courtesy the artist.

SOMIJAS PAVILJONS

Sapludinot robežas starp mākslu, arhitektūru un sociālu komentāru, Somijas paviljonā skatāmais kolektīvais projekts The Pleasures We Choose (“Prieki, ko izvēlamies”) sapulcē vienkop trīs mākslinieces, kuru praksē māksla, dzīve un aktīvisms ir cieši saistītas lietas. Māksliniece un dziedniece Pia Lindmane pēc pārciestas saindēšanās ar dzīvsudrabu saskārusies ar paaugstinātu nervu sistēmas jutīgumu un sajūt dažādus ķermeņa iekšējos mikrosignālus, kas parasti nenonāk līdz cilvēka apziņai. Šos signālus viņa pārtulko vizuālos tēlos, melodijās, vārdos un krāsās un iekļauj savos mākslas darbos, kuros iedziļinās dažādas vides un sociālo situāciju niansēs. Vidhas Saumjas (Vidha Saumya) māksla, kas bieži pievēršas sarežģītajām attiecībām starp cilvēka klātbūtni un apkārtējo vidi, bieži apstrīd estētikas, dzimtes, akadēmiskās pasaules un nacionālās valsts normas. Jenni-Jūlijas Vallinheimo-Heimonenas (Jenni-Juulia Wallinheimo-Heimonen) māksla izgaismo tās dažādās diskriminācijas un vardarbības formas, kam savā dzīvē pakļauti cilvēki ar invaliditāti. Viņas smalki izstrādātās realitātes cildina pasauli, kurā cilvēki ar visdažādākajiem ķermeņiem un to īpatnībām ieguvuši tiesības izvēlēties priekpilnu dzīvi, nevis vienkāršu eksistenci.

nosaukums: The Pleasures We Choose
komisāre: Raija Koli, Frame Contemporary Art Finland
kuratori: Ivonna Billimora & Jussi Koitela
mākslinieces: Pia Lindmane, Vidha Saumja, Jenni-Jūlija Vallinheimo-Heimonena
norises vieta: Giardini

DĀNIJAS PAVILJONS

Dānijas paviljons piedāvā grenlandiešu mākslinieka Inuteka Storča (Inuuteq Storch) fotogrāfiju izstādi Rise of the Sunken Sun (“Nogrimušās saules lēkts”), kuras kuratore ir Luīze Voltersa. Šī ir pirmā reize, kad Dānijas paviljons rāda apjomīgu kāda grenlandiešu mākslinieka izstādi, un tā ir arī pirmā pievēršanās tieši fotomākslai. Storča izstāde Dānijas paviljonā iedziļinās priekšstatos par iesaistīšanos dekoloniālajā procesā, liekot uzsvaru uz centieniem panākt redzamību un jutīgi uztverot nacionālās, kulturālās un personīgās identitātes sarežģītību. Runājot paša mākslinieka vārdiem, šī 2024. gada Mākslas biennāles projekta būtība ir “stāstīt grenlandiešu vizuālo vēsturi, skatītu nevis caur viesu, bet pašu grenlandiešu acīm.” Mākslinieka darbi pēta grenlandiešu identitātes plašumu, harmoniski apvienojot vēsturiskas un ģimenes fotogrāfijas ar mūsdienu ikdienas dzīves momentuzņēmumiem. Storča izstādi veido simtiem fotoattēlu, kas uzņemti ar dažādām kamerām. Katra no fotogrāfijām neatkārtojamā veidā stāsta par grenlandiešu dzīvi un identitāti – gan vēsturiskā aspektā, gan šodien.

nosaukums: Rise of the Sunken Sun
komisārs: Danish Arts Foundation
kuratore: Luīze Voltersa
mākslinieks: Inuteks Storčs
norises vieta: Giardini

The artists, participating in the German pavilion: Ersan Mondtag, Yael Bartana, Jan St. Werner, Robert Lippok, Michael Akstaller, and Nicole L’Huillier.

VĀCIJAS PAVILJONS

Vācijas paviljona izstāde ar nosaukumu Thresholds (“Sliekšņi”) runā par vēsturi un nākotni no dažādiem mākslinieciskiem skatpunktiem. Izstādes koncepcija aplūko priekšstatus par sliekšņiem, pakāpieniem un robežām caur trīs dažādu scenāriju prizmām. Pirmajā no tiem Jaela Bartana (Yael Bartana) šķērso slieksni, kas ved uz tagadni, kuru varētu uztvert kā katastrofālu: tā ir pasaule, kas atrodas uz robežas ar pilnīgu iznīcību. Izejas meklējumos māksliniece savā daudzšķautņainajā darbā, kas balansē starp distopiju un utopiju, iztēlojas dažādas nākotnes izdzīvošanas iespējas. Otrajā scenārijā Ersans Mondtāgs izveido telpu, kas kontrastā monumentālajai paviljona videi piedāvā fragmentāru, šķietami maznozīmīgu naratīvu. Mondtāgs, radot teatrālu reprezentācijas un piemiņas kosmosu, iekustina stīvos un nepakļāvīgos nacionālos historiogrāfiskos konstruktus. Trešais scenārijs būvē tiltu uz citu norises vietu, kas atrodas ārpus Giardini teritorijas – La Čertozas salā. Mākslinieki Mihaels Akstallers, Nikola Luiljē (Nicole L’Huillier), Roberts Lipoks un Jans St. Verners kopīgi izveido rezonējošu telpu La Čertozas dabiskajā vidē. Viņu darbs kontrastē ar Vācijas paviljona monumentalitāti, vienlaikus uzsverot ideju par sliekšņa telpas šķērsošanu.

nosaukums: Thresholds
komisāre: Elena Štritmatere, ifa Mākslas nodaļas vadītāja
kuratore: Čāla Ilka (Çağla Ilk)
mākslinieki: Jaela Bartana, Ersans Mondtāgs
norises vieta: Giardini
papildus norises vieta: La Čertozas salā mākslinieki Mihaels Akstallers, Nikola Luiljē, Roberts Lipoks un Jans St. Verners izveidos “rezonanses kameru dabā”.

Julien Creuzet

FRANCIJAS PAVILJONS

Francija sava Venēcijas paviljona projekta veidošanu uzticējusi skulptoram Žiljēnam Krezē (Julien Creuzet). Mākslinieks bieži pievēršas savas franču-karībiešu identitātes izpētei, savos darbos plaši izmantojot tādus materiālus kā plastmasa un virve. “Viņa oriģinālie darbi un mutvārdu literārie dotumi smeļas iedvesmu no kreolizācijas fenomena, apvienojot vienotā veselumā visdažādākos materiālus, stāstus, formas un žestus. Viņa darbu uzdotie jautājumi Venēcijas biennāles Francijas paviljonā īpaši nozīmīgi rezonēs ar tiem, ko izvirza mūsu laiks,” savā paziņojumā sacīja paviljona organizētāji. “Izvēle apstājās pie Žiljēna Krezē arī, pateicoties viņa iezīmētajiem apvāršņiem, kas sniedzas tālāk par pretstatu starp identitāti un universālismu, uzskatāmi parādot, ka mākslas ielocē dzejiskās un mākslinieciskās atbalsis vienmēr iezīmē atbildes, kas ir tikpat skaistas, priekpilnas un dziedējošas, cik negaidītas.” Krezē atsauces uz dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem – Karību salām, Latīņameriku un Rietumāfriku – atbalsojas Eiropas kontinentā un konkrēti Venēcijā. Būvējot tiltus starp šīm šķietami tik atšķirīgajām kultūrām, Žiljēna Krezē organiskais skatpunkts uzmeklē cilvēces un mūsu cilvēcības dziļākos avotus.

nosaukums: Attila cataract your source at the feet of the green peaks will end up in the great sea blue abyss we drowned in the tidal tears of the moon
komisāri: Francijas institūts
kuratores: Selīna Kopa, Sindija Sisoho
mākslinieks: Žiljēns Krezē
norises vieta: Giardini

Picture credit: Open Group (Yuriy Biley, Pavlo Kovach, Anton Varga), Repeat after me, 2022, Video, © Open Group (video still)

POLIJAS PAVILJONS

Repeat after Me II ir audiovizuāla videoinstalācija, ko radījis ukraiņu kolektīvs Open Group. Grupas prakses pamatā ir cilvēku un kontekstuālu telpu mijiedarbības izpēte, veidojot tā sauktās atvērtās situācijas. Viņu mākslā būtisku lomu spēlē performativitāte un saspēle ar skatītājiem. Kopš 2014. gada, kad Krievijas Federācijas bruņotie spēki uzsāka militāras operācijas Ukrainas dienvidaustrumos, mākslinieki vairākkārt pievērsušies kara tēmai. Open Group projekti tiek veidoti ilgstošā jaunrades procesā, un darbu tēmas vienmēr savstarpēji pārklājas. Repeat after Me II ir kolektīvs Ukrainā notiekošā kara aculiecinieku portrets. Projektā iekļautie video darbi tapuši 2022. un 2024. gadā. Visi darbu varoņi ir civiliedzīvotāji, bēgļi, kuri runā par karu atmiņā iespiedušos ieroču trokšņu valodā, un tad aicina skatītājus atkārtot šīs skaņas. Mākslinieki izmanto karaokes formātu, tikai šoreiz pavadījumā neskan popmūzikas hiti, bet gan šāvieni, raķetes, gaudošana un sprādzieni, bet teksti ir nāvējošu šaujamieroču apraksti. Tas ir kara skaņu celiņš.

nosaukums: Repeat after Me II
komisārs: Bartlomejs Senkevičs
kurators:
 Marta Čiža
mākslinieki: Open Group: Jurijs Bilejs, Pavlo Kovačs, Antons Varga
norises vieta: Giardini

From Katya Buchatska's project "Best Wishes"

UKRAINAS PAVILJONS

Ukrainas paviljons piedāvā grupas izstādi Net Making (“Tīklu siešana”). Tās nosaukums ir atsauce uz šodienas Ukrainas praksi, kad visdažādākā vecuma un dzīves gājuma cilvēki sanāk kopā, lai sietu maskēšanās tīklus armijas vajadzībām: šī jaunā tradīcija ierindas ukraiņu dzīvē kļuvusi par sabiedrības kolektīvās pretošanās simbolu. Olaksandra Burlakas Work (“Darbs”) ir tradicionālajā stilā izšūts pašausts audums, kas kalpo kā fons individuālajiem karalaika dzīves naratīviem pārējos projekta darbos. Katjas Bučatskas projekts Best Wishes (“Laba vēlējumi”), kam pamatā sadarbība ar 15 neirodiverģentiem māksliniekiem, pievēršas tam, kā valoda mainās dzīvībai bīstamos apstākļos, no jauna paraugoties uz klišejiskiem sveicieniem un novēlējumiem, kas tik bieži ir drīzāk tukšs pieradums, nekā patiesa nepieciešamība. Mākslinieku duets Revkovskis un Rachinskis izstāda projektu Civilians. Invasion (“Civiliedzīvotāji. Iebrukums”); tas ir atrastu video – ierindas pilsoņu uzņemtu kadru – arhīvs, kas rāda dzīvi pirms un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainas teritorijā. Lija Dostljeva un Andrijs Dostlejvs piedāvā ironisku skatījumu uz stereotipiem, kas tiek attiecināti uz ukraiņu bēgļiem; veidojot projektu, kas saucas Comfort Work (“Mierinošs darbs”), mākslinieki sadarbojās ar ukraiņu kopienām visā Eiropā. Kuratoru komanda uzsver, ka visi šie darbi uztverami ne tik daudz katrs par sevi, bet, kopā ņemti, paspilgtina cits citu. Drīzāk varētu sacīt, ka caur tiem izpaužas realitāte, kura runā pati par sevi.

nosaukums: Net Making
kuratori: Viktoria Bavikina un Makss Gorbatskis
norises vieta: Arsenale, Sale d’Armi, A korpuss, 1. stāvā

The Sun Will Be Shining, a 2022 work by Jeffrey Gibson. Photo: Max Yawney

SAVIENOTO VALSTU PAVILJONS

Amerikas Savienotās Valstis 60. Venēcijas Mākslas biennālē pārstāvēs mākslinieks Džefrijs Gibsons (Jeffrey Gibson). Gibsons, kurš izpelnījies atzinību ar savu mākslas praksi, kurā apvienota amerikāņu, Amerikas pirmiedzīvotāju un kvīru vēsture līdz ar mūzikas un popkultūras ietekmēm, rada dinamisku vizuālo valodu, kas atspoguļo amerikāņu kultūrai raksturīgo daudzveidību un hibriditāti. Viņa māksla, kam raksturīgas košas krāsas, smalki izstrādāti ornamenti un teksta elementi, vedina uz pārdomām par identitāti, empātiju un centieniem nodrošināt demokrātiju un brīvību mums visiem. ASV paviljona interjeram un ārpusei Gibsons liks runāt ar virkni pavisam jaunu un nesenu darbu, kas mudina uz refleksiju par individuālo un kolektīvo identitāti; starp tiem būs skulptūras, gleznas, multimediju darbi un vietai piesaistīta instalācija, kas būs izvietota paviljona pagalmā. Izstādes nosaukumu – the space in which to place me (“telpa, kur mani ievietot”) – iedvesmojis oglalu lakotu dzejnieces Leili Garās Kareives dzejolis ar nosaukumu Ȟe Sápa.

nosaukums: the space in which to place me
komisāri: Ketlīna Eša-Milbija, Luijs Gračoss, Abigeila Vinograda
kuratori: Ketlīna Eša-Milbija un Abigeila Vinograda
mākslinieks: Džefrijs Gibsons
norises vieta: Giardini

IZRAĒLAS PAVILJONS

Izraēlu Venēcijā pārstāvēs māksliniece Ruta Patira; viņas projekts, kas saucas Fertility Pavilion (“Auglības paviljons”) pievēršas tam, ko mūsdienās nozīmē būt mātei. Izraēlas paviljons biennālē jau izpelnījies atklātu vēstuli, kurā aicināts nepieļaut Izraēlas piedalīšanos Venēcijas biennālē; to parakstījuši tūkstošiem mākslinieku un kultūras darbinieku. Vēstuli februāra beigās publicēja grupa ar nosaukumu Art Not Genocide Alliance. Itālijas kultūras ministrs Dženāro Sandžuliāno to nosauca par “apkaunojumu” un apliecināja “visdziļāko solidaritāti un tuvību” ar Izraēlas valsti, tās māksliniekiem un pilsoņiem. Biennāle nāca klajā ar paziņojumu, kurā bija teikts, ka “visas valstis, ko oficiāli atzinusi Itālijas Republika, var autonomi izteikt vēlmi piedalīties” un ka tā ignorēs “jebkādas petīcijas vai aicinājumus liegt piedalīšanās tiesības Izraēlai vai Irānai”.

nosaukums: The Fertility Pavilion
kuratores: Mira Lapidota un Tamara Margalita
mākslinieks: Ruta Patira
norises vieta: Giardini

VATIKĀNA PAVILJONS

Veidot instalācijas Vatikāna paviljonā uzaicināts Mauricio Katelans līdz ar astoņiem citiem māksliniekiem. Izstāde ar nosaukumu Con i miei occhi (“Ar savām acīm”) tiks iekārtota visai negaidītā vietā, Džudekas salas sieviešu cietumā. Nosaukums pasvītro nepieciešamību atbildīgi uztvert un veidot mūsu sociālo, kulturālo un garīgo līdzāspastāvēšanu, īpaši šajā laikmetā, kad dominē digitālās komunikācijas tehnoloģijas, kuras var atsvešināt mūs no realitātes. Šādā kontekstā Svētā Krēsla paviljons izvirza priekšplānā nepieciešamību veidot tiešu un personīgu saikni ar realitāti – pretstatā attālinātiem un metaforiskiem viedokļiem. Projekts velk paralēles starp reliģisko un māksliniecisko pieredzi: tās abas augstu vērtē vērotāja absolūtu beznosacījuma iesaistīšanos notiekošajā.

nosaukums: With My Eyes / Con i miei occhi
komisārs: kardināls Žozē Tolentinu de Mendonsa, Svētā Krēsla Kultūras un izglītības dikastērija prefekts
kuratori: Kjara Parizi un Bruno Rasīns
mākslinieki: Mauricio Katelans, Bintū

PARALĒLIE NOTIKUMI

Eva Juškeviča, bez nosaukuma (pēc Fransuā Žerāra motīviem), 2023| eļļa, audekls © Ewa Juszkiewicz, ar mākslinieces un Almīnas Rekas atļauju

EVA JUŠKEVIČA. LOCKS WITH LEAVES AND SWELLING BUDS

Eva Juškeviča, bez nosaukuma (pēc Fransuā Žerāra motīviem), 2023| eļļa, audekls © Ewa Juszkiewicz, ar mākslinieces un Almīnas Rekas atļauju

Almīnas un Bernāra Ruisu-Pikaso fonds ar Almīnas Rekas galerijas atbalstu piedāvā poļu gleznotājas Evas Juškevičas (Ewa Juszkiewicz) personālizstādi Locks With Leaves And Swelling Buds (“Cirtas ar lapām briestošiem pumpuriem”). Kuratora Giljermo Solanas veidotā izstāde līdzās jau lieliski zināmiem mākslinieces darbiem, kas iekļauti prestižās publiskās un privātās kolekcijās, piedāvā jaunas gleznas no Evas Juškevičas paslēpto portretu cikla. Portretos attēloto cilvēku sejas tajos nekad nav saskatāmas, jo tās slēpj krāšņas ziedu kompozīcijas, bet reizēm – sausas lapas, sarežģīti matu sakārtojumi, rūpīgi izkārtotas auduma krokas. Rezultātā efekts ir vienlaikus pievilcīgs un nedaudz baiss.

kas: Ewa Juszkiewicz: Locks With Leaves And Swelling Buds
kad: 2024. gada 20. aprīlis – 24. novembris
kur: Palazzo Cavanis, Fondamenta delle Zattere

Attēls ar Kulturstiftung Basel H. Geiger atļauju

KLAUSS LITMANS: ARENA FOR A TREE

Klausa Litmana instalācija The Arena for a Tree (“Arēna kokam”) Venēcijā debitēs 60. Starptautiskās mākslas izstādes atklāšanā. Novietota uz vēsturiskās Arsenale Nord fona, šī pagaidu instalācija kalpo kā patvērums vienam vienīgam objektam, kas nonācis visu uzmanības centrā: kokam. Arena for a Tree ir ceļojošs mākslas darbs, kas izgaismo dabas, ilgtspējības un klimata pārmaiņu tēmas. Venēcija ir tā pēdējā piestātne; būtiski, ka te pirmo reizi kā būtisks vides elements iesaistīts ūdens. Izvirzot priekšplānā dzīvus kokus, kas aug ikoniskos pilsētvides punktos, šis mākslas darbs vedina sabiedrību aizdomāties par būtisko lomu, kādu globālajā ekosistēma spēlē koki un par absolūto nepieciešamību tos saglabāt.

Instalācija Arena for a Tree, veidota sadarbībā ar Kulturstiftung Basel H. Geiger un ar ECC Italy atbalstu, sola neikdienišķu un imersīvu pieredzējumu, kurā vienkopus saplūst māksla, arhitektūra un ekoloģiskā domāšana.

kas: Arena for a Tree
kad: 2024. gada 16. aprīlis – 31. jūlijs
kur: Arsenale Nord

Still from Self-Portrait as a Coffee-Pot, Episode 5: As If, 2022, HD Video, 27 min 29 sec © William Kentridge. All Rights Reserved, DACS 2024. Courtesy the artist, Goodman Gallery and Hauser & Wirth

VILJAMS KENTRIDŽS: SELF-PORTRAIT AS A COFFEE-POT

Jaunajā izstādē Venēcijas Arsenāla Reprezentācijas politikas institūtā dienvidafrikāņu mākslinieks Viljams Kentridžs, pēdējo četrdesmit gadu gaitā pazīstams ar savām animēto zīmējumu projekcijām, kā arī skulptūrām un teātra un operas iestudējumiem, sadarbojas ar kuratori Karolinu Hristovu-Bakargijevu, kura ir tuvs viņa draugs un sarakstījusi 1998. gadā publicētu fundamentālu monogrāfiju par viņa mākslu: gaidāma Kentridža intriģējošās deviņu sēriju video cikla Self-Portrait as a Coffee-Pot (“Pašportrets kafijkannas veidolā”) pirmizrāde. Kentridža trīsdesmit minūtes ilgās sērijas, sākotnēji tapušas straumēšanai tiešsaistē, ir iemiesojuma un fenomenoloģiskās pieredzes eksperiments digitālajā laikmetā, kā arī pārdomas par to, kas mūsdienās varētu norisināties mākslinieka smadzenēs un darbnīcā.

kas: Self-Portrait as a Coffee-Pot
kad: 2024. gada 17. aprīlis – 24. novembris
kur: Arsenāla Reprezentācijas politikas institūts

Exhibition view at macLYON, France, 2018-2019. Photo: Blaise Adilon ©Bernar Venet, ADAGP Paris, 2024

BERNĀRS VENĒ: 1961… LOOKING FORWARD!

Izstādes Bernar Venet – 1961… Looking forward! uzmanības centrā ir Venē agrīnie darvas un kartona darbi, atklājot mākslinieka pirmos eksperimentus ar šiem jaunajiem materiāliem. Tāpat apskatāmi daži no Bernāra Venē slavenākajiem darbiem, kas tapuši laikā no 1963. līdz 1965. gadam, to skaitā viņa “darvas gleznas” un leģendārā Tas de charbon (“Ogļu kaudze”), pasaules pirmais mākslas darbs bez konkrētas formas. Šie darbi likuši pamatus revolucionāram veikumam mūža garumā, kas nav zaudējis aktualitāti arī šodien un ir būtisks elements, lai saprastu laikmetīgo mākslu. Izstādes kuratore ir profesore Beāte Reifenšeida, Koblencas Ludviga muzeja direktore, un tā notiek vēsturiskajā Svētā Marka Bibliotēkas Sala Sansoviniana Venēcijas Svētā Marka laukumā.

kas:  1961… Looking forward!
kad: 2014. gada 20. aprīlis – 16. jūnijs
kur: Biblioteca Nazionale Marciana, Piazza San Marco

Christoph Büchel, The Diamond Maker, 2020 – . Photo : Photo Michael Huwiler

KRISTOFS BĪHELS: MONTE DI PIETÀ

Venēcijas vēsturiskais palaco Ca’ Corner della Regina (Fondazione Prada mājvieta) uzņems uz pārdomām vedinošu sveiciešu mākslinieka Kristofa Bīhela (Christoph Büchel) projektu ar nosaukumu Monte di Pietà. Apspēlējot Ca’ Corner della Regina bagātīgo vēsturisko auru, projekts saauž vienkop telpiskus, ekonomiskus un kulturālus naratīvus. Pētījuma centrā ir priekšstats par parādu kā sabiedrības pamatu un vienlaikus arī ietekmes līdzekli. Izmantojot daudzveidīgu vēsturisku artefaktu, laikmetīgu mākslas darbu un imersīvu instalāciju klāstu, projekts iedziļinās parāda daudzšķautņainajā dabā un tā ietekmē uz sabiedrību veidošanos. Paša Kristofa Bīhela veikums, “Dimantu darinātājs”, kalpo kā šī pētījuma atspoguļojums. Pārveidojot visu savu darbu kopumu laboratorijā kultivētos briljantos, Bīhels parāda bagātības dziļāko būtību un tās attīstību laika gaitā.

what:  Monte di Pietà
when: 2024. gada 20. aprīlis – 24. novembris
where: Fondazione Prada, Santa Croce 2215

Render of ‘Impact Glass’, 2024. courtesy of Dave Bruel

ARNE KVINZE. SWIZZ BEATZ. ARE WE THE ALIENS_

Beļģu laikmetīgais mākslinieks Arne Kvinze (Arne Quinze) un amerikāņu mūzikas producents Swizz Beatz apvienojuši spēkus, veidojot imersīvu izstādi, kurā Kvinzes vietai piesaistītās skulptūras saplūst vienotā mākslas darbā ar Swizz Beatz skaņu ainavām. Izstāde Are We the Aliens_, iekārtota vēsturiskajā 16. gadsimta baznīcā San Francesco della Vigna, piedāvā sarežģītu, imersīvu un intersensoru pieredzējumu, kas liek no jauna – varbūt ar zināmām šaubām – paraudzīties uz cilvēces lomu plašākā dabas kontekstā.

kas: Are We The Aliens_ 
kad: 2024. gada 20. aprīlis – 24. novembris
kur: San Francesco della Vigna, Campo San Francesco, Castello, Venēcij

Philippe Halsman, Jean Cocteau, New York, 1949 © Philippe Halsman / Magnum Photos

ŽANS KOKTO: THE JUGGLER’S REVENGE

Pegijas Gugenheimas kolekcija piedāvā izstādi Jean Cocteau’s The Juggler’s Revenge (“Žana Kokto Žongliera atriebība”). Tās uzmanības centrā ir daudzpusība – jeb žongliera izveicība –, kas vienmēr bijusi raksturīga Kokto mākslinieciskajai valodai; par to viņu savulaik bieži kritizējuši laikabiedri. Izstāde apkopo vairāk nekā 150 darbu, kas veidoti iespaidīgā māksliniecisko tehniku spektrā. Starp darbiem ir zīmējumi, grafikas, rotaslietas, gobelēni, vēsturiski dokumenti, grāmatas, žurnāli, fotogrāfijas un Kokto režisētas filmas, un tie izseko daudzpusīgā mākslinieka unikālās un augstākajā mērā individuālās estētikas attīstībai, vienlaikus iezīmējot arī Kokto vētrainās karjeras spožākos brīžus.

Kas: The Juggler’s Revenge
kad: 2024. gada 13. aprīlis – 16. septembris
kur: Solomona Gungenheima fonds, Palazzo Venier dei Leoni, Dorsoduro 701

Otobong Nkanga, Unearthed – Sunlight, 2021 (detail) © Otobong Nkanga, Kunsthaus Bregenz. Courtesy the artist. Photography by Markus Tretter

FROM UKRAINE: DARE TO DREAM

Viktora Pinčuka fonds un Kijivas PinchukArtCentre piedāvā oficiālu paralēlo notikumu ar nosaukumu From Ukraine: Dare to Dream (“No Ukrainas: Uzdrīksties sapņot”). Izstāde iezīmē turpinājumu PinchukArtCentre aktīvajai ukraiņu mākslas programmai nacionālā un starptautiskā mērogā kopš kara sākuma 2022. gadā. Sākot ar priekšstatu par pasauli, kas nonākusi lūzuma punktā – kad vētras un klimata pārmaiņas plosās visās pasaules malās un politiskais ekstrēmisms tikai uzņem apgriezienus –, izstāde vaicā: “Vai mēs spējam iztēloties rītdienu? Vai mums pietiek drosmes sapņot?” Šajā būtiskajā brīdī, kad nākotne nav mums saredzama, pie apvāršņa jaušas fundamentālas pārmaiņas. From Ukraine: Dare to Dream saauž vienkop stāstus un cerības, kas izdīgušas globālo konfliktu ēnā, rādot 22 starptautisku mākslinieku un kolektīvu darbus; starp viņiem ir arī Allora & Calzadilla un Otobonga Nkanga.

kas: From Ukraine: Dare to Dream
kad: 2024. gada 20. aprīlis – 1. augusts
kur: Palazzo Contarini Polignac, Dorsoduro 874

Titulbilde: Džefrija Gibsona darbi Savienoto Valstu paviljonā. Foto: Una Meistere

Saistītie raksti