Mīti un rituāli Cēsu mākslas festivālā
Atklāšanas diena: 10. jūlijs
Jau pēc nedēļas, 10. jūlijā, tiks atklāts 15. Cēsu mākslas festivāls, kura vadmotīvs šogad ir “Mīti un rituāli”.
Tā ietvaros Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 10. jūlija pulksten 12:00 būs skatāma izstāde “Pielidot tuvāk saulei” , kur eksponēti astoņu mākslinieku (Aija Zariņa, Miķelis Fišers, Andris Eglītis, Ģirts Muižnieks, Krista un Reinis Dzudzilo, Katrīna Neiburga un Vika Eksta, kuratore Daiga Rudzāte) radīti lielformāta jaundarbi, bet vakarā, pulksten 20:00 tur notiks skaņu un kustību izrāde DANSE MACABRE (“Nāvesdeja”), kuras idejas autori ir komponists Edgars Mākens un mākslinieks Krišs Salmanis. Savukārt “Raiskumkrogā” festivāla ietvaros būs skatāma SEB stipendijas glezniecībā 2020 laureātes Madaras Kvēpas izstāde “Vesels” (kuratore Auguste Petre).
Kristas un Reiņa darba "Pieskarties saulei" vizualizācija
Seni nostāsti un mīti vienmēr ietekmējuši un iedvesmojuši mākslu, vedinot to atspoguļot dažādas parādības un izpausmes, meklēt, iztēloties un sataustīt senos stāstos patiesības atspulgu. Pāri laikiem cilvēce mītos centusies rast sev zīmīgu eksistenciālo jautājumu skaidrojumus, vienlaikus nodarbojoties ar jaunu un modernu mītu radīšanu.
Vikas Ekstas darbs no projekta "Velnezers", 2021
Miķeļa Fišera darba skices fragments
Andra Eglīša darba skice
Izstādi “Pielidot tuvāk saulei” ievada un noslēdz aplis – senais mistiskais simbols, ģeometriski perfektā figūra, kas tradicionāli apzīmē sauli un harmoniju; debesis, visumu un mūžību. Andra Eglīša veidotais ugunskurs un neredzīgo zīmju aplis uz jumta terases, kur fonā dzirdamā skaņa ir nepārprotams signāls gaidīt; Krista un Reinis Dzudzilo sava darba kontekstā citē Šekspīru: “Savstarpējā sarunā mēs bieži atgriežamies pie Šekspīra uzrakstītajiem vārdiem, kuros Glosters, zaudējot redzi, saka: “Es neredzu, lai vai saule būtu katrs burts”, uz ko Līrs atbild: “Skaties ar savām ausīm!”. Šīs izstāde nav lineārs stāsts; tā drīzāk ir mākslinieku radītu epifāniju apkopojums, kur vieliskotas pārdomas, tēli, stāsti un domas, kuru atskaites punkts ir lielās, noslēpumainās un mūžīgās tēmas.
Skaņas un kustību izrādes "Danse Macabre/Navesdeja" skice
Edgara Mākena un Kriša Salmaņa un viņu domubiedru kopdarbs – skaņu un kustību izrāde “Danse macabre/Nāvesdeja” sāksies plkst. 20.00 - turpat, Cēsu Laikmetīgās mākslas centra pagalmā (Raiņa ielā 27). Komponists Edgars Mākens saka: “Danse macabre ir sena tradīcija, kas pandēmijas, inficēšanās un miršanas kontekstā kļuvusi sevišķi aktuāla. Tad nu mums likās, ka jāatgādina divas būtiskas lietas. Pirmā — nāve ir neizbēgama. Otrā — dzīve ir skaista. Vienīgais, kā mēs varam nāvi kaut uz mirkli noliegt, ir caur svinēšanu un priecāšanos.”
Lai gan danse macabre vistiešāk asociējas ar vizuālo mākslu, savulaik šis jēdziens tika iemiesots dzīvē arī kā teātris, performance ciemos un pilsētu laukumos, kur dažādu sociālo slāņu ļaudis, saģērbušies par miroņiem, apvienojās gājienā, tādējādi kaut uz brīdi vienādojot sociālā statusa atšķirības (kā karnevāla laikā) un kopīgi veicot nāves apzināšanās aktu. Tā bija mistērija, kas savā ziņā nolaida tvaiku sabiedrībā.
Mākslinieks Krišs Salmanis šai darbā turpina nesen aizsākto daiļrades līniju – kā beznozīmes formām ar kustības palīdzību piešķirt stāstošu raksturu. Abstrakto figūru kustības Danse Macabre ritmos koordinēs un realitātei pielāgos Rūdolfs Gediņš un deviņi dejotāji, kustību režisora Rūdolfa Gediņa vadībā.
Madaras Kvēpas darbs no sērijas "Vesels"
Savukārt Raiskuma krogā (Gaujas iela 92, Cēsis) būs skatāma izstādē “Vesels”. Tajā apkopota Madaras Kvēpas jaunāko darbu sērija, kurā autore pievērsusies fiziskās veselības un garīgā veseluma koncepcijām. Šīs idejas aplūkotas gleznu un telpisku objektu sērijā, ņemot vērā pēdējā gada pandēmijas, kā arī vēsturisku un rituālu kontekstu. Par darbu sēriju māksliniece saka: “Lai cilvēks taptu fiziski vesels, tikpat svarīgs ir garīgais nodoms tapt veselam. Šī nodoma manifestēšana bieži vien tikusi praktizēta caur rituālām darbībām. Veidojot sēriju “Vesels” es nonācu pie seno latviešu mitoloģiskajiem priekšstatiem par dzīvi, savu eksistenci un pasauli visapkārt.”
Festivāls norisināsies līdz 15. augustam. 31. jūlijā klausītāji aicināti uz koncertu “Debespulkstens”, Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, kur klausītājus priecēs saksofonists Aigars Raumanis, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš un ērģelnieks Aigars Reinis. Savukārt 14. augustā, Cēsu pils parka estrādē norisināsies grandiozs Riharda Vāgnera operas “Valkīra” trešā cēliena koncertiestudējums.
Mākslas festivāls “Cēsis 2021” notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power”, Valsts Kultūrkapitāla fonda, tā mērķprogrammas “KultūrELPA”, Cēsu novada domes, Vidzemes koncertzāles “Cēsis”, kā arī uzņēmumu “Moller Auto” “GroGlass“ un “Priekuļu bloks” un fineArtPrint atbalstu.
