(Fragments) Hayv Kahraman. Hold Still. Oil on linen, 106.6 x 172.7 cm. 2010
Miljonu vērtais paklājs 4

Anna Arutjunova
30/03/2012 

24. martā noslēdzās Art Dubai 2012 – lielākā mākslas mese Tuvo Austrumu reģionā. To apmeklēja Maskavas mākslas kritiķe un mākslas tirgu speciāliste Anna Arutjunova, kura Arterritory.com lasītājiem stāsta par visinteresantākajiem un raksturīgākajiem meses projektiem un tendencēm.

Mākslas mese Art Dubai pirmoreiz notika 2006. gadā. Tās idejas autori ir Londonas dīleris un galerists Džons Martins un uzņēmējs no Dubaijas Benedikts Floids, un mērķauditorija – Rietumu dīleri un galeristi, kuri uz bezprecedenta ekonomiskās izaugsmes viļņa, meklēdami jaunus klientus, pievērsās Austrumiem. Krīze nedaudz atvēsināja degsmi, ar kādu vietējie bagātnieki bija metušies investēt laikmetīgajā un ne tikai mākslā, taču nenoslāpēja to pilnībā. Piemēram, janvārī Abū Dabī izsludināja Luvras un Gugenheima filiāļu Sādijātas salā atklāšanas laikus (attiecīgi 2015. un 2017. gadā) – tie jau vairākkārt tikuši pārcelti un no dažādām pusēm izskanējušas šaubas par to, vai grandiozā (piemēram Abū Dabī Gugenheima muzeja (arhitekts Frenks Gērijs) platība sasniedz 42 tūkstošus m²) “kultūras būvniecība” vispār tiks pabeigta. Tomēr, kas attiecas uz citām, mazāka mēroga iniciatīvām, tās visas turpina attīstīties: Dohā veiksmīgi funkcionē divi mākslas muzeji (Mathaf, kur šobrīd notiek Cai Gocjana izstāde, un MIA, kurā pavisam nesen tika atklāta ekspozīcija “Sultāna veltes”, Dubaijā viena pēc otras rodas laikmetīgās mākslas galerijas, savukārt Šārdža pilnā sparā gatavojas kārtējai biennālei, kura notiks 2013. gada martā (pirms neilga laika tika paziņots tās kurators – Juko Hasegava, Tokijas Laikmetīgās mākslas muzeja galvenais kurators).

Arī mākslas mese Art Dubai pēdējo gadu laikā ir spējusi kļūt par nozīmīgu laikmetīgās mākslas centru savā reģionā. Kopš 2010. gada to vada Antonija Karvera, kura ir piedalījusies Ņujorkā izdotā žurnāla par Tuvo Austrumu mākslu Bidoun un tāda paša nosaukuma mākslas centra radīšanā. Viņas rokās nokļuva dinamisks, strauji augošs organisms, kurš pievilka muzeju un neatkarīgos kuratorus, kolekcionārus un dīlerus no visām pasaules malām. “Mākslas meses saknes iestiepjas Tuvajos Austrumos un Austrumāzijā, tomēr tai jāatspoguļo arī mākslas globālā daba,” saka Karvera, piezīmējot, ka viņas galvenais mērķis ir pārvērst mesi par vietu, kurā satiekas Austrumu un Rietumu eksperti. Un pagaidām tas viņai lieliski izdodas. Šogad Art Dubai piedalījās 75 galerijas, kuru stendos bija iespējams ieraudzīt mākslu, kas paredzēta visdažādākajām kulturālajām, reliģiskajām un politiskajām gaumēm.


Mohammad Ehsai. He is The Merciful. Oil on canvas, 202 x 347cm. 2007

Finansiālie līdzekļi atļauj veidot daudzveidīgu paralēlo, nekomerciālo programmu, kas šobrīd ir ikvienas  progresīvas mākslas meses atribūts.  Art Dubai piesaistītās Art Week ietvaros tika organizētas performances, speciālie projekti, rezidenču stipendijas māksliniekiem un kuratoriem, neliela dizaina mese, jauno mākslas mese Sikka, kā arī forums par tēmu mediji mākslā (forumā piedalījās kurators Hanss Ulriks Obrists, rakstnieks Duglass Kouplends, muzeja LACMA direktors Maikls Govans, kolekcionārs Sultans Suuds al Kasemi). Finansiāli mākslas mesi atbalsta kompānija Abraaj Capital, kura savulaik ieguldīja savu artavu mediju ažiotāžā ap Tuvo Austrumu mākslas tirgu – 2008. gadā tā savai korporatīvajai kolekcijai iegādājās Mohameda Ehsai darbu. Milzīgais audekls, uz kura arābu rakstā ar zaļām lentēm uz melna fona ir uzrakstīts darba nosaukums “Viņš ir žēlsirdīgs”1, tika nopirkts par tolaik rekordlielu summu – 1,2 miljoniem dolāru ar sākotnējo novērtējumu 100–150 tūkstoši. 

Ievēroti Rietumos 

Kopš 2006. gada galeriju skaits Dubaijā ir sasniedzis 40. Tās ir koncentrētas divās pilsētas daļās: finanšu centrā DIFC atrodas reprezentablās un dārgās, un rajonā Al Quoz, kur visapkārt norisinās nemitīga būvniecība, ir jaunākās un dinamiskākās galerijas. Dažām, kā, piemēram, Ayyam Gallery, ir vienlaikus divas filiāles – finanšu centrā galerija rāda Otmana Mussas darbus (ar eļļas krāsām gleznoti darbi – gan konceptuālā, gan formālā ziņā ārkārtīgi apvaldīts komentārs par “arābu pavasara” sekām), savukārt rajonā Al Quoz – darbus no galerijas īpašnieku Haleda un Hišama Samavi privātās kolekcijas, kurā līdzās nokļuvušas Oļega Dou sterilās fotogrāfijas un Ašura svētku asiņaino ainu foto dokumentācija (šī diena tradicionāli tiek atzīmēta ar publiskām pašmocībām). Mākslas mesē galerijai ir viens no lielākajiem stendiem un tā rāda mākslinieku darbu izlasi no Libānas, Sīrijas un citām reģiona valstīm. Drīzumā īpašnieki plāno atvērt filiāles Londonā un Ņujorkā. 


Othman Moussa. The Empty Throne. Oil on Canvas. 150 X 180 cm. 2010

Citu svarīgu spēlētāju vidū varētu minēt galerijas The Third Line, Green Art Gallery un Gallery Isabelle Van Den Eynde (IVDE). Tās visas ir novērtējušas atlases padomes no respektablām Rietumu mākslas mesēm, uz kurām minētās galerijas drīzumā dosies. Tā, piemēram, The Third Line maijā piedalīsies mākslas mesē Frieze Ņujorkā. Art Dubai tā rādīja jauno Irānas un Irākas mākslinieku darbus (viņi visi dzīvo un strādā ASV). Viņu vidū ir Amirs Fallahs, kurš veido izteiksmīgas, košas kolāžas ar daudznozīmīgiem nosaukumiem (piemēram, “Pirmais, kam ticēt, pēdējais, kurš dzīvo”). Haīvs Kahramans, kurš mākslinieka izglītību ir ieguvis Itālijā, glezno uz koka vai audekla un attēlo izsmalcinātas sieviešu figūras-marionetes – iekārtas pavedienos, tās izpilda ikdienišķas darbības: gludina, loka audumus vai vienkārši skatās spogulī. Divas citas Dubaijas galerijas, kas strādā tikai un vienīgi ar Tuvo Austrumu māksliniekiem, izturējušas atlasi sadaļā Statement pasaules visautoritatīvākajā laikmetīgās mākslas mesē Art Basel.


Amir H. Fallah. Ruler of the Repeating Pattern. Acrylic oil ink pencil and collage on paper mounted to canvas, 183 x 152 cm. 2011


Hayv Kahraman. Threading My Mustache. Oil on wooden panel, 112 x 87 cm. 2010

Izpēta apstākļus

Vietējām galerijām nerodas grūtības, izvēloties darbus mesei Art Dubai – tās visas lieliski pazīst vietējo kolekcionāru gaumi (un mākslas mese galvenokārt paredzēta tieši viņiem) un kultūras specifiku (dalībnieki jau iepriekš tiek brīdināti, ka nevajag stendos izrādīt darbus, kuri varētu tikt nepareizi interpretēti). Stendos ir daudz variāciju par arābu raksta, kolāžu, mirdzuma tēmu, darbu, kas saistīti ar arābu pasaules un musulmaņu kultūras tradīcijām, un īpaši daudz fantāziju par paklāju aušanas tēmu. Piemēram, vienīgā galerija no Saūda Arābijas Athr Gallery no Džedas nodemonstrēja visdažādāko veidu paklājus: Ibrahims Abu Mismars paklāju bija “noaudis” no vara, Aimans Josri Daibans savu bija darinājis no košiem papīra salvešu iepakojumiem, Nasers Al Salems audumu bija apdrukājis kaligrāfiskiem ornamentiem. Rietumu galerijām šajā ziņā ir vairāk brīvības. Dažas no tām savas ekspozīcijas nepavisam nepieskaņo vietējiem apmeklētājiem. Piemēram, Goodman Gallery no Dienvidāfrikas bija izveidojusi Viljama Kentridža darbu izstādi. Kā stāstīja galerijas īpašnieks, iepriekšējā Art Dubai pēc mākslinieka darbiem bijis liels pieprasījums, savukārt šīgada meses preview laikā par dažiem darbiem interesi izrādījuši Dubaijas valdošās ģimenes piederīgie (starp citu, pašas mākslas meses patrons ir šeihs Muhameds bin Rašids al-Maktums). Lai gan arī šeit ir paklājs – izmēros milzīgs (4,5х4,5 m) mohēras paklājs, kas līdzinās auduma kolāžai ar atpazīstamām figūrām no filmām un Kentridža zīmējumiem.


Khosrow Hassanzadeh. Seven Dome. Mixed Golden Dome Ceramic. 500 x 300 cm. 2010

Trīs autoritatīvas Rietumu galerijas, kas piedalījās Art Dubai pirmoreiz, bija pacentušās maksimāli dažādot ekspozīcijas. The Pace stends tika veidots no tādu mākslinieku darbiem, no kuriem katrs pārstāvēja pilsētu, kurā ir galerijas filiāle. Ņemot vērā, ka The Pace nodaļas atrodas Londonā, Ņujorkā un Pekinā, stendā varēja aplūkot Čžana Huana, Kīta Taisona (britu Tērnera balvas laureāta) un Taras Donovanas darbus. Tāda pati multikulturāla ekspozīcija sanākusi arī galerijai Arndt no Berlīnes: tajā bija gan milzīgs, piecus metrus augsts, ar mozaīku noklāts “Kupols”, kura autors ir Hosrovs Hasanzade no Irānas, gan jaunā indiešu mākslinieka Džitiša Kallata košie audekli, gan arī vācu laikmetīgās mākslas klasiķa, viena no grupas Zero dibinātāja Hainca Maka darbi. Visreprezentablākais stends izdevies Galerie Perrotin, franču mākslas tirgus smagsvaram – šeit bija redzami Vims Delvojs, Bharti Kera, Farhads Moširi, Takaši Murakami, franču duets Kolkoz: tas ir, komerciālajā sfērā bez ierunām atzīti mākslinieki, kuru darbi ir katras izcilas laikmetīgās mākslas kolekcijas atribūts – vienalga, par kuru pasaules daļu ir runa.

 
Almagul Menlibayeva. Foxy Charms. Lambda print mounted on alu-dibond, 71 x 107 cm. 2010

Tomēr dažas Rietumu galerijas izvēlas citu taktiku. Priska C. Juschka Fine Art no Ņujorkas bija atvedusi tikai tādus māksliniekus, kas tā vai citādi ir saistīti ar arābu pasauli, lai arī nepavisam neveido galerijas arsenāla pamatu. Piemēram, Niki Nodžomi, kurš pārcēlās uz Ņujorku pēc revolūcijas Irānā, un Almagulu Menlibajevu, kas veidojusi performanču un fotostāstu sēriju kazahu stepēs. “Kāpēc gan rādīt darbus, kuri, visticamākais, nespēs ieinteresēt pircējus?” jautā galerijas īpašniece, kura uz Art Dubai ar Tuvo Austrumu vai Vidusāzijas mākslinieku izstādēm ir atbraukusi jau trešo reizi.

Arhīvā lasi:
20/03/2012 - Mākslas meses :: Art Dubai 2012 

Santa Muižniece - 02.04.2012 17:43
Joprojām priecājos par krievu autoru tekstu figurēšanu šai portālā!
R. R. - 02.04.2012 16:22
paldies par atbildi! tēma tiešām interesanta.
Elina Zuzane - 02.04.2012 10:15
Ikviena galerija vēlas sevi pierādīt kā pārliecinošu mākslas tirgus dalībnieci, bet meses ekspozīcijas stenda izmaksas nav mazas. Tieši šo iemeslu dēļ katrai galerijai, cenšoties nepazaudēt savu identitāti, arī jāizvērtē, kas interesētu konkrētās meses apmeklētāju loku.

Šis ir ļoti interesants temats.




R. R. - 01.04.2012 18:22
bet kā tomēr ir "pareizāk"... vai varbūt - biežāk? ka galerijas ļoti pielāgo savu piedāvājumu konkrētai mesei (Indija/Ķīna/Arābu Emirāti/ASV/Krievija) - jeb tomēr ved vienkārši tieši savas/vislabākās vēsmas?