Galerija "Fiebach Minninger". Nikolass Pelcers. Foto: Paula Lūse

Art Cologne 53. izlaidums. Apskats 0

Elīna Ije, Paula Lūse
18/04/2019

No 11. līdz 14. aprīlim Ķelnē jau 53. reizi norisinājās Eiropas senākā mākslas mese – Art Cologne , kas pirmoreiz notika 1967. gadā pēc Rūdolfa Cvirnera un Heina Štinkes iniciatīvas. Šogad tajā piedalījās 176 galerijas no 24 valstīm. Piecas dienas meses telpās virmoja intensīva enerģija – to apmeklēja gandrīz 60 tūkstoši cilvēku: kolekcionāri, galeristi, mākslinieki, mākslas interesenti, kas ir par 3% vairāk nekā pagājušajā gadā. Art Cologne meses direktors Daniels Hags uzskata, ka lēmums samazināt galeriju skaitu un fokusēties uz kvalitāti ir attaisnojies. Darījumu sarunas, sarunas par un ap mākslu, publiskas uzstāšanās, preses konferences. Un tas viss pa vidu tūkstošiem mākslas darbu: pirmajā stāvā bija skatāmi modernisma un pēckara perioda darbi, otrajā stāvā – laikmetīgās mākslas galerijas. Meses laikā simtiem darbu nonāca pie saviem jaunajiem īpašniekiem, kā arī tika izveidoti veiksmīgi sadarbības modeļi. 

Arterritory.com piedāvā iepazīties ar galeristu un mākslas profesionāļu viedokļiem par Art Cologne 2019.

ARHĪVS: Fotoreportāža no Art Cologne 2019


Galerijas Nagel Draxler stends

Viedokļi par mākslas mesi Art Cologne 2019

Galerijas Nagel Draxler (Berlīne, Ķelne) līdzīpašnieks Kristians Nāgels sacīja, ka, salīdzinot Art Cologne mesi šodien un pirms desmit gadiem, var uzskatīt, ka tā ir atpakaļ lielajā spēlē un ieņem ilgi pelnīto vietu pasaulē vadošo mākslas gadatirgu pirmajā pieciniekā starp tādām mesēm kā Fiac, Art Basel, Armory Show un Frieze. Pirms desmit gadiem mākslas mese ierindojusies piecdesmit prestižāko notikumu sarakstā. Iepriekšējā Art Cologne direktora vadībā mese bija vairāk reģionālas nozīmes pasākums, taču tagad tā spēcīgāk iezīmējas uz starptautiskās mākslas skatuves.


Galerija Nagel Draxler. Mākslinieki Martin Kippenberger + Albert Oehlen

Franču mākslinieks un kurators, mākslas telpas Lage Egal (Berlīne) direktors Pjērs Granū sacīja, ka šogad Art Cologne mese ir ļoti labi kūrēta, izceļot, ka piedalās mazāk galeriju, bet līdz ar to ir lielāks plašums, lai fiziski atkāptos un baudītu mākslu. Darbiem tiek arī vairāk telpas un gaismas. Granū gan atzīmē, ka šogad jūtami samazinājies starptautisko galeriju skaits, taču vienlaikus uzsvērta Ķelnes nozīme un statuss šodienas mākslas ainā. “Šeit, Ķelnē, aizsākās mākslas gadatirgus kultūra tāda, kādu mēs to šodien zinām. Visi vadījās pēc notikumiem Art Cologne. Šodien liekākas un mazākas mākslas meses ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Art Cologne pirmsākumos bija vienīgā mākslas mese Vācijā ar anglisku nosaukumu, kas iekļāva vēstījumu vienuviet pulcēt starptautisku mākslas publiku. Tā bija īpaša atpazīšanas zīme. Šobrīd, kā zinām, pastāv Art Basel, Art Düsseldorf, Art Berlin… Garlaicīgi. Publika apjūk šajā art-whatever pārbagātībā un nereti spriež, kā iepriekš jau minētie Art Cologne sekotāji kvalitātes ziņā ir salīdzināmi ar Ķelnē notiekošo pasākumu. Nosaukumā ir jāietver vēstījums. Art Cologne ietver vēstījumu, bet vai Art Basel un Art Düsseldorf ietvert vairāk nekā lokālo nosaukumu?”

Mākslas konsultants un mākslinieks Zlatko Šumkovskis dalās sajūtās par Art Cologne, sakot, ka Ķelnē dzīvo jau vairāk nekā trīsdesmit gadus un apmeklējis teju visas meses, bet katru reizi tā ir jauna, svaiga pieredze. Kā mīnusu Šumkovskis min nelielu vilšanos par pārāk plašu viegli pārdodamu darbu klāstu un tādas mākslas trūkumu, kas atspoguļotu mūsdienu vai šīs paaudzes aktuālās mākslas norises, netiekot runāts par mākslas un mākslinieku ilgtspējību: “Saprotu, ka mākslas gadatirgus ir spēcīgs pārdošanas instruments. Pārdot (un pēc iespējas vairāk) ir meses dalībnieku mērķis. Bet, runājot par mākslu akadēmiskā kontekstā, tādas tēmas kā ilgtspējība un ekoloģija ir ārkārtīgi aktuālas. Šeit mēs ar šo tēmu nenonākam diskursā.”

Neumarkt

Šī gada Ķelnes mākslas mese iezīmēja ne vienu vien jauninājumu tās programmā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad galerijas tika tematiski iedalītas trīs zālēs, šogad galeriju piedāvājums bija skatāms divās telpās. Vienā no tām ir sadaļa Neumarkt, kur piedalījās jaunās galerijas, kas nav sasniegušas desmit gadu slieksni.


Galerijas Jan Kaps pārstāvis

Viena no trīspadsmit Neumarkt galerijām bija Jan Kaps (Ķelne), kas mesē pārstāvēja divus māksliniekus – Nensiju Lupo un Meliki Karu. Galerijas Jan Kaps pārstāvis sacīja, ka Art Cologne ir pirmā mākslas mese, kur pirms četriem gadiem galerija piedalījās un tagad to dara katru gadu. Jautāts, kādas ir viņa domas par meses vadības lēmumu jaunās galerijas izstādīt vienā stāvā ar jau atzītām laikmetīgās mākslas galerijām, viņš atbildēja, ka viņam par šādu uzstādījumu ir liels prieks, ka tādā veidā jaunās galerijas tiek pozicionētas kā līdzvērtīgi spēlētāji, jo iepriekšējos gados bija sajūta, ka jaunās galerijas ir nodalītas, apmeklētāji bieži vien nemaz neesot apskatījuši trešo stāvu. Tagad visas galerijas tiek reprezentētas vienkopus. Kā galveno ieguvumu šī gada Art Cologne viņš min izteiktu kuratoru interesi un jaunu kontaktu tīklu izveidošanos. Trešajā mākslas meses dienā galerists stāstīja, ka daži darbi jau ir pārdoti, bet ekspozīciju līdz meses beigām nemainīs. 


Nensijas Lupo un Melikes Karu darbi Jan Kaps galerijas stendā

Par jauno galeriju sadaļas Neumarkt iekļaušanu vienā līmenī ar jau ilgāk biznesā esošajām galerijām arī galeriste Natālija Haga izsakās atbalstoši un neredz iemeslu, kādēļ laikmetīgās mākslas piedāvājumu sadrumstalot vairākās kategorijās vai izvietot dažādos meses stāvos. Haga atminas, ka iepriekšējos gadus daudzi meses apmeklētāji nemaz nepaguva vai vairs nespēja apskatīt trešo stāvu, kas būtiski ietekmēja jauno tirgus dalībnieku peļņas izredzes. Viņa kā svarīgu punktu izceļ apmeklētāju labsajūtu: “Ir pašsaprotami, ka gadatirgus centrālās ekspozīcijas apjoms un vienā dienā veicamais maratons ir nogurdinošs.” Šogad, viņasprāt, ir radīti ideāli apstākļi – viss laikmetīgās mākslas piedāvājums ir novietots vienuviet. 

Arī galerijas Fiebach Minninger (Ķelne) direktore Anja Miningere pozitīvi izsakās par jauninājumu gadatirgus struktūrā: “Visas laikmetīgās mākslas galerijas tagad atrodas vienuviet. Arī jaunās, kas vēl nav sasniegušas darbības desmitgadi. Žēl vienīgi, ka šajā sadaļā uzņemto galeriju skaits ir redzami sarucis. Mazās galerijas, arī Fiebach Minninger galerija pārstāv virkni daudzsološu jauno mākslinieku: Artūru Loenu, Maksimiliānu Rēdelu, Līsu Tīmani u.c. Viņu darbi šobrīd ir ejoši un plaši pārstāvēti, līdz ar to darbi cenu ziņā ir vieglāk pārdodami, taču jāpārdod ir daudz. Mūsu regulārie klienti, protams, ir dažādi, taču interesanti ir tieši jaunie mākslas kolekcionāri, kuri sāk veidot privātās kolekcijas. Viņiem interesē savas paaudzes mākslinieku darbi.”


Kristians Nāgels

Galerijas Nagel Draxler (Berlīne, Ķelne) līdzīpašnieks Kristians Nāgels min, ka trešā stāva apvienošana ar ekspozīciju otrajā stāvā ir apsveicams meses direktora lēmums. Gadatirgus ir sablīvētāks un apmeklētāju apdzīvotāks: “Man personīgi nekad nav bijuši iebildumi pret jauno galeriju klātbūtni. Jau desmit gadus, kopš Daniels Hags ir Art Cologne direktors, esmu galeriju atlases komisijā. Mēs izvēlamies, kādu panorāmu rādīt šajā kategorijā. Es iesaku mazajām galerijām aktīvāk pieteikties un paplašināt savās iespējas. Piekrītu viedoklim, ka vajadzētu jauno galeriju skaitu palielināt!”

Collaborations

Šīs meses sadaļas fokuss ir sadarbības procesi, kas atklāj paralēles un mijiedarbību starp mākslas praksēm – piemēram, starp jaunām un jau pieredzējušām un atzītām galerijām, starp atšķirīgām mākslas tendencēm, stiliem un pieejām dažādu valstu mākslinieku daiļradē. Pirmo reizi Colloborations notika 2014. gadā. Tās idejiskie iniciatori bija Art Cologne mese un NADA (New Art Dealers Alliance jeb Jauno mākslas dīleru alianse). Šogad šajā sadaļā piedalījās trīsdesmit divas galerijas – reprezentējot visdažādākos mūsdienu mākslas sadarbības procesu un izteiksmes veidu aspektus. 

ammann//gallery (Ķelne)

Piemēram, ammann//gallery ekspozīcija apliecina mākslas, arhitektūras un dizaina savstarpējās saites un vienlaikus veido dialogu starp divām personībām. Fotogrāfes Elēnas Binē darbi piedāvā ceļojumu Zahas Hadidas pasaulē, atklājot ne tikai viņas arhitektūru un tās bezgala daudzos līmeņus, bet iepazīstinot arī ar Hadidas radītājām mēbelēm, rotaslietām un dizaina priekšmetiem. 


Gabriela Amāna

Jautājot galeristei Gabrielai Amānai par ekspozīciju Art Cologne, viņa atbild, ka Zahas Hadidas un Elēnas Binē sadarbība ir ļoti sena, aizsākoties ar Vitra ugunsdzēsēju depo 80. gados, kas bija viens no pirmajiem arhitektes projektiem. Jau toreiz Hadida lūdza fotogrāfi fiksēt gan būvniecības procesu, gan pabeigto ēku. Viņām izveidojās cieša draudzība. Elēna teikusi, ka Hadidas projektēto ēku formas, struktūra un detaļas varot noteikt jau ēkas celtniecības laikā, turklāt tajā posmā pat vēl labāk var ieraudzīt to, kā ēka tikusi projektēta, kāda bijusi ideja. Tāpēc viņa bieži dokumentē arī celtniecības procesu, ne tikai gatavo rezultātu.


ammann//gallery ekspozīcija

Jautājot, vai ammann//gallery koncentrējas galvenokārt uz fotogrāfiju, galerijas vadītāja atbild, ka galvenais uzsvars ir arhitektūras, mākslas un dizaina mijiedarbība. Gabriela Amāna atzīst, ka bijusi ļoti pacilāta, saņemot Daniela Haga uzaicinājumu piedalīties šī gada mesē tieši Collaborations sadaļā. Galerijas ekspozīcija vistiešākajā veidā rāda “sadarbību” starp divām ļoti talantīgām personībām, un rezultāts ir fantastisks. Amāna uzskata, ka Collaborations sadaļa ir ļoti prātīga izvēle, kas palīdz sadarboties un veidot vienotu ekspozīciju gan dažādām galerijām, gan māksliniekiem, paverot plašas interpretācijas iespējas.

Jautājot, vai Ammann galerija būtu piedalījusies mākslas mesē arī, ja nebūtu šīs Collaborations sadaļas, Gabriela Amāna atbild: “Jā, būtu. Es reiz piedalījos Art Cologne – 2008. gadā, taču tajā laikā vēl dizainu mēdza nošķirt no mākslas, neredzot saistību, ka viss ir viens. Domāju, ka tagad sabiedrība jau ir daudz atvērtāka un redz, ka dizains, arhitektūra un māksla nav nošķiramas disciplīnas.”


ammann//gallery ekspozīcija ar Zahas Hadidas galdu

Stenda centrā ir novietots Zahas Hadidas 80. gados projektēts galds ar nosaukumu Aqua Table, kas brīnišķīgi ieguļ stenda dizainā un papildina fotogrāfiju sēriju. Prasot, vai arī galdu iespējams iegādāties, Gabriela smejoties atbild: “Šajā stendā var nopirkt visu, izņemot mani un meitu. Esmu apsēsta ar galdiem, tā ir ļoti komunikatīva un nopietna mēbele.” 

Galeristi Natālija Haga (Ķelne) un Aurels Šeiblers (Berlīne) 


Elīna Ije un Natālija Haga

Collaborations formāts ir atvērts dažādām iespējām un variācijām. Galeriju dueta Natalia Hug (Ķelne) un Aurel Scheiber (Berlīne) ministendā ir skatāms abu galeriju spožākās protežē – mākslinieces Karolīnas Eidneres (1984) – darbi. Natālija Haga stāsta, ka pirms septiņiem mēnešiem abas galerijas lūdza māksliniecei radīt darbus tieši mākslas Art Cologne mesei: “Karolīna Eidnere strādā ar dažādiem medijiem. Mākslinieces vēstures un kultūras zināšanas ir viņas radošās darbības izejas punkts. Viņai piemīt optimistisks un progresīvs skatījums nākotnē.” Šo mākslinieces kvalitāti un personības vieglumu vienbalsīgi izceļ abi galeristi. Galerijas stendā ekspozīciju veido glezniecības darbu sērija, kas pievēršas Frīdriha Nīčes trīs metamorfozēm – kamielis, lauva un bērns. Māksliniece uzskata, ka glezniecības definīcija ir novecojusi un mūsdienās nepilnvērtīgi ataino medija potenciālu. Viņa ir izstrādājusi īpašu attēla radīšanas procesu, kur ir atsauces uz Pikaso, Matisu un citām mākslas vēstures figūrām. 



Mākslinieces Karolīnas Eidneres darbi

Natālija Haga atklāj, ka gadatirgus stends ir piemērots vienas mākslinieciskās pozīcijas prezentācijai, nevis salona tipa dažādībai. Solo prezentācijas ir vieglāk uztveramas, ko apstiprina arī apmeklētāju atsaucība. 

Galerists Aurels Šeiblers piebilst, ka šādi skatītājs spēj labāk izprast konkrētā mākslinieka radošo darbību un mijiedarboties ar mākslas darbiem, nevis aplūkojot vairāku mākslinieku veikumu viena stenda ietvaros, kas ir vistipiskākā meses ekspozīcija. “Piemēram, redzot tikai vienu darbu no šīs sērijā, neienāktu prātā, ka sērija varētu turpināties šādi (Šeiblers norāda uz līdzās novietotu darbu). Gleznas ir atšķirīgas, taču savā starpā tās papildina cita citu un izvērš stāstījumu.”

Galerija Fiebach Minninger


Anja Miningere

Galerijas Fiebach Minninger direktore Anja Miningere par vairāku mākslinieku darbu izvietošanu stendā saka: “Mūsu stendā skatāmas divas mākslinieciskās pozīcijas. Lielizmēra gleznas, kuru autors ir Artūrs Loens, un Nikolasa Pelcera skulptūras. Mēs ļāvām pašiem māksliniekiem izlemt, kā iekārtot meses stendu. Stenda simulācija atviegloja sagatavošanās procesu. Stenda iekārtošana noritēja bez starpgadījumiem un ilga tieši vienu stundu. Gadu laikā uzkrātā pieredze, protams, atvieglo katru stenda iekārtošanas reizi. Pašos pirmajos gados mēs vai zaudējām prātu, lai kaut cik harmoniski un pārskatāmi iekārtotu galerijas stendu. Neskaitāmas pārkārtošanas un tad tie liekie caurumi sienās…” 


Galerijas Fiebach Minninger ekspozīcija

Jautājot, vai gadījumā, ja kādu darbu meses laikā nopērk, tiek mainīta ekspozīcija, Miningere atbild: “Tā kā sadarbība ir starp šiem diviem māksliniekiem, mūsu piedāvājums meses laikā nemainīsies, taču “kabinetā” jeb noliktavā prom no apmeklētāju acīm esam atstājuši rezerevei nedaudz no citām pozīcijām, piemēram, Maksimiliāna Rēdela abstrakto glezniecību un Līsas Tīmanes sienas skulptūras. Klienti, kas pazīst galerijas piedāvājumu, jautā arī pēc šo mākslinieku darbiem.” Miningere piekrīt, ka ar vienu vai divu mākslinieku pozīciju piedāvājumu ir vieglāk radīt vienotu iespaidu un ar pieklusināto atmosfēru savā ziņā kontrastēt as gadatirgus krāsu un iespaidu pārpilnību. 

Stenda stratēģija, kuratora koncepts

Kristians Nāgels uz jautājumu, vai pastāv kādas vispārīgas stenda vai piedāvājuma veidošanas vadlīnijas, atbild noraidoši: “Nav nekādu noteikumu! Es personīgi sliecos piedāvājumu veidot pēc iespējas lielāku. Taču Saskija Drakslere kritiski izvērtē, lai nav pārāk daudz. To, kas nonāks galerijas stendā, mēs izlemjam kopā. Ir bijušas reizes, kad stends ir veidots minimālistiski. Mums nav konkrēts nolikums, kā veidot ekspozīciju mesei. Bet mums kā mākslas darbu dīleriem ir svarīgi parādīt vairāk nekā vienu vai divas mākslinieciskās pozīcijas. 5–7 pozīcijas ir standarts šajā kontekstā. Stenda arhitektūra un kuratora vīzija ir nākamais lielais jautājums, lai viss līdzatvestais izskatītos pēc mākslinieku grupas izstādes. Un grupas izstādes ir jēgpilnas tikai tad, ja darbi savā starpā nekonfliktē. Ja izstāda gleznas, foto un skulptūras, nav tik aizraujoši, kā, piemēram, izstādot divu šķietami nesaistītu mākslinieku darbus, kuri dzīvojuši kādā mazpilsētā. Ja ir kāds svarīgs meses stenda veidošanas priekšnoteikums, tad tas būtu izprast, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību un potenciālos klientus. Jāatceras, ka izstādes iekārtojums galerijā un šeit, mesē, nav viens un tas pats. Katrai telpai ir savi principi. Mākslas komercijā un it īpaši meses kontekstā galerija prezentē spēcīgāko no sava piedāvājuma, rāda kodolīgu galerijas tēlu un modina interesi par galeriju kā tādu. Pats svarīgākais tomēr gadatirgū ir izpatikt apmeklētājiem.”

Galerija Thomas – pieredzes bagātākā galerija Art Cologne

Galerijas Thomas direktore Heike Grosmane un Paula Lūse


Galerija Thomas. Martin Spengler, "La Defense 2000", 2019

Runājot ar meses direktoru Danielu Hagu, noskaidrojām, ka ir viena galerija, kas piedalījusies visās Art Cologne mesēs – 53 gadus. Tā ir galerija Thomas. Jautājot galerijas direktorei Heikei Grosmanei, vai pēc tik daudzu gadu dalības mesē kaut kas mākslā viņu var vēl pārsteigt, viņa atbildēja: “Katru dienu! Katru dienu biznesā vari iepazīt jaunus mākslas interesentus, kolekcionārus, uzzināt viņu mākslas gaumi. Mūsu galerijas fokuss ir klasiskais modernisms. Kad 60. gados galerija tika dibināta, galvenā uzmanība bija vērsta uz pēckara perioda mākslu – Endiju Vorholu, Pjero Manconi, Īvu Kleinu, Tomu Veselmani. Mazliet vēlāk bija iespēja iepazīt vācu ekspresionisma krājumu, un galerijas fokuss pārgāja uz to. Ir tikai dažas galerijas, kurām ir augstas kvalitātes vācu ekspresionistu darbi. Ja kāds vēlas šī perioda darbus, viņi zina, ka jāvēršas ir pie mums.”


Galerija Thomas. Heinrihs Kampendonks un Emīls Nolde

Vai meses ir vieta galeriju draudzībai?

Jautājot, vai mākslas meses ir vieta galeriju draudzībai, Kristians Nāgels atbild, ka šobrīd pasaulē konkurē neskaitāmas mākslas meses. Visu galeriju mērķis, neatkarīgi no to statusa, pieredzes un prestiža, ir piedalīties vismaz 5–7 mesēs gadā, bet tas var notikt tikai tad, ja galerijām ir labs gada pārdošanas koeficients. Attiecības starp galerijām šobrīd ir saasinātākas nekā jebkad, un tās īpaši netiecas savā starpā sastrādāties, visi grib klientus iegūt savā pusē. Esot, protams, arī daži izņēmumi, kas spēj izveidot interesantas sadarbības, ko var redzēt arī šī gada Collaborations sadaļā, bet tie galeristi esot savstarpēji ilgi pazīstami: “Reālajā dzīvē mēs aprunājamies ar kaimiņos esošo galeriju vai galerijas stendu otrpus ejai, taču šeit nenotiek nekāds pavērsiens galeristu attiecību starpā. Ar elkoņiem pa priekšu, tā teikt.”

Un tā katru gadu – simtiem galeriju un tūkstošiem mākslinieku mēro ceļu uz Art Cologne, lai, Nāgela vārdiem sakot, “ar elkoņiem pa priekšu” nonāktu jaunā kontakttīklā, pārdotu darbus, iepazīstinātu ar mākslas piedāvājumu un gūtu atpazīstamību kolekcionāru, mākslas profesionāļu un interesentu lokā. Viennozīmīgi viens no pacilājošākajiem brīžiem mesē bija redzēt smaidīgus un apmierinātus apmeklētājus, kas devās ārā no meses ar iesaiņotu mākslas darbu padusē.