Subodh Gupta. Galerija – Continua

Ekskluzivitāte starp putekļiem 0

Elīna Zuzāne
07/02/2012 

Foto: Arterritory.com

No 25. līdz 29. janvārim Ņūdeli norisinājās Indijas laikmetīgās mākslas mese India Art Fair, kas jau ceturto reizi piesaistīja pasaules nozīmīgāko galeriju, mākslinieku un kolekcionāru uzmanību. Šogad mesē piedalījās 91 galerija no 20 valstīm, pārstāvot 1000 laikmetīgo un moderno mākslinieku vārdus.

Ik gadu šis ekskluzīvais notikums tiek gaidīts ar nepacietību, un tā laikā pilsēta pārvēršas par mākslas meku. Starp neskaitāmām balvu pasniegšanām, izstāžu atklāšanām, grāmatu atvēršanām un performanču pirmizrādēm, šī ir nedēļa, lai veidotu jaunus kontaktus un veicinātu sadarbības iespējas.

Jāsāk ar to, ka šogad India Art Fair ir piedzīvojusi lielas izmaiņas lokācijas ziņā un no valsts uzturētā Pragati Maidan izstāžu kompleksa pārcēlusies uz jaunapgūto NSIC Exhibition Ground, kur īpaši mesei ir izveidotas plašas teltis mākslas elites uzņemšanai. Lai gan jaunā atrašanās vieta ir aptuveni 45 minūšu braucienā no Delī centra, šis pārspīlēti aromātiskajā taksometrā pavadītais laiks sniedz papildus ieskatu Indijas vidē un tās iedzīvotāju ikdienā. Neko aizraujošu gan neizdodas ieraudzīt, jo viss šķiet vienmērīgi noputējis. Bet Delī neesmu pirmo reizi un varbūt jau zinu, ko sagaidīt. Kad automašīna beidzot apstājas pie neizteiksmīgi pelēkajiem teritorijas ieejas vārtiem, uz taksometra šoferi sāk draudīgi kliegt smalkā mākslas pasākuma sargi, jo izrādās esam apstājušies neatļautā vietā. Drudžaini sameklēju naudu un lecu ārā.

Paskrienu garām nopietnajiem uzraugiem, un tālāk seko aptuveni 10 minūšu ilgs gājiens kājām. Kad šķietami nebeidzamais grants, smilšu, asfalta un neizklīstošu putekļu haotisks miksējums beidzot ir pārvarēts, attopos pie drošības pārbaudes, kas vērtējama kā līdzvērtīga lidostās ierastajām. Ir jāiziet cauri metāla detektoram, kamēr personīgās mantas slīd uz skenera lentas. Pēc pārbaudes veiksmīgas izturēšanas kā pozitīvs apstiprinājums uz somas tiek uzspiesta koša markera krāsas uzlīme, un beidzot ir iespēja pievērsties mākslai.

Telts ieejas durvīm veroties, sajūtu, ka esmu nonākusi citā pasaulē – mani ielenc neskaitāmu objektīvu mākonis un, lai gan tas sākotnēji pārsteidz un liek atkāpties, tomēr mazliet sajūtos kā goda viesis.


Subodh Gupta un Bharti Kher. Galerija – Houser & Wirth 

Pirmā, kas paveras skatienam, ir plašā galerijas Houser & Wirth (Londona, Ņujorka, Cīrihe) ekspozīcija, kurā jau no krietna attāluma pamanāmas grandiozās Subodh Gupta un Bharti Kher skulptūras. Prestižā galerija India Art Fair piedalās pirmo reizi. Jāatzīstas, ka mani fascinē Bharti darbi, un arī šoreiz ilgi kavējos pie sasisto stiklu tīklojumiem, kas aplīmēti ar tūkstošiem dažādu formu bindi (trešās acs simbols hinduismā, kuru sievietes iezīmē uz pieres). Viena no Bharti Kher spoguļu skulptūrām jau esot pārdota, bet otra vēl pieejama par 125 tūkstošiem eiro.


Bharti Kher “The mistress and the master of grand ceremonies”. Galerija – Galleryske 

Šo mākslinieku vārdi tiek regulāri minēti arī citu galeriju stendos – galerija Continua (San Gimignano, Pekina, Le Moulin) piedāvā iegādāties Subodh Gupta gleznas, kurās attēloti vakariņošanas rituāli, bet Bangaloras galerijā Galleryske ir eksponētas Kher spoguļgleznas un asprātīga skulptūru grupa “The mistress and the master of grand ceremonies”. Pārāk tuvu tējas tasīšu sastutētajai instalācijai gan nav ļauts pietuvoties, jo meses grīda, veidota no plānajiem skaidu saplākšņiem, apmeklētāju soļus uztver kā iespēju sagrīļot trauslākos no darbiem. Bet, ja vairumā stendu galeristi nebeidz vien uztraukties par katru vismazāko kustību, Londonas White Cube galeristi izmanto šo nestabilo pamatni, lai iešūpotu Anthony Gromley skulptūru un nodemonstrētu tās cilvēciskās īpašības.


Marc Quinn. Galerija – White Cube

Arī White Cube šis ir pirmais dalības gads Indijas mesē. Kā galerijas centrālais autors izvēlēts Mark Quinn, kurš savu orhideju darbu nozīmi skaidro itin vienkārši: “Šie ziedi tika nopirkti Londonā – visi vienā dienā. Dabā šīs orhidejas neziedētu vienlaicīgi un tām nevajadzētu atrasties ziemeļu klimatā. Tas man liek aizdomāties par cilvēka iekārēm, kas mūsdienās kalpo par starpnieku dabiskajam, dabai un evolūcijai. Iekāre vienmēr ir veidojusi evolūcijas gaitu, bet mūsdienās šo iekāri noteic patērētājsabiedrība. Man tas šķiet interesani.”


Priekšplānā Damien Hirst “Spot Paintings”. Galerija – White Cube


Damien Hirst “White Lies”. Galerija – White Cube

White Cube ekspozīcijā iekļautas arī Sarah Morris gleznas, Tracey Emin zīmējumi un Damien Hirst mākslas darbi no sērijām “Spot Paintings”, “Spin Paintings” un konceptuālais zelta plauktiņš ar glītās līnijās sarindotiem briljantiem. Tuvumā atrodas arī sargs, kurš ne soli neatkāpjas no vizuļojošā objekta, bet neizskatās arī pārlieku ieinteresēts apmeklētāju uzmanīšanā. Izrādās, ka šī vērtīgā mākslas darba nosaukums ir “White Lies” un tas darināts nevis no zelta, bet gan ir apzeltīts nerūsējošais tērauds, un briljantu vietā atrodas kubiskie cirkoniji (briljantu lētāka alternatīva). Mākslas darba summa gan paliek nemainīgi iespaidīga – 540 tūkstoši sterliņa mārciņu. Tomēr – ja arī man būtu šādi brīvie finanšu līdzekļi, labprātāk šo pus miljonu iztērētu par Aniša Kapūra (Anish Kapoor) darbu “Bez Nosaukuma”, kurš redzams galerijas Continua stendā.


Anish Kapoor. Galerija –  Continua 

Stāvot iepretim šim tumši zaļajam, gandrīz melnajam “šķīvim”, rodas sajūta, ka esi vien mikroskopiska daļa no visuma. Darbs rada ziņkāri un vēlmi pieliekties arvien tuvāk spogulim līdzīgajai virsmai, lai pārliecinātos, vai tiešām šīs nav durvis uz nekurieni. Bet uz grīdas uzvilktā koši dzeltenā līnija signalizē, ka šoreiz to neizdosies noskaidrot. Bangalorā dzimušā Aniša Kapūra mākslas darbi jau agrāk eksponēti India Art Fair laikā, toties šogad pārsteigumu sagādā to iztrūkums Lisson galerijas stendā.

Tieši Lisson (Londona) dalība Indijas mākslas mesē vienmēr tiek saistīta ar Kapūra skulptūrām, bet šoreiz galerija nolēmusi tās ekspozīciju veidot kā mākslinieces Marinas Abramovičas (Marina Abramović) personālizstādi. Centrālajai mākslas darbu sērijai ar nosaukumu “The Kitchen Series” par iedvesmu kalpojušas Marinas bērnības atmiņas vecmāmiņas virtuvē Serbijā, vienlaikus sevī ietverot ar Indiju un tās kultūru vienojošus elementus. Galerijas pārstāve piebilst: “Tagad mēs izliekamies, ka šī izvēle nebija risks. (Smejas) Mūs stendu cilvēki vērtē ļoti pozitīvi. Patīkami, ka ekspozīcijas izveidē ir piedalījies kurators, ka spējam aizraut cilvēkus ar viena mākslinieka darbiem un ka šiem, stendā esošajiem mākslas objektiem ir vienots stāsts.” Marinas Abramovičas darbi tiek piedāvāti par cenām, sākot no 25 tūkstošiem eiro par mazākajām fotogrāfijām līdz pat 190 tūkstošiem eiro par video darbu.

Kā vienu no drosmīgākajām ekspozīcijām jāmin arī Mumbajas galerijas Project 88 veidoto Raqs Media Collective solo prezentāciju, kurā mākslinieku smalkais humora pavediens ne tikai liek atšķetināt darbos apslēptās mīklas, bet arī rosina dialogu ar skatītāju. Četru objektu un tiem piesaistīto vārdu saikne (laika – galds, lidojošs – paklājs, nepareizs – klubkrēsls, skatuves – spogulis) veido katrā vērotājā subjektīvu skaidrojumu. Konceptuālo ekspozīciju klātbūtne mesēs vienmēr ir retums! Mākslas darba summa – 50 tūkstoši eiro.


Jitish Kallat

Lielākoties Indijas galeriju stendos manāma pašmāju laikmetīgo mākslinieku vārdu atkārtošanās – Subodh Gupta, Bharti Kher, Jitish Kallat, Mithu Sen, Rashid Rana un Ravinder Reddy. Protams, šo mākslinieku klātesamība liecina par galeriju augsto profesionalitātes līmeni, jo iepriekš minētie autori šobrīd atrodas pasaules pieprasītāko mākslinieku vidū. Vēlāk gan noskaidroju, ka Indijas māksliniekiem nav raksturīgi sadarboties tikai ar vienu galeriju, kā tas ir pieņemts Eiropā un Amerikā. Un šī mākslinieku neizlēmība dodot patīkamu iespēju indiešu kolekcionāriem sarunāt zemākas cenas.

Arī Indijas modernistu darbi (M.F. Husain, S.H. Raza, F.N. Souza) diezgan bieži ir ievērojami meses aristokrātiskajās mākslas galerijās, kuru tuvumā atrodas arī Die Galerie (Frankfurte) ekspozīcija ar iespaidīgajiem Marc Chagall (490 tūkstoši eiro) un Salvadora Dalī (220 tūkstoši eiro) šedevriem. Savukārt galerijas Frida Fine Arts (Maskava, Berlīne) stendā izstādīts Jackson Pollock pieejamo darbu katalogs ar mākslas darbu cenām robežās no 4 miljoniem līdz 9 miljoniem eiro.

Kā interesants papildinājums raibajam galeriju piedāvājumam šogad tika dibināta solo projektu sadaļa, kurā ekspozīcijas balstītas uz viena autora snieguma. Šo individuālo prezentāciju vidū iekļāvās Bharti Kher skulptūra “Lady with an Ermine”, Austrālijas mākslinieka Sam Jinks reālie tēli “Small Things” un “Woman and Child”, kā arī Rashid Rana mākslas darbi ar nosaukumu “Language” un Simone Slee konceptuālā izstāde “How long?”. Viens no veiksmīgākajiem meses jaunpienesumiem! 

Interesanti, ka lielākā daļa mesē pārstāvēto Eiropas galeriju jau pirms dalības India Art Fair ir veidojušas sadarbību ar laikmetīgajiem Indijas māksliniekiem – Houser & Wirth (Subodh Gupta, Bharti Kher), White Cube (Raqib Shaw), Galeria Continua (Shilpa Gupta, Subodh Gupta, Anish Kapoor), Lisson (Anish Kapoor, Rashid Rana), Krinzinger (Sakshi Gupta, Mithu Sen, Sudarshan Shetty, Avinash Veeraraghavan). Šī abpusējā sadarbība atspoguļojās arī ekspozīciju stendos, kur starp galeriju pārstāvēto mākslinieku klāstu izstādīti arī indiešu laikmetīgo autoru darbi.

Šādu sadarbības principu pielietoja arī “Galerija 21” (Latvija), kura ziemeļu reģionu Indijas mesē pārstāv jau trešo gadu. Tās stendā šogad veidota saspēle starp Andas Lāces, Harija Branta, Anitas Arbidānes un indiešu mākslinieces Shantamani mākslas darbiem. Ekspozīcijas elegantais atturīgums, kontrastējot ar meses piesātināto vidi, padarījis galerijas klātbūtni īpaši pievilcīgu un pamanāmu, un pozitīvais novērtējums no apmeklētāju, mediju un organizatoru puses jau rezultējies uzaicinājumā piedalīties India Art Fair arī nākamgad.

Internacionālo galeriju piesaiste tikai pierāda, ka mese iegūst arvien lielāku lomu starptautiskajā mākslas vidē. Protams, piedalīšanos šādā notikumā var uzskatīt par katras atsevišķas galerijas ieguvumu, bet šī ir lieliska iespēja piesaistīt uzmanību arī savai valstij. Pagājušo gadu India Art Fair apmeklēja 128’000 cilvēku, un gaidāms, ka šogad interesentu skaits būs vēl lielāks. Tik plaši apmeklētā un internacionāli atspoguļotā notikumā, kāds ir India Art Fair, galerija, pārstāvot savus māksliniekus, pilda arī vēstnieka funkcijas.

Ne velti nozīmīgās White Cube galerijas ekspozīciju mesē finansiāli atbalsta valsts, jo tā ne tikai sniedz apmeklētājiem iespēju iepazīt Lielbritānijas izcilākos māksliniekus, bet arī reprezentē valsti. Viela pārdomām!

Nav šaubu, ka bagātīgo iespaidu krājums pēc India Art Fair apmeklējuma liecina par to, ka Indijas laikmetīgās mākslas tirgus ar pārliecību piesaka savu konkurētspēju ar pasaules līdzšinējiem mākslas centriem. Internacionālās galerijas gan atturās teikt, kurus darbus izdevies pārdot, jo Indijā pieaugošās birokrātijas dēļ mese šogad jāuztver kā platforma jaunu kontaktu veidošanai. Lai gan tās laikā tiek sarunāti darījumi, tomēr faktiskais pirkšanas-pārdošanas process notikšot, galerijai atgriežoties savā mājvietā.

Bet darījumi būšot!  

Arhīvā lasi:
26/01/2012 - Mākslas meses :: Fotoreportāža no India Art Fair 2012
16/01/2012 - Mākslas meses :: India Art Fair 2012

12/11/2011 - Teorija :: Marina Abramoviča
13/05/2011 - Mākslas meses :: India Art Summit 2011