Foto

Sajūtu karte Art Berlin

Elīna Norden


20/09/2017

Foto:

Šī gada februārī Art Basel vai precīzāk – aiz tā esošā izstāžu kompānija MCH Group iegādājās nesen dibinātās mākslas meses Art Dusseldorf organizatora art.fair International uzņēmuma daļas. Tas nozīmē, ka Art Basel klātbūtne nemanāmi ienākusi arī Reinzemē. Ķelnes mākslas meses direktors Daniels Hugs (Daniel Hug) savulaik pauda neapmierinātību par šveiciešu tendenci kolonizēt mākslas pasauli. Ja raugāmies no šāda viedokļa, tad patiesi gads mākslas pasaulē ar īsiem uzelpas brīžiem tiek aizvadīts Art Basel noskaņās, proti, martā to ievada Art Basel Honkongā, uzkāpj zenītā jūnijā ar centrālo pasākumu Bāzelē un noslēdz decembrī ar Art Basel Maiami. “Mums ir pilnīgi atšķirīga filozofija,” Hugs secina. “Viens no svarīgākajiem Art Cologne darbības stūrakmeņiem ir popularizēt Vācijas mākslas tirgu. Tā kā Šveicē nav liels skaits galeriju, Art Basel nav atbildīgs par konkrētu reģionu un koncentrējas tikai uz komerciāliem panākumiem.” 

Saprotot, ka ir īstais brīdis un motivējošs impulss stāties pretī mākslas tirgus milzim un apgāzt pieņēmumu, ka Berlīnes mākslas tirgus ir vājš, Ķelnes meses rīkotājs Koelnmesse kopā ar art berlin contemporary (abc) un Berlīnes galeristiem nevilcinoties spēruši stratēģiskus soļus, proti – nevis konkurēt, bet kopīgi veidot stipru un autentisku pašmāju mākslas tirgotāju aliansi un iezīmēt metropoli starptautiskās mākslas tirgus kartē.

 

14. septembrī durvis vēra modernajai un laikmetīgajai mākslai veltītais jauns gadatirgus – Art Berlin.

Četrās pasākuma dienās 110 starptautiskās galerijas no 16 valstīm sagaidīja ap 33 000 apmeklētājus. Paralēli centrālajai pasākuma programmai interesentiem bija iespēja apmeklēt mākslinieku studijas un sarunu ciklus, kā arī gadatirgū piedalošo galeriju vernisāžas dažādās vietās pilsētā.

Preses konferencē nu jau kādreizējās art berlin contemporary – abc un Gallery Weekend direktore Maike Krusa (Maike Cruse) un Art Cologne direktors Daniels Hugs pārliecināja klātesošos, ka apvienojot Art Cologne stiprās puses un pieredzi ar abc eksperimentālo raksturu, Berlīnes mākslas ainai tiks dotas jaunas perspektīvas.

 

Kas vēl šeit jauns? Art Berlin programmā skatāms lielisks abu partneru iets vidusceļš. Tikšanās vieta nav mainīta – arī jaunā mākslas mese iemājojusi Berlīnes nozīmīgāko galeriju rajonu tuvumā vecās Gleisdreieck dzelzceļa stacijas paviljonā. Meses priekšgājēja abc open-space ekspozīcijas koncepts ticis atstāts pagātnē un izstāžu zālēs, rinda aiz rindas paceļas baltas galeriju sienas. Galeriju īpašnieki atzīst ka abc hibrīdkonceptam piemitis šarms, savā ziņā atgādinot Art Basel sadaļas Unlimited  telpas pieredzi, taču  laika gaitā aktuāli kļuva izstādīt ne tikai instalācijas un objektus, bet arī fotogrāfiju, un nepieciešamība pēc izstāžu sienas kā tādas kļuva par vienu no abc identitātes krīzes iemesliem. 

Brīva izvēle dota kuratoriem – noteikums veltīt ekspozīciju viena autora daiļradei vairs nav spēkā, taču 30 no 112 mesē skatāmās galerijas šogad turpināja abc solo šova tradīciju.

 
Thomas Schulte galerijas ekspozīcija


Thomas Schulte galerijas ekspozīcija

Pop-up veikals? Luksusa zīmols Hermès vai vācu kurjerpiegādes kompānijas Hermes džersijas uniforma? Kur palikusi mākslas galerija? Viena no atmiņā paliekošajām prezentācijām – galerijas Thomas Schulte (Berlīne) konceptuālā mākslinieka Mihaela Millera (Michael Müller) projekts, kurš nojauc robežu starp komerciju un mākslu.


Neizrunājamā zīmola “oooooooo” www.oooooooo.life (ar teju tikpat neiespējami iegaumējamu logotipu) recycled apģērbu līnija Garten der Freundschaft tapusi sadarbībā ar dizaineri Vladimiru Karalejevu (Valdimir Karaleev). Millera rokās mode ir medijs ar kura palīdzību tiek diskutēts par sociālo, konceptuālo un tirgus ekonomisko mehānismu modeļiem, kas nosaka mākslas vērtību.


Tomass Feieršteins. Molekulārā skulptūra 


Tomass Feieršteins

Sexauer Gallery (Berlīne) piedalījās ar austriešu mākslinieka Tomasa Feieršteina (Thomas Feuerstein) solo prezentāciju – laboratoriju, kas idejiski balstīta uz nelielas aiz stikla novietotas kapsulas saturu. Tomasa Feieršteina molekulārās skulptūras izejmateriāls ir sintētisks halucinogēns, kas iegūts no aļģēm un fungī. Šie organiskie materiāli tiek iesūknēti stikla skulptūrās, kur ķīmiskajā procesā rodas sintētisks halucinogēns psilamīns. Skatītājs nenonāk halucinogēnās vielas ietekmē, bet gan to tikai iztēlojas.

 

Vēl viens Art Cologne būtisks pienesums, kā to arī atklāj nosaukums, ir modernās un pēckara mākslas darbu kategorija. Turīgie mākslas mīļotāji galerijas Klauss Benden (Ķelne) stendā varēja sevi iepriecināt ar Endija Vorhola un Roja Lihtenšteina darbiem samaksājot attiecīgi 12 000 eiro un 9000 eiro. Šajā kategorijā cenu latiņa stipri atšķīrās no vidējās darbu cenas mesē.

Turklāt šoreiz, pateicoties Koelnmesse gadatirgum, mesē tika uzaicinātas piedalīties  arī “mazās” nesen dibinātās galerijas, kas abc laikā  nekvalificējās dalībai, taču kurās bieži skatāma izcila izstāžu programma.

 
Manafa Halbuni darbs Katharina Maria Raab mākslas telpā

Pirms diviem gadiem Berlīnes galeriju pulkam pievienojās Katharina Maria Raab mākslas telpa, kas šogad tika nominēta Vācijas tirgotāju asociācijas (VBKI)  un Berlīnes galeriju apvienības (lvbg) balvai par Berlīnes mākslas nedēļai sagatavoto izstādi. Mesē galerija demonstrēja viens otru papildinošu dažādu autoru darbu izlasi. Ekspozīcijas centrā – sīriešu izcelsmes mākslinieka Manafa Halbuni (Manaf Halbouni) brutālisma tradīcijās veidots sienas objekts no betona, kas arābu kaligrāfijā uzdot retorisku jautājumu “Vai vēlaties  brīvību?” (Wollt ihr freiheit?). To caurdūruši tērauda stieņi un apvij dzeloņdrāts mudžeklis. Darba autors sniedz skatītājam atslēgas vārdu virkni – vara, nebrīve, drupas un... būvlaukums.


Uz atkalredzēšanos, Art Berlin!

Ar rezervētību, taču tajā pašā laikā ar augstām ekspektācijām apmeklējot kaut ko, kas notiek pirmo reizi, pazīstamas sajūtas mijas ar pārsteigumu. Liekas, ka te reiz jau ir būts un tomēr pirmoreiz... Savējo burziņš, kur starp sen nesatiktiem kolēģiem notiek smalltalk par šo un to un jaunatklāto mesi. Šeit arī jaunpienācējam ir viegli iejukt un saplūst. Atšķirībā no Art Basel nogurdinošās pompozitātes un galeriju uzpūstajiem ego, uz Art Berlin ar velosipēdiem atbraukušie galeriju īpašnieki un viesi jutās nepiespiesti kā mājās.

Virzoties pa apmeklētāju vienmērīgo plūsmu ir teju neiespējami nevērīgi paiet garām galeriju stendiem. Galeristi patiesi centušies padarīt Art Berlin īpašu, izstādot viņuprāt to labāko, spilgtāko, pretrunīgāko... varbūt vēl atlika tikai izkaisīt spīdumus stendā garantējot neviltotu apmeklētāju uzmanību. XXL mākslas darbi šoreiz aizpildīja telpu vertikāli. Ķīniešu mākslinieka Ai Veiveja koka stumbra skulptūru piedāvāja neugerriemschneider’s galerija. Galerija Zilberman (Berlīne, Stambula) demonstrēja Azade Koekera (Azade Koeker) lielizmēra instalāciju Entkettet (2017). 


Maksimiliana Rēdela darbs galerijas Fiebach-Minninger ekspozīcijā

Galerijas Fiebach-Minninger (Ķelne) mini versija lika atskatīties divreiz. Estētisku pārdzīvojumu sniedza jaunās paaudzes vācu abstraktās glezniecības pārstāvja Maksimiliana Rēdela (Maximilian Rödel) lielizmēra darbs Tonys Theme (2017), kas skatītāju uzrunā tieši taču delikāti. Ne vien gleznas monumentālais izmērs, bet arī tās radītā patiesi monumentālā sajūta atstāja ilgi paliekošu iespaidu. Abstraktā audekla dziļumā ir īstā vieta, kur vērties savas dvēseles atspulgā. Ļaujot skatienam brīvi klejot pa audekla virsmu, vienu pēc otras tiek atklātas mākslinieka inscenētas laika rituma un dabas atstātās pēdas – te aizliekums, te horizontālas līnijas, skrambas un smērējumus. Monohromatiskais audekls nav nemaz tik vienkrāsains un no metālisko toņu gradāciju dzīlēm uznirst zilas un rozā nokrāsas. 

Šī konkrētā darba tapšanas procesā mākslinieks vēlējās iesaistīt dabas spēkus, un, pēc mākslinieka vārdiem, darbu pie šīs gleznas noslēdza ziema, atstājot īpašu stāstījumu uz audekla.