Foto

Kas ir mākslas mese un kā galerijai tur iekļūt?

Elīna Zuzāne


13/01/2012 

Bieži vien, stāstot par to, kā klājas jaunai laikmetīgās mākslas galerijai un kādi ir tās nākotnes plāni, kolīdz runa nonāk līdz mākslas mesēm, saskaros ar visai apjukušu sarunu biedru. Savā ziņā vērtēju to kā ļoti loģisku reakciju, jo, pirmkārt, nezinātājam vizualizēties mesi jeb galeriju lielizstādi ir diezgan neiespējami un, otrkārt, sejas izteiksme ļoti precīzi atbilst iespaidu apjomam, kāds pārņem, pirmo reizi kā apmeklētājam izdzīvojot tirgus līderes – supermeses.

Nokļūstot mesē, sākotnējās izjūtas varētu definēt kā pacilājumu un šoku. Dažnedažādu pasaules ievērojamāko autoru darbi sarindoti uz sterili baltajām sienām, kamēr galeristi pētoši noraugās garām plūstošajā pūlī. Tevi ielenc skaļa cilvēku murdoņa, un fonā ir dzirdami spalgi, bet neizprotami paziņojumi. Haoss! Atliek vien ievilkt elpu, žigli izstudēt meses karti un sākt kustību starp galeriju labirintiem. Kad pirmais satraukums un izbīlis ir pārlaists, un ir izdevies norobežoties no pasaules kņadas, var ļauties kolorītās vides baudīšanai un censties tuvāk iepazīt, kas aktuāls laikmetīgajā.

Gadatirgus ar luksusa auru

Lai gan meses uzbūve ir vienkārši uztverama (katra galerija savu ekspozīciju iekārto individuālā stendā), tās būtība dramatiski atšķiras no ierastajiem ekspo tipa gadatirgiem. Supermeses neatņemama sastāvdaļa ir luksuss un viss ar to saistītais.

Pirms došanās uz supermeses atklāšanu, sievietes apmeklē skaistuma salonus, un, vēlreiz pārliecinoties, ka melnā kokteiļkleita šim vakaram tiešām ir visatbilstošākā izvēle, neaizmirst pieskaņot individualitāti izceļošās rotaslietas. Rūpes par kurpju augsto papēžu sagādātajām neērtībām netiek ņemtas vērā, jo šis ir brīdis, kad jāizskatās satriecoši. Un, lai gan meses atklāšanā klātesošo vīriešu vizuālais tēls sākotnēji varētu šķist eleganti atturīgs, viņu vakara ansamblis ir neuzkrītoši papildināts ar ekskluzīvu rokas pulksteni.

Smalkās pieņemšanas laikā atmosfēra ir reibinoša – cilvēki nesteidzīgi malko vīnu, raisās sarunas, fonā skan šarmanta mūzika, un erudītie mākslas dīleri jeb galeristi savos iPad planšetdatoros interesentiem izrāda pieejamos mākslas darbus. Pieprasījums pēc internacionālām mākslas mesēm jūtams gan no mākslas investoru, gan galeriju puses.

Pirms globālās finanšu krīzes cilvēku vēlme iegādāties konkrētu autoru darbus bija tik kvēla, ka, meses durvīm veroties, skriešus vien nācās steigties pie izvēlētās galerijas, lai aizrunātu ekskluzīvo objektu. Pēdējā laikā gan nav vairs nācies dzirdēt par šādu azartu, bet pieprasījums pēc pasaules prestižāko mākslinieku darbiem joprojām saglabājas daudz augstāks nekā to pieejamais skaits. Ikdienā šī specifiskā problēma tiek risināta ar virtuālajām rindām, kurās priekšroka, bez šaubām, tiek dota ilggadējiem galerijas atbalstītājiem, vai tiem, kuri iegādāto darbu plāno ziedot kādam muzejam. Un tikai meses norises laikā ikvienam ir iespēja iegādāties jebkuru galeriju stendos eksponēto mākslas darbu, bez liekas gaidīšanas vai pārmaksāšanas kā izsolē. Tieši mesēs novērojamie pirkumi, tāpat kā izsoļu rezultāti veido mākslas darbu cenu statistiku, kas pēcāk ir publiski pieejama ikvienam interesentam un veido ieskatu tirgus virzībā.

Galerijām mesē pavadītā nedēļa savukārt ne tikai dod iespēju komerciāli ieinteresēt pasaules mēroga kolekcionārus, bet arī kļūst par platformu jaunu partnerattiecību tīklu veidošanai. Šo dienu laikā ikviens ir aicināts diskusiju paneļos iztaujāt vadošos industrijas ekspertus un semināros uzzināt jaunākās tirgus tendences (piemēram, kā kolekcionēt performances). Ikkatra supermese galerijai sniedz neaprakstāmi daudz jaunu impulsu un krietnu devu azarta.

Ielūkojoties šajā maģiskajā mākslas pasaulē, bieži vien rodas jautājums – kālab tomēr tik maz galeriju izvēlas piedalīties supermesēs? Kāpēc prestižākajās mesēs nav manāmi, piemēram, dalībnieki no Baltijas? Atbildot uz tādiem jautājumiem, jāpiebilst, ka ikviena galerija vēlētos kļūt par daļu no šī procesa. Nonākt elitē galerijai nozīmētu to pašu, ko aktierim iegūt lomu grandiozā Holivudas filmā. Lai iekļūtu kaut vienā no mākslas tirgus līderēm – supermesēm, ir jāiztur nopietns konkurss un jāspēj iespraukties izteikti slēgtā klubiņā.

Globālā un lokālā tirgus meses

Lai precīzāk paskaidrotu galerijas un meses attiecību dinamiku, nepieciešams nedaudz vairāk iedziļināties dažādajos lielo izstāžu formātos un to specifikā. Pasaules nozīmīgākās meses var iedalīt divās kategorijās – globālā tirgus meses (tādas kā Art Basel, Frieze, FIAC, Armory Show u.c.) un lokālā tirgus meses (piemēram, Art Cologne, Art Brussels, Messe Wien u.c.). Ja lokāla rakstura mese sniedz padziļinātu ieskatu konkrēta reģiona aktualitātēs, tad plašāks galeriju, mākslinieku un apmeklētāju klāsts vienmēr būs jūtams starptautiski orientētās izstādēs jeb globālā tirgus mesēs.

Protams, ir jāņem vērā, ka jebkurā mesē galeriju izlase tiek veidota par labu izstādes atrašanās vietai, kur Londonā tiks eksponēti procentuāli vairāk dalībnieki no Lielbritānijas, bet Ņujorkā – no Amerikas Savienotajām Valstīm. Atšķirība gan vērojama tajā, ka reģionāla rakstura mesēs šis procents izteikti sliecas par labu lokālām galerijām un pašmāju māksliniekiem, savukārt globālā mesē arī vietējo dalībnieku ekspozīcijas tiek veidotas no dažādas izcelsmes mākslinieku darbiem.

Lielākajām mesēm paralēli bieži vien norisinās arī dažāda mēroga projekti un satelītmeses. Lai gan vieglāk (un ievērojami lētāk) būtu tikt uzņemtai tieši kādā no šīm nelielajām mesēm, galerijai jārūpējas par savu imidžu un jāraugās, lai šo paralēlo pasākumu reitings būtu pietiekami augsts. Ikvienai galerijai nopietni jāizvērtē, tieši kādās mesēs piedalīties, lai to profesionālie CV izskatītos pēc iespējas veiksmīgāki un pārliecinātu ar apbrīnojamu potenciālu un attīstības iespējām.

Reitingu ziņā globālās meses, protams, tiek vērtētas daudz augstāk par reģionālajām, kā visprestižāko un visu galeriju svēto grālu izceļot aristokrātisko Art Basel, kura jau kopš 1970. gada diktē ekskluzīvo mākslas tirgu un noteic tā nākotnes tendences. Lai arī Bāzeles mese sākotnēji tika pasniegta kā alternatīva 1967. gadā dibinātajai Ķelnes sensācijai Art Cologne (pirmā iekštelpu mese un šīs vērienīgās industrijas sākuma punkts), bija nepieciešami vien pāris gadi, lai Art Basel nostiprinātu savas pozīcijas kā tirgus neapšaubāma līdere, kura šo pozīciju saglabā vēl šodien. Galeriju ceļš uz Bāzeli, gan jāteic, nav viegls, un dalība garantēta tikai ekskluzīvākajām.

Atlases procesā, protams, lielu lomu spēlē galeriju atpazīstamība. Ja esi viena no lielpilsētu prestižajām izstāžu zālēm, visticamāk, ka jebkura mese būs pagodināta ar tavu klātbūtni. Šo pašu pārliecību gan nevarētu izteikt attiecībā uz neliela vai mazāk aktuāla reģiona pārstāvēm.

Kā galerijai pieteikties mākslas mesē?

Pieteikšanās process pēdējos gados atbilstoši laikmetam kļuvis digitalizēts. Katra galerija internetā aizpilda pieteikuma anketas formālos jautājumus, cenšas sevi noraksturot pārsimt vārdos, norāda tās pārstāvētos māksliniekus un īsi ieskicē plānoto ekspozīciju. Ļoti vienkārši? Nebūt ne! Lai piedalītos supermesēs, galerijai ir jāpierāda oriģinalitāte, novatorisms, nopietns darbs mākslinieku izaugsmē un izstāžu menedžmentā, tajā pašā laikā neslēpjot savu pieredzes bagāžu. Klāt vēl, protams, jāpievieno bankas apstiprināts maksājuma uzdevums, jo par ikvienu pieteikumu ir arī jāmaksā. Pieteikšanās cena – sākot no 100 latiem un augstāk (daži piemēri: Frieze – 280 GBP, The Armory Show – 300 USD, Art HK – 250 USD). Pat tad, ja galerijas dalība mesē netiek akceptēta, šī summa atpakaļ netiek atgriezta.

Pieminot izdevumus, pieteikuma summa ir tikai sīkums, ja iedziļinās meses kopējās izmaksās. Cena par katru ekspozīcijas kvadrātmetru ir aptuveni 300 latu. Mazāko stendu izmērs sākas no 20 kvadrātmetriem, bet lielāko – 120 kvadrātmetri. Jāpieskaita vēl mākslas darbu transports, atmuitošanas pakalpojumi, apdrošināšana, darbinieku ceļa un uzturēšanās izmaksas, un neskaitāmi daudz citu lietu. Bet neraugoties uz visu, ikviena galerija vēlas būt starp supermešu dalībniecēm.

Baltijas izredzes – Āzijā

Lielākas iespējas iekļūt prestižajās izstādēs noteikti ir tām galerijām, kuras dibinātas kādā no šodienas mākslas centriem. Ja līdz šim nozīmīgākās mākslas galvaspilsētas ir attīstījušās Eiropā un Amerikā, tad pēdējos gados, pateicoties Āzijas kolekcionāru aktivitātei, meses Art HK (Honkonga) un India Art Fair (Ņū Deli) kļuvušas par laikmetīgās mākslas centriem un nozīmīgāko galeriju pulcēšanās vietām. Arī Eiropas mesēs ir jūtama austrumu mākslas klātbūtne. Pēdējo piecu gadu laikā tieši Ķīnas un Indijas kolekcionāri iekļuvuši mākslas dīleru uzmanības lokā un, zinot, ka katrai nācijai intuitīvi tuvāka ir saikne ar savas valsts pārstāvjiem, Mumbajas un Pekinas galeriju dalība lielajās izstādēs nav vairs nekāds pārsteigums.

Protams, katrā kontinentā reģionālie atlases kritēriji ir atšķirīgi. Lai arī galerija no Baltijas Eiropā neizraisa grandiozas ovācijas, Āzijā šis nelielais reģions nozīmē Eiropu un eksotiku.

Mākslinieka vārds

Pieteikšanās procesā ne vien galerijas, bet arī mākslinieka vārds ietekmē ekspertu lēmumu un ir vērtējams kā apliecinājums galerijas prestižam. Ne velti pagājušo gadu viens no mesēs visbiežāk eksponētajiem māksliniekiem bija Endijs Vorhols (Andy Warhol), kura vārdu ir dzirdējusi liela daļa pat šajā nozarē neiesaistīto. Vēl nepieredzējušam kolekcionāram atpazīstamais mākslinieks dod lielāku pārliecību par galerijas profesionālo darbību. Savukārt, ja autora vārds vēl nav izpelnījies globālu atzinību, kritēriji, kuriem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, ir mākslinieka katalogs, personālizstādes ārzemēs un darbi nozīmīgās kolekcijās. Bieži vien lokāli slavēto autoru nozīmība globālā kontekstā netiek nolasīta. Un mēdz būt arī pretēji.

Jaunpienācēju ērkšķainais ceļš

Kad anketa aizpildīta un papildināta ar ļoti konkrēta formāta, izmēra un kvalitātes attēliem, atliek vien noklikšķināt atturīgo uzrakstu “Submit” un izelpot. Pēc tam sākas vairāku mēnešu ilga atbildes gaidīšana. Šajā laikā galvā mēdz iezagties nelietderīgas šaubas “varbūt tomēr vajadzēja šo un to pamainīt?”. Galerijas mērķis ir panākt, lai mesei pieteiktās ekspozīcijas tematika būtu internacionāli aktuāla un uztverama, vienlaikus to veidojot pietiekami atšķirīgu, individuālu un pamanāmu starp simtiem citu pretendentu. Visai sarežģīts uzdevums.

Lai paskaidrotu, kālab tik maz galeriju izvēlas piedalīties prestižajās mesēs, jāveic labojums jautājumā, jo nav runa par vēlmēm, bet gan par iespējām. Pastāvošais supermešu dalībnieku atlases process ir tik atturīgs pret jaunpienācējiem, ka bieži vien rada vēlmi man kā maza reģiona pārstāvei spuroties pret šo aizspriedumaino, noraidošo un vēso attieksmi. Tajā pašā laikā gan jāatzīst, ka šī skrupulozā galeriju atlases sistēma savā veidā nodrošina augstvērtīgu mākslas darbu piedāvājumu un meses apmeklētājiem garantē eksponātu ekskluzivitāti.

Jā, ir grūti iekļūt pasaules nozīmīgāko mešu apritē, bet tas nav neiespējami. Ik gadu galerijas no Baltijas, Skandināvijas un Krievijas sevi piesaka un ir sastopamas gan reģionu, gan pasaules varenajās lielizstādēs, popularizējot savus māksliniekus un veiksmīgi iekļaujoties globālajā mākslas vidē.

Nozīmīgākās mākslas meses Skandināvijā, Krievijā un Baltijā:

Supermarket
17.–19. februāris, 2012
supermarketartfair.com
Stokholma, Zviedrija

Market
17.–19. februāris, 2012
www.market-art.se
Stokholma, Zviedrija

Art Copenhagen
18.–22. septembris, 2012
www.artcopenhagen.dk
Kopenhāgena, Dānija

Art Moscow
19.–23. septembris, 2012
www.art-moscow.ru
Maskava, Krievija

Art Vilnius
Jūlijs, 2013
www.artvilnius.com
Viļņa, Lietuva