(Fragments.) Tonijs Ourslers. template/variant/friend/stranger. 2014. Lisson Gallery (Londona). Foto: Elīna Čivle Üye

Mākslas Olimpiskās spēles 0

Reportāža no Art Basel 2016

Elīna Čivle Üye
18/06/2016

Foto: Elīna Čivle Üye

Kāds prieks atkal atrasties Eiropā prestižākajā vizuālas mākslas saietā Art Basel, tomēr kā katru gadu jūtos it kā būtu nonākusi šeit pirmoreiz…
Modernās un laikmetīgās mākslas gadatirgus Art Basel no 16.–19. jūnijam 47. reizi pulcē vadošās mākslas galerijas no visas pasaules, demonstrējot starptautiskajā tirgū labāko kolekcijas daļu. 

Šis gads Art Basel „ģimenei“ ir, iesācies daudzsološi, proti, Art Basel kopā ar Kickstarter kopienu izveidojuši 1 miljonu dolāru kopfinansējuma fondu nekomerciāliem mākslas projektiem. Mazo sponsoru atbalsts pierāda, ka sabiedrība uzticas Art Basel kompetencei iesaistīt mazos spēlētājus globālās mākslas dzīvē un radīt māksliniekiem visā pasaulē tik daudz iespēju, cik vien iespējams. Bez tā, dienas gaismu ieraudzījis arī Art Basel projekts pilsētām Art Basel Cities. Tā  mērķis ir paplašināt Art Basel darbības horizontu un iesaistīties reģionu mākslas norisēs. Nu jau bijusī Parcours kuratore Florānsa Derjē (Florence Derieux) šogad pārņēmusi Pompidū centra fonda Amerikāņu mākslas nodaļas darbību. Derjē stafeti ar lielisku Parcours programmu turpina sadaļas jaunais kurators Samuels Leuenbergers (Samuel Leuenberger).


Īvs Kleins. IKB 34. Galerie Gmurzynska (Cīrihe)


Rojs Lihtenšteins. Brushstroke Head II. 1987. Richard Gray Gallery (Čikāga/Ņujorka)

Biļete pirmajā klasē uz Bāzeli

Galeristi ik gadu mēnešiem ilgi rūpīgi plāno nākamo iznācienu Bāzelē. Stingrā slepenībā tiek turēti speciāli pasūtīti mākslinieku darbi, ar kuriem pārsteigt konkurentus un klientus. Tiek pārdomāts piedāvājums, kas bieži vien pieprasa izstādes kvalitātes menedžmentu. Tā dēvētajās “mākslas Olimpiskajās spēlēs” piedalīties aicināts tikai kapitāla ziņā turīgāko galeriju sektors. Saskaņā ar TEFAF mākslas tirgus pārskatu, ienākumi no mākslas mesēm veido aptuveni 40 procentus no galerijas gada apgrozījuma. Šogad vairāk nekā 800 galerijas sacentās par 300 meses dalībnieku vietām. Tie, kas kvalificējās, pēcāk turpināja mēroties spēkā par labāko novietojumu zālē. Galerijas ar vispateicīgāko “ložu” iegūst ne tikai finansiālu labumu, bet arī simbolisku kapitālu. 


AA Bronsons. Folly. 2015. Gallery Esther Schipper (Berlīne)


Ēriks Fišls. Tumbling Woman. 2015. Jablonka Galerie (Ķelne)

Plānošanas periodā galerijas Dominique Lévy ((Ņujorka/Londona/Ženēva) komanda diskutēja uz kādas intensitātes pelēkās krāsas fona atradīsies Gerharda Rihtera ainava Bonley-Landschaft (1970). Pati Dominika Levija uzskata, ka, plānojot galerijas prezentāciju, vissīkākajai detaļai ir ārkārtīgi liela nozīme gan darba prezentācijā, gan piesaistot klientu. Un tieši šāda attieksme ir komerciālas mākslas galerijas veiksmes atslēga, lai no nomaļākā izstāžu zāles kakta nokļūtu saulesgaismā līdzās ietekmīgākajiem spēlētājiem tirgū. Galerijas Dominique Lévy gadījumā tās stends atrodas iepretim laikmetīgās mākslas galerijai David Zwirner (Ņujorka) un Helly Nahmad (Londona).


Gerhards Rihters. Bonley-Landschaft. 1970. Galerija Dominique Lévy (Ņujorka/Londona/Ženēva)


Džuzepe Penone. Spined Dacacia. 2005. Marian Goodman Gallery (Parīze/Ņujorka/Londona)

Saule nevienam nepieder. Tā spīd mums visiem

Pirmā Art Basel apmeklētājus sveic alternatīvā dzīve telpa Zome Alloy, kuras futūristiskās aprises pacēlušās no meses laukuma, kā sēņu cepurītes pēc vasaras lietus. (Jā, šoreiz lietavas Bāzeles festivāla vimpeļus mazgāja un pārmazgāja vairākkārt...)


Oskars Tuazons. Zome Alloy. 2016

Saasinoties vides problēmām, kā arī masveida piespiedu migrācijai, ir aktualizējies jautājums par modulārā dizaina iespējām. Zome Alloy autors, amerikāņu mākslinieks Oskars Tuazons (Oscar Tuazon) izvirza jautājumu „Ko prot māja?” (What can a home do?). Vai tā var būt arī skulptūra? Apdzīvojams mākslas darbs?

Zome U-veida formas idejas autors ir amerikāņu eko arhitekts un solārās enerģijas inženieris Stīvs Bērs (Steve Baer). Laika periodā no 1969. līdz 1972. gadam Bērs, balstoties uz matemātisku sakarību sistēmu, konstruēja pirmo eksperimentālo solārās enerģijas modulāro sistēmu Zome House – alternatīvu ģimenes mājokli Ņūmeksikas tuksnesī, kurā viņš dzīvo vēl šobaltdien.
Atjaunināta versija Zome Alloy atbilst 1:1 mērogā ar Stīva Bēra eksperimentālo Zome House (1972). Art Basel laikā Zome Alloy paviljonā norisinājās otrais enerģētikas, alternatīvo materiālu un modulārai celtniecībai veltīts sarunu cikls Alloy Conference, kuru Stīvs Bērs aizsāka jau 1969. gadā Ņūmeksikā. 

Organizatori aicina apmeklētājus ienākt un uzņemt pašbildi ar šo augstas instagramabilitātes objektu, tādējādi, pasākumam noslēdzoties, Tuazona jautājums – ko prot māja? – turpinās rezonēt sociālajā telpā.

Kas Bāzelē pārstāv Latvijai tuvākos kaimiņus?

Pirmo reizi Statements sadaļā skatāma galerija Johan Berggren Gallery (Malme) un Galeria Stereo (Varšava). Sadaļā Feature skatāma galerija Bo Bjerggaard (Kopenhāgena). Sadaļā Editions galerija Niels Borch Jensen (Kopenhāgena/Berlīne).


Birgirs Andressons. All This And The Earth As Well. 2005. Galerija I8 (Reikjavīka)


Dario Eskobars. Obverse & Reverse XXVIII. 2016. Galerija Nils Staerk (Kopenhāgena)

Galvenajā galeriju sektorā tāpat kā pērn skatāmas galerijas Nicolai Wallner (Kopenhāgena), Nils Stærk (Kopenhāgena), Andréhn-Schiptjenko (Stokholma), Nordenhake (Stokholma/Berlīne), Standard (Oslo), Gerhardsen Gerner (Oslo/Berlīne), I8 Gallery (Reikjavīka), Starmach (Krakova) un Foksal Gallery Foundation (Varšava).

Tikmēr Art Basel satelītmesē Liste ar Daigas Grantiņas darbiem startē Mathew galerija no Berlīnes, savukārt Ingas Melderes darbus, ko Liste mesē pārstāv Igaunijas galerija Temnikova & Kasela, interneta resurss artsy.net iekļāvis to desmit autoru izlasē, kuri noteikti jāredz. Noteikti jāpiemin arī tas, ka Temnikova & Kasela galerija Art Basel atklāšanas rītā saņēma Eiropas galeriju asociāciju federācijas speciālo balvu “Par iedvesmu un inovācijām”.

ARHĪVS: Ekspresintervija ar mākslinieci Ingu Melderi par izstādi “House by the waterfall or colouring book for adults Temnikova & Kasela galerijā Tallinā

Cik tas maksā? Netaktisks jautājums

Art Basel norisi ieskauj glamūrs, rokās tiek sildīti dzirkstošie vīni un svinēts. Taču kas tieši svinēts? Art Basel galu galā ir mākslas tirgus, kurā nonāk tikai leģendārāko, ambiciozāko, jukušāko mākslinieku darbi, kuri pa kabatai ir tikai elitei.


Huans Henovess. Fractal. 2015. Marlborough Gallery (Ņujorka/Londona/Madride/Barselona)


Luīze Buržuā. Love. 2000. Galerija Hauser & Wirth (Cīrihe/Londona/Ņujorka/Somerseta/Losandželosa)

Par mākslas darbu cenām publiski tiek runāts nelabprāt, arī cenu zīmes, kā tādas pie darbiem netiek izliktas. Mākslas tirgum piemīt noslēpumainības oreols, šeit jautājumu par mākslas tirdzniecību ir vairāk nekā iegūto atbilžu, un varbūt tieši šāda uzvedība ir tas, kas padara šo pasākumu tik satraucošu. Tiklīdz tiek pievērsta pārāk liela uzmanība darījumu pusei mākslas darbu tiešais aizbildnis galerists kļūst ārkārtīgi jūtīgs. Protams, cenu birkas lielākoties neeksistē kā tādas, lai netiktu konfrontēts mākslas darba estētiskais sniegums ar tai pielīdzināto naudas izteiksmi. Šeit darījumu puse tiek pārrunāta ar potenciālajiem pircējiem zem četrām acīm un bieži vien nesaskan ar galerijas sākotnēji izplatīto informāciju.


Deivids Smits. Anchorhead. 1952. Galerija Hauser & Wirth (Cīrihe/Londona/Ņujorka/Somerseta/Losandželosa)


Vija Celmiņa. Sea Drawing with Whale. 1969. Galerija Hauser & Wirth (Cīrihe/Londona/Ņujorka/Somerseta/Losandželosa)

Galerija Hauser & Wirth par lielāko šova zvaigzni nosaukusi amerikāņu tēlnieka Deivida Smita (David Smith) 7 miljonus dolāru vērto skulptūru Anchorhead (1952). Detroitas panka Maika Kellija (Mike Kelly) kolāža Memory Ware Flat #10 un latviešu izcelsmes mākslinieces Vijas Celmiņas zīmējums Sea Drawing with Whale (1969) ir pārdoti par 1,5 miljoniem ASV dolāru katrs. Pola Makartija skulptūra WS, White Snow Flower Girl #3 (2016) jau nonākusi pie klienta par 575 000 dolāru.


Maiks Kellijs. Memory Ware Flat #10. 2001. Galerija Hauser & Wirth (Cīrihe/Londona/Ņujorka/Somerseta/Losandželosa)


Pols Makartijs. WS, White Snow Flower Girl #3. 2016. Galerija Hauser & Wirth (Cīrihe/Londona/Ņujorka/Somerseta/Losandželosa)

Gerhardsen Gerner galerija (Oslo/Berlīne) informē, ka Magnusa Plesena (Magnus Plessen) gleznu Untitled (20) (2016) par 130 000 eiro iegādājies kāds mākslas kolekcionārs no Indonēzijas.

Ar jaunu kolekcionāru iesaistīšanos tirgū arī fotogrāfija piedzīvo cenu pieaugumu un jau spēj konkurēt ar glezniecību un skulptūru. Galerija James Fuentes piedāvātā Lietuvā dzimušā amerikāņu avangarda kino krusttēva Jona Meka (Jonas Mekas) piecas fotogrāfijas, kas tapušas viņa ieslodzījuma laikā nacistu darba nometnē Vācijā. Fotogrāfiju cena – 10000 eiro par katru.


Andreass Slominskis. XYZ Nature VOL525. 2011. Gallery Gerhardsen Gerner (Oslo/Berlīne)


Sindija Šērmane. Untitled. 2016. Metro Pictures (Ņujorka)

Galerijas Metro Pictures stendu grezno Sindijas Šērmanes (Cindy Sherman) lielformāta foto darbi cenu amplitūdā no 250 000 līdz 375 000 ASV dolāriem. Fotogrāfija Untitled #108 ir pārdota par 250 000 eiro.

Andreasa Gurska (Andreas Gursky) izdruka Aletschgletscher (1993) nonāca Sprueth Magers klienta īpašumā par 450 000 eiro.


Valters Oltmans. Catterpillar Suit IV. 2016. Goodman Gallery (Keiptauna/Johannesburga)


Elisa Eikoka. Waltzing Matilda. 2012. Galerie Thomas Schulte (Berlīne)

Bez limita Unlimited

Kuratora Džanni Džetcera (Gianni Jetzer) veidotā Unlimited platformā šogad skatāmi 88 ambiciozi lielformāta projekti. Unlimited pirmo reizi norisinājās 2000. gadā un tajā nonāca to mākslinieku darbi, kuri fiziski neietilpa galerijām atvēlētajos stendos, vai arī tie bija pārāk skaļi, tiem piemita izteikts aromāts vai arī tie bija ugunsnedroši, kas apgrūtināja kaimiņu stendu darbību.


Ai Veivejs. White House. 2015. Galerie neugerriemschneider (Berlīne)


Anišs Kapūrs. Dragon. 1992. Gladstone Gallery (Londona). Art Basel Unlimited

Unlimited sadaļā ar saviem projektiem sevi un skatītāju izaicinājuši mākslinieki Ai Veivejs (Ai Weiwei), Elmgrīns un Dragsets (Elmgreen & Dragset), Treisija Emina (Tracey Emin), Kaders Atia (Kader Attia), Jannis Kunellis (Jannis Kounellis), Pols Makartijs (Paul McCarthy), Frenks Stella (Frank Stella), Hanss Op de Beks (Hans Op de Beeck), Džeims Tarels (James Turrell) un citi.


Jannis Kunnelis. Untitled. 2014. Gallery Sprovieri (Londona). Art Basel Unlimited


Els Anacui. Gli (Wall). 2010. Jack Shainman Gallery (Ņujorka)

Jack Shainman Gallery (Ņujorka) demonstrē afrikāņu mākslinieka Ela Anacui (El Anatsui) piecus monumentālus priekškarus Gli (Wall) (2010), kas raksturīgi autoram izgatavoti no pavisam pieticīgiem materiāliem – pudeles korķu gredzeniem un skārdenēm.


Heidija Buhere. Bellevue. 1988. The Approach Gallery (Londona). Art Basel Unlimited


Davids Balula. Mimed Sculptures. 2016. Galerie Frank Elbaz (Parīze), Gagosian Gallery (Ņujorka). Art Basel Unlimited

Franču mākslinieka Davida Balulas (David Balula) performancē mēmie, rozā cimdos tērptie tēlnieki, “mīcot” un “veidojot” tukšu gaisu, radīja neredzamas skulptūras Mimed Sculptures (2016). Balulas priekšnesums lika atminēties Hansa Kristiana Andersena pasaku „Jaunais karaļa tērps“, kur krāpnieki „uzšuva ķēniņam“ neredzamu tērpu. Saskaņā ar darba aprakstu, mīmi auditorijas priekšā atdarināja Alberto Džakometi skulptūru Le Nez (1947), Luīzes Buržuā darbu Unconscious Landscape (1967–1968) un Henrija Mūra bronzas figūru Reclining Figure: Hand (1979) plastiku.


Hanss Op de Beks. The Collectors House. 2016. Marianne Boesky Gallery (Ņujorka)

Beļģu mākslinieks Hanss Op de Beks radījis Stenlija Kubrika filmu sižetu cienīgu darbu, kur itin viss – sienas, gleznas, apelsīni un pat suns ir zaudējis krāsu. Monumentālā instalācija ar nosaukumu The Collector’s House (2016) vārda vistiešākajā nozīmē ir pelēka un klusa. Prātā nāk atslēgas vārds, kas spilgti raksturotu “Kolekcionāra namu” telpu – mauzoleja interjers. Telpā skaņu absorbē pelēkās sienas, bet ātrija baseina melnais akacis aprij skatītāja atspulgu. Interjera elementi, mēbeles, klavieres, grāmatas, skaistas sirēnas, bērni un suns ir sastinguši, kā pēc Pompeju pelnu lietus.


Čiharu Šiota. Accumulation Searching for Destination. 2014. Galerija Daniel Templon (Brisele)


(Fragments.) Kriss Mārtins. Untitled. 2016. Anton Kern Gallery (Ņujorka)


Mithu Sena. Museum of Unbelongings. MOU. 2016. Chemould Prescott Road Gallery (Mumbaja). Art Basel Unlimited

Pa Parcours takām gar Reinu

Art Basel brīvdabas mākslas sektorā Parcours skatāmi 19 mākslas darbi, kas radīti konkrētajai vietai (site-specific). Parcours pieturpunkti izvietoti Bāzeles vēsturiskā centra dažādās vietās – Reinas krastā, vecpilsētā ap katedrāli un tunelī zem viesnīcas Les Trois Rois.


Endrjū Dadsons. Painted Plants. 2015. Gallery David Kordansky (Losandželosa). Art Basel Parcours

Čīliešu mākslinieka Alfredo Džaara (Alfredo Jaar) publiskā intervence The Gift (2016) vērš uzmanību uz īstām dzīves grūtībām. Brīvprātīgie Parcours apmeklētājiem pasniedza dāvanas no mākslinieka – zilas kartona kastītes. Instrukcija uz kastītes aicināja dalībniekus atvērt tās, izjaukt un pēcāk atkārtoti salocīt ar kreiso pusi uz āru, pārvēršot dāvanu kastes ziedojumu kastītēs.


Alfredo Džaars. The Gift. 2016. Goodman Gallery (Keiptauna/Johannesburga), Galerie Thomas Schulte (Berlīne)


Sems Durens. Labyrinth. 2015. Blum and Poe Gallery (Ņujorka). Art Basel Parcours

Amerikāņu multimediju mākslinieks Sems Durens (Sam Durant) savos darbos aplūko dažādus sociālus, politiskus un kultūras jautājumus. Instalācija Labyrinth (2015) atspoguļo mākslinieka pārdomas par brīvību un ieslodzījumu, kustību un stagnāciju.

Iļja un Emīlijas Kabakovu “metafiziskā un filozofiskā” mazmājiņa Reinas krastā The Toilet on the River (1996–2016) nodarbina divus meditatīvus cilvēka stāvokļus – sēdēšanu uz poda un sapņainu apceri brīnišķīgā dabā.


Iļja un Emīlija Kabakovi. The Toilet on the River. 1996–2016. Gallery Sapoveri (Londona). Art Basel Parcours


Bernārs Venē. Effondrement Arcs. 2016. Gallery Von Bartha (Bāzele). Art Basel Parcours

Art Baselselfie stick laikmetā

Interakcija starp Art Basel Instagram konta 645 000 sekotājiem skatāma ik nedēļu gadatirgus Facebook lapā, kur sekotāju spilgtākie publicētie mirkļi nonāk fotoalbuma #artbasel izlasē. Fotogrāfijās galvenokārt dominē divu veidu mākslas darbi – lieli, vizuāli efektīgi objekti, vēlams ar atstarojošu spoguļvirsmu; un kvadrātveida darbi, kuru formāts ir piemērots Instagram specifikai.


Džefs Kūns. Wall Relief With Bird. 1991. Mnuchin Gallery (Ņujorka)


Šerija Levina. Steer Skull. 2002. Jablonka Galerie (Ķelne)

Art Basel direktoram Markam Špīgleram ir dalītas jūtas par šo fenomenu, viņš izteicies – ja viņa spēkos būtu aizliegt pašbilžu uzņemšanu Art Basel pasākumos Honkongā, Maiami un Bāzelē, tad tas tiktu darīts. Viņaprāt, publikas lielākā uzmanība tiek veltīta perfektas pašbildes uzņemšanai, nevis pašam mākslas darbam. Neviens mākslinieks nav sajūsmā, ka viņa darbam ir sekundāra loma – efektīgs fons selfijam. Galeristi noliedz, ka piedāvājums tiek veidots tā, lai tas labi izskatītos sociālajos medijos, un mākslinieki tīšuprāt neveido instagram-draudzīgus mākslas darbus. Mesē pie katras Džefa Kūna (Jeff Koons), Demjens Hērsta (Damien Hirst) un Aniša Kapūra (Anish Kapoor) mirdzošās skulptūras stāv viens vai pat divi nopietna izskata apsargi, kuri, šķiet, nolasa domas vēl pirms tu paspēj izvilkt telefonu no kabatas.

Tomēr nevar noliegt, ka auditorijas ieguldītā enerģija sociālo mediju telpā, ar uzviju atmaksājas gan galerijām, gan māksliniekiem. Arī pasākumam noslēdzoties, sajūtas par mesē redzēto turpinās virmot interneta kopienu kontos.


Idriss Khans. Six Years. 2016. Galerie Thomas Schulte (Berlīne)

Mākslas maratons un kedas

Kādam Art Basel galvenokārt nozīmē darījumu slēgšanas azartu, taču lielam procentam meses apmeklētāju tas ir nedēļu ilgs mākslas izstāžu maratons. Meses karstumā galeristi tik tikko pagūst ieturēt pauzi un dāmas, neskatoties uz smailpapēžu apaviem, nekad neapsēžas. Galeriste Dominika Levija apgalvo, ka elegantu apavu izvēle esot cieņas žests pret klientu. Viņa teic, ka nespēj klientam prezentēt mākslas darbu, valkājot apavus uz zemas zoles.


Verners Reiterers. Euer Anker Ist Mir Wasser. 2015. Nicolas Krupp galerija (Bāzele)

Turpretī tie, kas atrodas tirgum šajā pusē, zina, ka apģērba ansamblī apavi spēlē lielu lomu. Pretēji Kannu kinofestivāla nepielūdzamajai modes žandarmērijai, kuru ik pa laikam aiz ūsām uzdrošinās paraustīt kāda sadumpojusies Holivudas aktrise un pat galerists Lerijs Gagosjans, kurš pērn pie smokinga atļāvās pievilkt Converse tenisa čības, Art Basel nerakstītā etiķete iesaka domāt vienu soli uz priekšu un paturēt prātā, ka galeriju labirintos tiks pavadītas vairāk stundas. Pasākuma viesu ietērpos redzama vienojoša veselīga stila tendence – visdažādāko zīmolu sporta apavi, kas paredzēti garu distanču veikšanai. Turpretī pavisam cita tendence atklājas meses dāmistabā – proti, šķirtne starp sabiedrības krējumu un citām kastām izzūd, jo tulznu priekšā mēs visi esam vienādi, un lieks plāksteris reizumis ir dārgāks par Gerharda Rihtera abstrakciju.


Lučio Fontana. Concetto Spaziale, Altese. 1967. Richard Gray Gallery (Čikāga/Ņujorka)


Anna Opermana. Ensemble. Portrait No 3. 1985. Galerie Barbara Tumm (Berlīne)

Gastronomiskā tuvība ar mākslu

Ap Art Basel griežas virkne pavadošo satelītpasākumu – Liste, Scope, Volta, Design Miami... Visu šo notikumu programmas laika ziņā pārklājas. Apmeklējot Art Basel, nedrīkst aizmirst uzņemt pietiekami daudz ūdens un parūpēties par pilngraudu uzkodu līdzņemšanai, jo laika tik maz, bet ko redzēt – tik daudz. Ēdiens vislabāk garšo brīvā dabā – to zina ikviens. Taču kāda ir gastronomiskā tuvība ar mākslu? Art Basel izsmalcinātība tiek demonstrēta ne tikai galeriju stendos, bet arī uz galdiem…

Variants A
Tikai Art Basel norises laikā pašmāju mākslas galerijā Von Bartha (Bāzele), kas apdzīvo bijušās degvielas uzpildes stacijas un garāžas 850 kvadrātmetru telpu, mulsinot garāmgājējus un garāmbraucējus, darbojas pop-up restorāns. Virtuvē strādā restorāna Rhyschänzli komanda, piedāvājot viesiem Šveices tradicionālos ēdienus – siera plates un citus vēdera priekus. Turpat telpā skatāmi arī zviedru mākslinieka Kristiana Andersona (Christian Andersson) darbi.


Elisona Noulza. Make a Salad. 1962. Gallery James Fuentes (Ņujorka). Art Basel Unlimited

Variants B
Piecdesmit četrus gadus pēc instalācijas Make a Salad (1962) radīšanas 82 gadus jaunā Fluxus performatīvās mākslas pioniere Elisona Noulza (Alison Knowles) meses Unlimited ekspozīcijas ietvaros demonstrē salātu griešanu. Tomēr šī nav parasta maltīte ar vienkāršu recepti. Pirms sanākušos sāk cienāt ar ledussalātu lapām, viņiem tiek lūgts piedalīties performancē un kopā ar mākslinieci salātus iešūpot, zaļā paklājā metot tos gaisā.


Tonijs Ourslers. template/variant/friend/stranger. 2014. Lisson Gallery (Londona). Art Basel Unlimited

artbasel.com