Tirgus ziņas: Kurās mākslas mesēs šogad piedalīsies Latvijas galerijas? 3

Arterritory.com
07/02/2014

Vairākas Latvijas galerijas regulāri piedalās ārvalstu mākslas gadatirgos, kuru skaits pasaulē ar katru gadu aug, kamēr prestižākās meses joprojām ir vien uz abu roku pirkstiem saskaitāmas. Ņemot vērā galeriju konkurenci, iekļūt tādās ir grūti un dārgi. Lai noskaidrotu, kādās mākslas mesēs var lasīt Latvijas vārdu, Arterritory.com aptaujāja vietējo galeriju vadītājas par aizvadītā gada maršrutu, ieguvumiem un zaudējumiem, piedaloties aizrobežu gadatirgos, kā arī lūdzām atklāt 2014. gada plānus.

Jāpiebilst, ka pasaules nozīmīgākās meses var iedalīt divās kategorijās – globālā tirgus meses (tādas kā Art Basel, Frieze, FIAC, Armory Show u.c.) un lokālā tirgus meses (piemēram, Art Cologne, Art Brussels, ARCO Madrid, Viennafair u.c.). Ja lokāla rakstura mese sniedz padziļinātu ieskatu konkrēta reģiona aktualitātēs, tad plašāks galeriju, mākslinieku un apmeklētāju klāsts vienmēr būs jūtams starptautiski orientētās izstādēs jeb globālā tirgus mesēs.

Reitingu ziņā globālās meses, protams, tiek vērtētas daudz augstāk par reģionālajām, kā visprestižāko un visu galeriju svēto grālu izceļot aristokrātisko Art Basel, kura jau kopš 1970. gada diktē ekskluzīvo mākslas tirgu un noteic tā nākotnes tendences. Lai arī Bāzeles mese sākotnēji tika pasniegta kā alternatīva 1967. gadā dibinātajai Ķelnes sensācijai Art Cologne (pirmā iekštelpu mese un šīs vērienīgās industrijas sākuma punkts), bija nepieciešami vien pāris gadi, lai Art Basel nostiprinātu savas pozīcijas kā tirgus neapšaubāma līdere, kura šo pozīciju saglabā vēl šodien. Galeriju ceļš uz Bāzeli, gan jāteic, nav viegls, un dalība garantēta tikai ekskluzīvākajām.

Pieteikšanās procesā ne vien galerijas, bet arī mākslinieka vārds ietekmē ekspertu lēmumu un ir vērtējams kā apliecinājums galerijas prestižam. Vēl nepieredzējušam kolekcionāram atpazīstams mākslinieks dod lielāku pārliecību par galerijas profesionālo darbību. Savukārt, ja autora vārds vēl nav izpelnījies globālu atzinību, kritēriji, kuriem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, ir mākslinieka katalogs, personālizstādes ārzemēs un darbi nozīmīgās kolekcijās. Bieži vien lokāli slavēto autoru nozīmība globālā kontekstā netiek nolasīta. Un mēdz būt arī pretēji.

Lai paskaidrotu, kālab tik maz galeriju izvēlas piedalīties prestižajās mesēs, jāveic labojums jautājumā, jo nav runa par vēlmēm, bet gan par iespējām. Pastāvošais supermešu dalībnieku atlases process ir ļoti atturīgs pret jaunpienācējiem, kas ļauj plaukt satelītmesēm. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka skrupulozā galeriju atlases sistēma savā veidā nodrošina augstvērtīgu mākslas darbu piedāvājumu un meses apmeklētājiem garantē eksponātu ekskluzivitāti.

Galerija “Alma” 2013. gadā piedalījās divos mākslas gadatirgos: Viennafair 2013, iepazīstinot meses apmeklētājus ar Andra Brežes, Barbaras Gailes un Kriša Salmaņa darbiem, un Art Brussels 2013, kur izrādīja Kriša Salmaņa darbus.

Vērtējot pērnā gada dalības plusus un mīnusus, galerijas vadītāja Astrīda Riņķe portālam Arterritory.com stāsta: “Pozitīvi noteikti ir tas, ka turpinām realizēt vienu no galerijas programmas būtiskiem punktiem – sekmēt nacionālās laikmetīgās mākslas atpazīstamību starptautiski un palīdzēt māksliniekiem veidot karjeru šajā vidē.

Mīnuss, ka šī dalība, kurā galerija pārstāv arī Latvijas valsti, tās kultūru un laikmetīgo mākslu, prasa ne tikai mērķtiecīgu sagatavošanās darbu, bet arī ļoti lielu finansiālo ieguldījumu. Ir akūti nepieciešama valsts līdzdalība. Līdzās nacionālajam paviljonam Venēcijā un mūsu mākslinieku dalībai starptautiskajās biennālēs, tikai regulāra nacionālo galeriju klātbūtne augsta līmeņa mākslas tirgos var pietuvināt situācijai, kur Latvijas mūsdienu mākslu uzskatītu kā vērā ņemamu un Latviju – kā valsti, kas darbojas pēc visiem kulturāli attīstītas valsts principiem. Attīstība var notikt, tikai aktivizējot visus posmus. Tas ir kultūrpolitikas jautājums.

Pāris Latvijas galerijas, kas mēģina konkurēt šajā laukā, ir celmlauži, jo katrs šis  izgājiens ir sagatavošanas darbs nākotnei. Protams, jāšķir fakts, vai tā ir vienīgā galerija no Latvijas,  ja nav ne viena cita pieteikusies, vai vienīgā, kas iekļuvusi – ja konkurence ir zvērīga. Ir jābūt izglītotiem šajā sfērā, jo mākslas meses ir ļoti atšķirīgas gan pēc formāta, stilistikas, mērķiem un programmas, gan galeriju un izstādīto mākslas darbu līmeņa.”

Šogad galerija “Alma” piedalīsies Art Brussels 2014 (25. līdz 27. aprīlis) ar Ernesta Kļaviņa un Kriša Salmaņa darbiem.

Galerija “Bastejs” 2013. gadā piedalījās Art Basel 2013 vienā no satelīta mesēm – VOLTA, kas pērn izrādīja tikai solo projektus. “Bastejs” pārstāvēja gleznotāju Ritumu Ivanovu. Galerijas vadītāja Baiba Morkāne portālam Arterritory.com atklāj, ka jau pavisam drīz dosies uz JUSTMAD5 mesi Madridē (19. līdz 23. februāris), kas notiek paralēli prestižajai ARCO Madrid 2014; galerija izrādīs Ivara Heinrihsona un igauņu mākslinieka Peeter Allik darbus. Aprīlī “Bastejs” piedalīsies jaunizveidotajā KÖLNER LISTE 2014 (10. līdz 13. aprīlis) – ar Helēnas Heinrihsones, Haralda Jegodzinska un Matiasa Jansona darbiem. Bet vasarā – VOLTA Basel apmeklētājus iepazīstinās ar Frančeskas Kirkes glezniecību.

Galerijas “Māksla XO” vadītāja Ilze Žeivate uz ARCO Madrid 2014 mesi šogad dosies izpētes braucienā. Bet pati galerija plāno piedalīties Art Vilnius 2014 (18. līdz 22. jūnijs) mākslas mesē, kur nebija pieteikusies divus gadus. Tā kā kaimiņvalsts meses fokuss šogad ir fotogrāfija, “Māksla XO” izrādīs Kaspara Podnieka foto sēriju “Neparasta vieta” (2010), kā arī vēl divu mākslinieku darbus, kurus pagaidām atklāt nevēlas. Rudenī “Māksla XO” piedalīsies Preview Berlin 2014 (19. līdz 22. septembris) un ART.FAIR 2014 (24. līdz 27. oktobris) Ķelnē, kas ir trešā lielākā mākslas mese Vācijā aiz Art Cologne un art KARLSRUHE. Arī 2013. gadā “Māksla XO” piedalījās Preview Berlin – ar Kristapa Ģelža, Tatjanas Krivenkovas un franču mākslinieka Mišela Kasteņjē darbiem, un pirmo reizi sevi pārstāvēja ART.FAIR 2013 Ķelnē, līdzi vedot Kristapa Ģelža, Kaspara Podnieka un Ivara Heinrihsona mākslas darbus. “Piedalīties mākslas mesēs ir tā vērts,” atzīst Ilze Žeivate. “Pat tad, ja sākotnēji tie liekas vien naudas izdevumi, dalība vienmēr ir vainagojusies ar jaunām iespējām, klientiem un kontaktiem. Ieguvums nav redzams uzreiz.”

“Galerija 21” pērn piedalījās divās mesēs – India Art Fair 2013 un Art Vilnius 2013. “Indijā izstādījām un arī pārdevām kolekcionāriem indiešu mākslinieku instalācijas, tēlniecības darbus un digitālo mākslu – Baalaa R, Krishna Murari un Pooja Iranna,” stāsta galerijas vadītāja Ivonna Veiherte.

“Indija bija apzināta izvēle, lai būtu pretējs virziens Rietumiem, un indiešu laikmetīgajai mākslai šobrīd ir liels potenciāls. Tā kā galerija patlaban vairāk transformējusies kā aģentūra, tad ar agrākos gados pārstāvētajiem dažiem latviešu māksliniekiem šobrīd strādājam tieši Indijā. Vienīgais mīnuss ir lielais attālums, kas tomēr ir izšķiroši. Gūtā pieredze apliecina, ka viss šķiet iespējams, un ir aizraujošāk iepazīt šo svešo, bet dinamisko Indijas kultūru, nekā te ņemties ar vietējām intrigām un ideālistiski uzturēt kādu izstāžu darbību.

Savukārt Viļņas mesē piedalījāmies, lai tomēr brālīgi atbalstītu kaimiņu iniciatīvu un pie reizes izmantotu lielo telpu, kas mums bez maksas tika piešķirta kā Art Vilnius 2012 labākajai ārzemju galerijai. 2013. gada mesē izstādījām Solveigas Vasiļjevas lielformāta zīmējumus.”

“Galerija 21” ir tikko atgriezusies no jau pieminētās un Indijā vērienīgākās mākslas meses India Art Fair 2014 (30. janvāris – 2. februrāris) Ņūdeli, kur bija klātesoša jau piekto reizi. “Bija patīkama pieredze, ka organizatori galeriju jau pāris gadus ir ievietojuši “glaunajā” galā, jo galerijas programma savā ziņā jau atbilst trendmeikeram, neizliekot vien to, ko varētu ātri pārdot publikai. Tas noteikti ir minams kā pluss,” stāsta Veiherte. “Uz Viļņas mākslas mesi šogad vairs nebrauksim kapacitātes trūkuma dēļ. Arī uz Rietumu mesēm neesam pieteikušies, jo šobrīd esam izvēlējušies citu virzienu, kas arī tomēr prasa lielu uzmanību.”

Roberta Līgava - 10.02.2014 07:40
Katrā ziņā prieks, ka galerijas to dara. Esmu vairākas reizes bijusi Preview Berlin, kur sastapt XO ir patiess prieks. Arī viņu uzņemtā taktika katru gadu mēģināt vest vienus un tos pašus galerijas "vāka" māksliniekus ir manuprāt ļoti laba atpazīstamības veicināšanai. Mese kā ļoti dārgs, bet tomēr neslikts mārketinga rīks "tālo, mazo" valstu galerijām.
Roberta Līgava - 10.02.2014 07:38
Man šķiet, ja vien neskaita super lielās meses, kur holivudas aktieri un lielie kolekcionāri iepērk jaunas rotaļlietas, jo no vienas pasaules galerijas līdz otrai mērojami tikai daži soļi - tad mazāka izmēra mesēs tā tomēr ir vairāk nākotnes darījumu, nevis tagadnes pirkumu vieta.
Sarmīte 66 - 07.02.2014 11:42
Žēl, ka netiek atklāti pirkumi. Vai tas tālab, ka Latvijas mākslu mesēs pilnībā nepērk?