Foto

Eksotika un pozitīva azarta spēks: India Art Summit 2011

Elīna Ruka
13/05/2011 

Indijas mākslas mese India Art Summit šogad notika trešo reizi Ņūdeli no 20.–23. janvārim. Mesē galvenokārt piedalījās vietējās galerijas, taču bija arī pasaulē zināmās Lisson Gallery (UK), Galerie Baudoin Lebon (France), Die Galerie (Germany). Kopumā tika pārstāvēta 21 valsts, to vidū arī Japāna, Austrālija, AEE, ASV, Portugāle un arī Latvija. Organizētāji mesi uzskata par ļoti perspektīvu – Indijā neticamā ātrumā pieaug ne vien mākslas pazinēju, bet arī kolekcionāru skaits. Tās popularitāti un ietekmi apstiprina dalībnieku un apmeklētāju skaita dubultošanās. Meses lielākais notikums bija Indijas izcelsmes pasaulslavenā Aniša Kapūra darbi, kurus, pateicoties britu Lisona galerijai, Indijā varēja apskatīt pirmoreiz.

Paralēli tirgum, apmeklētājiem bija iespējams apskatīt arī speciāli mesei rīkotas izstādes, performances un noklausīties seminārus un paneļdiskusijas par mūsdienu kuratoru darbību, muzeju un mediju lomu, kurās piedalījās Anišs Kapūrs, Tate Modern muzeja galvenā kuratore Šīna Vagstafa (Sheena Wagstaff), Šveices Winterthur Fotomuzeja kurators Urss Stāhels (Urs Stahel) un Sanfrancisko Mākslas institūta izstāžu un publisko programmu direktors Hou Honru.

“Galerijas 21” rīkotajās izstādēs jūtams atbalsts jauniem un talantīgiem profesionāļiem ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas. Lai uzzinātu ko vairāk par mesi, sarunājos ar “Galerija 21” darbiniecēm – Elīnu Zuzāni, Līvu Veiherti un Zani Reķi, kas Indijā prezentēja mākslinieces Anitas Arbidānes (1983) darbus. Viņas mākslinieci raksturo kā “figurālās glezniecības vienu no spilgtākajām un talantīgākajām jaunajām pārstāvēm. Mākslinieces darbos apvienojas klasiskās glezniecības un vēsturiskā laika stils ar mūsdienu detaļām, kas darbos ievītas tik nemanāmi un pašsaprotami, ka nemanot tiek nojaukta laikmetu barjera.”

Kāpēc izvēlējāties braukt tieši uz Indijas mākslas mesi?

Līdz šim mēs esam piedalījušies Skandināvijas mākslas mesēs. Pieļāvām, ka Indijā mēs atšķirtos, un tas būtu ieguvums gan pašiem, gan apmeklētājiem. 

Augošas ekonomikas valstīs ir daudz jaunu vēsmu, Eiropa ir kļuvusi jau nedaudz stagnātiska, un pat lielajās mesēs lielākoties redzamas jau pārbaudītas vērtības. Neierasti galamērķi var piedāvāt ko jaunu. Tāpēc Indija šķita interesanta alternatīva.Pēc pirmās meses Deli, kurā piedalījāmies 2009. gadā, sapratām, kā galerijas piedāvājumu padarīt vēl interesantāku Indijas mākslas tirgum, un tāpēc māksliniece Anita Arbidāne vairākus mēnešus dzīvoja Indijā un darbus izstādei radīja tur. 

Anitas darbos integrējās indiešu kultūras un reliģiskie motīvi. Indieši izjūt milzu pietāti pret savu kultūru, tāpēc interese bija liela gan par darbiem, gan mākslinieci pašu. Indieši novērtē šo savstarpējo simbiozi.

Daļa Anitas darbu tika iesākti Latvijā, jo viņas gleznošanas process ir laikietilpīgs; apmeklētāji, protams, vispirms ievēroja indiskās noskaņas, taču vienlaicīgi kļuva atvērtāki pret eiropeisko. Tāds maģisks savstarpējs process.

Kas Indijas mākslas mesē bija citādāks kā līdz šim redzētajās?

Galerijas atved labāko un piedāvā šķietami piemērotāko Indijas mākslas tirgum. Katrai ir sava mini ekspozīcija ar tematisku iekārtojumu un lozungu. Mērķis ir pārdot. Savukārt mēs gribam redzēt un iekļauties plašākā tirgū. Eiropa ir pārsātināta pati ar sevi, bet Indijā vēl ir patīkamais meklējumu process – meklēt un augt!

Vai mesē bija novērojama arī kāda tendence?

Indijas māksla ir pozitīvāka, Eiropā tendence ir vairāk šokēt. Indijā var šokēties no tik daudz pozitīvu emociju – kopējā noskaņa ir brīnišķīga. Indijas mākslā ir izstrādātības tendence. Viņi novērtē precīzu nobeigtību. Iespējams, tas nāk no miniatūru tradīcijas, piemēram, kādā senā miniatūrā uz valdnieka ķermeņa var redzēt vissmalkākās detaļas. Izstrādātību viņi uzskata par vērtību. Svarīgs ir arī stāsts un simbolika, dziļums un daudznozīmība. To novērtēja arī Anitas darbos.

Vai dominēja kāds žanrs – glezniecība, skulptūra...?

Proporcionāli daudz bija glezniecības un skulptūru, mazāk video darbu un instalāciju, kas ir pierastas Eiropas valstīs.

Kāds ir jūsu lielākais ieguvums?

Vēriens, kā cilvēki uztver mākslu, kā viņi par to interesējas, azarts; tur to redzot un izjūtot, arī pašiem rodas jaunas idejas, jo ir patīkami redzēt gan darba sparu, gan to, ka cilvēkus interesē māksla un pats process.

Šķiet, viņi cenšas tikt līdzi tādiem mākslas centriem kā Londona, Parīze vai Ņujorka, kas ir apsveicami. Interesanti arī sekot līdzi organizētāju veidotajām paneļdiskusijām, jo tās bija pārdomātas un informācija vērtīga.

Protams, patīkami arī uzklausīt komplimentus par to, cik mums ir labi mākslinieki – Anitu ļoti novērtēja. Viņas darbiem raksturīga tā smalkā izstrādītība, kas indiešiem ir augstā vērtē. Vienam Anitas darbam meses sākumā vajadzēja pielakot stūrīti, kas izvērtās par veselu performanci, iesaistoties arī apmeklētājiem. 

Cilvēkiem vispār ļoti patīk satikt mākslinieku un ar viņu parunāt; mākslinieks viņu acīs ir cēla figūra.

Paldies “Galerijas 21” darbiniecēm par tikšanos un sarunu!

www.galerija21.lv
www.indiaartsummit.com