Foto

ARCOmadrid_2011 bilance skaitļos un iespaidos

Marta Pallo
12/05/2011

No 16. līdz 20. februārim Spānijas galvaspilsētā Madridē notika mākslas mese ARCOmadrid_2011, kas ir viena no visvecākajām mesēm Eiropā. Jau kuro gadu to apskatīt devās arī Ilze Žeivate, mākslas zinātniece un direktore vienai no Rīgas lielākajām mākslas galerijām “Māksla XO”. Viņa stāsta par spāņu mākslas mantojumu un jaudu, Krievijas paviljonu un glezniecības apjukumu.

Šogad Madrides ARCO svinēja savu trīsdesmitgadi. Mese noritēja februārī un tā kā pirmā atklāja šīgada Eiropas mākslas mešu sezonu. Ticējums vēsta – kā gads iesācies, tā tas tiks pavadīts. Zem kādas zīmes noritēja viena no savdabīgākajām Eiropas mesēm? Ar ko mese pārsteidza? Kādi bija galvenie uzsvari tajā, un kādas ir jaunākās tendences gan Spānijas, gan Eiropas mākslas tirgū? Kādas bija šīgada būtiskākās ARCO iezīmes?

Uz sarunu aicinu Ilzi Žeivati galerijas “Māksla XO” direktori un mākslas zinātnieci. Viņas attiecības ar Spānijas mākslu ilgst vairāku gadu garumā, un tām ir zināmas tradīcijas, jo ARCO viņa apmeklē no 2007. gada. Kopš tā laika viņai ir izveidojušies personīgie favorīti starp spāņu māksliniekiem un uz mesi viņa brauc ar konkrētu mērķi – salīdzināt galeriju sniegumu, novērot jaunākās tendences, bet galvenokārt tā vienmēr ir atkaltikšanās ar iemīļotajiem autoriem.

Par spāņiem, veselīgu patriotismu, un pašapziņu mākslā

ARCO mese atšķiras no pārējām mākslas mesēm Eiropā, jo tur galvenokārt ir apskatāma tieši pašu spāņu māksla. Šogad mesē kopumā piedalījās 190 galerijas, tajā skaitā arī no citiem kontinentiem – Amerikas un Japānas, bet vairāk nekā 100 no tām pārstāvēja tikai Spāniju.

“Ar to ARCO arī ir ļoti interesents, ka tur var braukt skatīties tieši spāņu mākslu, jo viss 20. gs. pieder tai. Viņi ir atstājuši uz mūsdienu mākslu ļoti lielu iespaidu, un joprojām ļoti daudzi mākslinieki no viņiem ietekmējas. ARCO to var redzēt visvairāk un vislabāk,” stāsta Ilze Žeivate: “Tā kā ARCO ir viena no vecākajām mesēm Eiropā, tad tur var apskatīt ne tikai laikmetīgo mākslu, bet arī plaši pārstāvētos 20. gs. spožākos klasiķus.

ARCO vienmēr var sastapt Pablo Pikaso, Arpas (Jose Arpa), Hoana Miro (Joan Miro), Huana Grisa (Juan Gris), Žorža Braka (Georges Braque), Aleksandra Kaldera (Alexander Calder), Tapiesa (Antoni Tàpies), Sauras (Antonio Saura), Lucio Fontanas (Lucio Fontana) un Luīzes Buržuā (Luize Burzua) darbus.

Var redzēt šos impulsus, no kā ir attīstījusies mūsdienu māksla.  Arī šogad spāņi citu valstu vidū sevi pārstāvēja viskrāšņāk un vislabāk. Viņus nevar nepamanīt! Tas viss balstās uz viņu pašapziņu, kas veidojusies līdz ar mākslas vēsturi.” Jautāju Ilzei, vai arī šobrīd Spānija tur roku uz mākslas pulsa pasaulē. Viņa atbild: “Spāņi gribētu turēt roku uz laikmetīgās mākslas pulsa, bet viņiem bija iedalīts vesels gadsimts un tas jūtams arī šobrīd - joprojām ir vērojama spēcīga Antonio Sauras un Antoni Tapies ietekme gan grafikā, gan glezniecībā.

Starp mūsdienu māksliniekiem vairāk izceļas portugāļi, angļi, vācieši, japāņi, bet ne spāņi. Vai arī man nav nācies ar tiem tikties.” Tomēr vēlreiz pārlasot ARCOmadrid_2011 apbalvoto galeriju un autoru sarakstu, secinu, ka lielākā daļa balvu ir aizgājušas pašmāju darboņu vidū. Ar pieklājīgiem izņēmumiem atsevišķās nominācijās. Balvu fonds izveidots, lai sekmētu un attīstītu mākslas mantojumu. Tātad spāņi neguļ vis uz lauriem, bet mērķtiecīgi turpina strādāt un ieguldīt vietējā mākslā un ne tikai.

Par patīkamiem pārsteigumiem mākslas tirgū

Šogad Madrides ARCO pārsteidza ar ļoti lielu pārdoto mākslas darbu skaitu. Rezumējot kopējo bilanci, tā krietni pārsniedza iepriekš viscerīgāk izteiktās prognozes. Gandrīz katras galerijas pārstāvim bija ko teikt šajā sakarā, un kopējā dalībnieku apmierinātība bija lasāma daudzās atsauksmēs. Madrides galerijas LA FÁBRICA (apbalvota kā labākā galerija ARCOmadrid_2011) pārstāvji no savas puses apstiprināja, ka: “Šogad ir izdevies nodibināt kontaktus ar daudziem starptautiskiem mākslas kolekcionāriem un galerijai šīs dienas bija izteikti intensīvas pārdošanas ziņā.” Savukārt vienas no lielākajām galerijām, kas piedalījās mesē, MARLBOROUGH (ASV) pārstāvji apgalvoja, ka darbi, kas apskatāmi pie stenda, lielākoties tika nopirkti jau pirmajās divās dienās un tikai no profesionāļiem.  Gandrīz visām galerijām šogad ir izdevies pārdod darbus, un to pārstāvji vienprātīgi pozitīvi novērtēja starptautisko pircēju klātbūtni ARCO. Vairākums profesionāļu, kas piedalījās mesē, secināja, ka augstais pārdošanas līmenis šogad skaidrojams ar to, ka mākslas nozarē pakāpeniski palielinās darba tirgus.

Starptautiskie kolekcionāri šogad darbus iepirka ļoti aktīvi. Arī spāņu lielāko kolekciju vadītāji mākslā ieguldīja vairāk nekā citos gados, tā aktīvi un līdzvērtīgi piedaloties un līdzdarbojoties mesē. Šogad atgriezās arī valsts institūciju interese un līdzdalība mākslas investīcijā. Neatkarīgi no pašreizējās ekonomiskās krīzes tika ieguldītas lielas pūles, lai izpildītu galveno iepirkuma plānu no Spānijas puses.

To vadīja un izpildīja The Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofía pārstāvji. Viņi ziņoja, ka iepirkuši divdesmit dažādus mākslas darbus no dažādu reģionu māksliniekiem (tai skaitā arī autorus no citām valstīm). Spānijas kolekciju glabātājus interesēja ne tikai modernisma klasiķi, bet arī jaunākie mūsdienu mākslinieki.

Daži skaitļi piemēriem – Reina Sofia kopējā iepirkto darbu vērtība ir €680,260. Arī privātie kolekcionāri šogad ir investējuši par 25% lielāku summu nekā pagājušā gadā. Piemēram, Fundación Coca-Cola Juan Manuel Sáinz de Vicuña investēja ne vairāk kā €100,000 septiņu mākslinieku desmit darbu pirkumā, kur mediju spektrs pārstāvēja gan skulptūras un glezniecību, gan fotogrāfijas un video.

Ilze Žeivate, to komentējot, stāsta: “Jā! Jau pirmajā dienā daudzas galerijas varēja lepoties ar pārdotiem darbiem un visur vīdēja sarkanie punkti, kas to atzīmē. 2008. un 2009. gadā, (kas bija ekonomiskās krīzes sākums), pēdējā dienā pa visu milzīgo paviljonu vīdēja tikai sešas galerijas ar sarkanajiem punktiem. Tā bija katastrofa! Šogad nebija gandrīz nevienas galerijas, kurai nebūtu sarkanie punkti. Japānas galerija visus savus zīmējumus bija iztirgojusi pirmajās stundās. Šogad ARCO patiešām var lepoties ar to, ka sarkanie punkti mirdzēja visur, visur... Un noteikti liela nozīme ir arī modei.

Ja spriež par pārstāvētajiem medijiem, tad kolāžas pirmajās dienās jau bija izpirktas. Piemēram, Aleksandra Rodčenko ietekme – pa gabalu šķiet, Rodčenko kompozīcija un kolāža gandrīz viens pret vienu! Vai Klucis! [Gustavs Klucis – M.P.] Bet pieej klāt un skaties, ka jauns autors... Otrkārt mainījusies arī cenu politika. Tās bija ļoti normālas, sākot no 500 eiro par mazajiem zīmējumiem, līdz 20 tūkstošiem eiro par divmetrīgiem akvareļiem. Tāpēc arī bija tik daudz pārdoto darbu. Bija arī daudzi vecmeistari, kas ļoti dārgi maksāja, bet šodienas pircējs ir jaunais kolekcionārs un viņš meklē savas paaudzes māksliniekus. Laba cena un jauni, interesanti autori, – noteikti tāpēc šogad ARCO ir tik daudz pārdoto mākslas darbu.”

Krievijas pieklājīgais triumfs ARCO mesē

Madrides ARCO ir tradīcija katru gadu vienu paviljonu atvēlēt kādai atsevišķai valstij. Šogad iespēju sevi parādīt bija Krievijas laikmetīgās mākslas kolekcijām. To pārstāvēja astoņas galerijas – XL, M & J, Guelman Galerija, Aidan, Anna Nova, Marina Gisich, GMG, Paperworks and ARKA. Atlasi veica Darja Pirkina (Daria Pyrkina), Nacionālā laikmetīgās mākslas centra Maskavā kuratore un Maskavas Valsts Lomonosova Universitātes profesore.

Galerijas XL vadītājs Sergejs Kripuns (Sergei Khripun) video intervijās presei uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā galerija savu darbību fokusē uz jaunajiem krievu māksliniekiem, kas sevi piesaka ar lielu potenciālu. 

“Ir būtiski parādīt tieši jaunākos Krievijas autorus mākslā, jo, piedaloties starptautiskajās mesēs, mēs atklājām, ka krievu mākslinieki Eiropā un it īpaši Amerikā ir ļoti maz pārstāvēti. Tam ir neskaitāmi iemesli, un paies stunda, kamēr es tos izklāstīšu, bet lai nu kā, mēs to esam uztvēruši par sava veida misiju prezentēt Krievijas mākslu starptautiskā mērogā, un tas ir vairāk patriotisks nekā komerciāls lēmums,” stāsta Sergejs.

ARCO XL galerijas ekspozīcijā varēja aplūkot tādus starptautiski atpazīstamus autorus kā Oļegu Kuļiku, Annu Jermolājevu, Igoru Makarēviču u.c. Krievijas māksla saņēma pelnīto Eiropas masu mediju uzmanību un arī pārdošanā neatpalika no citām valstīm, jo starp krievu autoriem bija tādi, kas pārdeva pilnīgi visus izstādītos darbus, piemēram, Marina Aļeksejeva , kuru pārstāvēja Madrides galerija LA FÁBRICA.

Taču Ilze Žeivate, vērtējot krievu mākslas sniegumu ARCO mesē, pauž nelielu vilšanos: “Uz visu pārējo galeriju fona Krievija sevi pieteica ļoti eiropeiski. Man gribējās redzēt vairāk viņiem raksturīgo enerģiju, dažādību, bet viņi sevi pasniedza pārāk mierīgi un izsmalcināti. Nacionālās iezīmes nevarēja nolasīt vispār. Tas bija tāds solīds un kārtīgs sniegums, ļoti smalki ieturēts, konceptuāli tīrs, kas pat vairāk līdzinās vācu galerijām. Londonas galerijas – tās bija spožākas. Uzreiz varēja atpazīt - angļi! Krievi... Varbūt tāpēc, ka es zinu, ka tas ir Oļegs Kuļiks vai DOU (Oļegs Durjagins) un pievērsu tam īpašu uzmanību. Vienmēr patīkami apskatīt stilistiski izsmalcināto galerijas Aidan ekspozīciju, kas ir arī viena no ilggadīgām ARCO dalībniecēm. Bet, kopumā ņemot, Krievijas galeriju sniegums man nelikās kaut kas īpaši pārsteidzošs – laikmetīgi, tīri atlasītas galerijas. Un, protams, ka Krievijā nav tikai astoņas galerijas vien, tāpēc pēc ARCO redzētā nevar spriest par tendencēm kopumā...”

Subjektīvi par ARCO

Jautāju Ilzei viņas kā apmeklētājas un profesionālās skatītājas subjektīvo viedokli pēc ARCOmadrid_2011 apmeklējuma. Viņa atbild: “Es ceru, ka nākamgad ARCO būs interesantāks. Šogad nesastapu tur, ko gribēju. Piemēram, itāļu mākslinieku Mimo Paladīno, kas man ļoti patīk, vai plašāku Manolo Valdesa darbu kolekciju – šogad tikai divi darbi.... Salīdzinot citus gadus ar šo, man nebija nekādu pārsteigumu. Turklāt bija ļoti maz glezniecības. Tāda sajūta, ka cilvēki nezin, ko viņi grib gleznot. Grafikā gan varēja nolasīt kopīgas tendences un virzienus. Tas manāms jau vairākus gadus, ka grafika uzņem aizvien lielāku attīstības diapazonu, aizvien vairāk un vairāk atdzimst vecās tehnikas kā kokgriezums, linogriezums, akvatinta. Tās šobrīd uzplaukst, ir aktuālas un interesantas. Glezniecība salīdzinoši bija ļoti maz pārstāvēta, un katra galerija demonstrēja kaut ko citu. Es to uztvēru kā apjukumu, nevis kā krīzi medijam. Gleznotājiem šodien vairāk interesē sevis izzināšanas procesi un subjektīvais vērojums, nevis politiskie vai ekonomiskie aspekti. Līdz ar to, cik mēs katrs esam dažādi, tik dažāda arī atspoguļojās glezniecība 2011. gada ARCO. 

Īpaši aktuāla ir kļuvusi kolāža. 2010. gada oktobrī Berlīnes mākslas forumā parādījās kolāžas, kas jau pirmajā dienā bija izpirktas. Madridē tās atklājās neskaitāmās variācijās un otrās dienas beigās man jau bija zudusi interese par tām. Kad medijs tik ātri uzmirdz no jauna, tas tikpat ātri var sevi izsmelt...

Ļoti labu iespaidu atstāja melnbaltā fotogrāfija it īpaši Spānijas pieteikumā. Spāņu fotogrāfiem ir vēriens, ar kuru viņi īpaši izceļas uz kopējā mākslas fona. Atklāju sev Grētu Šternu (1904–1999), kā arī interesanti bija redzēt daudzus jaunus darbus Marinai Abramovičai.”

Kas vēl Madridē noteikti jāredz

“Es ieteiktu ARCO,” Ilze Žeivate smejas, “jo tur vienmēr vislabāk var redzēt spāņu krāšņumu un mūsdienu mākslu, ko atdala piecdesmit gadi. Protams, Prado!!! [Prado Nacionālais muzejs – M.P.] Man liekas, ka spāņu gleznotāji Goija (Fransisko Goija), El Greko, Velaskesse (Djego Velaskess) ir ļoti mūsdienīgi un aktuāli arī šodien, tāpēc arī interesanti, un atkal priekš sevis var atklāt no jauna. Protams, Madrides arhitektūra – gan mūsdienu, gan 19. gadsimta. Tā sākas jau ar Madrid–Barajas lidostu (arh. A. Lamela, arh. R. Rodžers), kas nu jau ir kļuvusi par mūsdienu arhitektūras pieminekli un 2006. gadā saņēma Stērlinga balvu!”

Simboliski un likumsakarīgi pie lidostas “apskates” arī beidzas mana saruna ar Ilzi Žeivati. Pateicos par to un uz jauniegūto Spānijas iespaidu viļņa, dodos apskatīt vietējos pašmāju māksliniekus, paralēli prātojot par globālām mākslas tirgus problēmām. ARCO meses kopējā snieguma bilance vērtējama kā pozitīva. Tik liels pārdoto darbu skaits, tik daudz apmierinātu galeriju, kas no meses atgriezās mājās ar dažādām godalgām, lielāku budžetu un jauniegūtiem starptautiskiem kontaktiem, kas noteikti noderēs turpmākajā profesionālajā darbībā. Pēc ekonomiskās krīzes mākslas tirgus sāk atdzīvoties, un tajā atkal tiek investēts aizvien vairāk. Tas noteikti pozitīvi ietekmēs galeriju sadarbību ar māksliniekiem un kolekcionāriem. Gads ir iesācies zem veiksmīgas zīmes un Eiropas mākslas mešu sezona var turpināties.

Nākamgad ARCOmadrid_2012 notiks no 15. līdz 19. februārim.

www.ifema.es