Huans Miro "The Sorrowful March Guided by the Flamboyant Bird of the Desert". Foto: Elisabeth Blanchet

Mākslas šopings Londonā un Parīzē 0

Arterritory.com
27/10/2012

Šonedēļ Londonas un Ņujorkas mākslas portālos bija lasāma "skaļa" ziņa par mākslas žurnālistes un sensacionālās grāmatas Seven Days in the Art World autores Sāras Torntones lēmumu turpmāk nekad nepievērsties mākslas tirgus atspoguļošanai. Šo negaidīto soli Torntone detalizētāk izklāsta rakstā Top 10 Reasons NOT to Write About the Art Market, kur kā vienu no sava lēmuma galvenajiem iemesliem min  nemitīgo cenu rekordu skandināšanu, kas sniedz kāroto popularitāti lielākoties netalantīgiem māksliniekiem, bet dīleriem - vietu spekulācijām. Taču jo īpaši Torntoni kaitinot mākslas mešu noslēguma preses relīzes, kurās priekšroku gūst galeristu un kolekcionāru labpatikas murrāšana, nevis tirgus statistika. 

Nupat noslēgušās rudens mākslas meses – Londonas Frieze un Parīzes FIAC jeb Foire Internationale d’Art Contemporain, kuras ik gadu, viena pēc otras, koncentrē pasaules mākslas tirgus dalībnieku uzmanību. Un arī šogad abu mešu publicētie dati sastāv no uzslavas pilniem novērtējumiem.

Kā pirmā sevi pieteica Frieze, kas (no 11. līdz 14. oktobrim) jau desmito reizi norisinājās Rīdžentparkā uzslietajā pagaidu celtnē, ap sevi pulcējot 55 000 apmeklētāju. Jāteic, ka iepriekšējos gados Frieze viesu skaits bijis kuplāks (ierasti to apciemo vismaz 60 000 viesu). Taču  meses organizatoru apgalvo, ka šis esot optimālais apmeklētāju skaits, jo spējot ikvienam mākslas interesentam un galerijai garantēt vispatīkamāko gadatirgus atmosfēru un tādējādi arī rezultātu. Ko gan citu viņiem atlika teikt?  Īpaši tālab, ka pirkumu šogad mākslas mesē patiešām netrūka.

Jau pāris minūšu laikā pēc meses atklāšanas Hauser and Wirth galerijas stendā par 1.3 miljoniem ASV dolāru tika nopirkts Pola Makartija mākslas darbs White Show Head (2012), bet pēcāk White Cube galerija par pusmiljonu britu mārciņu pārdeva Deimjena Hērsta Destruction Dreamscape (2012). Savukārt Victoria Miro Gallery  Jajoi Kusamas Universe RYKP (2012) notirgoja par 500 000 ASV dolāru. Darījumu skaits Frieze ietvaros, patiesi, bijis apjomīgs, tomēr galerijas šoreiz nav atklājušas, vai kāds no laikmetīgās mākslas pārdotajiem darbiem būtu pārsniedzis viena miljona britu mārciņu robežas.

To gan nevarētu teikt par klasiskās mākslas mesi Frieze Masters, kuru aplūkot ieradās 28 000 vecmeistaru un modernās mākslas cienītāju. Meses laikā no galerijas Acquavella  stenda kāda kolekcionāra īpašumā nonācis deviņus ar pusi miljonus  dolāru vērtais Pablo Pikaso 1969. gada darbs Buste d'Homme, bet galerija Van de Weghe Fine Art meses pirmajā dienā par astoņiem ar pusi miljoniem ASV dolāru pārdevusi Pikaso 1970. gada gleznu Homme et Femme au Bouquet. Savukārt vienu no lielākām sensācijām izraisīja Huana Miro The Sorrowful March Guided by the Flamboyant Bird of the Desert (1968), kas Helly Nahmad galerijas stendā pārdota par aptuveni 20 miljoniem ASV dolāru.

Arī nākamās nedēļas laikā (no 18. līdz 21. oktobrim), kad Parīzes vēsturiskajā Grand Palais paspārnē tika atklāta Francijas laikmetīgā mākslas mese FIAC, Ņujorkas Helly Nahmad galerija nostiprināja savu pozīciju kā šī brīža ienesīgākais mākslas mešu ekspozīcijas stends, pārdodot Huana Miro gleznu Peinture (Le Cheval de Cirque) (1927) par astoņiem miljoniem ASV dolāru. Savukārt Parīzes galerija Tornabuoni Arte meses laikā par Lučio Fontanas darbu Concetto Spaziale, Attese (1967-68) ieguvusi divus miljonus erio.  

Arī FIAC mesē laikmetīgās mākslas pirkumu ziņā bija jūtama kolekcionāru aktivitāte – Galerie Thaddeus Ropac par 325 000 britu mārciņām pārdevusi Entonija Gormlija vara skulptūru Standing Matter XXXV (2011), Lisson Gallery stendā par 500 000 britu mārciņām iegādāta Aniša Kapūra spoguļskulptūra, Galleria Continua par 300 000 eiro realizējusi Ķīnas mākslinieka Ai Veiveja instalāciju, bet galerijā Hauser and Wirth pārdota Pola Makartija White Snow Dwarf Head 3 (tikai šoreiz tā pārdošanas summa bijusi 1.75 miljoni ASV dolāru).

http://www.frieze.com/
http://www.fiac.com/