Guntis Belēvičs

Guntis Belēvičs 0

Intervē Agnese Čivle
16/05/2011 

Intervija ar Gunti Belēviču, mākslas kolekcionāru Latvijā.

Raksturojiet, lūdzu, savas mākslas kolekcijas priekšmetu, tās vienību skaitu un kolekcijas koncepciju.

Mūsu ģimenes kolekcijas priekšmets ir Latvijas māksla – darbi no pašiem pirmsākumiem, kopš Latvijā parādījās profesionāli mākslinieki, līdz mūsdienām. Kolekcijā ietilpst glezniecības, grafikas un tēlniecības darbi, arī plakāts. Lai arī neliela, tomēr ļoti nozīmīga mūsu kolekcijas daļa ir mūsu savāktais firmas “Baltars” apgleznotais porcelāns – kopumā 13 “Baltara” šķīvji. Šobrīd ir aizsākta kolekcijas papildināšana arī ar fotogrāfiju. Ja reiz tiktu realizēts sapnis par savu mākslas muzeju, kolekcijai varētu pievienoties arī video darbi un instalācijas. Laiks rādīs.

Vienību skaits nav kritērijs kolekcijas kvalitātes vai nozīmīguma mērījumā. Mūsu kolekcija vēl aizvien tiek veidota. Kolekcija skaitliski neaug, drīzāk pretēji – vienību skaits dilst.

Mūsu mākslas kolekcijā iespējams izdalīt tā dēvēto neaizskaramo fondu (ap 170 mākslinieku). Aizvien noris tieši šo mākslinieku nozīmīgāko darbu vākšana, jo katram māksliniekam ir tāds kā radošais nogrieznis – tā vienā galā ir mākslinieka mūzas laika vislabākie darbi, un otrā tie, ar kuriem viņš pats, iespējams, ir vismazāk apmierināts. Mūsu uzdevums ir atrast tos darbus, kuros māksliniekam ir bijis šis visaugstākais radošais lidojums. Kolekcijas veidošana ir nemitīgs process, esam gatavi jebkurā brīdī atteikties no kāda darba par labu citam – labākam. Tā ir privātas mākslas kolekcijas veidošanas būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar valsts mākslas muzejiem – pie mums muzeji tiem nevajadzīgos darbus nedrīkst pārdot un tādā veidā nevar iegūt līdzekļus jauniem iepirkumiem.

Kolekciju cenšamies rādīt sabiedrībai. Pirmo tās daļu, kuru apzīmējām ar vārdu “Klasika”, izstādījām Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) pirms diviem gadiem. Ekspozīciju veidoja 222 darbi, un tajā tika pārstāvēti ap 100 mākslinieku. Šobrīd tiek gatavota izstāde LNMM, kura ir pieteikta 2011. gada novembrī izstāžu zālē “Arsenāls”. Tajā tiks izstādīta kolekcijas laikmetīgās mākslas daļa – aptuveni 70 autoru darbi.

Strādājot pie šāda veida izstādēm, kuru viens no mērķiem ir atspoguļot kolekcijas vākumu, pašiem kļūst skaidrs, kas kolekcijai vēl ir nepieciešams, kļūst skaidrāk redzami “robi”. Jo katrai izstādei ir nepieciešama koncepcija, arī kolekcijai tāda ir vajadzīga.

Kas uzvedināja Jūs veidot mākslas kolekciju, kā radās interese par Latvijas mākslu?

Lielā mērā interesi ietekmēja ģimenes draugi – mākslinieki, visupirms jāmin gleznotāji Vija un Kaspars Zariņi. Taču bija jāpaiet zināmam laikam, līdz šī interese tā pa īstam atmodās. Bieži esot pie minētajiem māksliniekiem mājās, darbnīcā, tiekoties ar citiem māksliniekiem, palēnām sāka veidoties personiska attieksme pret mākslu un tāda kā izpratne par to.

Šeit vēlos atzīt, ka pats skaistākais un lielākais gandarījums no kolekcionēšanas ir tas, ka mums ir izauguši bērni, kuri no mazām dienām ir redzējuši mākslu mājās. Kad mans dēls devās studēt uz Vāciju, dodoties prom viņa pirmais jautājums bija par to, ko viņš drīkstētu paņemt līdzi no mākslas darbiem, lai “apģērbtu” kopmītņu istabiņas kailās sienas... Tā ir liela laime – uzaugt mājās, kurās visas sienas grezno augstvērtīga māksla.