Andra Kļaviņa portrets. Gleznotājs - Ivars Poikāns.

Katrs darbs taču ir veidots kā viens. Un vienu to vajag skatīt un baudīt. Tādēļ dažkārt mājās uz molberta pamainu kādu gleznu no kolekcijas.

Es cenšos piedalīties Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja organizētājās ekspozīcijās, un darbi no manas kolekcijas pabijuši izstādēs Tallinā, Briselē, Helsinkos, Luksemburgā, Bordo un citur.

Pēc kādiem kritērijiem Jūs atlasāt darbus, kurus iekļaut kolekcijā?

Nodarbojoties ar mākslas kolekcionēšanu, notiek arī personiskā līdzattīstība un augšana. Interese vedina padziļināti izzināt - veikt literatūras izpēti (tostarp daiļliteratūras), apmeklēt citu valstu muzejus un galerijas, lai redzētu pasaules mākslinieku un latviešu trimdas mākslinieku darbus. Taču pamatā aizvien saglabājas subjektīvais faktors. Lai gan bieži vien ar prātu saproti, ka kādu darbu vajadzētu iegādāties, jo tas būtu nozīmīgs kolekcijas papildinājums, tomēr noteicošā ir sirds balss. Ir daudzi atzīti un pazīstami mākslinieki, kuru darbi nav manā kolekcijā, jo tie nav spējuši mani uzrunāt.

Nenoliedzami, kolekcionējot un zinot, kāda ir mākslas darba vērtība, ja ir iespēja iegūt darbu salīdzinoši lēti, tad nostrādā arī biznesa domāšana.

Kas mākslā spēj Jūs uzrunāt?

Ir lietas, kas iepatīkas uzreiz – vai tā būtu lieta, mākslas darbs vai cilvēks. Ar laiku var izrādīties, ka patiesībā varbūt nav tik labi, kā pirmais iespaids vedinājis just un domāt.

Dažkārt darbs prasa sprīdi laika un piesaista tikai pēc atkārtotas tā apskatīšanas.

Taču pamatā ir domas un viedokļa sakritība – tas, vai liekas pieņemami, kā mākslinieks kaut ko ir attēlojis.

Cik lielā mērā kolekcionēšanu pavada azarts?

Kolekcionēšana laikam ir vairāk tāds vīriešu azarts. Nav nemaz tik daudz sievietes - kolekcionāres. Taču man personīgi nav bijis tā, ka par kuru katru cenu kaut kas būtu jāiegūst un jāiekaro.

Droši vien ir nācies palaist garām” kādu labu mākslas darbu. Kāda ir zaudējuma sajūta?

Kaut kādu iemeslu dēļ neesmu savā laikā neesmu iegādājies to, ko vēlējos, un zinu kolekcijas, kurās šie darbi tagad ir - varbūt ir kāda baltās skaudības drumstala. Tajā pašā laikā – ok!, nekad man nepiederēs viss!

Ir kolekcionāri, kuru mērķis ir no katra Latvijas mākslinieka iegūt viņa labāko gleznu. Jautājums tad ir – kas ir labākā glezna? Visai subjektīvi.