JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
Mākslas kolekcionārs Anatolijs Pedans

Cits atklājums, arī “Kauja par Eiropu” pie manis nonāca kā nezināma autora darbs. Arī bija nostāvējusi divus gadus uz grīdas kādā galerijā starp citiem darbiem. Galerijā man saka: “Ja tur būtu paraksts Zārdiņš...” Bet es taču redzu, ka tā ir pavisam cita stilistika, pavisam cita enerģija. Un vēl paraksts A. Ventuels. Galerijā saka – nevaram sadzīt pēdas šim māksliniekam. Bet es esmu mācījis vācu skolā, un man uzreiz prātā uzaust, ka vāciski eventuell nozīmē ‘iespējams’, ka tas ir pseidonīms, nevis uzvārds. Skatos un domāju: šīs izstieptās rokas es kaut kur jau esmu redzējis. Saprotu, ka ļoti labi pazīstu šī mākslinieka stilu. Nopirku darbu, atnesu mājās, domāju, domāju un pēkšņi nakts vidū pamostos... Es vispār esmu mierīgs un apcerīgs cilvēks, bet te pēkšņi pamostos trijos naktī, galvā viss dun. Pirmā doma – man jāiet pie grāmatplaukta, jāatver albums “Krievu grafika” un jāatrod Masjutins, opuss no cikla “Septiņi nāves grēki”. Atveru, salīdzinu ar to darbu un – jā! – tā pati stilistika, tas pats kompozīcijas veidošanas princips, tās pašas izstieptās rokas.


V. Masjutins. “Kauja par Eiropu”. 1940. Papīrs, tuša, akvarelis, sudrabs. Anatolija Pedana kolekcija

Ir tādi darbi, kuros es uzreiz saskatu, kas tas ir kas izcils, ka noteikti jāpapūlas tos iegādāties. Ir darbi, kas atklājas lēnām, un ir tādi, kas savu būtību atklāj pēc ļoti ilga laika.

Lūk, lai ar to visu nodarbotos, man jau vajadzēja savas telpas. Nācās pārdot dažus, piemēram, Bogdanova-Beļska, darbus, par ko tagad ļoti nožēloju, ka viņa nav manā kolekcijā. 2002. gadā man izdevās iegādāties šo ēku Pils ielā. Tā atrodas mazliet nomaļus no ierastajām tūristu un pircēju takām, bet man viņi nemaz nav vajadzīgi. Jo šī vieta nekad nav bijusi kā galerija pārdošanai, drīzāk kā savdabīgs izpētes centrs, kur notiek arī skates, bet – tikai aicinātiem viesiem.

Es pēc dabas neesmu ne komersants, ne biznesmenis. Lai gan mani draugi saka, ka vajadzētu. Jo ir sakrājies gana daudz tādu darbu, kas agrāk man interesēja, bet nu vairs nesaista. Tie stāv grupām vien. Varbūt kādreiz es arī nolemšu izlikt tos pārdošanai, pēc tam, kad uztaisīsim remontu.

Kā radies galerijas nosaukums? 

Nosaukums “Galerija Haberland” ir pateicības apliecinājums manai mammai, kas piedalījās daudzu Rīgas pēckara ēku projektu izstrādē. Arī arhitekta Kristofa Hāberlanda vārds nav nemaz tik plaši pazīstams – bet viņš taču ir uzbūvējis Vecrīgā vairāk nekā divdesmit ēku pilsētas klasicisma stilā 18. gadsimta beigās.

 
Izstādē “Vārdi atgriežas”. Vidū – izstādes kuratore un Mākslas muzeja galvenā fondu glabātāja Ludmila Neimiševa sarunājas ar Christie’s krievu nodaļas starptautisko direktoru Alekseju Tīzenhauzenu

 Tātad var teikt, ka jūs tagad nodarbojaties ar savu kolekciju, galeriju, kaut ko pārdodat, kaut ko pērkat... 

Jā, kā jebkurš kolekcionārs. Un kolekcija izveidojusies gana apjomīga. Parasti šādos gadījumos tās aprakstīšanai tiek nolīgts profesionāls mākslas zinātnieks. Bet man pašam ir interesanti to darīt, pētīt arhīvus, vākt faktogrāfisko materiālu. Beigu beigās nonācu līdz izstādei un kataloga izdošanai. Bet tur ir publicēta tikai daļa, pati kolekcija ir ievērojami lielāka: gan apjomīgs grafiku krājums, gan virkne teātra darbu – tas ir vesels atsevišķs novirziens – un daudz kas cits.

Tik tikko esmu atgriezies no Londonas, kur piedalījos tradicionālās “Krievu nedēļas” pasākumos, satikos ar Christie’s – te notika arī manas grāmatas “Vārdi atgriežas” prezentācija – krievu nodaļas darbiniekiem un tās starptautisko direktoru Alekseju Tīzenhauzenu. Viņš ir izcils profesionālis un nenogurdināms pētnieks, kurš ir uzrakstījis ievadvārdus arī manam izdevumam un bija atbraucis uz izstādes atklāšanu Rīgā. Londonā es personiski iepazinos ar ļoti daudziem krievu mākslas kolekcionāriem un pētniekiem. Ņikita Lobanovs-Rostovskis, Ivans Samarins, Valērijs Dudakovs – vārdi, kas neprasa komentārus. Un varbūt tas ļaus pacelt aizmirstības priekškaru, kas sedz veselu rindu manas kolekcijas darbu, par kuru autoriem pašlaik nekas nav zināms.


Izstādes “Vārdi atgriežas” katalogs