Britu skulptora Entonija Gromlija darbs "Draw" pie viesnīcas The Thief stiklotajām parādes durvīm

Viesnīca ar mākslas galerijas dimensiju 1

Una Meistere, www.anothertravelguide.com 
15/08/2013 

Mākslas darbu eksponēšana viesnīcā nav nekas jauns. Virkne luksusa naktsmītņu pat lepojas ar gana iespaidīgām kolekcijām. Piemēram, Cīrihes Dodler Grand, kura telpās eksponēti vairāk kā 100 mākslas darbi no īpašnieka privātkolekcijas. Tostarp arī Salvadors Dalī un Demjens Hērsts. Vērienīga kolekcija ir arī Ņujorkas Gramercy Park Hotel, interjeru greznojot tādiem vārdiem kā Baskjā, Hērsts, Vorhols, Herings u.c. Taču šī gada sākumā Oslo durvis vērušās dizaina viesnīcas The Thief gadījums ir īpašs. Tā atrodas tieši iepretim pagājušajā gadā Oslo jaunajā piekrastes teritorijā Tjuvholmen atklātajam Astrupa Fērnlija (Astrup Fearnley) muzejam (Astrup Fearnley privātkolekcijas mājvietai), kura arhitekts ir Renco Piano. Viesnīcu ar muzeju saista īpašs sadarbības līgums, paredzot, ka daļa tajā eksponēto mākslas darbu ir no īpašnieka – uzņēmēja un mākslas kolekcionāra  Petter Stordalen privātkolekcijas, bet daļa (tostarp Vorhols, kas grezno restorāna sienu), palienēti no muzeja. Tādējādi pieļaujot iespēju arī regulāri mainīt tās ekspozīciju. Turklāt, jau viesnīcu ceļot, bijis paredzēts, ka tajā tiks eksponēti mākslas darbi.


Endija Vorhola darbs The Thief restorānā

Savukārt viesnīcas tās konceptam pirmajā mirklī šķietami mazliet ironiskais nosaukums nav vis parafrāze par, piemēram, 60. gadu klasiku "Kā nozagt miljonu" vai sarkastiska Munka “Kliedziena” leģendārās zādzības atsauce (gleznas versijas tika nozagtas divreiz – 1994. gadā no Oslo Nacionālās galerijas un 2004. gadā no Munka muzeja), bet gan atrašanās vietas iedvesmots – nelielā pussala, uz kuras atrodas gan viesnīca, gan muzejs, 18. gadsimtā bijusi vieta, kur mitinājušies un tikuši pakārti pilsētas zagļi.

Viesnīcas kolekcijas vērtība tiek lēsta trīs miljonos dolāru, tās personālam neslēpjot, ka The Thief kolekcija ir viena no visdārgāk apdrošinātākajām viesnīcu mākslas kolekcijām pasaulē.

Pie The Thief stiklotajām durvīm kā lūgšanā saliecies dus čuguna vīrs – britu skulptora Entonija Gromlija darbs Draw. Savukārt lobiju grezno gigantiska Ričarda Prinsa litogrāfija Cowboy – The Horse Thief, Niki de Senfalas darbs Le Grand Rossignol un Tonija Kreiga skulptūra Subcommitie. Māksla The Thief ir visur – publiskajās telpās, istabās, pat liftā, kur viesus vienmēr pavada vēl viena iemītniece – kustīga britu mākslinieka Džūliana Opija (Opie Julian) videoinstalācija.

Manā septītā stāva istabā tieši gultā veras Keita Mosa (Shameless, 2010) – Roxy Music klasiķa Braiena Ferija mākslas darbs no viņa leģendāro mūzikas albūmu vāku sērijas. Kaut fotogrāfiju autori ir dažādi pazīstami fotogrāfi (šajā gadījumā – modes fotogrāfs Adam Whitehead), to stilists ir Ferijs pats, kuram arī intervijās sevi labprātāk tīk godāt par “veiksmīgu mākslinieku”, ne rokmūziķi. Kopumā viesnīcas kolekcijā rodami desmit Ferija darbi, tieši tikpat dāsni pārstāvēts arī britu popārta klasiķis Pīters Bleiks. Māksliniekam ar Norvēģijas galvaspilsētu ir īpašas attiecības – pagājušajā gadā Oslo galerijā Stolper+Friends bija skatāma Bleika izstāde “The Oslo suite,” kurā tika eksponēti viņa Norvēģijas ainavu un ikonogrāfijas iedvesmoti darbi. Daļa no tiem šobrīd ir arī The Thief kolekcijā, viesnīcas prestižāko apartamentu simboliski dēvējot par “The Oslo suite”. Viena no tā interjera “ogām” ir leģendārās norvēģu daiļslidotājas (un arī mākslas kolekcionāres, muzeja Henie Onstad Kunstsenter līdzdibinātājas) Sonja Henie portrets, kuram Bleiks piešķīris papildus dimensiju – slidu griezienā uzšķilto ledus vižņu mākoni fotogrāfijā akcentējot ar dimanta putekļiem.


Ričarda Prinsa litogrāfija Cowboy – The Horse Thief viesnīcas lobijā

Kopumā viesnīcā eksponēti 105 mākslas darbi un tieši pārliecinošā kolekcijas izvēle ir viena no virsvērtībām, kas atšķir The Thief no virknes viesnīcu, kur mākslas darbi kalpo galvenokārt tikai kā dekoratīvs interjera elements vai dārgs mārketinga triks. Kaut, protams, ledus – starp mākslu uz postamenta un viesnīcu kā biznesa projektu, ir plāns, šai sakarā jau visu reiz trāpīgi pateicis popārta tēvs: “Būt labam biznesā ir visfascinējošākais mākslas veids. Taisīt naudu ir māksla un strādāt ir māksla un labs bizness ir vislabākā māksla.” The Thief gadījumā mākslas darbi ir kā daļa no asinsrites; sajūtu dramaturģijai, kādā režisēta to ekspozīcija, ļaujot viesnīcai ietiekties jau galerijas dimensijā. Turklāt tās ekspozīcijai ir arī savs kurators, agrākais Norvēģijas mākslas muzeja direktors, zviedru kurators Sune Nordgren, kuru izjautājām par kolekcijas veidošanas principiem un dimensiju, kuru mākslai piešķir tās atrašanās ārpus muzeja un galerijas konteksta. Cita starpā, uzrādot sava numuriņa atslēgu, ieeja Astrupa Fērnlija muzejā viesnīcas viesiem ir bez maksas.

Kāds bija vislielākais izaicinājums, strādājot pie šī projekta?

Sadarbībā starp Astrupa Fērnlija muzeju un viesnīcu The Thief pats grūtākais uzdevums bija pārcelt plaši pazīstamus mākslas darbus no tīrā un drošā muzeja konteksta uz blīvi piepildītu interjeru. The Thief luksusa koncepts ir gandrīz ģimenisks, it kā man būtu palūgts izvietot mākslas darbus kāda kolekcionāra mājā. Atsevišķas viesnīcas telpas, piemēram, vestibils un restorāns, bija atstātas pilnīgi manā ziņā, bet lielākajai daļai darbu vajadzēja atrast vietu jau gatavā interjerā. Es gan arī parasti esmu pēdējais, kurš tiek telpai klāt, tāpēc esmu pieradis diezgan strauji pavērst visu vajadzīgajā virzienā. Izvēloties mākslas darbus pārējām viesnīcas telpām, tajā skaitā praktiski visiem numuriem, es koncentrējos uz skandināvu un ārzemju mākslieku visaugstākās kvalitātes darbiem, kas veidoti uz papīra – fotogrāfijas un grafikas. Vēl viens āķīgs uzdevums bija tikt galā ar kāpņu telpas logiem piecos stāvos; es izmantoju šo fantastisko iespēju, lai izstādītu gan darbus no Stordalena kolekcijas, gan arī jaunieguvumu (Camilla Løw).


 Džuliana Opija darbi viesnīcas liftā

Cik svarīgi, jūsuprāt, ir iznest mākslu ārpus muzeju un galeriju konteksta?

Svarīgi panākt, lai norisinās mākslas darba interakcija ar dažādām vidēm. Es to uztveru kā zināmu mākslas ilgtspējības pārbaudi. Mākslai jāspēj izturēt šo konkurenci, nepietiek ar to, ka tā ir satriecoši efektīga. Bet tā var būt arī iespēja atrast jaunas auditorijas un izraisīt jaunu interesi par mākslu.

Nav šaubu, ka māksla piešķir viesnīcai papildus vērtību. Bet vai ir kāda jauna dimensija, ko viesnīca varētu dot mākslai?

Tā var piedāvāt iespēju baudīt mākslu pilnīgi savādāk. Mākslas galerijā jūs kā skatītājs pats esat savā ziņā izstādīts apskatei, bet viesnīcā jūs varat pilnīgi atslābināties un veltīt mākslas darbam vairāk laika, dot tam vēl vienu iespēju.

Vai viesnīca varētu kļūt par jauno mākslas galeriju?

Es neredzu, kā tās varētu viena otru aizstāt. Drīzāk jau tās viena otru papildina, tās pievēršas mākslas darbiem atšķirīgos veidos. Privāta mākslas galerija piedāvā komerciālāku skatpunktu, un muzejs kalpo par fonu, kas parāda mākslas darbu plašākā kontekstā. Bet viesnīca ļauj to izbaudīt gandrīz “mājas apstākļos”. Interesanti pavērot, kā viens mākslas darbs spēj izskatīties dažādi un raisīt nedaudz atšķirīgas asociācijas atkarībā no vides, kurā ievietots.


Pīters Bleiks The Olso Suite numuriņā

Kā jūs izvēlaties māksliniekus (un darbus), kas pārstāvēti viesnīcā The Thief?

Es gribēju, lai darbiem, kurus man bija iespēja izvēlēties no Astrupa Fērnlija muzeja kolekcijas, būtu autori ar labi zināmiem vārdiem, kas ar savu neapšaubāmo prestižu nostiprinātu priekšstatu par The Thief kā mākslas viesnīcu. Ja runājam par mākslas darbiem, kuri tika iegādāti īpaši viesnīcas vajadzībām, es gribēju iepazīstināt ar dažiem jaunākiem norvēģu māksliniekiem, tādiem kā Charlotte Thiis-Evensen (video) un Camilla Løw (tēlniecība), bet paralēli izspēlēt arī drošākus variantus, tādus kā Pīters Bleiks (Peter Blake) un Džulians Opijs (Julian Opie).

Vienošanās, kas noslēgta starp The Thief un Astrupa Fērnlija muzeju, paredz, ka viesnīca var aizņemties nopietnus mākslas darbus no muzeja kolekcijas. Cik bieži jūs plānojat mainīt darbus, kas izvietoti viesnīcas stratēģiskākajās vietās?

Pagaidām nav izlemts, cik bieži tas notiks. Daļēji tas atkarīgs no tā, vai muzejam konkrētais darbs nepieciešams ekspozīcijai, kā arī no finansiālā aspekta. Darbiem, kurus es esmu izvēlējies, nepieciešama precīza un samērā sarežgīta uzstādīšana, tāpēc es gribētu, lai tie viesnīcā uzkavējas ilgāku laiku. Iespējams, ka dažus, ne visus, varētu nomainīt aptuveni pēc kāda gada. Mēs no muzejam esam aizņēmušies arī video mākslas darbus, kas apskatāmi ar interaktīvās televīzijas starpniecību katrā viesnīcas numurā. Arī tie laika gaitā tiks nomainīti. Mans viedoklis ir tāds, ka mākslas darbs viesnīcā varētu uzkavēties samērā ilgi. Vairums viesu ierodas pirmo reizi, bet tiem, kuri šeit apmetas biežāk, tas radītu zināmu sajūtu, ka viņi atgriežas “mājās”, jo māksla neapšaubāmi ir būtiska šīs viesnīcas identitātes sastāvdaļa.


 Niki de Senfalas darbs viesnīcas lounge zonā

Kā kādā intervijā apgalvojis viesnīcas īpašnieks: "Cilvēki, kuri dodas uz galerijām, ir sagatavota auditorija. Šīs vietas izaicinājums ir strādāt ar nesagatavotu auditoriju." Vai pastāv iespēja, ka pāris naktis luksusa "mākslas inkubatorā" pievērš mākslai vēl dažu labu miljonāru, kas The Thief palagos nosapņojis, ka kļūst par mecenātu?

Labāk nemaz nepateiksi. Cerēsim, ka jums taisnība. Paldies.

www.thethief.com

Vilnis Vējš - 15.08.2013 15:40
Labāk būtu izvairīties no vārda "dimensija" šādā sakarā