Kolekcionēšana Skandināvijā
Barbro Šaumane, Christie’s konsultante Somijā un Baltijas valstīs
01/07/2011
Skandināvijas valstīs mākslas kolekcionēšana ir sena tradīcija. Katra paaudze ir krājusi savu laikabiedru darbus. Un tas notiek joprojām. Privātkolekcijas bieži veido nacionālo galeriju krājuma kodolu, tajā pašā laikā saistībā ar mantiniekiem, bankrotiem vai kariem daudzas privātkolekcijas ir zudušas un darbi izklīduši pa pasauli.
Ja apskatām situāciju mūsdienu Skandināvijā, ir vērts pamanīt, ka pēdējā laikā notikušas būtiskas izmaiņas: bankas un apdrošināšanas kompānijas, kas vēl 20. gadsimta 80. gados kolekcionēja mākslu, tagad to ir pārtraukušas. Mūsdienu mākslas tirgus ir kļuvis par privātpersonu spēles laukumu. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem: kā akcionāriem attaisnot viņu naudas ieguldīšanu mākslā? Otrs iemesls ir pavisam vienkāršs: nav vietas, visas sienas un telpas jau ir aizpildītas. Ja to grib papildināt, tad jāmeklē kolekcijai gan īpaša glabātuve, gan kurators, kas to visu pieskatītu. Un līdz ar to ir vajadzīga nauda, ar ko apmaksāt kolekcijas apkalpotājus.
Kāpēc bankas un uzņēmumi kolekcionēja mākslu?
Vēsturiskā plāksnē skatoties, šīs kompānijas uzņēmās sociālu lomu – atbalstīt māksliniekus laikā, kad tikpat kā nebija nekādas stipendijas un nebija māksliniekiem valsts piešķirtas naudas. Mūsdienās mākslas un kultūras sekmēšana tiek uzskatīta par veidu, kā vairot cilvēku dzīves kvalitāti.
Kāpēc kolekcionē privātpersonas? Viņu mērķis taču parasti nav citu cilvēku labklājība?
Uz šo jautājumi ir daudzas atbildes. Dažas no tām: kaislība uz mākslu, pašizglītošanās, māksla kā investīcija, hobijs...
20. gadsimta 80. gados pēkšņi parādījās jauns fenomens – „specifiskas vietas darbs”, kas apzīmēja mākslas darbus, kas iecerēti noteiktai vietai, parasti ārā, bet ne vienmēr. Jaunā koncepcija parādīt mākslu kā būtisku meža, parka, jūras krasta vai pilsētas daļu revolucionizēja mākslas kā medija vērienu. Tā ietekmēja garāmgājēju neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav pamanījis, ka atrodas kaut kā jauna varā.
Iniciatīva veidot parkus ar šiem specifiskās vietas darbiem lielākoties nāca no sabiedrības privātā sektora. Lai gan var strīdēties, vai Luiziānai Dānijā, kas ir privāti finansēts muzejs, atvērts 1958. gadā, ir pats pirmais šāda veida skulptūru parks, taču ir skaidrs, ka tas ir tiešs to priekštecis. Luiziānas plašajā mākslas un kultūras koncepcijā parādās šis „specifiskās vietas” elements. www.louisiana.dk
Zviedrijas dienvidos atrodams ārkārtīgi veiksmīgs šāda pasākuma piemērs. Wanås Izstādes Wanås pilī 1987. gadā aizsāka pils mantinieki Karls Gustavs un Marika Vahtmeisteri. No 15. maija līdz 30. oktobrim privātais parks ar izstādītajiem darbiem ir pieejams publikai. Izstāžu koncepcija gadu gaitā ir attīstījusies, šobrīd kompleksā ir izveidota arī segta izstāžu zāle. www.wanas.se
Zviedrijas ziemeļos līdzīgs brīvdabas skulptūru dārzs atrodas netālu no Umejas pilsētas – Umedalen Skulptur Park. 1994. gadā to dibināja galerija Andersson sadarbībā ar privātuzņēmumu Balticgruppen. www.umedalenskulptur.se
Norvēģijā pirmais laikmetīgais skulptūru parks tika izveidots ziemeļos – Nordlandē. 33 Ziemeļnorvēģijas apgabali apvienoja spēkus un nodibināja Skulpturlandskap Nordland, aicinot gan vietējos, gan ārzemju māksliniekus veidot skulptūras – katram apgabalam pa vienai. Nordlandes skulptūru parka izveidošana ilga sešus gadus, tas tika atklāts 1998. gadā. 2006. gadā tika izlemts, ka ik pa diviem gadiem esošās skulptūras tiks papildinātas ar vienu jaunu. www.skulpturlandskap.no
Privātkolekcionāri Zviedrijā un Somijā
Skandināvijā būtībā ir divu veidu privātkolekcionāri – vai nu savā gaumē viņš vadās pēc biznesa apsvērumiem vai arī izvēlas intelektuālu pieeju; atsevišķos gadījumos var darboties abi šie kritēriji kopā. Pirmais tips agrāk vai vēlāk kļūst par mākslas dīleri, savukārt otrs pievēršas noteiktam periodam mākslas vēsturē un, kad viņa kolekcija ir pabeigta, viņš to uzdāvina muzejam. Esmu pamanījusi kā kolekcionēšanas kaislība parasti ir ierobežota laikā. Tie ir 20 vai 30 gadi, atkarībā no kolekcionāra vecuma, kādā viņš uzsāk savu kolekciju. Jo agrāk viņš sāk, jo ilgāk kolekcionē. Ar vecumu, šķiet, cilvēkiem kļūst aizvien grūtāk pieņemt tās izmaiņas kultūrā, sabiedrībā, vērtībās utt., ko piedzīvo katra sabiedrība. Es pastāstīšu par vairākiem privātkolekcionāriem Zviedrijā un Somijā.
Kolekcijas, ko izveidojuši mākslas dīleri, pēc viņu nāves parasti nonāk – kopumā vai pa daļām – izsolēs. Nesens, piemēram, tika izsolīta slavenā zviedru mākslas dīlera Jana Erika Lēvenadlera grandiozā pēckara mākslas kolekcija. Lēvenadlers, kurš nomira pagājušajā gadā, bija nozīmīga figūra 80. gadu Ņujorkas mākslas pasaulē. Viņa gadījumā tik tiešām var teikt, ka „viņš bija pareizajā vietā pareizajā laikā”. Ņujorkā Lēvenadlers bija pazīstams ar Vorholu, Raušenbergu, Lihtenšteinu, Džasperu Džonsu, Kītu Heringu un daudziem citiem.
Tikai vienu vai divus gadus pirms nāves Lēvenadlers nopirka savus pirmos Demjena Hērsta darbus, jo, kā viņš izteicās, gribēja sevi „mierināt” par zaudējumiem, ko bija piedzīvojis Lehman Brothers finansiālajā sabrukumā. Neilgi pirms nāves viņš sāka iepirkt arī ķīniešu laikmetīgās mākslas darbus. Jans Eriks Lēvenadlers nenoliedzami bija viens no Zviedrijas starptautiski orientētākajiem mākslas dīleriem.
Vēl viena „dīlera” kolekcija Stokholmā tika izsolīta 2009. gadā. To bija veidojusi tikpat slavenā zviedru galeriste Eva af Burena. Burena bija viena tiem vadošajiem galeristiem, kas 60. un 70. gados Stokholmā aktīvi promotēja moderno mākslu. Viņas privātkolekciju mantoja meita, kuras bērni savukārt atdeva to pārdošanai. Plašajā kolekcijā ir Īva Kleina, Sezāra, Žana Dibifē, Endija Vorhola, Roberta Raušenberga, Džaspera Džonsa, Anrī Mišo, Niki de Sentfallas, Marsela Dišāna un daudzu citu darbi. Burenas galerijā debitējuši arī daudzi zviedru mākslinieki.
Citu pieeju izvēlējās Žanete Bonniera, kura, līdzīgi kā Jans Eriks Lēvenadlers, dzīvoja un darbojās Ņujorkas mākslas pasaulē 80. gados. Pēc viņas iniciatīvas Stokholmā 2006. gadā tika atklāta Bonnieru Mākslas telpa. Bonnieru ģimene ir Zviedrijas lielākie mediju magnāti un mākslas patroni. Bonnieru Mākslas telpā nav apskatāma pastāvīgā ekspozīcija, bet tur tiek rīkoti semināri, darbnīcas, veidotas izstādes un instalācijas ar uzsvaru uz šī brīža mākslu. www.bonnierskonsthall.se
Marī Bonnieras-Dālinas fonds, ko 1985. gadā nodibināja Žanete Bonniera savas meitas piemiņai, tagad atrodas Bonnieru Mākslas telpā un katru gadu piešķir prēmijas vairākiem zviedru jaunajiem māksliniekiem.
Somijā tradicionāli ir veidotas privātas mākslas kolekcijas, kuras paši īpašnieki vēlāk atdāvina vai nodod lietošanā muzejiem. Šo kolekciju fokuss tradicionāli ir daudz vairāk vērsts uz sava laika somu un citu Ziemeļvalstu mākslu nekā uz starptautisko mākslas ainu, jo šeit ir gan ierobežotāki budžeti, gan konservatīvāka gaume un loģistika. Attiecībā uz pirms un pēckara modernistu darbu iegādi somu kolekcionāriem papildus grūtības sagādāja arī tolaik valdošās ārkārtīgi augstās valūtas maiņas likmes.
Ja runājam par somu kolekcionāriem modernistu kontekstā, tad vispirms nāk prātā divas leģendāras sievietes. Maira Gullihsena kopā ar Ālvaru Ālto nodibināja Artek mēbeļu veikalu, vēlāk arī Artek mākslas galeriju; viņa spēlēja prominentu lomu Somijas mākslas dzīvē no 30. gadu vidus līdz pat 80. gadu beigām.
Maira Gullihsena nāca no turīgas somu rūpnieku ģimenes, viņai bija pietiekami daudz līdzekļu, lai kļūtu ne tikai par modernisma propagandētāju, bet arī par nopietnu kolekcionāri. Savu namu – villu Mairea –, ko 1938. gadā bija projektējis Ālvars Ālto, viņa piepildīja ar 20. un 30. gados Parīzē dzīvojušu un strādājušu mākslinieku darbiem. Viņa savāca nozīmīgu somu modernistu kolekciju, kurā ietilpa darbi, kas tapuši no 1910. līdz 1950. gadam. Savu kolekciju viņa atdāvināja Pori pilsētai 1981. gadā, un tā kļuva par pēc viņas iniciatīvas dibinātā Pori mākslas muzeja krājuma kodolu. www.poriartmuseum.fi
Sāra Hildena bija ļoti veiksmīga biznesa sieviete Tamperē, kura no 40. līdz 70. gadiem aktīvi kolekcionēja starptautiskā modernisma darbus. Savu ārzemju un somu modernisma kolekciju viņa 1962. gadā izveidoja par fondu. 1975. gadā Tamperē viņas kolekcijas eksponēšanai tika uzcelts Sāras Hildenas muzejs, tur apskatāmi tādi modernisma klasiķi kā Pikaso, Miro, Morandi, Bonārs, de Kiriko u. c. Sāras Hildenas muzejs rīko augsta profila ārzemju laikmetīgās mākslas izstādes. www.tampere.fi/sarahilden
Laikmetīgās mākslas kolekcionāra problēma ir darbu glabāšana, jo jāņem vērā, ka lielformāta audekli vai instalācijas prasa pamatīgu vietu. Tāpēc bieži kolekcionāri redz izeju sadarbībā ar muzeju, kam ir gana lielas telpas darbu eksponēšanai vai uzglabāšanai. Parasti šie depozīti vēlāk tiek atdāvināti muzejam pavisam.
Larss Svanljungs, kurš bija ļoti aktīvs laikmetīgās Ziemeļvalstu mākslas kolekcionārs 80. un 90. gados, jau agri vienojās ar Kuntsi modernās mākslas muzeju Vāsas pilsētā par darbu depozitēšanu, lai viņam būtu iespēja savu kolekcijas turpināt. Kuntsi mākslas muzeja krājuma kodolu veido vēl viena privātkolekcija, ko veidojis Simo Kuntsi. Šo divu kolekciju apvienojums provinces pilsētai Vāsai ir devis jaunu, prestižu vietu Somijas laikmetīgās mākslas ainā.
Vēl viens piemērs, kā kolekcionēšana var radīt jaunas vietas uz mākslas kartes, ir kolekcionāru Hennas un Perti Niemisto 1990. gadā dibinātā Ars Fennica balva. Naudas ziņā tie 34 tūkstoši eiro, tos saņem jauns mākslinieks, viens no četriem vai pieciem balvas padomes izvēlētiem kandidātiem. Šogad tika izvēlēts jau 19. laureāts. www.arsfennica.fi
Niemisto somu modernās un laikmetīgās mākslas kolekcija apskatāma mākslas muzejā Hēmēnlinnas pilsētiņā, kur agrāk dzīvoja abi kolekcionāri. www.hameenlinna.fi
Vēl viens somu kolekcionārs, kurš vislabāk reprezentē estētisko skatījumu, ir Larss Gjorans Johnsons, kura kolekcijā ir somu modernisma sākuma darbi, kā arī dažādi dīvaini Eiropas un Amerikas mūsdienu mākslinieku darbi, kurus viņš iepircis savos daudzajos ceļojumos.
Johnsons uzsver nejaušības aspektu savas mākslas kolekcijas veidošanā. „Ja es nezinu, no kurienes nākušas ietekmes darbā, es esmu ļoti laimīgs”, viņš atbildēja, jautāts par to, pēc kā viņš vadās, pērkot darbus. Larsa Gjorana Johnsona kolekcija glabājas Pori mākslas muzejā, daļa no tās pirms gada bija apskatāma izstādē „Vairāk nekā dzīve”. www.poriartmuseum.fi
