IZSOLES  
Kristofa Šlingenzīfa operas ciemats Āfrikā. Foto: Florian Schuh

Mākslas darbu izsole Šlingenzīfa operas ciemata attīstībai 0

Margarita Zieda
20/03/2012 

Berlīnes mūsdienu muzejā Hamburger Bahnhof vienu marta nedēļu interesenti varēja aplūkot mākslas darbus, kas piedalījās izsolē “Auktion 3000” – Kristofa Šlingenzīfa (Christoph Schlingensief, 1960–2010) operas ciemata “Remdoogo” attīstībai Āfrikas valstī Burkina Faso.

Atbalsta idejai bija atsaukušies, turklāt atsaukušies uzreiz, mākslinieki un galeristi no visām pasaules malām, ziedojot savus darbus.


Olafura Elisaona skrituļdēlis “Your mercury ocean”. 2009

“Auktion 3000” iegādāties varēja Olafura Eliasona (Olafur Eliasson) skrituļdēli ar reljefu spoguļvirsmu “Your mercury ocean”, Metjū Bārnija (Matthew Barney) “Cremaster 3: Plumb Line”, Volfgangs Tilmans (Wolfgang Tillmans) “Wall of Speakers”, Vima Vendersa (Wim Wenders) fotogrāfiju, Georga Bāzelica (Baselitz) akvareli, Zigmāra Polkes (Sigmar Polke) guašas darbu. Roka leģenda Petija Smita (Patti Smith) izsolē bija atdevusi balti krāsotu skaidu plāksni, kuras uzraksts bija tapis reiz kopīgi ar Šlingenzīfu veidotā izstādē: “Dear Christoph/ here are few souvenires of our days/ our friendship on earth and in the stratasphere of love and memory.”


Patti Smith. Untitled (Door). 2010

Uz leju krītošo uzrakstu noslēdza vairākas sirdis un bultas, izšautas daudzos un dažādos virzienos. Izsolē piedalījās arī paša Kristofa Šlingenzīfa kostīms no izrādes “Bambyland”, ko viņš bija iestudējis Vīnes Burgteātrī 2003. gadā. Roberts Vilsons (Wilson), Valija Eksporta (Valie Export), Kristo (Christo), Marina Abramoviča (Abramović), Pipolitti Rist – kopumā astoņdesmit četri mākslas darbi tika izsolīti Šlingenzīfa operas ciemata attīstībai.


Kristofa Šlingenzīga radīts kostīms operai “Bambiland”. 2003

2010. gada augustā mirušā vācu akciju mākslinieka, teātra, kino un operas režisora Kristofa Šlingenzīfa, viņaprāt, svarīgākais projekts – “Operndorf Afrika” – palika nepabeigts. Vēl 2010. gada ziemā mākslinieks paguva piedalīties Operas nama pamatakmens likšanā, ierokot zemē resnu cauruli, ar filmu, ko Šlingenzīfs bija uzņēmis desmit gadu vecumā. Šobrīd darbi Āfrikā turpinās. Jau bez viņa.

Šlingenzīfa ideja izveidot operas ciematu Āfrikā ir dzimusi no strupceļa sajūtas Eiropas mākslas praksē. Institucionālais tīklojums, māksliniekaprāt, ir pilnībā pārklājis cilvēka radīšanas brīvību, tās tiešumu, nepastarpinātību. Realitātes ienākšana mākslā un mākslas došanās atpakaļ realitātē – šī transformācija, saka Šlingenzīfs, vairs gandrīz nav iespējama. Ja māksla sāk dzīvot geto, tur tā zaudē savu jēgu.


Foto: Christin Richter

Pirmo reizi nonācis Āfrikā 1993. gadā, Šlingenzīfs šeit atgriezās atkal un atkal. Īstums, skarbums un neaizplīvurotība, ar ko mākslinieku konfrontēja Āfrika, izrādījās spēcīgi avoti viņa paša kreativitātei. Un tieši ar to ir saistīta Šlingenzīfa Āfrikas operas ciemata ideja – izveidot vietu mākslas radīšanai, kas ir pilnīgi brīva no jelkādiem uzstādījumiem no malas. Vietu, kurā cilvēki varētu satikties, radīt, apmainīties domām un idejām, strādāt kopā un atsevišķi. Un tas nav slavenais vācu kultūrtrēģerisms – nest gara gaismu “atpalikušās” valstīs, bet uzstādījums ar pilnīgi apgrieztu vektoru. “Nevis mēs esam vajadzīgi Āfrikai, bet Āfrika ir vajadzīga mums. Lai nokļūtu atpakaļ pie radīšanas avotiem.” Āfrika, kā to izjuta Šlingenzīfs, ir vieta ar garīgu tīrību.


Foto: Aino Laberenz

Šlingenzīfa operas ciematiņam nav nekā kopīga ar vēl viena operteātra uzcelšanu par Eiropas naudu, uz kuru brauktu uzstāties pasaulslaveni dziedātāji un simfoniskie orķestri. Kopā ar arhitektu Francis Kérés izveidotais projekts trīsdesmit kilometru attālumā no Burkina Faso galvaspilsētas Ouagadougou ietver sevī skolu, medicīnas punktu, radošās darbnīcas, skaņu studiju, dzīvojamās mājas un festivāla namu, kurā varētu izrādīt teātra un operas izrādes, kā arī filmas. Top vieta, kurā būtu iespējams radoši darboties bērniem no tuvējās apkārtnes, kā arī māksliniekiem no visas pasaules. Ciematiņš “Remdoogo” pats bija ieplānots kā mākslas darbs, kā sociālā plastika, kā to izprata Šlingenzīfs: “Māksla spēj daudz ko vairāk, nekā būt tikai l´art pour art. Labākajā gadījumā māksla ir organisms, kurā dzīve savienojas ar mākslu, un no tā rodas pavisam jauni spēki. Attiecībām starp cilvēkiem būtu jākļūst par lielāko mākslas darbu.”  

Šlingenzīfa atstāto novēlējumu turpina īstenot dzīvē viņa sieva Aino Laberence (Laberenz), viņa draugi un kolēģi.


Foto: Florian Schuh

2011. gada oktobrī tika svinīgi atklāta operas ciematiņa pirmā pabeigtā celtne – skola, kurā sešus gadus varēs mācīties bērni no tuvējās apkaimes. Līdzās parastajiem mācību priekšmetiem bērniem šeit būs iespēja mācīties mūziku, mākslu un kino. Šlingenzīfa ideja bija radīt kaut ko citādu nekā to paredz Eiropas augstās kultūras tradīcija, un proti, mākslu kausējamo katlu, kurā visdažādākās kultūras satiktos uz līdzvērtīgiem noteikumiem. Skola viņa projektā bija sākuma, izejas punkts. Nākamā bija paredzēta slimnīca – vieta, kur cilvēki saņemtu nepieciešamo medicīnisko aprūpi. Šlingenzīfs savu operas ciematiņu redzēja attīstāmies gliemežnīcas formā, ritinoties vaļā spēkiem un enerģijai: “Mēs paplašinām operas jēdzienu, mēs noliekam vienkārši visus ierobežojumus malā, kuri mums saistās ar operu: miesās kupli cilvēki greznās dekorācijās, kuri cīnās par pareizo toni un operas pazinēji, kuru ir laimīgi saklausīt, kad tad nav izdevies trāpīt pareizajā tonī. Ar to visu mums nav nekāda sakara. Mūsu opera ir ciems, sociālais skaņu ķermenis, sociālā plastika. Šajā ciemā dzīve ir māksla.

Āfrikā vēl joprojām ir atrodami garīgie un kultūras dārgumi, kurus mēs sen esam paspēlējuši. Taču kopā ar bērniem ciematiņa skolā mēs varam atsākt mācīties. Tā būtu attīstības palīdzība mums pašiem sev. Es aicinu mums atmest savus priekšstatus par to, kas ir māksla.”


Foto: Frieder Schlaich

Martā notikušajā Hamburger Bahnhof mākslas darbu izsolē, kurai emocionālu spēku ienesa Petijas Smitas spontānā uzstāšanās ar dziesmu a capella – veltījumu savam cīņubiedram, operas ciemata attīstībai tika savākti viens miljons divdesmit pieci tūkstoši eiro.

www.auktion3000.com