JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
IZSOLES  
Holija Brakenberija ir izsoļu nama Sotheby’s Indijas mākslas nodaļas direktore

Vai Sotheby’s atvērs filiāli Indijā, ņemot vērā šo lielo interesi no indiešu pircēju puses?

Mēs pastāvīgi vērojam tirgu, taču pagaidām filiāles Londonā un Ņujorkā mūs pilnībā apmierina.

Uzskatām, ka šobrīd pats labākais mārketinga paņēmiens ir atvest uz Indiju un parādīt pašu labāko no tā, kas tiks piedāvāts dažādās izsolēs. Tas līdz šim attiecies ne tikai uz indiešu mākslu, bet arī laikmetīgo mākslu vispār, kā arī uz rotaslietām. 2008. gadā mēs šurp atvedām Demjena Hērsta izsoli. Mums ir liels prieks ierasties šeit ar izstādēm un piedalīties tik grandiozā pasākumā kā Indijas mākslas mese, kas vienlaikus ir arī iespēja uzrunāt jaunus kolekcionārus un izglītot jau aktīvos.

Vai jūs nepadalītos savos novērojumos par to, kas visvairāk interesē indiešu mākslas kolekcionārus?

Šobrīd liels uzsvars tiek likts uz moderno mākslu. Šis tirgus izgājis caur zināmu pielāgošanās periodu, un no 2008. gada sākuma liela daļa kolekcionāru kļuvuši visai izvēlīgi, koncentrējoties tikai uz paša augstākā līmeņa mākslinieku darbiem. To pašu gan nevar teikt par laikmetīgo mākslu, taču arī šajā jomā jau vērojamas zināmas pārmaiņas. Tās ir ļoti cerīgas pazīmes. Un Indijas mākslas mese ir ideāls veids, kā popularizēt laikmetīgo mākslu kolekcionāru aprindās.

Patlaban lielākie no jaunajiem mākslas tirgiem ir Indija, Ķīna un Krievija. Kāda ir Indijas vieta šo pārējo tirgu vidū?

Tas ir interesanti. Ja mēs paskatāmies uz skaitļiem, tad uzreiz ir redzams, kādas summas pēdējo piecu gadu laikā par mākslu ir izdevusi Ķīna, kādas – Krievija utt. Un tas ir krietni vairāk nekā šajā jomā ir tērējusi Indija. Tas liecina vienīgi par to, ka Indijai ir liels potenciāls, taču tai vēl ejams tāls ceļš, lai panāktu citus tirgus.

Ķīnā un Krievijā valsts daudz aktīvāk iesaistās mākslas dzīvē un iegulda tajā lielākus līdzekļus. Indijā valsts līdzdalība ir ļoti vāji attīstīta. Te mēs vērojam virkni privātu institūciju, kuras pēdējo pāris gadu laikā ir spēcīgi attīstījušās. Tās piedāvā sabiedrībai iespēju piekļūt zināmiem indiešu mākslas aspektiem, un tas ir brīnišķīgi, bet šai tendencei vajadzētu attīstīties vēl tālāk. Salīdzinot ar Krieviju un Ķīnu, Indijā vidusmēra cilvēka saskarsme ar mākslu ir krietni mazāka. Kad valsts sāks tērēt līdzekļus, lai pilnveidotu muzejus un mākslas galerijas, padarot to par savu prioritāti, tad varēsim sākt vērot būtisku tirgus un intereses izaugsmi. Indijai netrūkst potenciāla, un tā iet pareizajā virzienā, tomēr nav sasniegusi tādu pašu attīstības līmeni kā Krievija un Ķīna.

Kādas ir jūsu prognozes attiecībā uz indiešu laikmetīgās mākslas nākotni?

Domāju, ka nākotne solās būt aizraujoša. Pietiek šodien pastaigāt tepat pa meses telpām, lai redzētu, ka ir pārstāvēti daudzi ārkārtīgi interesanti mūsdienu mākslinieki. Vadošie starptautiska līmeņa kuratori pievēršas Indijas mākslai un būvē dialogu starp mākslas norisēm Indijā un Rietumos. Šis ir aizraujošs laiks, un mēs vēl esam zīdaiņa autiņos. Pēc gadiem mēs atskatīsimies uz šo laiku un redzēsim, kā procesi ir attīstījušies. Un ir tiešām lieliski tajos piedalīties.

Kāds būtu jūsu padoms cilvēkiem, kuri vēl tikai apsver iespēju pievērsties indiešu mākslas kolekcionēšanai?

Mūsdienās ir tik viegli piekļūt informācijai. Pastāv tik daudzi un dažādi ceļi, kā uzkrāt zināšanas, un tas ir pats svarīgākais. Vāciet informāciju par mākslu un noskaidrojiet, kas tieši jūs patiesi interesē. Cik vien iespējams, iedziļinieties šajos jautājumos. Domāju, ka tas ir būtiskākais. Un, protams, neaizmirstiet šo procesu izbaudīt, jo tas jau arī ir galvenais... Māksla domāta tam, lai sagādātu prieku.

Pēdējā laikā vērojams, ka pastāv atšķirīgas pieejas mākslas darbu iegādei. Kas tas īsti ir – investīcija, prieks vai abi reizē?

Mākslai vienmēr ir jāsagādā prieks, jo šādā gadījumā, lai kāds jūsu pirkums izrādītos naudas ieguldīšanas izteiksmē, tas jau ir nebūtiski – māksla tik un tā jūs priecē. Lai izveidotu ilgtspējīgu ilgtermiņa mākslas tirgu, ir jāiedrošina un jāaudzina ne vien investori, bet arī kolekcionāri. Galu galā, visi ir ieinteresēti, lai rastos pietiekami daudz īstu kolekcionāru, jo tas nozīmētu, ka mākslas tirgus turpinās pastāvēt. Ja mākslas darbs iegādāts tikai un vienīgi, lai ieguldītu naudu, tas bieži vien izrādās īstermiņa ieguvums. Mēs visi gribam, lai Indijas māksla aug un attīstās labvēlīgā gultnē.

Vai jūs kolekcionējat mākslu?

Es nevaru atļauties kolekcionēt to mākslu, ko vēlētos (smejas). Tāda nu ir tā nelaime ar darbu starptautiskā izsoļu namā – iznāk saskarties ar patiesi fantastiskiem mākslas darbiem, un tas cilvēkā izkopj ļoti elitāru gaumi. Es gribētu kolekcionēt mākslu, bet nevaru, vienīgi tādā pavisam netveramā veidā... Patiesībā es kolekcionēju indiešu tekstilu – tas ir vienīgais, ko es varu atļauties (turpina smieties).

Arhīvā lasi:
07/02/2012 - Mākslas meses :: Ekskluzivitāte starp putekļiem
26/01/2012 - Mākslas meses :: Fotoreportāža no India Art Fair 2012
16/01/2012 - Mākslas meses :: India Art Fair 2012

13/05/2011 - Mākslas meses :: India Art Summit 2011