IZSOLES  
Galerie Daniel Templon. Hans Op de Beeck. Foto: © Art Basel

Mākslas tirgus ziņas jūnijā 0

Elīna Ije
30/06/2017

Art Basel 2017

18. jūnijā Bāzelē noslēdzās 48. mākslas mese Art Basel. Zināmā mērā Art Basel Šveices pilsētā turpina būt Art Basel tās ierastajā vērienā – tā aizvien ir viena no izcilākajām mākslas mesēm pasaulē, kurā papildināt mākslas darbu kolekcijas ar jaunām vienībām ierodas kolekciju īpašnieki no visas pasaules. Art Basel dienās tiek noslēgts lielāks skaits darījumu vairāku miljonu vērtībā nekā jebkurā citā mākslas gadatirgū, un tālredzīgākie galeristi tieši šim pasākumam stratēģiski izraugās māksliniekus un viņu veikumu.


Art Basel
Bāzelē. 2017. Foto: © Art Basel

Šogad VIP vernisāžas pirmajās stundās tirgotāji ziņoja par darījumiem septiņu un astoņu ciparu diapazonā, kas pēdējos divus gadus, kopš 2014. gadā pieredzētā tirgus maksimuma, bija krietni mazinājušies.

Galeristi norāda uz šī brīža ekonomisko stabilitāti Rietumeiropā, ASV un Ķīnā, kas spēcīgi ietekmē pircēju aktivitāti. Šķiet, ka galeristi pirms meses jau paredzēja ražīgu pārdošanu, ņemot vērā līdzatvesto mākslas darbu apjomu un kvalitāti, proti, galerijas David Zwirner (Ņujorka, Londona) stendā piedāvāto mākslas darbu kopējā vērtība lēsta ap 100 miljonu dolāru apmērā, bet Mnuchin Gallery (Ņujorka) ekspozīcija - 65 miljoni dolāru.


Galerijas Nordenhake ekspozīcija Bāzelē. Foto: © Art Basel

Kaut arī meses vadība nav nākusi klajā ar oficiālu noslēgto darījumu kopsummu (ne visas galerijas dalās ar šo informāciju), taču medijos izskanējis, ka šī summa veido ap 3 miljardiem dolāru. Ekonomists Magnus Rešs (Magnus Resch) veicis aptuvenus aprēķinus, tādējādi apstrīdot šo, viņaprāt, neadekvāto informāciju. Dati, kas, pēc viņa teiktā, atspoguļo informāciju par vismaz 80 procentiem no Galeriju sadaļā piedāvātā, veido vien 850 miljonu dolāru, ar vidējo mākslas darbu cenu - 35 000 dolāru. Ar šiem skaitļiem ir visai neiespējami sasniegt 3 miljardu dolāru slieksni, un viņš nodēvējis šo informāciju par blefu un mēģinājumu pacelt meses panākumus nereālos augstumos.


Galerijas Tschudi ekspozīcija. Foto: © Art Basel

Pasākuma norises dienās gan simtiem mākslas darbu cenu diapazonā līdz pat 10 miljoniem dolāru nonāca klientu īpašumā, kā arī muzeju un nacionālo galeriju kolekcijās. Tirgotāji neslēpa apmierinātību un pat nodēvēja šī gada tirgu kā visu laiku veiksmīgāko mākslas mesi.

Galerijas David Zwirner (Ņujorka, Londona) stendā veiktie darījumu atspoguļo šo pozitīvo noskaņojumu. Jau otrajā gadatirgus dienā galerija nopelnījusi vairāk nekā 40 miljonus dolāru. Pārdoto darbu vidū vairāk nekā 10 miljonus dolāru nopelnīja itāļu mākslinieka Alberto Burri audekls Sacco (Sack, 1954), Volfganga Tilmansa 20 fotogrāfijas tika pārdotas par 1,2 miljoniem dolāru un Sigmara Polkes Nachtkappe I (Night Cap I, 1986) klienta īpašumā nonāca par 8 miljoniem dolāru.


Galerija Hauser & Wirth. Mākslinieka Piero Manzoni darbs Achrome. Foto: © Art Basel

Sigmara Polkes darbi šogad bija īpaši pieprasīti. Galerija Michael Werner (Ņujorka) par 3,5 miljonu eiro pārdevusi Polkes darbu kādam Eiropas kolekcionāram, Gallerie Thaddaeus Ropac (Salzburga, Londona) pārdeva gleznu bez nosaukuma par 4 miljoniem dolāru.

Galerija Daniel Templon (Parīze, Brisele) pārdevusi beļģu tēlnieka Hans Op de Beeck skulptūru par 70000 eiro.

Galerija Hauser & Wirth (Cīrihe, Londona, Ņujorka) pārdevusi Piero Manzoni audeklu Achrome (1959) gadā par 10 miljoniem eiro.


Endijs Vorhols. Pašportrets. 1963 - 64. Publicitātes attēls

Endija Vorhola selfijs Sotheby’s izsolē Londonā

Savulaik Endijs Vorhols prognozēja, ka nākotnē ikvienam būs savas 15 minūtes slavas un ar teikto nav kļūdījies. Lai arī selfiji ir relatīvi jauna parādība, šajā fenomenā vērojams slavenību kults, ar ko savulaik aizrāvies Endijs Vorhols. Pusgadsimtu pirms mobilajās ierīcēs tika integrētas fotokameras un dibināti sociālie mediji 35 gadus vecais Endijs Vorhols pagrieza kameru pret sevi un ar šo soli, iespējams, aizsāka mūsdienu selfiju kultūru.

Zīdspiedes tehnikā tapušais pašportrets, kas kopš 80. gadiem ir atradies kādā privātās mākslas kolekcijā, 28. jūnijā Sotheby's izsolē pārdots par 6 miljoniem mārciņu.

Pašportrets, kas savulaik nodrošināja Endija Vorhola statusa maiņu no mākslinieka uz slavenību, 1963. gadā uzņemts Ņujorkas nieku veikala foto kabīnē, un pēcāk līdz pat viņa karjeras beigām kalpoja par Vorhola daiļrades zīmolu.


Deivids Hoknijs. Lillies (Still Life). 1971. Foto: Ketterer Kunst

Meistaru glezna par viena eiro sākumcenu

Vai ir iespējams iegādāties Georga Bāzelica un Gerharda Rihtera darbu par vienu eiro? Kā, par brīnumu, ir!

Minhenē bāzētais uzņēmums Ketterer Kunst ir pirmais izsoļu nams Eiropā, kas spēris drosmīgu soli, piedāvājot labi zināmu mākslinieku darbus ar sākuma cenu - ne vairāk kā 1 eiro.

Pēc pārsteidzošajiem panākumiem šī gada sākumā, kad tiešsaistes vairāksolīšanā ketterer-internet-auction.com par Deivida Hoknija darbu ar 1 eiro sākuma cenu pieauga līdz sensacionālajai 11751 eiro gala piedāvājumam, otra šāda veida izsole bija tikai laika jautājums. Otrā kārta norosinājās 15. jūnijā. Šoreiz izsoles Modernās un Pēckara mākslas piedāvājumu veidoja 35 starptautiska mēroga mākslinieku darbi, proti, Ginters Ukers, Gerhards Rihters, Robert Indiana, Žuans Miro, Rupprecht Geiger, Friedensreich Hundertwasser un Jörg Immendorff.


Disnejlendas karte. Foto:  Van Eaton Galleries

Disnejlendas karte

Volta Disneja animēto varoņu faniem Mikipeles dēkas un pasaku impērijas nekad nevar būt par daudz. 25. jūnijā Van Eaton Galleries Losandželosā rīkoja Disnejlendas tematikai veltītu objektu izsoli. Vairāksolītāju gaidītākā lote - 1 metru augstais un 1,5 metru platais fantāziju parka plāns.

Kartes tirgus vērtība tika lēsta 1 miljona dolāru apmērā, taču klienta īpašumā tā nonāca par 708 000 dolāriem.

1953. gadā paša Disneja rokām ilustrētais atrakciju parka plāns tika izmantots, prezentējot ieceri potenciālajiem projekta investoriem. Ieguldītās pūles atmaksājās, jo visu laiku slavenākais atrakciju parks Disnejlenda tika atvērts vien divus gadus vēlāk - 1955. gada 17. jūlijā.

Kartē attēloti Disnejlendas atrakciju skvēri, kā arī projekti, kuri pēcāk netika realizēti, proti, liliputu zeme un vilcienu līnija ap parka teritoriju. Tajā skatāmi pieturpunkti un atrakcijas, kas laika gaitā ieņēmušas atšķirīgu formu no sākotnējās ieceres. Visiem labi zināmā centrālā pasaku pils sākotnēji tika plānoti, kā brīnumzemes noslēdzošā atrakcija.

Izsolē ietvēra gandrīz 1000 Volta Disneja skiču un zīmējumu oriģinālus, kā arī dažādus ar Disnejlendas pirmsākumiem saistītus artefaktus.