IZSOLES  
Ivans Aivazovskis. Saulriets pār Lielo Lavru. Svētais Atoss. 1846

Stokholmā pārdota Ivana Aivazovska glezna 0

Elīna Zuzāne
14/01/2012

19. gadsimta armēņu izcelsmes krievu gleznotāja Ivana Aivazovska (Иван Константинович Айвазовский) glezna “Saulriets pār Lielo Lavru. Svētais Atoss” izsoļu nama Stockholms Auktionsverk decembra izsolē “Tēlotājmāksla un senlietas”, pārspējot prognozes, pārdota par 790 tūkstošiem eiro.

Jūras bangoņa un dabas neaptveramais spēks spilgti atainoti saulrietā, kas lēni slīd pār svēto Atosa kalnu. Šis agrīnais darbs ir viens no spožākajiem Aivazovska glezniecības paraugiem, kāds pēdējā laikā nonācis izsolē. 1846. gada mākslas darba pirms izsoles prognozētā vērtība bija 452’000–678’000 eiro, bet izsoles laikā cena ātri vien augusi līdz krietni lielākai summai – 790’000 eiro.

20. gs. 50. gados kāds mākslas darba agrākais īpašnieks, neapjaušot gleznas patieso vērtību, to esot iemainījis pret zobārsta apmeklējumu. Gandrīz pusgadsimtu mākslas darbs atradies nelielā Norvēģijas ciematiņā. 90. gados, pēc zobārsta nāves, glezna nodota ciemata izsolei, kur to iegādājies tās līdzšinējais īpašnieks. Ekspertiem gan vēl nav zināma mākslas darba atrašanās vieta tā pirmo simts gadu laikā un kā tas nonācis līdz Norvēģijai.

Gleznotājs Ivans Aizvazovskis (1817–1900) globālu atzinību ieguvis jau agrā jaunībā kā viens no Krievijas un Eiropas vadošajiem 19. gadsimta gleznotājiem un vēl šodien tiek novērtēts kā pārliecinošākais no marīnistiem.


(Fragments) “Saulriets pār Lielo Lavru. Svētais Atoss”. Audekls/eļļa. 117 x 83 cm

1840. gadu sākumā Aivazovskis apceļoja Eiropu, iepazīstot Itāliju, Portugāli, Spāniju, Franciju, Angliju un Holandi. Šī ceļojuma laikā māksliniekam izdevās iegūt popularitāti ārpus Krievijas robežām, pārdot vienu no savām gleznām pāvestam Gregorijam XIV, kā arī kļūt par The Dutch Academy biedru. 1845. gadā Aivazovskis devās ceļā uz Mazāziju, pēcāk uz Egeju salām un krāšņo Stambulu, kuru mākslinieks sava mūža laikā apmeklēja vairākkārt. Iespējams, ka tieši šī pirmā austrumu ceļojuma laikā Aivazovskis ievēroja svētā Atosa kalna pussalu, kas attēlota izsolītajā mākslas darbā. Neatbildēts gan paliek jautājums par laivā attēloto sievieti, kuras ceļš ved vai nu uz vai no kalnos esošā vīriešu klostera Lielā Lavra, jo šajā svētvietā sievietēm ieeja esot bijusi liegta.

Pāris gadus pēc “Saulriets pār Lielo Lavru. Svētais Atoss” darba tapšanas, Aivazovskis gleznojis šīs ainavas lielizmēra interpretāciju mēnesnīcā, kas šobrīd atrodas Valsts Krievu muzejā, Sanktpēterburgā. 

auktionsverket.com