Foto

Mākslas tirgus ziņas martā

Lauma Laube
31/03/2017

“Ja sapnis ir tulkojums realitātei, tad arī realitāte ir tulkojums sapnim” /Renē Magrits/

1. marta vakarā Sotheby’s izsoļu namā Londonā mākslas mīļotāji savā īpašumā varēja iegūt sirreālisma gleznotāju meistardarbus. To starpā bija slavenā beļģu sirreālista Renē Magrita (René Magritte) glezna “Ceļojuma atmiņas” (Souvenir de voyage, 1962–1963), kura pārdota par nedaudz mazāk kā 3,5 miljoniem mārciņu. 


Renē Magrits. Souvenir de voyage. 1962–1963. Foto: Sotheby’s 

Gleznā redzamais ābols, viens no Magrita daiļrades zīmīgākajiem simboliem, no laicīgas substances pārvērsts akmenī, tādējādi norādot uz atmiņu nemirstību. “Ceļojuma atmiņās” pamanāmas arī absurdas attiecības starp dienu un nakti – smalkais mēness, kas paceļas virs ābola, šķietami neiederas dienas gaismas pielijušajās debesīs. Tomēr tieši nakts un dienas savienošana ir viens no sirreālistu iemīļotākajiem un viņu darbos izmantotākajiem antonīmiem. 


Salvadors Dalī. Figura de perfil. 1925. Foto: Bonhams

Dalī pirms sirreālisma

Impresionisma un modernās mākslas izsolē Londonā, 2. martā par gandrīz 2 miljoniem mārciņu pārdots viens no slavenā spāņu sirreālista Salvadora Dalī (Salvador Dalí) agrīnajiem darbiem “Figūra profilā” (Figura de peril, 1925). 

“Figūra profilā” lieliski ilustrē Dalī agrīnajos darbos pamanāmās klasicisma iezīmes un ļauj paraudzīties uz mākslinieka daiļradi pirms viņa ievērības cienīgā sirreālisma perioda. Gleznā attēlota Dalī māsa Anna Marija un mazās spāņu pilsētiņas Kadakesas piekraste, kuru Dalī nosaucis par skaistāko vietu pasaulē. Anna Marija kalpojusi par modeli vairākos Dalī 1920. gadu darbos līdz brīdim, kad 1929. gadā Dalī saticis savu mūzu un nākamo sievu Galu. 


Anrī Matiss. Visage. 1952. Foto: Sotheby’s 

Œuvres sur Papier jeb darbi uz papīra pirmo reizi Parīzē

23. marta Parīzes Sotheby’s izsole pirmo reizi tika veltīta modernisma un laikmetīgās mākslas darbiem, kas zīmēti uz papīra. Izsolē pamanāmi vairāku izcilu mākslinieku, piemēram, Salvadora Dalī, Pablo Pikaso, Edgara Degā
un Žuana Miro darbi, tomēr par visvērtīgāko mākslas kolekcionāri atzina Anrī Matisa (Henri Matisse) darbu “Seja” (Visage, 1952) – tas pārdots par gandrīz 970 tūkstošiem eiro. 

Kā vēsta Matisa meita Margarita, “Seja” bijis viens no pēdējiem mākslinieka darbiem. Savas dzīves izskaņā Matiss, pārāk noguris un vārgs, gleznošanu metis novārtā un pievērsies tieši zīmēšanai. Jāatzīmē, ka šis Anrī Matisa darbs nekad nav ticis izstādīts un līdz pat šodienai mākslas tirgū par to nebija ne jausmas. “Seja” līdz šim atradusies Matisa ģimenes – vispirms meitas Margaritas, vēlāk mazdēla Kloda – īpašumā. 


Edgars Degā. Étude d’après un maître ancien. 1854–1865. Foto: Christie’s 

Edgara Degā zīmējumu kolekcija

Tajā pašā dienā – 23. martā – Christie’s izsoļu namā Parīzē norisinājās vēl viena ievērības cienīga izsole – veltīta Edgara Degā (Edgar Degas) daiļradei. Kopumā par pusotru miljonu eiro izsolīti 55 Degā darbi, kas zīmēti uz papīra un nākuši no Degā brāļa Renē mantiniekiem. Cilvēka anatomijai veltītie zīmējumi uzskatāmi par Degā agrīnajiem darbiem – tie tapuši gadu desmitā starp 1855. un 1865. gadiem, turklāt Degā zīmējumu kolekcijā pamanāmas ietekmes no antīkās pasaules un vecmeistaru, īpaši Leonardo da Vinči, Rembranta un Engra, darbiem. 


Sjodzo Simamoto. Explosion 64-1. 1964. Foto: Sotheby’s  

Abstrakcionisms Honkongā

Jau pavisam drīz – 2. aprīlī – gaidāma Honkongas Sotheby’s izsole Brushwork II – All The World’s A Stage. Šis ir turpinājums pagājušajā gadā notikušajai izstādei Brushwork I – From Asia To The World, kurā tika prezentēta universāla kaligrāfiskā estētika, kas pamanāma pēckara mākslinieku abstrakcijās. Šī gada izsole priekšplānā izceļ jaunizveidoto, globalizēto un savstarpēji saistīto pēckara mākslas ainu, kurā mākslinieki darbojas, orientējoties uz visu pasauli, ne tikai vietējo skatītāju. Savos starpkulturālajos meklējumos pēc vienotas, starptautiskas valodas uz abstrakcionisma globālās skatuves, mākslinieki sāk pievērsties performancēm, procesam un mākslas jomu sintēzei.