Foto

Ievērojamu mākslinieku grafikas darbu izsole

Elīna Zuzāne


03/01/2012 

Kā viena no pēdējā laika gaidītākajām Skandināvijas izsolēm noteikti ir jāizceļ Stockholms Auktionsverk 2011. gada 15. decembrī rīkotā – Prints, kurā ikvienam interesentam un kolekcionāram bija iespēja iegādāties pasaules nozīmīgāko mākslinieku grafikas darbus par cenu, sākot no 60 eiro, līdz pat 45 tūkstošiem eiro.

Lai gan ierasts, ka izsoles secība iepriekš tiek smalki izanalizēta, apjaušot kārdinošākās lotes un izvietojot tās vienmērīgi visas izsoles garumā, organizatori pieturējās pie visiem zināmās alfabētiskās secības. Šķietami vienkārša pieeja, bet, iespējams, ģeniāla, jo diez vai, secību kā mehāniski veidojot, būtu izdevies iegūt izjustāku mākslas darbu balansu un raitāku izsoles plūsmu, kā tas izvērtās šīs izsoles gaitā.

Izsoles pirmā kārta – Skandināvijas mākslinieki

Solīšanas procesu iesāka izslavēto Skandināvijas mākslinieku darbu izlase, kuru vidū bija Carl Larsson (1853–1919), Anders Zorn (1860–1920), Axel Fridell (1894–1935) un Peter Dahl (1934) radītās grafikas.


Olle Bærtling. Xa. 1974

Zviedru izslavēto modernistu Olle Bartlingu (Olle Bærtling, 1911–1981) pārstāvēja divpadsmit lotes, bet kā autora visdārgāk nosolītais mākslas darbs tika atzīta 1974. gada grafika ar nosaukumu “Xa”, kuras iegādes summa vērtējama ap 2465 eiro jeb 22 tūkstoši Zviedrijas kronu. Vienlaikus šī bija arī visaugstāk nosolītā lote ziemeļvalstu mākslinieku vidū.

Pieprasījums pēc Bartlinga grafikām netika slēpts, un darbi sevi pierādīja kā Skandināvijas dārgākās lotes. 1960. gada mākslas darbs ar nosaukumu “Deni”, kuru nosolīja par 17 tūkstošiem Zviedrijas kronu (1900 eiro), ieņēma otro vietu, bet trešo – 1974. gadā radītais “Vebamak”, kurš tika iegādāts par 16 tūksošiem Zviedrijas kronu (1800 eiro).


Roland Svensson. Den gamla ångbåten. 1978

Par vienlīdzīgu summu – 16 tūkstošiem Zviedrijas kronu (1800 eiro) – tika nosolīts arī izslavētā zviedru marīnista Rolanda Svensona (Roland Svensson, 1910–2003) litogrāfiju komplekts ar nosaukumu “Den gamla ångbåten”, kurš radīts 1978. gadā.


Karin Mamma Andersson. Only the nights are new

Kā interesants izsoles papildinājums noteikti jāpiemin perspektīvās zviedru gleznotājas Karīnas Mammas Andersones (Karin Mamma Andersson, 1962) diptihs “Only the nights are new”, kuru nosolīja par aptuveni 1570 eiro jeb 14 tūkstošiem Zviedrijas kronu.

Lai gan lielākā daļa lotu tika iegādātas par mākslas darbu pamatsummu, kopējais izsoles rezultāts vērtējams visnotaļ pozitīvi, jo no 67 piedāvātajām lotēm 76 % mākslas darbu nonāca jaunās kolekcijās.

Izsoles otrā kārta – pasaules dižākie mākslinieki

Izsoles otrā kārta tika veltīta pasaules dižāko mākslinieku sniegumiem, to vidū – Rembranta (Rembrandt van Rijn, 1606–1669), Pjēra-Ogista Renuāra (Pierre-Auguste Renoir, 1841–1919), Anrī Tulūza-Lotreka (Henri de Toulouse-Lautrec, 1864–1901), Maksa Lībermaņa (Max Liebermann, 1847–1935), Mena Reja (Man Ray, 1890–1976), Aleksandra Kaldera (Alexander Calder, 1898–1976), Džona Keidža (John Cage, 1912–1992), Deivida Hoknija (David Hockney, 1937) un citu ievērojamu autoru darbiem.


Pablo Picasso. Le Corsage à Carreaux. 1949

Kā viens no izsolē visplašāk pārstāvētajiem māksliniekiem nešaubīgi tika atzīts Pablo Pikaso (Pablo Picasso, 1881–1973). Lai gan nosolīt izdevās tikai nedaudz vairāk kā pusi no divpadsmit autoram veltītajām lotēm, šo mākslas darbu vidū bija pirmās grafikas, kam dienas gaitā izdevās pietuvoties simttūkstoš Zviedrijas kronu robežai. 1922. gada oforts “Les Trois Femmes” tika iegādāts par 95 tūkstošiem Zviedrijas kronu (10’600 eiro), nedaudz gan zem prognozētajiem 150’000–175’000 Zviedrijas kronu, jeb 17’000–19,800 eiro. Savukārt 1949. gadā radītais sievietes portrets “Le Corsage à Carreaux”, kā iepriekš cerēts, sasniedza ievērojamu summu – 210 tūkstošus Zviedrijas kronu (23’500 eiro).


Henri Matisse. Dix Danseuses: Danseuse au Tabouret. 1925–1926

Izsoles laikā tika iegādāti divi Henrija Matisa (Henri Matisse, 1869–1954) mākslas darbi: 1925–1926. gada litogrāfija “Desmit dejotājas: dejotāja ar tabureti” (“Dix Danseuses: Danseuse au Tabouret”), kura nosolīta par iepriekš prognozētiem 60 tūkstošiem Zviedrijas kronu (6700 eiro), un, par stipri vien zemāku summu – 16 tūkstošiem Zviedrijas kronu (1800 eiro), pārdota 1947. gada kolāža “Lagūna (Džezs, XVII)” (“Le Lagon (Jazz, pl. XVII)”).


Marc Chagall. Le Cirque. 1967

Tika izsolītas arī desmit Marka Šagāla (Marc Chagall, 1887–1985) radītās lotes. To starpā bija 1967. gada kompozīcija “Le Cirque”, kuru nosolīja par 50 tūkstošiem Zviedrijas kronu (5600 eiro) un šī paša gada litogrāfija “Sirène au pin”, kas tika iegādāta par 70 tūkstošiem Zviedrijas kronu (7800 eiro). 


Joan Miro. La Ruisselante Lunaire. 1976

Hoana Miro (Joan Miro, 1893–1983) izsolītajā trīspadsmit darbu kolekcijā kā dārgāk pārdotās lotes izceļamas 1976. gada karstasinīgā litogrāfija ar nosaukumu “La Ruisselante Lunaire”, kā arī 23 grafikas darbu komplekts ar asprātīgo nosaukumu “Le Marteau sans Maitre” jeb “Āmurs bez meistara”. Abas lotes nosolītas par vienādu summu – 60 tūkstošiem Zviedrijas kronu (6700 eiro), kas atbilda iepriekš minētām prognozēm.


Salvador Dali. Don Quichotte de la Manche: The Golden Age. 1956–1957

Vienlīdzīgā klāstā (13 lotes) tika piedāvāti arī spāņu sirreālista Salvadora Dali (Salvador Dali, 1904–1989) mākslas darbi. “Venus aux Fourrures” 16 akvareļu komplekts (1969) tika iegādāts par 65 tūkstošiem Zviedrijas kronu (7300 eiro), bet vislielāko pārsteigumu sagādāja litogrāfija ar nosaukumu “Don Quichotte de la Manche: The Golden Age”, kura, pārspējot prognozēto 6000–8000 
Zviedrijas kronu  jeb 680–900 eiro robežu, iegādāta par aptuveni četras reizes lielāku summu – 28 tūkstošiem Zviedrijas kronu (3100 eiro).


Francis Bacon. Portrait of Peter Beard. 1976

Frānsisa Bēkona (Francis Bacon, 1909–1992) akvatintas tehnikā radītais 1976. gada mākslas darbs ar nosaukumu “Portrait of Peter Beard” tika nosolīts par 75 tūkstošiem Zviedrijas kronu (8400 eiro), bet abstraktā ekspresionisma meistara Vilema de Koniga (Willem De Kooning, 1904–1997) grafika “High School Desk” (1971) iegādāta par 34 tūkstošiem Zviedrijas kronu (3800 eiro).


Robert Rauschenberg. Test Stone #7. 1967

Roberta Raušenberga (Robert Rauschenberg, 1925–2008) mākslas darbi – litogrāfija “Test Stone #7” (1967) un sietspiedes tehnikā veidotais “Untitled” (1969), pārspējot pirmsizsoles prognozes, nosolīti attiecīgi par 12 tūkstošiem Zviedrijas kronu (1300 eiro) un 17 tūkstošiem Zviedrijas kronu (1900 eiro).


Roy Lichtenstein. Foot and Hand. 1964

Nedaudz virs prognozētās summas – par 65 tūkstošiem Zviedrijas kronu (7300 eiro) nopirkts arī Roja Lihtenšteina (Roy Lichtenstein, 1923–1997) asprātīgais 1964. gada darbs “Foot and Hand”, bet kā izsoles favorīti viennozīmīgi jāapsveic skandalozā mākslinieka un popārta simbola Endija Vorhola (Andy Warhol, 1928–1987) radītie darbi.


Andy Warhol. Mao Tse-Tung. 1972

Revolucionārais “Mao Tse-Tung” portrets (1972) tika pārdots par 205 tūkstošiem Zviedrijas kronu (22’300 eiro). 1980. gada komisko mākslas darbu “The Marx Brothers” nosolīja par 220 tūkstošiem Zviedrijas kronu (24’600 eiro).  Savukārt modes un kino ikonas “Marilyn Monroe” attēls (1967) tika iegādāts par 400 tūkstošiem Zviedrijas kronu (44’800 eiro), kas krietni pārkāpa prognozētos 200’000-250’000 Zviedrijas kronu jeb
22’600–28’200 eiro un vienlaikus kļuva par šīs izsoles visaugstāk nosolīto pirkumu.


Damien Hirst. Opium. 2000

Izsolē piedalījās arī skandalozā britu mākslinieka Demjena Hērsta (Damien Hirst, 1965) mākslas darbi, bet kā no dārgākā no tiem – par 46 tūkstošiem Zviedrijas kronu (5200 eiro), tika nosolīta 2000. gada grafika “Opium”.

Izsoles otrās daļas rezultāti līdzinājās jau iepriekš minētajiem – tika pārdoti 61,6% piedāvāto lotu, no kurām vairākums nosolītas, nepārsniedzot pirms izsoles izteiktās prognozes.

No izsolē piedāvātajām lotēm kopā tika nosolīti 204 mākslas darbi jeb 64,3 %.

auktionsverket.com