IZSOLES  
Kolāža no Henrija Klēbaha darba “Ziema. (Atkusnis.)” un Laimdota Mūrnieka darba “Sievietes portrets”

Atskats uz lokālajām rudens vairāksolīšanām 0

Piedāvājums paplašinās, pārsteidz krievu investori, populāri kļūst juvelierizstrādājumi 

Rita K. Zumberga
29/12/2015

Decembra izskaņā, iezīmējoties pirmajiem īstas ziemas priekšvēstnešiem, atskatāmies uz rudens sezonas izsolēm lokālajā mākslas tirgū. Šoreiz pārskatā iekļuvušas četras vairāksolīšanas, kas norisinājās no septembra sākuma līdz oktobra beigām un tika organizētas galvaspilsētas stabilāko tirgus aprites veicinātāju vidū, – ar gala rezultātiem labprāt iepazīstināja mākslas galerija “Jēkabs, galerija “Antonija” un antikvariāta nams Artembassy.

Galerija “Jēkabs” novēro intereses zudumu par dārgajām gleznām

9. septembrī mākslas galerijas “Jēkabs” izsolē āmuram ļāvās 156 lotes, no kurām tika pārdotas 55 jeb 35 procenti, par kopējo summu 20 000 eiro. Todien visdārgāk pārdotās lotes godu iemantoja Kārļa Melbārža (1902–1970) “Rudens”, kuru no 1300 eiro sākumcenas uzsolīja līdz 1560 eiro. Taču turpat netālu virknējās arī trīs citi mākslas darbi – Laimdota Mūrnieka (1922–2011) “Sievietes portretu” kāds interesents iegādājās par 1440 eiro (1200 eiro sākumcena), Herberta Siliņa (1926–2001) 1964. gadā tapušais “Vecpilsētas motīvs” tika nopirkts par 1180 eiro (990 eiro sākumcena), savukārt Henrija Klēbaha (1928–1998) “Ziema. (Atkusnis)” tika nosolīta par 1140 eiro (900 eiro sākumcena).

Kā atzīst galerijas pārstāvji, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dārgās gleznas saņēmušas krietni mazāk uzmanības, taču ekonomiskā sektora grafikas, akvareļi un lietišķā māksla piedzīvojusi ļoti labu pieprasījumu. 


 Herberts Siliņš. “Klusā daba.” 1959. Audekls, eļļa.        Biruta Baumane. “Slēpotājs.” 1964. Audekls, eļļa.
                                   85 x 89 cm                                                                                   93 x 93,5 cm

Līdzīgs scenārijs atkārtojās galerijas “Jēkabs” 10. oktobra izsolē – no 157 piedāvājumā izliktajām lotēm tika nosolītas 56 jeb 36 procenti, kopā summējoties aptuveni 28 000 eiro apgrozījumam. Savu vērtību mazliet paaugstināja Jāņa Pauļuka (1906–1984) “Bērzi pavasarī”, kas no 3700 eiro sākumcenas beigu beigās tika nosolīti par 4440 eiro, punkts punktā sekoja Leo Kokles (1924–1964) “Saulainais rudens” un Birutas Baumanes (1922) “Slēpotājs”, kas tika pārdoti par identiskām summām – 3960 eiro (abiem mākslas darbiem arī vienāda sākumcena – 3300 eiro), savukārt Herberta Siliņa (1926–2001) “Klusā daba” savu īpašnieku atrada par 1560 eiro (1300 eiro sākumcena), bet Fridriha Milta  (1906–1993) “Klusā daba” par 1440 eiro (1200 sākumcena).


            Leo Svemps. “Klusā daba ar paplāti.” 1959.                             Vāze pēc Sigismunda Vidberga meta
                          Audekls, eļļa. 100 x 81 cm                                “Meitene ar grābekli rudzu laukā”. “Burtnieks”,
                                                                                                                             porcelāns. Augstums: 24 cm 

Galerijas “Antonija” jaunievedums pagaidām negūst atsaucību

11. septembra izsole kļuva par jaunu atskaites punktu galerijas “Antonija” ierastajā dienaskārtībā – pirmo reizi izsolē tika piedāvāti apbalvojumi, medaļas, fotogrāfijas, pastkartes un atklātnītes, kas ir visnotaļ reti sastopamas kategorijas Latvijas izsoļu vidē. Taču jaunievedums plašus panākumus uzreiz negarantēja, interesenti no 356 lotēm nosolīja salīdzinoši nedaudz – trīs dārgākās lotes veidoja aptuveni pusi no izsoles kopējā apgrozījuma. 


Antons Lemdens. “Pantokratora klosteris.” 1962.–1963. Koks, eļļa. 40 x 50 cm

Par izsoles pīlāru kļuva Leo Svempa (1897–1975) glezna “Klusā daba ar paplāti”, kas tika nosolīta par 8000 eiro no 7000 eiro sākumcenas, Antona Lemdena (1929) “Pantokratora klosteris” sākumcenu kāpināja par 500 eiro, sasniedzot 5500 eiro āmura cenu, savukārt pēc Sigismunda Vidberga meta tapusī porcelāna vāze “Meitene ar grābekli rudzu laukā”, par spīti nelielajam emaljas defektam, no 2000 eiro sākumcenas tika realizēta par 3800 eiro. 


Nikolajs Bogdanovs-Beļskis. “Ainava ar meža upi.” 20. gs. 20. gadi. Audekls, eļļa. 71 x 88,6 cm

Artembassy pievēršanās juvelierizstrādājumiem dod rezultātus

Dominanci lokālajā mākslas tirgū joprojām turpina antikvariāta nams Artembassy –  21. oktobrī, izliekot piedāvājumā 352 lotes, pārdotas tika 183 no tām jeb 52 procenti, kopsummā sasniedzot 360 000 eiro augstu apgrozījumu (neskaitot komisijas maksu). 

Par dārgāk pārdoto mākslas darbu kļuva Nikolaja Bogdanova-Beļska (1868–1945) “Ainava ar meža upi”, kas par sākumcenu 32 000 eiro ceļos uz Krieviju. Kā norāda Artembassy pārstāvji, šāds iznākums vērtējams kā likumsakarīgs, jo Latvijā maksātspējīgie kolekcionāri, kas būtu gatavi investēt pamatīgākas summas, esot uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Līdzīgu bezkompromisa likteni piedzīvoja Līvijas Endzelīnas (1927–2008) “Maija”, kas tika nosolīta par sākumcenu 11 500 eiro un, lai gan vietējā tirgū atzīmējamas tās unikālās un specifiskās īpašības, turpmāk eļļas glezna rotās kāda Krievijas investora kolekciju. Kā izrādās, pašmāju kolekcionāri šo loti neesot novērtējuši – neesot izteikts neviens piedāvājums.


                Zelta gredzens ar briljantiem.                      Zelta rotaslietu komplekts ar briljantiem un safīriem
                          Svars: 15,3 grami                                                   (kaklarota, aproce, gredzens, auskari) 

Kopš antikvariāta nams tālredzīgi pievērsies juvelierizstrādājumu sadaļas paplašināšanai, arī tajā esot novērojami pirmie atzinīgie rezultāti – rudens izsolē tika pārdoti 30 procenti no piedāvātajām rotaslietām, turklāt nosolīti tieši dārgākie objekti. Piemēram, kāds interesents savā īpašumā par sākumcenu 17 000 eiro ieguva zelta gredzenu ar briljantiem un reizē īstenoja ļoti izdevīgu darījumu – šāda izmēra gredzeni ar šādas tīrības briljantiem ir liels retums greznumlietu tirgū, bet cena noteicama kā krietni pazemināta. Tāpat todien paveicās investoram, kas par sākumcenu 15 000 eiro iegādājās zelta rotaslietu komplektu ar briljantiem un safīriem – kaklarota, aproce, gredzens un auskari nu kļuvuši par apsviedīga ieguldījuma raksturlielumu.


     Jānis Ferdinands Tīdemanis. “Jaunas sievietes ģīmetne.          Līvija Endzelīna. “Maija.” Audekls, eļļa.
    (Anastasija.)” 1940. gadu pirmā puse. Audekls dublēts uz                                     65 x 35cm
                                  kartona, eļļa. 61 x 48 cm

Viens no mākslas darbiem, kas sekmēja karstāku klātesošo cīkstiņu, bija Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa (1897–1964) “Jaunas sievietes ģīmetne. (Anastasija)” – sākumcenai (6500 eiro) teju dubultojoties, šo gleznu nosolīja par 10 000 eiro. Taču izsoles organizatori neslēpj, ka lielākās kaislības tomēr risinās porcelāna segmentā, kur, uzrodoties arvien jauniem spēlētājiem, vēl joprojām novērojama liela aktivitāte un pieprasījums pēc 20. gadsimta 30. gadu latviešu autordarbiem.

www.paintings.lv
www.antonia.lv
www.artembassy.lv