IZSOLES  
(Fragments.) Gustavs Klimts. Gertrud Loew. 1902. Photo: Sotheby’s

Tirgus ziņas jūlijā 0

Elīna Čivle Üye
23/07/2015

Vācijas nacionālās bagātības – Georgs Bāzelics, Gerhards Rihters u.c.

Jūlija vidū izskanējušie Vācijas valdības plāni veikt izmaiņas valsts kultūras aizsardzības likumā izpelnījušies asu mākslinieku un izsoļu namu ekspertu kritiku. Plānotie grozījumi ierosina, ka visiem mākslas darbiem, kuri ir vecāki par 50 gadiem un kuru vērtība pārsniedz 150,000 eiro, ir jāpiemēro ierobežota eksporta licence.

Vācijas Kultūra ministrijas sekretāre Monika Grutersa skaidro pārprastās ieceres: “Valsts negrasās piesavināties mākslas darbus vai nacionalizēt privātās mākslas darbu kolekcijas.” Viņa piebilst, ka Vācijas pienākums ir uzraudzīt un rūpēties par tās kultūras vērtībām. “Eiropas Savienības eksporta licence ir ierasta prakse mākslas darbu tirdzniecībā. Jaunie grozījumi paredz paplašināt pašreizējos noteikumus, kas ir spēkā jau 23 gadus.” Viņa pauda pārliecību, ka jaunie noteikumi neatturēs privātpersonas no mākslas darbu ieguldīšanas Valsts muzeju fondos, kā arī noliedz radušās bažas, ka mākslas dīleriem būs liegts pārdot darbus ārzemju tirgū. Tikai realitāte pierāda ko citu...


Georgs Bāzelics. Untitled no sērijas Heroes. 1965 © George Baselitz

Vēl pirms izmaiņas stājušās spēkā, divi prominentākie Vācijas mākslinieki Georgs Bāzelics un Gerhards Rihters ir gatavi spert radikālus soļus. Tā vietā, lai kādam anonīmam ierēdnim uzticētu klasificēt, kas ir vai nav uzskatāms par “nacionālo dārgumu”, Bāzelics pieprasījis atpakaļ ievērojamu skaitu Vācijas muzeju fondos esošo darbu. Tā rezultātā Pinakothek der Moderne Minhenē palikusi bez Bāzelica gleznu sērijas Heroes (1965–1966), arī Drēzdenes Albertinum un Kunstsammlungen Chemnitz ekspozīcija zaudējusi nozīmīgus mākslas darbus.

Bāzelica protestam pievienojies arī kolēģis Rihters. Viņš brīdinājis likumdevējus, solot izņemt darbus no valsts muzeju ekspozīcijām: “Nevienam nav tiesības norādīt, ko es drīkstu vai nedrīkstu iesākt ar manis radītiem darbiem. Īpaši mazsvarīgs ir valdības nozīmētās komisijas viedoklis. Parasti šiem “ekspertiem” ir visai necilas zināšanas par mākslu un mākslas darbu vērtību.”

Kultūras ministrijas sekretāres mēģinājums noslāpēt sacelto ažiotāžu nav spējis pārliecināt arī vācu ekspresionista Maksa Bekmana mazmeitu Meijenu Bekmanu (Mayen Beckmann). Lai izvairītos no ģimenes īpašuma “aizturēšanas”, viņa arī atsauks aizlienētos mākslas darbu.

Vācijas izsoļu nama Ketterer Kunst vadītājs Roberts Keterers (Robert Ketterer) pauž pesimismu: “Šeit vairs nav runa par tirdzniecību Eiropas Savienības robežās, ja jaunie grozījumi tiks apstiprināti, pastāv augsts risks, ka vācu mākslinieku darbus būs iespējams pārdot tikai Vācijas teritorijā, kas spēcīgi ietekmēs pašmāju mākslinieku konkurētspēju starptautiskajā tirgū.” 


Francs Kafka. Ein Hungerkunstler vāks. © 1924 Verlag die Schmiede. Berlin

Miljonus dolāru vērtie Franca Kafkas manuskripti nonāk Izraēlas bibliotēkā

Viens no 20. gadsimta izcilākajiem modernisma rakstniekiem ebreju izcelsmes čehu rakstnieks Francs Kafka dzīves laikā tā arī nepieredzēja sava darba panākumus.

1924. gadā īsi pirms nāves Kafka uzticēja darbu oriģinālus, kā arī vēl nepublicēto manuskriptu likteni tuvam draugam – rakstniekam Maksam Brodam (Max Brod) –, stingri piekodinot kolēģi nevilcinoties tos sadedzināt. No nacistu okupētās Čehijas Brods izceļoja uz Palestīnu un, neņemot vērā Kafkas pēdējo gribu, pēcāk publicēja virkni Kafkas romānu, kuri vēlāk kļuva par iedvesmu veselai 20. gadsimta rakstnieku un filozofu paaudzei visā pasaulē. 1968. gadā – nu jau savā testamentā – Makss Brods novēlēja literāro darbu kolekciju sekretārei Esterei Hofei (Esther Hoffe), īpaši uzsverot, ka tiem jāglabājas vienkopus un neskartiem. Taču 70tajos un 80tajos gados gaismā nonāca ziņas par ārzemju izsolēs pārdotiem Kafkas oriģināldarbiem vairāku miljonu dolāru vērtībā. Darījumiem sekoja Izraēlas prokuratūras brīdinājumi par Hofes patvaļīgo Broda pēdējās gribas pārkāpšanu. 2007. gadā manuskripti mantojuma ceļā nonāca Esteres Hofes meitu Evas un Rutas īpašumā.

Nule kā 50 gadus ilgā Kafkas literārā mantojuma trimda no rokas rokā ir noslēgusies. Jūlija sākumā Izraēlas tiesa atsavināja kolekciju no māsām Hofēm, nododot to Izraēlas Nacionālās bibliotēkas glabāšanā.

62 lappušu garais tiesas spriedums par labu Izraēlas Nacionālajai bibliotēkai pamatots uz Broda testamentā pausto vēlēšanos, kurā teikts, ka Kafkas mantojums ir publiski pieejama vērtība. Franča Kafkas romānu kolekcija, kā arī meti publiski pieejami digitalizētā veidā bibliotēkas mājaslapā.


Zamuels Loinbergers. © Foto: Art Basel 

Art Basel jaunie piloti

8. jūlijā kļuvis zināms, ka šveiciešu kurators Zamuels Loinbergers (Samuel Leuenberger) stāsies līdzšinējās Art Basel Parcours sektora kuratores Florānsas Derjē (Florence Derieux) vietā, un jau nākamgad Bāzeles vēsturiskajā vecpilsētā būs skatāma Loinbergera vīzija par mākslu pilsētvidē.

Starptautiskā mākslas gadatirgus Art Basel direktors Marks Špīglers (Marc Spiegler) piebilst: “Mēs esam gandarīti, ka Zamuels ir pievienojies meses kuratoru pulkam. Uzaudzis Bāzelē, Zamuels aktīvi iesaistās pilsētas kultūras dzīvē.”

Kopš 2009. gada neatkarīgais kurators ir vadījis bezpeļņas mākslas telpu SALTS Birsfeldenā, Šveicē. 2014. gadā Loinbergers veiksmīgi realizējis Beyeler fonda un Art Basel kopprojektu 14 Rooms.

14. jūlijā Art Basel arī atklāja, ka aizokeāna mākslas meses Art Basel Miami Beach jaunā direktora amatu ieņems The Armory Show izpilddirektors amerikānis Noa Horovics (Noah Horowitz). Sotheby’s Institute of Art mākslas vēstures lektors un mākslas tirgus eksperts Noa Horovics ir vairāku laikmetīgās mākslas publikāciju autors. 2011. gadā nāca klajā Horovica grāmata Art of the Deal: Contemporary Art in a Global Financial Market. Horovica intervijas un raksti regulāri lasāmi laikrakstos The New York Times, The Observer, artinfo.com, Das Handelsblatt, Texte zur Kunst. Viņš piedalījies Astrup Fearnley modernās mākslas muzeja Oslo un Londonas The Serpentine Gallery mākslas izdevumu tapšanā.

Špīglers atklāj, kas, viņaprāt, padara Horovicu par piemērotāko meses direktora kandidātu. Veicot stratēģiskas organizatoriskās izmaiņas, Horovics piešķīris jaunu elpu The Armory Show. Kopš 2011. gada mesē ir samazināts galeriju skaits, lielāku uzsvaru liekot uz FOCUS sadaļā ietverto Latīņamerikas, Ķīnas, Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Vidusjūras reģiona galeriju ekspozīcijām. 


Zigmārs Polke. Carnival. 1979. © Foto: Phillips

Izsoļu namu Phillips Grieķijas krīze neskar

Kamēr Eiropa pārdzīvo Grieķijas finanšu vētru, tikmēr izsoļu nams Phillips Londonā bauda mākslas darījumiem labvēlīgu klimatu – 30. jūnijā laikmetīgās mākslas izsolē iegūti 18,2 miljoni sterliņu mārciņu.

Phillips īpaši lepojas ar amerikāņa Kerola Danema (Carroll Dunham) gleznas MOUND F augstajiem panākumiem šajā izsolē – tā pārdota par 194,500 mārciņām. Saskaņā ar Phillips direktora Maikla Makginisa (Michael McGinnis) teikto, Phillips kontā šobrīd ir visas trīs Danema darbu rekordcenas, kā arī Ai Veiveja (Ai Weiwei) divi šī brīža vērtīgākie darījumi. Pagājušā gada februāri Facebook prezidents Šons Pārkers (Sean Parker) iegādājās ķīniešu disidenta bronzas zodiaka zīmju komplektu par 2,9 miljoniem mārciņu. Šajā izsolē Veiveja bronzas darbu sērija Circle of Animals ienesa 3,4 miljonus mārciņu.

Zigmāra Polkes (Sigmar Polke) grafika Carnival (1979) pārdota par 1,1 miljonu mārciņu, divas reizes pārspējot tās cenu 2010. gadā. Eda Rašas (Ed Ruscha) enigmātiskais horizonts Ship Talk (1998), kas iepriekš izsolē nonāca 2012. gadā, maksāja 770,000 mārciņas. Šoreiz par 884,500 mārciņām to iegādājās Gagosian galerijas direktors Stefans Ratibors (Stefan Ratibor). 


(Fragments.) Gustavs Klimts. Gertrud Loew. 1902. Photo: Sotheby’s

Klasika ienes 178,6 miljonus mārciņu Sotheby’s kontā

25. jūnijā Sotheby’s impresionisma un modernās mākslas izsolē par mēneša sensāciju kļuva Gustava Klimta 1902. gadā gleznotais mūzas Ģertrūdes Lēvas (Gertrud Loew) portrets, kuru par 24 miljoniem sterliņu mārciņu iegādājies britu miljardieris Džo Lūiss (Joe Lewis).

Vācu modernista Maksa Lībermana (Max Liebermann) glezna Riders on the Beach (1903) trīskāršoja tās sākumcenu, Sotheby’s kontā ienesot 1,8 miljonus mārciņu. Krievu avangarda pārstāvja Kazimira Maļeviča darbi izsolēs nonāk reti. Šoreiz meistara glezna 18 Construction (1915) nelielā konkurencē pārdota par 21,4 miljoniem mārciņu.

Vakara garantētā lote Eduāra Manē gleznai The Bar at the Folies-Bergeres (1881), kas 1994. gadā pārdota par 4,4 miljoniem sterliņu mārciņu, šoreiz zem ūtrupnieka āmura noklaudzēja par labu vienreizējam piedāvājumam 16,9 miljonu mārciņu apmērā.

Cita izsoles garantētā lote Anrī Matisa nelielais saulainais darbs Femme l'Ombrelle (1919), izraisīja trauksmainu konkurenci starp izsoles dalībniekiem. Sesijas izskaņā tā nonāca galerijas Acquavella īpašumā par 3,3 miljonus sterliņu mārciņām.