IZSOLES  
(Fragments) Jūlijs Feders (1838–1909) “Ainava ar klinšaino Daugavas krastu”. 1891. Audekls, eļļa. 66,5 x 49,3 cm

Rekordi krīt: Artembassy pavasara izsolei 440 000 eiro apgrozījums 0

Rita K. Zumberga
28/04/2015 

Vietējā mākslas tirgus pārzinātāji gluži pieraduši ik pusgadu lasīt ziņas par jauniem Artembassy izsoļu rekordiem, kuri ar apskaužamu regularitāti pārspēj vien savus iepriekšējos skaitļus – reģionālais mērogs nav ļāvis tik vērienīgi atsperties nevienai citai galerijai vai antikvariātam. Arī 25. aprīļa pēcpusdienā, āmuram klaudzot īpaši bieži un nogurdinoši, Rietumu Bankas biroja ēkā tika gāzti rudens izsoles rekordi – antikvariāta namam Artembassy izsolot 324 lotes, tika pārdotas 192 jeb 60 procenti, kopsummā sasniedzot 440 000 eiro augstu apgrozījumu bez komisijām, tādējādi Baltijas tirgū ieņemot līdera godu.

“Mūsu galerijai tas ir rekordapgrozījums un, pārlūkojot citu izsoļu rezultātus, novēroju, ka arī pārējā Baltijā tik augstus skaitļus neviens līdz šim nebija sasniedzis.  Tirgus tiešām sāk atdzīvoties, bet jāpiebilst, ka šoreiz bijām ļoti nopietni gatavojušies – izsolei tika atlasīta lieliska kolekcija, ietverot neskaitāmas nozīmīgas gleznas un porcelāna izstrādājumus, bijām padomājuši par katra klienta interesēm un vēlmēm,” pāris dienas vēlāk panākumus skaidro Artembassy vadītājs Aigars Grīnbergs un norāda uz iespaidīgo solīšanu, kas ne tikai pārsteidza klātesošos, bet arī sekmēja otra pārsteiguma rašanos – Jūlija Federa “Ainava ar klinšaino Daugavas krastu” iespējams kļuva par visdārgāk izsolē pārdoto gleznu Latvijā.


Jūlijs Feders (1838–1909) “Ainava ar klinšaino Daugavas krastu”. 1891. Audekls, eļļa. 66,5 x 49,3 cm

Sākotnēji spēkojoties diviem online solītājiem un vienam ņemot virsroku, cīņā iesaistījās arī divi klātesoši interesenti, kuru duelī izšķīrās Federa ‘krasta’ nākotne – 38 000 eiro sākumcenai uzkāpjot līdz augstajai 101 000 eiro āmura cenai un, atskanot aplausiem, gleznas pirkums kļuva par dienas notikumu. “Jāatzīstas, mēs nebijām prognozējuši tik spožu iznākumu – iepriekš minējām, ka Federa darbs varētu sasniegt 60 – 70 tūkstošu atzīmi, bet, pārkāpjot 100 000 eiro robežu, šis uzskatāms par jaunu rekordu Latvijas mākslas tirgū. Man vajadzētu pārlūkot pirmskrīzes izsoļu datus, lai apstiprinātu savu pārliecību, bet pašlaik zināms, ka pēdējā septiņgadē šī noteikti ir visdārgāk pārdotā glezna,” pārsteigumu neslēpj Grīnbergs.

Lai gan pieminētā gleznotāja iemīļotā tēma ar klintīm, akmeņainiem krastiem un drupām nav uzskatāma par unikālu, šis konkrētais darbs vērtējams kā ļoti augstvērtīgs. “Tik kvalitatīvi Jūlija Federa darbi mākslas tirgū praktiski nav novērojami – pārsvarā tie sastopami vien muzejos un tirdzniecībā nonāk reti. Šis tiešām ir labs kolekcionāra ķēriens – 1891. gadā gleznots Daugavas krasts, turklāt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja īpašumā ir līdzīgs šī darba lielformāta variants, kas tapis tajā pašā gadā un vietā vien no cita rakursa, kas noteikti jāmin kā nozīmīgs moments lotes vērtības pieaugumam,” rekorddārgā pirkuma nianses atklāj Artembassy vadītājs.


Jānis Ferdinands Tīdemanis (1897–1964) “Beļģi kino izrādē”. 20.gs. 20. gadi. Audekls, eļļa. 70 x 65 cm

Izvērtējot pieejamos datus, skaidri iezīmējas, ka tikai desmit lotes pārsniedza 10 000 eiro āmura cenu, no kurām kā otra vērtīgākā jāizceļ Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa eļļas glezna “Beļģi kino izrādē”, kuru nosolīja par 26 000 eiro (sākumcena 21 000 eiro). Darbs tapis mākslinieka Beļģijas periodā un krietni atšķiras no tālaika Latvijas glezniecībā valdošajām tendencēm, – kā savulaik smējušies paši Beļģijas preses pārstāvji, Tīdemanis ir “beļģiskāks nekā paši beļģi”.

Aigars Grīnbergs ievērojis, ka šī mākslinieka darbi šad tad parādās izsoļu piedāvājumā, bet pārsvarā no emigrācijas perioda vai pat vēlāki – 50.–60. gadu veikumi, taču šis 20. gadu eksemplārs kolekcionāru vidē esot citādi vērtējams: “Atceros, ka neilgu laika sprīdi atpakaļ šī perioda Tīdemaņa darbus pat ar augstu cenu varējām pārdot vienas, divu dienu laikā. Tagad vairākus gadus tādi piedāvājumā iztrūkuši, tāpēc izsoles izstādē daudzi apbrīnoja, ka tik nozīmīgs darbs nonācis tirgū, ko, protams, novērtēja arī kolekcionāri un, cenai pieaugot, glezna tika nosolīta.”


Porcelāna vāze “PSRS 50 gadi”. 1972. Rīgas porcelāna fabrika, Latvija. Formas autore V. R. Aksjonova, apgleznojusi Beatrise Kārkliņa. Porcelāns, roku darbs, gleznojums, zeltījums

Par pārsteigumu parūpējās arī kāda 51 centimetru augsta porcelāna vāze, kura izsoles vērtīgāko priekšmetu topā ieleca, gandrīz divas reizes kāpinot 9700 eiro sākumcenu, – kāds mākslas mīļotājs, samaksājot 18 600 eiro, savā īpašumā ieguvis lielu retumu. Savulaik Padomju valdība veikusi īpašu divu vāžu pasūtījumu PSRS 50 gadu jubilejā un, kā atklāj vēstures annāles, viens eksemplārs nokļuvis Maskavā, bet otrs palicis Rīgā, labi saglabājies un līdz visbeidzot nonācis izsolē. “Ar roku apgleznots, smalks autora darbs, tapis jau izbijušajā Rīgas porcelāna fabrikā, turklāt ar izcilu stāstu, kas ļauj tikai nojaust, vai otrs eksemplārs atrodas Maskavas muzejā, Kremlī vai citā valdības namā. Vairāksolīšanā piedalījās gan interesenti no Latvijas, gan no Krievijas, tāpēc cena uzkāpa diezgan augstu,” komentē Grīnbergs un pievērš uzmanību, ka šobrīd arvien vairāk cilvēki sāk kolekcionēt padomju perioda artefaktus. Iespējams kāds to dara nostaļģijas iespaidots, kāds varbūt apzināti krāj PSRS simboliku, bet tendence ir acīmredzama – padomju laika vērtīgo priekšmetu daudzums pastāvīgi samazinās un kolekcionāri labi saprot, ka pēc noteiktām desmitgadēm šāda tipa kolekcijas tiks vērtētas kā būtiskas un interesantas.


Porcelāna vāze “Medību dieviete Diāna”. 20. gs. 30. gadi. Darbnīca “Burtnieks” Rīga, autors Sigismunds Vidbergs, vāze – Vācija, KPM. Roku darbs, gleznojums, zeltījums. Augstums 39 cm

Turpinot porcelāna vāžu uzvaras gājienu, “Medību dieviete Diāna” no 10 000 eiro sākumcenas tika nosolīta par 15 000. “Izdaudzinātais darbnīcas “Burtnieks” porcelāns!” skaidro Artembassy vadītājs un atgādina, ka vairākus gadus gan vietējie, gan ārvalstu kolekcionāri pastiprināti pievērsušies 20. un 30. gadu perioda trauslajiem autordarbiem, kas nākuši no “Baltars”, “Burtnieks” vai Kuzņecova fabrikas cepļiem un pēcāk ar roku apgleznoti pēc vietējo mākslinieku skicēm. “Porcelāna priekšmetu cenas pēdējo gadu laikā desmitkāršojušās, ja ne vēl vairāk. Katrā izsolē novērojam pieprasījumu, kas cenām arvien ļauj pieaugt, bet darbnīcas “Burtnieks” vāzes un dekoratīvie sienu šķīvji izceļas arī ar skicēm – pie tām strādājusi Rīgas mākslinieku grupa.” Šajā reizē vēl palīdzējis fakts, ka vāze tapusi Art Deco stilā pēc Sigismunda Vidberga skices, kas vērtējama kā izcila kombinācija.


Aleksandrs Deneika (1899–1969) “Dinamo stadions”. 1943. Koks, eļļa. 16 x 24 cm

“Izsolē nopirka gandrīz visas krievu mākslinieku gleznas, sākot ar Aleksandru Aleksandroviču Deneiku, beidzot ar Sergeju Vinogradovu un Ļevu Feliksoviču Lagorio,” stāsta Grīnbergs un uzsver, ka Maskavas solītājiem tā ir lieliska iespēja par ļoti zemām cenām iegādāties nozīmīgus Krievijas mākslas tirgus vārdus, “Deneika reti parādās piedāvājumā, pārsvarā apskatāms Ermitāžā un citos kaimiņzemes muzejos, bet tikko nonāk Sotheby’s un Christie’s izsolēs, tā piedzīvo fantastisku pieprasījumu – viņa darbus nosola par vairākiem simtiem tūkstošiem eiro, kamēr mazizmēra “Dinamo stadions” tika pārdots par sākumcenu 15 000 eiro.”

Sarunas gaitā vairākkārt nākas pārliecināties, ka Artembassy izsoles kā labas paralēlās investīcijas iecienījuši turīgi Krievijas pilsoņi, kuri pēc nosolīto darbu apjoma mēdz dominēt, taču šoreiz aptuveni 80 procentus no lotēm iegādājušies vietējie pircēji. Tomēr Deneikas gleznas liktenis šķiet izlemts – Aigars Grīnbergs pauž domu, ka pēc dažiem mēnešiem to vienā no Krievijas izsolēm pārdos par krietni augstāku cenu. 


Ludolfs Liberts (1895–1959) “Vasaras diena”. 1927. Audekls, eļļa. 71 x 91 cm

Ludolfs Liberts ar savu zaļo ainavu izaicināja kaismīgākos sava vārda cienītājus, kuru īpašumā līdz šim atradušies vien impresionisma otas skartie Venēcijas un Parīzes skati – gandrīz divreiz kāpinot sākuma cenu 7500 eiro, to par 13 300 eiro nosolīja kāds lietpratējs, kuram tuvas 20. gadu raritātes. “Visu izstādes laiku novēroju, ka Liberta “Vasaras dienu” iekārojuši vairāki kolekcionāri, jo viņa 20. gados tapušie darbi ir reti sastopami, tie pārsvarā nogūlušies kolekcijās,” stāsta Grīnbergs un atklāj, ka zina cilvēku, kura kolekcijā esot pat trīsdesmit Liberta gleznas, bet neviens darbs no šī agrīnā perioda, kurā viņš priekšroku devis dzimtās puses – Tirzas un Gulbenes apkārtnes atainošanai. Tāpat interesants fakts, ka tuvu esošais 30. gadu periods Liberta daiļradē, kad zaļos toņus viņš nomainījis uz daudz tumšākiem, biežāk ķēries klāt pelēkajai un baltajai krāsai, šobrīd nav tik iecienīts, un mākslas pircējiem labpatīk nosliekties spirgtāku toņkārtu virzienā.


Ģederts Eliass (1887–1975) “Zīlēni”. Kartons, eļļa. 78 x 100 cm 

Nebīstoties vaļsirdības, izsoles apskata noslēgumā Artembassy vadītājs pauž pārsteigumu, ka brīnumainā kārtā pat par sākumcenu 15 000 eiro netika pārdots Ģederta Eliasa eļļas darbs “Zīlēni”, kas arī dēvējams par unikālu retumu vietējā mākslas tirgū. Kolekcionāru interese bijusi vērā ņemama, iekšējās prognozes liecinājušas, ka darbs ne tikai tiks nosolīts, bet āmura cena vēl varētu krietni pakāpties, taču izsoles plašais piedāvājums ieviesis savas korekcijas. “Daži potenciālie pircēji vēlāk atzinās, ka “Zīlēnu” iegādi nācās atlikt vien tādēļ, ka visas finansiālās rezerves bija iztērējuši, cīnoties par citām lotēm, kas kārtējoreiz apliecina apjomīgos cenu kāpumus,” skaidro Aigars Grīnbergs un ļauj noprast, ka mākslas kolekcionāri arī mēdz ierobežot tēriņus, novelkot pa striktākai līnijai.

www.artembassy.lv