IZSOLES  
(Fragments) Leo Svemps (1897–1975). „Klusā daba ar groziņu” (1968)

Mazā skaitā, toties izcili 2

Ivonna Veiherte ieskicē 23. novembrī Mūkusalas Mākslas salonā gaidāmo izsoli

Rita Kaže-Zumberga
20/11/2014

„Izsoļu ir daudz, tāpat arī izsolāmo priekšmetu, bet es vēlējos, lai to būtu maz un tikai izcilas kvalitātes,” 23. novembrī Mūkusalas Mākslas salonā gaidāmās izsoles unikalitāti uzsver „Galerijas 21” vadītāja Ivonna Veiherte un norāda, ka notikums vērtējams kā eksperiments, kas izsvērs un atklās vietējā mākslas tirgus patieso situāciju – kas īsti notiek, pēc kā ir pieprasījums un kāda ir šībrīža realitāte. 

Svētdien pusdienlaikā interesentiem tiks dota iespēja nosolīt tikai 28 mākslas darbus, kuri izvētīti rūpīgā atlasē, ievērojot visaugstāko māksliniecisko kvalitāti. „Visi ir pieklājīgās summās, jo izraudzīti pēc kādām noteiktām izcilībām – katra izstādītā mākslinieka daiļradē ir kaut kas tik īpašs, kas nosaka darba augsto vērtību un nokļūšanu tieši šajā izsolē. Varu droši teikt – šo darbu atlasē nav nekādas nejaušības,” Veiherte mudina līdz 23. novembra rītam aplūkot salona telpās eksponētās lotes, kuru vidū manāmi gan latviešu un krievu mākslas klasiķi, gan vairāksolīšanu vidū reta parādība – nozīmīgi laikmetīgās mākslas paraugi.


Ludolfs Liberts (1895–1959). Lielais kanāls Venēcijā (ap 1930.g.). 11 000 eiro sākumcena

Kolekcionāriem noteikti liks saausīties pašmāju granda Vilhelma Purvīša (1872–1945) eļļas glezna „Priedes saulrietā” (20. gs. 30. g. pirmā puse), kas piedāvājumā izlikta par sākumcenu 15 000 eiro, vai Johana Valtera (1869–1932) „Jaunas sievietes portrets” (ap 1906–09) par 4500 eiro. Turpat jau Ludolfs Liberts (1895–1959) ar gleznu „Lielais kanāls Venēcijā” (ap 1930) par 11 000 eiro un Leo Svempa (1897–1975) darbu komplekts – „Klusā daba ar groziņu” (1968) un „Ainava” (20. gs. 50. g.) – par 17 000 eiro. Kā dārgākā lote izsolē iekļauti Romana Sutas (1896–1944) „Biljarda spēlētāji” (1932) par sākumcenu 25 000 eiro un pirmoreiz Latvijas mākslas izsoļu ikdienā raritāte - Voldemāra Zeltiņa (1897–1909) darbs „Klusā daba ar īrisiem” (ap 1907), par kuru solītgribētāji varēs sākt cīniņu no 7000 eiro sākuma summas.


Kārlis Padegs (1911–1940). Finis (1929). Papīrs, tuša. 6000 eiro sākumcena

„Ludolfs Liberts ir klasika, ar kuru kļūdīties nevar, tāpat skaisti ir Leo Svempa darbi, kas komplektā nākuši no Ērikas Romanes māju sienām un ir savā ziņā pat brīnums, ka nokļuvuši līdz izsolei. Rūdolfam Pinnim ir divi darbi, no kuriem viens ar paleti ir neredzētāks. Noteikti varam palepoties ar tušas virtuozu Kārli Padegu, kurš katrā izsolē ir iecienīts,” latviešu vecmeistaru piedāvājumu īsumā raksturo Veiherte un atklāj, ka daudz atstāts ‘aiz borta’, pat skaists Jaņa Rozentāla darbs.

Krievu akadēmisko glezniecību izsolē iezīmē vairāki klasiķi, no kuriem Ivonna Veiherte izceļ Aleksandru Labas (1900–1983): „Slavens un ļoti zināms krievu avangarda mākslinieks, kura ģimene ir saistīta ar Latviju. Akvarelis „Vecrīga” ir 70. gadu darbs, bet autora vārda dēļ tas ir liels pienesums vairāksolīšanai. Kaut arī mākslas cilvēki zina Labas, parastie pircēji par viņu īsti nav dzirdējuši. Tā, ka redzēsim, vai novērtēs šo unikālo  mākslinieku.” Darba sākumcena ir 2700 eiro, kas šķiet tīri vai pieticīga, ja zināms, ka Labas mācījies pie Končalovska, Kandinska un Maļēviča, bet citi viņa darbi atrodas neskaitāmās privātkolekcijās un galerijās, kā, piemēram, Tretjakova galerijā, bet ikdienā apskatāmi arī Puškina muzejā, Maskavas Modernās mākslas muzejā un citur. 


Jānis Filipovičs (1978). Labais krasts (2010). Bruņu stikls, atsperu tērauds, koks, gaismas diodes. 700 eiro sākumcena

Izsolē sastopams arī jaunākās paaudzes mākslinieku veikums, kas nav nejauša izvēle. „Visiem, kas iesaistījušies mākslas dzīvē, ir jācenšas savā veidā kļūt par kaut kādu trendmaker, – vai tas īstenojas vai nē, ir cits jautājums. Bet mana vēlme piedāvājumā ielikt arī jaunos māksliniekus, kā, piemēram, Jāni Filipoviču, jāuztver kā eksperiments, jo viņam ir interesanti darbi par pieņemamu cenu. Varbūt tā ir sava veida uzmanības vēršana uz citām niansēm, lai nav tikai jāraugās uz vecmeistariem,” savu uzdrošināšanos pamato Veiherte.

Jāņa Filipoviča konceptuālajam objektam ar nosaukumu „Labais krasts” jeb vienkārši zāģim piemīt tikai viņa darbiem raksturīgā ironija un humors. Kā raksturo viņš pats: „Viens no pirmajiem instrumentiem, ar ko tika aizsākta Rīgas būvniecība, bija zāģis. Paskatieties uz šo zāģi! Tas ir laika zoba sagrauzts! Paskatieties vērīgāk! Pasperot soli tuvāk, izzīmējas Rīgas labā krasta siluets, ar tam raksturīgajiem torņiem.”


„Zilie deguni” (Vjačeslavs Mizins, Aleksandrs Šaburovs). Darbi no sērijas „Žēlsirdības laikmets” (2004). Tintes printera druka. Katrs par sākumcenu 5000 eiro

Latvijas mākslas izsoļu kontekstā unikāla ir arī izcilu Krievijas laikmetīgās mākslas pārstāvju piedalīšanās, no kuriem jāmin mākslinieku grupas „Zilie deguni” darbu sērija „Žēlsirdības laikmets”. „Viens no šīs sērijas darbiem ar miličiem, kas bučojas, ir arī AB.LV Bankas kolekcijā, ko viņi iegādājušies par vismaz piecreiz lielāku summu, nekā maksā šeit pieejamie darbi. Neesmu pārliecināta, vai šīs lotes neizsauks cilvēkos pretreakciju, nevis vēlēšanos tos iegādāties. Ņemot vērā, ka tās ir raritātes šajā mākslas tirgū, iespējams, interese būs vien no nopietnu kolekcionāru puses,” mazliet bažīga par sabiedrības reakciju ir galeriste.

Krievijas Kultūras ministrs Aleksandrs Sokolovs savulaik šīs fotogrāfijas nodēvēja par pornogrāfiskām un Krieviju apkaunojošām, bet paši „Zilie deguni” skaidroja, ka darbi veltīti burtiskai svešzemju idiomas vizualizācijai, iedvesmojoties gan no britu ielu mākslinieka Banksija darba, kurā bučojās britu konstebli, un pat slavenām Padomju perioda fotogrāfijām, kurās PSKP CK ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs skūpsta dažādus sociālistiskā bloka valstu vadītājus.


Oļegs Kuļiks (1961). Meitene ar arbūzu (1998). Tintes printera druka. 15 000 eiro sākumcena

Kā smejas Veiherte, šo tematisko līniju pastiprina arī Oļegs Kuļiks, kurš īpaši izstādei iedevis darbu „Meitene ar arbūzu” (1998) no sērijas „Baltā vīrieša bailes”. Kā izsoles katalogā pārliecina mākslas zinātniece Oļesja Turkina, „šajā sērijā Kuļiks neslēpj savas kultūras nomāktās vēlmes, viņa apziņas izspiestā erotiskā tieksme netop pārvērsta precē (ja nu vienīgi laikmetīgās mākslas tirgum), totālā vēlmē apgūt pasaulē pie varas esošo patērnieciskumu, bet tiek iztērēta bailēs. Apspiežot savu agresīvo tieksmi, Kuļika ‘baltais cilvēks’ (visneitrālākā un vienlaicīgi pati nekorektākā šodienas apzīmējuma formula) kā līdz šim izjūt bailes agresīvu ilkņu, zobu, nagu, asiņu, nevainības un seksualitātes priekšā”.


Anatolijs Osmolovskis (1969). New World Order (1996). Sudraba želatīna kopija. 3500 eiro sākumcena

„Šī izsole notiek sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas institūtu, tāpēc varam lepoties ar iegūto Anatolija Osmolovska darbu New World Order – jāatzīmē, viņš ir pirmais Kandinska prēmijas laureāts Krievijā, ko piešķīra 2007. gadā,” prieku neslēpj Veiherte. Paša foto konteksts arī ir nozīmīgs – kad Berlīnes senāta stipendija ļāva Osmolovskim sarīkot personālizstādi, viņš pieķērās informācijai, ka Vācijas Demokrātiskā sociālisma partijas (komunistiskās partijas mantiniece) mājvieta bija namā, kur pirmajā stāvā notika partijas sapulces, bet otrajā – atradās māksla. Osmolovskis arī skatītājam šajā darbā piedāvā izvēli – pirmo vai otro stāvu, politiku vai mākslu! Oriģinālajā plakātā šo fotogrāfiju papildināja uzraksts New World Order – balti burti uz sarkana pamata, kas ar kājām gaisā bija piestiprināts pie fotogrāfijas galvenā varoņa pieres.


Ģirts Muižnieks (1956). Kaķis (2009). Audekls/eļļa. 5000 eiro sākumcena

„Lai gan agrāk biju aktīva izsoļu rīkotāja, tagad iestrādes esmu nodevusi znotam, kas strādā Mākslas vēstniecībā. Vai tad rīkosim paralēlas izsoles?” retoriski vaicā Ivonna Veiherte un atzīst, ka vēlas kaut ko citādu, kādu unikālāku pieeju, jo ikdienišķi vairāksolīšanā lotes tiek pielāgotas arī sabiedrības daļai, kas iepērk mākslu interjeram, bet šoreiz pārsvarā atlasīti tikai kolekcionāru darbi. „Ko gan ievietosim interjerā? Šai idejai atbilst vienīgi Muižnieka „Kaķis” vai modernā koridorā iederētos Filipoviča gaismas instalācijas. Varbūt satriecoši skaisto Solveigas Vasiļjevas tērauda galdu, kas ir pilnīgi funkcionāls (3000 eiro sākumcena – R.K.Z.),” viņa prāto.

Veiherte arī nebaidās no negaidītiem galarezultātiem, kas apliecinātu – cilvēki nav gatavi piedalīties solīšanā par drosmīgām un lielas vērtības lotēm, pat pretēji – viņa to uztvertu kā normālu situāciju bez jebkādiem izpušķojumiem: „Esmu gatava, ka, iespējams, nenovērtēs mūsdienu pienesumu, bet, kā rāda mana pieredze, cilvēki vienmēr vēlāk nožēlo to, ko neizdara – jeb izsoļu kontekstā – ko nav nopirkuši, nevis to, ko ir.”

Lai gan konkrētajā izsolē „Galerijas 21” vadītāja Ivonna Veiherte neredzēja iespēju atsākt ārvalstīs zināmo principu, kur katalogā cenas ierakstītas ar vērtību „no – līdz”, šis ir veids, kādā viņa ļoti vēlētos strādāt mākslas tirgū: „Tā ir papildus atrakcija izsoles apmeklētājiem – neviens nekad nenojauš, no kādas summas sāksies solīšana un varbūt darbu izdotos iegūt pavisam lēti! Princips pamatā ir vienkāršs: ja Valtera gleznai jāmaksā 10 000 eiro, bet īpašnieks ir ar mieru to atdot arī par 4500, tad katalogā būtu atzīmēts vēlamais skaitlis, bet vairāksolīšana sāktos no krietni zemākas summas, piemēram, no 3000 eiro. Šādi eksperimenti Latvijā ir bijuši, bet nedarbojās, jo radīja sajukumu. Uz priekšdienām pie tā varētu strādāt, visiem izsoļu rīkotājiem vajadzētu vienoties, ka tagad būs tā un ne citādi, pretējā gadījumā tirgus vienkārši tiek kropļots. Bet man personīgi nepatīk, ja nevaram atspoguļot darbu patieso vērtību, jo katalogu cipari noteikti to nenorāda…”

www.galerija21.lv

Arterritory redakcija - 06.02.2015 10:09
Labdien, John, - kā mums ziņo izsoles organizatore Ivonna Veiherte, šis konkrētais Oļega Kuļika darbs netika nosolīts.
John Doe - 28.01.2015 19:00
Vai es varētu uzzināt, vai Oļega Kuļika darbs "Meitene ar arbūzu" (1998) tika pārdots izsolē, un ja "jā", tad kāda bija darījuma summa.