IZSOLES  
(Fragments) Leo Svemps. Klusā daba ar ziediem. 1941. Audekls, eļļa. 95x76cm

Reportāža: Artembassy izsole negaidīti rezultatīva 0

Rita Kaže-Zumberga
15/10/2014

„Izsole bija negaidīti rezultatīva. Vērojot mākslas tirgu, atsākoties rudens vairāksolīšanām, pamanījām konkurentu drūmo noskaņojumu un nevarējām saprast, ko gaidīt mums pašiem. Varbūt skaidrojams ar politiku pasaulē un dažādiem notikumiem? Konkurējošās izsolēs bija labi darbi, bet tos kaut kā nenopirka. Uz mūsu savākto kolekciju izstādes laikā atnāca daudz cilvēku, bet pat tad pārsteidza gala iznākums – atkal uzstādījām jaunu apgrozījuma rekordu. Šī ir viena no labākajām izsolēm, kāda mums bijusi,” prieku neslēpj Artembassy vadītājs Aigars Grīnbergs.

11. oktobra pusdienlaikā Rietumu Bankas biroja ēkā antikvariāta nams Artembassy izsolīja 297 priekšmetus, no kurām pārdeva 144 jeb 48%, kopsummā ar komisijām sasniedzot 350 000 eiro augstu apgrozījumu, tādējādi pārspējot savas pavasara izsoles rekordaugstos skaitļus.

Panākumi tiek skaidroti dažādi – kolekcionāru vidū piepulcējušies jauni dalībnieki, dažiem sestdien piedaloties pat pirmo reizi, tāpat jauno klientu vidū ir interesenti no Krievijas, kas iegādājas mākslas darbus ne tikai Rīgas mājām, bet lūdz sūtīt pirkumus arī uz Maskavu. Lieki minēt stabilo vietējo auditoriju, kura šoreiz labi novērtēja piedāvājumu un, cenai augot augumā, par dažām lotēm cīnījās īpaši sirdīgi.

„Ja iepriekšējās izsolēs vietējie kolekcionāri veica 80% no pirkumiem, tad šobrīd cipari ir mainījušies – 60% vietējie un 40% pārstāv jau Krievijas klienti, iegādājoties nozīmīgu darbu daļu. Jāatzīst, gatavojoties izsolēm, mēs arvien plašāk reklamējamies Krievijā, un šajā uzdevumā mums palīdz arī Rietumu Banka, izsūtot informāciju plašajam klientu lokam austrumos. Šādā veidā par mums uzzināja kāds nozīmīgs solītājs, kurš notikuma tuvošanos pamanīja, nākot kārtot darījumus,” sadarbības plusus uzsver Grīnbergs un pēcāk atklāj, ka nosolītas principā visas dārgākās lotes.

 
Romans Suta. Pilsēta. 20. gadsimta 20. gadi. Audekls, eļļa. 57x70cm

Lai gan visu pārdoto mākslas darbu kopējā summa šķiet visnotaļ iespaidīga, tikai septiņi darbi pārsniedza 10 000 eiro āmura cenu – par dārgāk pārdoto loti todien kļuva Romana Sutas (1896–1944) „Pilsēta”, kura no 21 000 eiro sākumcenas tika nosolīta par 45 500. „Šis pagājušā gadsimta modernisma, kubisma periods, tieši 20. gadi, visas pasaules kolekcionāru vidū ir ļoti pieprasīts – pavērojot 15 gadu nogrieznī, neatceros, ka šāds darbs būtu manīts izsoļu piedāvājumā. Romana Sutas zīmējumi, skices un akvareļi ir sastopami, bet šāds eļļas darbs ir liels retums mākslas tirgū. Savulaik glabājies meitas Tatjanas Sutas kolekcijā, pēcāk nokļuvis pie viena no padomju laika lielākajiem kolekcionāriem, kura mantinieki šo darbu iesniedza izsolē. Īpaši priecīgi par to bija atnākušie, kuri krietni pacīnījās, lai „Pilsētu” iegūtu savā īpašumā, jo līdzīgi darbi ir uz pirkstiem saskaitāmi, kā arī redzami vien LNMM kolekcijā,” vērtības pieaugumu skaidro Artembassy vadītājs un atklāj, ka 20. gadu modernisma pārstāvju darbi pārējā pasaulē maksā krietni vien dārgāk, par tā laika franču vai vācu māksliniekiem tiekot atstātas apjomīgākas summas – sākot no 100 000 līdz pusmiljonam eiro. „Grūti teikt, cik maksātu Suta, ja nebūtu starpā šis padomju periods, jo no Parīzes izstādēm mājās viņš veda zelta prēmijas par paveikto. Tā, ka cena nemaz nav tik augsta – pat nosacīta,” viņš piebilst.

 
Sergejs Vinogradovs. Vecrīga. Ap 1924. gadu. Audekls, dublēts uz kartona, eļļa. 62.5x41.5cm

Sergeja Vinogradova (1869–1938) „Vecrīga” dārdzības ziņā ierindojās otrajā vietā, lai gan tika nosolīta par 20 000 eiro, kāda bija tās sākumcena. Latviešu kolekcionāru interese šoreiz nebija manāma, un viņus neaizkustināja fakts, ka Vinogradovs savulaik apzināti emigrējis uz iemīlēto Latviju un šajā gleznā sajūsmināti attēlojis tieši pirmatklāto Rīgas vecpilsētas šarmu. „Šo mākslinieku vairāk novērtē Krievijas kolekcionāri; viņa gleznas sastopamas gandrīz katrā starptautiskajā izsolē, vai tas būtu Sotheby’s, Christie's vai Macdougall's, kurā, starp citu, 2012. gadā divas Vinogradova ‘vecrīgas’ nosolītas par pamatīgām summām – viena par 113 000, otra par 69 000 britu mārciņu. Konkrēto darbu pie mums arī iegādājās kolekcionārs no Krievijas, kuram šī likās ļoti zema cena, jo vietējie, raugoties tikai uz latviešu mākslas darbiem, nesolīja vispār un konkurence izpalika,” uz tendenci solīt pēc nacionālās piederības norāda Grīnbergs.

 
Nikolajs Bogdanovs-Beļskis. Makšķernieki. Kartons, eļļa. 27x21cm

Iepriekš teikto gan apgāž Nikolaja Bogdanova-Beļska (1868–1945) glezna „Makšķernieki”, kuru no 14 000 eiro sākumcenas nosolīja par 16 500 eiro kāds latviešu kolekcionārs, tādējādi pārspējot kaimiņzemes interesentus. Aigars Grīnbergs neslēpj, ka krievu kolekcionāriem šis darbs bijis svarīgs, bet šoreiz vietējam pārstāvim „Makšķernieki” ļoti iepatikušies, un, kā, nu, ne – Bogdanova-Beļska māksla ir regulāra starptautisko izsoļu dalībniece – sastopama vai katrā pavasara un rudens piedāvājumā Londonas izsoļu namos, kur tiek arī nopirkta; pats autors ar ļoti interesantu biogrāfiju un neskaitāmām godalgām pagātnē. „Sākotnēji Krievijā mākslinieks radīja portretus un vietējās ainavas, bet, atbraucot dzīvot uz Latviju, pārceļoties uz Latgali, sadraudzējās ar vietējiem zemnieku bērniem, kuri turpmāk kļuva par viņa jauno mīļāko glezniecības tēmu. Arī šis darbs ir no konkrētā Latvijas perioda, un jāpiezīmē – pasaules mākslas tirgū viņa gleznas ar bērniem ir pieprasītākās un novērtētākās, salīdzinot ar ainavām un portretiem,” zina stāstīt Grīnbergs.

 
Ludolfs Liberts. Pašportrets. Audekls, eļļa. 74x60.5cm

Fantastisku interesi piedzīvoja Ludolfa Liberta (1895–1959) „Pašportrets”, kurš trīs reizes kāpināja 4500 eiro sākumcenu un tika nosolīts par 15 000 eiro. Lai gan pierasti manāms izsolēs ar neskaitāmām ‘venēcijām’, ‘parīzēm’ un Latvijas skatiem, šoreiz mākslinieks prata sagādāt kolekcionāriem pārsteigumu, un, kā domā Grīnbergs: „Lotes veiksmes pamatā bija vietējo kolekcionāru vēlme papildināt jau iepriekš iegādātos Ludolfa Liberta darbus, šoreiz ar ko citādāku – pašportetu. Tā ir krietni nostrādāta 30. gadu glezna, ierāmēta ap to pašu laiku, kā arī nāk no labi zināmās Jansona padomju kolekcijas, kas ir par iemeslu piedzīvotajam cīniņam.”


Jānis Pauļuks. Brālīša peldināšana. 1965–1966. Audekls, eļļa. 98.8x74.5cm

Tāpat mūsu izcelto gleznu sarakstā ierakstās Jānis Pauļuks (1906–1984), kura „Brālīša peldināšana” no 6900 eiro sākumcenas tika uzsolīta līdz 12 000. Kā atklāj Artembassy vadītājs, viņam, visu laiku esot izstādē uz vietas, parunājoties ar apmeklētājiem, ļoti ātri radies priekšstats, ka šim darbam būs piekrišana un notiks arī vairāksolīšana: „Cilvēki pat speciāli nāca skatīties šo konkrēto gleznu, bija saprotams, ka daudzi vēlējās to iegūt savā kolekcijā, jo Pauļuks ir zināma un leģendāra persona – mākslinieks, ko zina gandrīz katrs latvietis. Šis figurālais darbs ir publicēts grāmatā, viens līdzīgs variants sastopams arī LNMM, bet pārsvarā tirgū manāmas Pauļuka ainavas, kas arī nosaka pieejamo figurālo darbu straujo pakāpšanos cenā.”

Lai arī dati ir nepielūdzoši – nopārdotas gandrīz visas dārgās lotes, pat lielo formātu darbi, par pārsteigumu parūpējās Janis Rozentāls, kura glezna „Pie akas” nepiedzīvoja nekādu interesi. Kolekcionāri to ievēroja un apskatīja visnotaļ rūpīgi, bet, iespējams, neiegādājās, jo uz gleznas nebija autora paraksta. Šaubas pirkt dārgu gleznu bez paraksta, lai gan mākslas ekspertu atzītu, izrādījās stiprākas. Vai arī sākumcena bija par lielu, spriež Grīnbergs.

Toties Leo Svemps ar savu klasisko tēmu „Klusā daba ar ziediem” tika pārdots par 10 700 eiro no 9000 eiro sākumcenas, kas norāda uz stabilu vērtību cienītājiem izsoles apmeklētāju vidū.

 
Vilhelms Purvītis. Pavasaris. 19. gadsimta 30. gadu pirmā puse. Kartons, eļļa. 27x38cm

Katras kolekcijas lepnums un prieks jeb Vilhelms Purvītis (1872–1945) ar mazizmēra darbu „Pavasaris” tika nosolīts par 10 200 eiro (no 9000), kur savu lomu noteikti nospēlēja gan autora paraksts, gan ekspertu atzinumi. „Purvītis ir ļoti rets viesis izsoļu piedāvājumā”, norāda Aigars Grīnbergs un iezīmē darba pozitīvās īpašības: „Redzams, ka „Pavasaris” sastāv tikai no dažiem triepieniem, bet, atkāpjoties pāris soļus atpakaļ, var saskatīt, cik tomēr Purvītis bijis liels meistars un profesionālis – ar šiem dažiem trekniem triepieniem panācis pavasara ainavu, kurā skaidri paveras viņa autorrokraksts. Īsts etalona darbs.”

Izsoles panākumus kaldināja arī labais pieprasījums pēc lietišķās mākslas – porcelāna vāzēm, figūrām, sudraba un kristāla priekšmetiem, kurus labprāt iegādājās interjeram. Tostarp izcēlās dekoratīvais šķīvis „Tautumeita ar bērnu” (1939), kuru nosolīja par 4900 eiro (no 4500 sākumcenas). Kuzņecova fabrika, meta autors pats Romans Suta, roku darbs, kā arī rūpnīcas direktora paraksts kā kvalitātes garants  - labas cenas veidošanās kļūst visnotaļ likumsakarīga. Un tomēr nē, – kuriozi, bet šķīvis ticis solītājam par īpaši izdevīgu summu, jo galvenais interesents no Krievijas nepaspēja noreaģēt un piezvanīja mazliet par vēlu. „Lote jau tikko, tikko bija nosolīta, kad kolekcionārs mūs sazvanīja un sarunas karstumā bija gatavs dot jebkuru cenu, lai tikai šķīvi iegūtu,” smejas Grīnbergs un norāda, ka jaunajam īpašniekam ļoti paveicās, jo kaimiņzemes pārstāvis būtu solījis krietni augstāk.

Kas interesanti, šī bija pirmā dalītā - klātienes un online izsole Artembassy vēsturē, kas ļauj piedalīties aizņemtiem, anonīmiem vai vienkārši slinkākiem interesentiem, jo tagad no neklātienes izsolīšanā var piedalīties jebkurš cilvēks ar datoru un interneta pieslēgumu pie rokas. Antikvariāta nams jau piedzīvoja atsaucību, piedalījās pat cilvēki no Maskavas, piereģistrējušies bija arī daži vietējie, kas it kā neesot būtisks skaitlis, bet savas lotes tomēr tika nosolītas.

„Daudzi cilvēki sākotnēji nesaprata, ka tā tagad varēs, bet šobrīd jau ar interesi sūta mums pieprasījumus mājaslapā, reģistrējas, lai varētu piedalīties nākamajā Ziemassvētku izsolē, kas būs tikai online, jo sastāvēs no neskaitāmām lotēm, kuras tīri fiziski klātienē izsolīt nevarēs. Kārtība gan būs līdzīga – pirms tam izstādi un visus priekšmetus varēs apskatīt MC2, bet tālāk būs jāķeras pie datora, kas gan būs tā vērts, jo piedāvājums tiek gādāts ļoti plašs – arī par īpaši zemām cenām, lai cilvēki var iegādāties dāvanas uz Ziemassvētkiem, Jauno gadu vai vienkārši tāpat,” ieintriģē Grīnbergs un aicina nepalaist garām decembra pirmo nedēļu.

www.artembassy.lv