IZSOLES  
Foto: Kristīne Madjare

Reportāža: Likteņdārza labdarības izsolē pārdoti 68 procenti darbu 0

Rita Kaže-Zumberga
24/06/2014 

Reportāžas foto: Kristīne Madjare

Pirms nedēļas, 17. jūnija vakarā, jaunatklātajā Gaismas pilī, izskanot Likteņdārzam veltītajai muzikālajai daļai, ļaudis vēl pēdējoreiz apmeta loku ap ātrijā eksponētajām lotēm un devās ieņemt vietas, lai piedalītos labdarības izsolē, kas veltīta laikmetīgajai mākslai –  Latvijā tā izsolēs nonāk nepiedodami reti. Ieguvums solījās būt visnotaļ vērtīgs – Latvijas mākslinieki un projekta atbalstītāji bija nodevuši un atdāvinājuši 82 mākslas priekšmetus, kuru skaitā bija gan gleznas, gan grafikas, fotogrāfijas un tēlniecības darbi, arhitektu skices, izcilu cilvēku rokraksti, monētas un vērtīgi priekšmeti. Kā pēcāk tapa zināms, divu nedēļu laikā izstādi aplūkojuši aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.

Likteņdārza īstenotājs “Kokneses fonds” tur pamatīgu rūpi, lai labdarības pasākums kļūtu par tradīciju – šis ir jau ceturtais gads pēc kārtas, kad tiek vākti līdzekļi koncertā un izsolē, kur piepalīdz Klasiskās mākslas galerija “Antonija”. Pagājušās otrdienas vakarā no 82 lotēm nosolīja 56 jeb 68% – kopsummā par 36 300 eiro. Galerijas “Antonija” vadītājs Norberts Sarmulis Arterritory.com atzīst, ka rezultāts vērtējams kā ļoti labs, savu lomu spēlē arī fakts, ka šoreiz netika iekasēta izsoļu nama komisija.

Arhīvā lasi interviju ar Gunāru Belēviču pēc Likteņdārza labdarības izsoles 2011. gadā

Kopējo vairāksolīšanas statistiku mazliet pamaina atruna, ka dāvinātie darbi ir ziedojums simtprocentīgā apmērā, savukārt autori par saviem iedotajiem darbiem ziedo Likteņdārzam 50 procentus no to sākumcenas, bet summa, kas tiktu nosolīta virs sākuma cenas, automātiski kļūst par pircēja ziedojumu – kā Arterritory.com atklāj “Kokneses fonda” valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa, tādējādi tieši 22 900 eiro uzskatāmi par galarezultātu. Taču kopumā, pieskaitot ziedojumus pirms ieejas koncertā vai fonda norēķinu kontā, kā arī anonīmos dāvinājumus ziedojumu kastītē, savākti 28 300 eiro, kurus ieguldīs Likteņdārza apmeklētāju autostāvvietas būvniecībā. 


Ivars Heinrihsons. Balets. 1997. Izsoles dārgāk pārdotais darbs – par 5000 eiro sākumcenu

Izsoli vadot uzņēmējam un mākslas kolekcionāram Guntim Belēvičam, par dārgāk pārdoto loti kļuva neoekspresionista Ivara Heinrihsona (1945) eļļas darbs “Balets” (1997), ko nosolīja par tā sākumcenu – 5000 eiro. Šī glezna iemieso vienu no mākslinieka klasiskajiem motīviem, par kuru pats savulaik atzinis, ka tā izrāda savu tiekšanos pēc ideāliem un sapņiem.


Edgars Vērpe. Zivs. 19962012. Pārdota par 4500 eiro

Labs cenas pieaugums bija Edgara Vērpes (1958) specifiskajā autortehnikā radītajam koka darbam “Zivs” (1996–2012), kas no 3000 eiro sākumcenas tika nosolīts par 4500 eiro.


Andris Vītoliņš. Plānveida laime. 2013. Pārdota par 3100 eiro

Savukārt Andra Vītoliņa (1975) akrila glezna “Plānveida laime” (2013), kas agrāk atradās ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kabinetā un savulaik reproducēta uz žurnāla “Kapitāls” vāka, no sākumcenas 2662 eiro piedzīvoja kāpumu un tika nopirkta par 3100 eiro. 


Normunds Brasliņš. Trīs grācijas. 2002. Pārdota par 3000 eiro

No 1800 eiro sākumcenas par 3000 eiro tika nosolītas Normunda Brasliņa (1962) “Trīs grācijas” (2002), kuras, lai arī tapušas labākajās vecmeistaru tradīcijās, ieguvušas autora individuālā stila formu un atspoguļo harmonizēto un hiperestetizēto skaistuma izpratni. 


Olga Šilova. Sieviete ar trauku. 2000. Pārdota par 1800 eiro

Tēlnieces Olgas Šilovas (1966) bronzas un granīta skulptūra “Sieviete ar trauku” (2000) atrada savu jauno īpašnieku par sākumcenu – 1800 eiro, savukārt pieckārtēju cenas pieaugumu sasniedza mākslinieka Jāņa Anmaņa (1943) akrila “Mēnesnīca” (2013), kas no 300 eiro sākumcenas tika pārdota par 1600 eiro.


Jānis Anmanis. Mēnesnīca. 2013. Pārdota par 1600 eiro

Savukārt Daces Lielās (1957) akrila glezna “Jūra” (2003), kas tika nosolīta par 1500 eiro (no sākumcenas 1300). Māksliniecei piemītošā uzcītība, attēlojot jūras mainīgo iedabu, ir pat apbrīnojama – sākotnēji ieguldīts liels pētnieciskais darbs, lai izprastu, kā attēlot ūdens ritmus, jūras virsmu, ko it kā mazliet uzirdinājis vējš, bet tālāk jau izkopta tehnika, kur, izvēloties tieši akrila krāsas, tiek panākts caurspīdīgums, plāni un uzmanīgi lazējot ainavu desmitiem reižu pēc kārtas. 

No reto skulptūru kategorijas interesanta šķiet lote Nr. 50 – Brigitas Zelčas-Aispures (1986) alumīnija “Vilendorfas Venēra, 21. gadsimts”, kas tika nosolīta par sākumcenu 1500 eiro. Savā ziņā tā ir prototips rotaļīgi groteskajai, spoguļstikliem klātajai Venērai pie Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas, mākslinieces bakalaura darbam, kas šobrīd Rīgas pilsētvidē iegūlis kā pastāvīgs laikmetīgās mākslas vaibsts. 

Tāpat šīs izsoles “Top 11” (visi darbi, kas sasnieguši vismaz 1000 eiro āmura cenu) iekļūst metru un 30 centimetrus augstā stikla kolāža “Puķu vāze” (2012), ko radījusi māksliniece Inita Kārkluvalka (1955) – tā nosolīta par sākumcenu 1000 eiro; savukārt Ievas Epneres (1977) fotogrāfiju no sērijas “Es vienmēr biju šeit” (2012) nopirka par 1300 eiro no 1000 eiro sākumcenas. Šis attēls ar veco kundzi mantu pārbāztā telpā drukāts ar pigmenta tinti uz arhīva kvalitātes foto papīra un savulaik izstādīts jauno Eiropas fotogrāfu festivālā Parīzē, kā arī nominēts un izvirzīts Henkel Art Award finālam Vīnē 2013. gadā.


Gunāra Birkerta Latvijas Nacionālās bibliotēkas agrīnā skice (1999) tika pārdota par 1100 eiro

Organizatori, nolemjot dāvinājuma lotes pārdot simtprocentīgā apmērā, radīja noteikumu, kur izsoles vadītājam, manot neatsaucību pie sākumcenām, bija atļauts tās par noteiktiem soļiem pazemināt, līdz kāds bija gatavs no jauna sākt solīt. Tādā veidā daži no klātesošajiem tika pie labiem darbiem par zemākām cenām, nekā sākotnēji bija norādīts izsoles katalogā. Taču šāds liktenis nepiemeklēja slaveno Gunāra Birkerta (1925) Latvijas Nacionālās bibliotēkas agrīno skici (1999), kuras vērtība pieauga pieckārtīgi – no 200 eiro sākumcenas to nosolīja par 1100 eiro, kaut tā tik un tā šķiet diezgan pieticīga summa, un iegūtā lote ļauj laimīgajam īpašniekam salīdzināt sākotnējās būves ieceres ar pabeigto Gaismas pils izpildījumu.

Piedāvājam reportāžu no izsoles norises:

www.liktendarzs.lv