IZSOLES  
(Fragments) Romans Suta. Budēļi. 20. gs. 20. gadi. Darbs pārdots par 17 700 eiro

Nepārdotais Gustavs Klucis un Romana Sutas rekorda šķīvis 0

Rita Kaže-Zumberga
05/06/2014

Mākslas pircējiem un kolekcionāriem Latvijā maija pēdējā nedēļa pavadīta izsoļu kaislībās – antikvariāta nams Artembassy pēc pārdošanas rezultātiem noteikti atļāvās atvērt kādu noturētu vīna pudeli, Swedbank Private Banking slēgtajā izsolē svinīgā atmosfērā ļaudis solīja daudz pieticīgāk, savukārt klasiskās mākslas galerijas “Antonija” izsolē tika sasniegts visnotaļ remdens rezultāts. 

24. maija pusdienlaikā Rietumu Bankas centrālajā biroja ēkā Artembassy organizētajā izsolē no 294 lotēm tika nosolītas 138 jeb 47 procenti no kopējā darbu apjoma, fiksējot rekordaugstu apgrozījumu, kas pārsniedza 300 000 eiro (ietverot izsoļu nama komisiju 20 procentu apmērā). 

Rietumu Bankai, sadarbojoties ar antikvariāta namu jau piekto reizi, izdevies pārdot visas augstākā līmeņa lotes. Lielisku pieprasījumu piedzīvoja arī Latvijas pirmskara mākslas porcelāns un Eiropas 19. un 20. gadsimta dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti. 


Nikolajs Bogdanovs Beļskis. Portrets. (Nosolīts par 40 tūkstošu eiro sākumcenu)

Nikolaja Bogdanova Beļska (1868–1945) “Portrets” kļuva par izsoles dārgāk pārdoto loti – eļļas darbu bez sīvas sāncensības nosolīja par sākumcenu 40 000 eiro. Līdzīgu likteni pieredzēja Jaņa Rozentāla (1866–1916) “Akts plenērā” (1914), kurš, būdams nozīmīgs eļļas darbs, tomēr tika nosolīts par sākumcenu – 34 000 eiro. Glezna tapusi 1914. gadā Rīgas jūrmalā, un par modeli toreiz kļuvusi mākslinieka sievietes ideāltēls gan dzīvē, gan mākslā – sieva Elija Rozentāle.


Janis Rozentāls. Akts plenērā. 1914. (Nosolīts par 34 tūkstošu eiro sākumcenu)

Kā atzīst antikvariāta nama Artembassy vadītājs Aigars Grīnbergs, izsoles panākumus kaldināja ārzemēs izrādītā interese un kaimiņvalstu kolekcionāru un mākslas dīleru klātbūtne. Viņiem izrādot vislielāko aktivitāti tieši top segmentā, tika pārdoti 70–75 procenti piedāvāto darbu. Lai arī budžeta segmentā interese bija salīdzinoši mazāka – nosolīti aptuveni puse darbu – arī šis rezultāts uzskatāms par labu un apliecina tirgus aktivitāti.

Labu cenas kāpumu piedzīvoja Romana Sutas (1896–1844) glezna “Budēļi” (20. gs. 20. gadi), kas no sākumcenas 9000 eiro tika uzsolīta līdz 17 700 eiro. Zināms, ka Sutas darbi nemainīgi izjūt labu pieprasījumu mākslas tirgū, taču šī veikuma vērtību palielināja fakts, ka “Budēļi” iekļauti arī Tatjanas Sutas 1975. gadā izdotajā grāmatā “Romans Suta”. 


Ludolfs Liberts. Svētā Marka laukums Venēcijā. 20. gs. 30. gadi. (No 10 tūkstošu eiro sākumcenas darbs nosolīts par 12 tūkstošiem eiro)

Tāpat interesi kolekcionāriem sagādāja Ludolfs Liberts (1895–1959) un viņa ceļojumu iespaidi darbā “Svētā Marka laukums Venēcijā”  (20. gs. 30. gadi) tika nosolīts par 12 000 eiro (no 10 000 eiro sākumcenas) un kārtējoreiz iezīmēja, ka romantiskais otas triepiens un ūdens pilsētas skati ir mākslinieka vizītkarte.

Jaņa Rozentāla mets “Spēks. Gudrība. Skaistums”, pēc kura 1910. gadā tika apgleznota Latviešu biedrības nama fasāde, no 9000 eiro sākumcenas pakāpās līdz 11 700 eiro un tika nosolīts kādam jūgendstila un simbolisma piekritējam. Kā lielisks piemērs interesei par porcelānu jāmin apgleznotais Meisenes (Vācija) kamīna pulkstenis ar diviem svečturiem, ko nosolīja par 11’500 eiro no 7000 eiro sākumcenas.

*** 

Swedbank attiecības ar mākslu ir jau iestrādātas un tuvas – kopš 2004. gada tiek lolota latviešu mūsdienu mākslas kolekcija, kas šobrīd plaši pārstāvēta centrālajā biroju ēkā. Uz sienām aplūkojami gandrīz visi 20. gadsimta mākslas virzieni un skolas, sākot ar gleznām, grafikām un fotogrāfijām, kā arī darbi, kas tapuši pēdējo 20 gadu laikā.

Swedbank Private Banking, sekojot iedibinātajai tradīcijai, savu 15. gadadienu atzīmēja ar mākslas darbu izstādi, kas finiša taisni piedzīvoja 29. maijā slēgtā pasākumā – izsolē, kuru banka organizēja sadarbībā ar ilggadējo partneri, klasiskās mākslas galeriju “Antonija”. Uz stundu viens no ēkas gaišajiem spārniem kļuva par mājvietu klientu pasākumam, kura mērķis bija vienkopus pulcēt tos, kam interese par mākslu ir cieši saistīta ar spējām gūt panākumus biznesa vidē. Piedāvājumā bija 18 lotes, no kurām nosolītas septiņas jeb 39 procenti no kopējā darbu apjoma. Kopsummā pārdoti darbi teju 80 000 eiro vērtībā, neskaitot izsoļu nama 20 procentu komisiju.

Kā atklāj galerijas “Antonija” vadītājs Norberts Sarmulis, lotes tika atlasītas tieši piecpadsmit (par godu jubilejas gadskaitlim) un pēc ekskluzivitātes principa: “Izvēlējāmies tos darbus, ka tagad varētu būt aktuālākie, kvalitatīvākie un interesantākie, kā, piemēram, unikālais “Baltars” Sutas šķīvis”. Taču vēl trīs darbi ielikti rezervē, domājot par iespēju, ja interesentiem būtu patika aizrauties un “aizsolīties”. 


Romans Suta. Zaļumballe. 1926. (No 25 tūkstošu eiro sākumcenas šķīvis nosolīts par 30 tūkstošiem eiro)

Tieši pieminētais Romana Sutas apgleznotais porcelāna darbs, kas tapis latviešu lietišķās mākslas lepnuma – darbnīcas “Baltars” paspārnē, ar nosaukumu “Zaļumballe” (1926) kļuva par dārgāk nosolīto loti – no 25 000 eiro sākumcenas to iegādājās par 30 000 eiro.

Ievērojamā Latgales gleznotāja Franciska Varslavāna (1899–1949) visvairāk reproducētā eļļas glezna “Klauni” (1926/1927) nosolīta par 19 000 eiro (no 15 000 sākumcenas). Šis darbs tiek dēvēts par mākslinieka visaugstāko daiļrades virsotni – ekspresīvās klaunu figūras, viņu grims un pozas teatrālajā vidē ar bezgalīgām debesīm rada iespaidu par komēdijas formā izteiktu traģisku vēstījumu, bet, atrašanās uz ģeometrisku arhitektūras elementu fona “nepareizā”  perspektīvā, ienes pārliecinošu kubisma akcentu.


Francisks Varslavāns. Klauni. 1926/1927. (No 15 tūkstošu eiro sākumcenas darbs nosolīts par 19 tūkstošiem eiro)

“Cik man zināms – nekad neviens “Baltara” darbs vēl nebija nonācis Latvijas izsolēs. Sutas darbi ir bijuši, bet neviens darbs no konkrētās darbnīcas. “Zaļumballe” tika nosolīta par normālu cenu, bet Varslavāns gan bija pelnījis vairāk. Kā vēlāk vairāki vietējie kolekcionāri man izteicās – “Klauniem” vajadzēja tik pārdotiem vismaz par 50 000 eiro, nevis 19 000,” izsoles gala cenas izvērtē Sarmulis. 

Visnotaļ mierīgajā gaisotnē maza dzirkstele izleca pie Kārļa Brencēna (1879–1951) eļļas darba “Parīzes ainava” (1924). Diviem dalībniekiem cīkstoties ar 500 eiro soli, glezna ar sākumcenu 3500 eiro drīz tika nosolīta par četrreiz lielāku summu – 14 000. Pats darbs izceļas ar periodam raksturīgo ģeometrisko formu izcēlumu – šķībi pietauvotais kuģītis un Brencēnam zīmīgais gaismēnu asums rada neatkārtojamu saulainas Parīzes noskaņu.

Līdzās iepriekšminētajiem darbiem var izcelt “latviešu Polloka” jeb Jāņa Pauļuka (1906–1984) gleznu “Vasara”, kas radīta dripinga jeb pilināšanas tehnikā. Dabas abstrakcija, kurā koku lapotne ņirb saules staros un vējā, bet gaiss virmo karstumā, bija pateicīga viela mākslinieka temperamentīgajai žestikulācijai – darbs no 4500 eiro sākumcenas tika nosolīts par 7100. 

Swedbank Private Banking slēgtās izsoles rezultāti vērtējami salīdzinoši pieticīgi, jo potenciāls netika izsmelts, atzīst Norberts Sarmulis un piemin, ka to veicināja izsoles katalogā ierakstītā piebilde par slēgto pasākumu. Līdz ar to prāvā solītāju pulciņa vietā vien bija padsmit cilvēku, jo turība un nauda nenozīmē automātisku ieskaiti mākslas cienītāju un kolekcionāru lokā. “Izsolei ir citi principi un kritēriji, kas jāievēro, lai tā izdotos. Šoreiz bija pasākums pasākuma pēc. Vairāku cēloņu kopums samazināja iespējas darbiem aiziet par labām cenām – sākot ar mākslas kataloga druku uz pareiza papīra, beidzot ar klientu uzrunāšanu, jo konkrētiem autoriem ir savi pircēji. Tāpat bija redzams, ka daži klienti grib darbus, bet nesāk solīt, jo iecerējuši pēc izsoles tos nopirkt par sākumcenu,” rūgtumu pauž galerijas “Antonija” vadītājs. 


Gustava Kluča supremātiskajai kompozīcijai (1919) neatradās pircējs

Īpaša vilšanās bija par supremātisko kompozīciju (1919), ko radījis Gustavs Klucis (1895–1944), ko neviens nemēģināja nosolīt kaut par sākumcenu – 10 000 eiro. “Rets un unikāls piedāvājums, jo parasti Klucim ir plakāti, grafikas, eļļas darbi. Kolāžas izsolēs nekad nav manītas. Bet šoreiz nekādas intereses! Angliski par šādiem nenopirktiem darbiem saka burned – dēļ nosacītā Latvijas mākslas tirgus pat nezinu, kā tulkot – vienkārši sadedzināti darbi. Mums tirgus ir ļoti jutīgs un, ja darbs šeit ir parādījies, bet nekas ar to nav noticis – tos var vienkārši izmest ārā, precīzāk sakot, nobāzt uz gadiem pieciem, desmit, līdz kardināli mainās situācija vai parādās cits klients,” izsoļu aizkulises skaidro Sarmulis.

***

Triādi noslēdza 30. maija izsole klasiskās mākslas galerijā “Antonija”, kur piedāvājumā bija gan vecmeistaru, gan mūsdienu mākslinieku darbi; ekspozīcija bija daudzveidīga gan pēc sižeta, gan darbu tehnikas, taču atsaucība bija diezgan remdena – no 234 lotēm tika nosolītas 59 jeb ceturtā daļa no kopējā darbu apjoma, kopsummā nepilnu 35 000 eiro vērtībā, neskaitot komisiju 20 procentu apmērā.


Rūdolfs Pinnis. Intrjers un logs Parīzē. 1973. (Pārdots par 9000 eiro sākumcenu)

Lai gan padomju laika radošajās aprindās Rūdolfs Pinnis (1902–1992) bija iemantojis kulta statusu, jo, iedvesmojoties no franču fovisma, radīja autentiskus stila šedevrus, viņa “Interjers un logs Parīzē” (1973) netika novērtēts augstāk par sākumcenu un tika nosolīts par 9000 eiro. “Kad biju aizbraucis pie Valentīnas Zeiles, kurai ir darbnīca Parīzē, viņa atklāja, ka Pinnim bija sapnis gleznot un atklāt izstādi šajā pilsētā – tā viņš pats savulaik ciemojoties bija izteicies. Šo tiekšanos arī iezīmē konkrētais eļļas darbs. Turklāt “Interjers un logs Parīzē” ilustrēts divās grāmatās, kas ceļ tā vērtību. Glezna tiešām ir laba, krievu autori patīkami atsaucās, bija sajūsmināti, ka latviešiem tajos gados bijis tāds mākslinieks!” acīm slēptos notikumus atmiņā atsauc galerijas vadītājs Norberts Sarmulis.


Hilda Vīka. Slinkās sievas. 1930. (No 2000 eiro sākumcenas darbs pārdots par 5500 eiro)

Salīdzinoši augstu tika nosolīts Hildas Vīkas (1897–1963) akvarelis “Slinkās sievas” (1930) – no 2000 eiro sākumcenas to uzsolīja līdz 5500. Šajā darbā izteikti izpaužas spilgtās personības iezīmes un uzskatāmi notveramas Vīkas prātā uzburtās ainiņas, kad sadzīviski tik spoži neklājās. Māksliniece viegli rotaļājusies ar vairākām figūrām un plāniem, ko pēcāk niansējusi smalkās detaļās. Galerijas “Antonija” vadītājs piebilst, ka visticamāk nosaukums savulaik bijis cits, padomju režīms Vīkas darbus pārsaucis, taču darbā joprojām labi skatāms unikālais rokraksts un Hildai raksturīgā sievišķība.

Pie interesantākajām lotēm tāpat jāpiemin sudraba mākslas darbs “Gaiļu cīņas” – 538 grami ar 835. proves sudrabu tika nosolīti par sākumcenu 3000 eiro. Vērtību argumentē mākslinieciski sarežģītā darba izpilde – putnu figūras ir ārkārtīgi smalki veidotas, taču pats autors un tapšanas gads nav zināms. Savukārt Eduarda Kalniņa (1904–1988) eļļas glezna “Mirdza” (1936/1937), kas nosolīta par sākumcenu 2700 eiro, izceļas ar sirsnīgo biogrāfiju. Mākslinieks portretu radījis agrīnā periodā, kad, izmantojot Romas stipendiju, dzīvojis Itālijā un iemūžinājis savu pirmo sievu. It kā nekas īpašs, varētu domāt, bet nē – Kalniņam nebija raksturīgi portreti, “Mirdza” atrodas reti sastopamu darbu kategorijā. 

Kā noslēgumā min Norberts Sarmulis, šoreiz solītāju – gan klātienes, gan neklātienes bija mazliet mazāk nekā parasti, kas ietekmēja arī pašas izsoles iekšējo aktivitāti. Kā iespējami vainīgos iemeslus Sarmulis min paralēlās vairāksolīšanas nedēļas ietvaros, jo tirgus nav pārmērīgi plašs, lai notikumu biežums neatstātu sekas.