IZSOLES  

Kas aktuāls pasaules mākslas tirgū? Jaunumu TOP 13 1

Tabita Sīmane
08/04/2014

1. ŅUJORKAS CHRISTIE’S IZSOLE HJŪSTONAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS MUZEJA ATBALSTAM

6. martā Ņujorkas Christie’s norisinājās pēckara un laikmetīgās mākslas izsole First Open ar kopējo pārdošanas summu 11,652 miljoni dolāru. Izsole sākās ar 30 darbiem, ko bija ziedojuši nozīmīgi mūsdienu mākslinieki un ienākumi no kuriem bija paredzēti Hjūstonas Laikmetīgās mākslas muzeja atbalstam; kopā šie darbi sasniedza 662 tūkstošus dolāru. Augstāko solījumu izsolē ieguva Ņujorkas mākslinieka Veida Gajtona darbs “Bez nosaukuma” (2005) – tā cena bija paredzēta 250 līdz 350 tūkstošu robežās, taču sasniedza 1,025 miljonus.

2. TEFAF MESE MĀSTRIHTĀ APLIECINA, KA ANTIKVĀRO PRIEKŠMETU TIRGUS NAV IZSMELTS

No 14. līdz 23. martam Nīderlandes pilsētā Māstrihtā norisinājās gadskārtējā TEFAF (The European Fine Art Fair) mese, kas ir pasaulē lielākais mākslas un antikvāro priekšmetu gadatirgus, piedāvājumā aptverot septiņus tūkstošus gadu ilgu kultūras vēsturi. Jau tradicionāli TEFAF pierādīja, ka priekšstatam par to, ka gandrīz visi nozīmīgie mākslas darbi un artefakti vairs tirgū neparādās, nav pamata. Mese bija pārpilna ar izciliem augstas kvalitātes mākslas objektiem – gan tādiem, kas jau pabijuši tirgū, gan pilnīgi jauniem atklājumiem. Viens no šādiem šedevriem bija Džoto skolnieka San Martino alla Palmas meistara ap 1315. gadu radītais un ārkārtīgi labi saglabājušais nelielais triptihs ar Madonnu un diviem svētajiem, kas bija apskatāms Moretti galerijas stendā. Savukārt Londonas Weiss galerija piedāvāja Lukasa Kranaha jaunākā gleznoto aktu “Lukrēcija” (pēc 1537. gada). Vēl ekspozīcijā varēja ieraudzīt tādu meistaru kā Gvido Reni, Gverčīno, van Deika, Delakruā, van Goga un Gogēna darbus.


Dārgumi uz nogrimušā Concepción 

Antikvāro priekšmetu sadaļā jāizceļ Biblia Latina – Olnas abatijas Bībele, kas darināta Francijas ziemeļos vai Nīderlandes dienvidos ap 1240.–1250. gadu. Ilustrāciju oriģinalitāte un kvalitāte padara šo Bībeli par unikālu paraugu savā jomā. Saistībā ar kādu senu leģendu var pieminēt spāņu galerijas Deborah Elivra izstādītās zelta, kristāla un emaljas pogas, kā arī dārgakmeņus, kas nākuši no spāņu galeonas Concepción. Galeona devās ceļā no Havanas uz Spāniju 1641. gada 20. septembrī 20 kuģu flotes sastāvā, vedot vienu no vērtīgākajām kravām, kas jebkad pametusi Jauno pasauli. Flote pārcieta viesuļvētru, taču drīz pēc tam Concepción uzskrēja rifam uz ziemeļiem no Dominikānas. Kuģa vraks tika atklāts un dārgumi izcelti krastā tikai 1993. gadā.

2009. gadā TEFAF aizsāktā dizaina nodaļa šogad bija veltīta 20. gadsimta dizaina virzieniem, piedāvājot oriģinālus dizaina priekšmetus, piemēram, Karlo Bugati no ozolkoka tēstu krēslu, kas tika radīts 1902. gadā Turīnā notikušajai izstādei “Jaunā gadsimta starptautiskā dekoratīvā māksla”.

TEFAF mesē galerijas piedāvāja arī jaunāku laiku mākslinieku darbus, piemēram, Kukje galerija no Seulas izstādīja Bila Violas video darbu “Pēdējais eņģelis” (2002).

Vienu no pārsteidzošākajiem momentiem meses laikā piedzīvoja Ņujorkas galerijas Van de Weghe Fine Art īpašnieks Kristofs van de Vēge. “Kāds eiropietis, kuru nekad agrāk nebiju redzējis, vienkārši ienāca stendā un to nopirka. Tas ir neticami,” viņš stāsta par trim miljoniem dolāru pārdoto Gerharda Rihtera gleznu Abstraktes Bild (1986).

3. ŅUJORKAS SOTHEBY’S ĶĪNAS MĀKSLAS IZSOĻU SĒRIJA

No 18. līdz 20. martam Ņujorkas Sotheby’s rīkoja Ķīnas mākslas izsoļu sēriju, kas trijās izsolēs kopsummā ienesa 43,6 miljonus dolāru. Dārgākais nosolītais objekts bija Jaņu dinastijas šķīvis – tas tika pārdots par 4,197 miljoniem dolāru. Klasiskās ķīniešu glezniecības un kaligrāfijas izsole vainagojās ar diviem miljoniem par dzejas albumu “Šķiršanās pie Je upes”. Kā atzīst Sotheby’s pārstāvis, “šī bija ļoti neparasta nedēļa, jo daudziem objektiem bija vairāki neatlaidīgi solītāji, dažkārt pat desmit uz vienu izsoles priekšmetu.”


Džeimss Ensors. Nāve valda pār septiņiem nāves grēkiem

4. DŽEIMSA ENSORA GRAFIKU IZSOLE LONDONAS CHRISTIE’S

Londonas Christie’s 19. martā rīkoja Džeimsa Ensora grafiku izsoli no Miras Žakobas kolekcijas. Šī ievērojamā kolekcija ir viens no visaptverošākajiem mākslinieka darbu privātajiem krājumiem – tajā ir 161 darbs, kas tapis no 1886. līdz 1931. gadam. Kolekciju rūpīgi veidojusi Parīzes galeriste un kolekcionāre Mira žakoba (1912–2004), un tā piedāvā unikālu ieskatu visās Ensora nozīmīgākajās tēmās, sākot ar patīkami klusām ainavām līdz pat ļaunām satīrām, no simbolistiskiem murgiem, ko apdzīvo skeleti, rēgi, eņģeļi un dēmoni, līdz ainām no Kristus dzīves. Kolekcijā pilnībā eksponēta pirmo reizi tika 1995. gadā Strasbūras muzejā un nākamajā gadā – Bāzeles mākslas muzejā. Izsoles kopējie ieņēmumi sasniedza 1,302 miljonus mārciņu. Visaugstāk tika nosolīta ar akvareļiem un guašu izkrāsota grafika “Nāve valda pār septiņiem nāves grēkiem” – par 134,5 tūkstošiem mārciņu.


Kamils Pisaro. Sieviete, kas stumj ķerru, Eraņī. 1890

5. KAMILS PISARO SASNIEDZ REKORDU CHRISTIE’S PARĪZES IZSOLĒ

25. un 26. martā notika Parīzes Christie’s izsoļu sērija: Impresionisma un modernisma māksla; Modernisma darbi uz papīra; Vecmeistaru un 19. gadsimta zīmējumi. Kopējie ieņēmumi – 15 miljoni eiro. Pirmās izsoles nozīmīgākie un visdārgāk pārdotie darbi bija Kamila Pisaro “Sieviete, kas stumj ķerru, Eraņī” (1890) – tā ir būtiska mākslinieka glezna, jo ir viens no pirmajiem piemēriem, kur redzama attālināšanās no neoimpresionisma un pievēršanās spožākai paletei un brīvākai tehnikai; darbs tika nosolīts par 1,5 miljoniem eiro. Ar 829 tūkstošiem sekoja ievērojamais Kamillas Klodelas bronzas darbs “Valsis” (ap 1905), kas bija bijis kādā franču privātkolekcijā četru paaudžu garumā un līdz ar to nevienam nezināms. Trešajā vietā izcila Renuāra klusā daba “Klusā daba ar granātāboliem un vīģēm” – 493 tūkstoši eiro. Par otrās izsoles – Modernisma darbi uz papīra – nozīmīgākajiem darbiem var uzskatīt Matisa ogles zīmējumu, kā arī Ležē, Pikaso, Tulūza-Lotreka un Degā zīmējumus. Trešajā izsolē par lielāko notikumu kļuva Morisa Kventina de Latūra izcilā pasteļa izsolīšana – viņa “Roānas princese” tika pārdota par 217,5 tūkstošiem eiro.


Gilberts & Džordžs. Huligāni. 2004

6. LONDONAS CHRISTIE’S PĒCKARA UN LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS IZSOLĒ PANĀKUMUS GŪST GILBERTS UN DŽORDŽS

Savukārt Londonas Christie’s 26. martā rīkoja Pēckara un laikmetīgās mākslas izsoli, kuras vadlīnija bija jaunas attiecības starp mediju un attēlojumu. Izsolē bija spēcīgi abstraktā minimālisma, konceptuālisma darbi – gleznas, skulptūras, zīmējumi. Kopējie izsoles ieņēmumi sasniedza gandrīz divus miljonus mārciņu. Trīs visaugstāk nosolītie mākslas darbi bija: Gilberta un Džordža jauktā tehnikā darinātie “Huligāni” (2004) – 134,5 tūkstoši mārciņu; Jaņņa Kouneļļa arte povera stila beznosaukuma “skulptūra” (1989) no tērauda, dzelzs, maisauduma un virves – 104,5 tūkstoši mārciņu un Gerharda Rihtera druka uz papīra Cage Grid II (2011) – 76,9 tūkstoši mārciņu.

7. HENRIJA MŪRA IEPRIEKŠ NEREDZĒTAS GRAFIKAS DREWATTS & BLOOMSBURY IZSOĻU NAMĀ LONDONĀ

27. martā Londonā izsoļu nams Drewatts & Bloomsbury rīkoja Modernisma un laikmetīgās grafikas izsoli, kurā lielāko ažiotāžu izraisīja Henrija Mūra iepriekš neredzēti grafikas darbi – 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā tapušas akvareļu un ogles skices, kas kalpojušas par pamatu pazīstamajam asējumam “Staigājošie pa virvi” (1975). Šo darbu kolekcija tika nosolīta par 14 880 mārciņām.


Raimonds Staprāns. Zilā laiva. 1994

8. KALIFORNIJAS MĀKSLINIEKU IZSOLĒ RAIMONDA STAPRĀNA “ZILĀ LAIVA” PAR 87,5 TŪKSTOŠIEM DOLĀRU

1. aprīlī Losandželosā izsoļu nams Bonhams piedāvāja Kalifornijas mākslinieku darbu izsoli Made in California: Contemporary Art. Izsole bija ļoti veiksmīga ar kopējiem ieņēmumiem 1,4 miljoni dolāru, turklāt liela daļa darbu tika nosolīti daudz augstāk par paredzēto summu. Vairākiem māksliniekiem tika uzstādīti izsoļu rekordi, tostarp Čārlzam Hovardam, kura glezna “Buķete” (1932) sasniedza 125 tūkstošus, un Raimondam Staprānam – viņa “Zilā laiva” (1994) tika nosolīta par 87,5 tūkstošiem.

9. TIESĀ IESŪDZĒTS ALEKSANDRA KALDERA FONDS

Šveiciešu mākslas dīleris Patriks Krāmers iesūdzējis tiesā Aleksandra Kaldera fondu. Kaldera darbam “Astoņas melnas lapas”, kuru Krāmera tēvs bija iegādājies no paša mākslinieka, bet Krāmers mēģināja pārdot Christie’s izsolē pagājušajā gadā, fonds atteicās izsniegt inventarizācijas numuru, paziņojot, ka tas ir tikai darba fragments. “Bez inventarizācijas numura “Astoņas melnas lapas” nav pārdodamas, un Kaldera radīto darbu nav iespējams kataloģizēt un padarīt pieejamu mākslas izglītības iestādēm un pētījumiem,” raksta Patriks Krāmers savā tiesas pieteikumā.

10. ŠAUBAS PAR ŽANA MIŠELA BASKJĀ DARBU AUTENTISKUMU CHRISTIE’S ONLINE IZSOLĒ

Vēl kāds tiesas process kavējis Žana Mišela Baskjā darbu pārdošanu Christie’s online izsolē. Aleksisai Adlerei piederošo Baskjā darbu autentiskumu apšaubījušas mākslinieka māsas un viņa mantojuma pārvaldnieces. Lai gan Adlere apgalvo, ka šos agrīnos darbus iegādājusies no paša mākslinieka, māsas tiesas procesā uzvarējušas. “Mūsu mērķis ir dot laiku visām iesaistītajām pusēm pārliecināties par šo darbu īstumu, lai pārdošana varētu notikt kaut kad vēlāk,” savu neitralitāti apliecinājuši Christie’s pārstāvji.


Gogēna glezna “Augļi uz galda vai klusā daba ar sunīti”

11. KĀDA SICĪLIJAS PENSIONĀRA MĀJĀ ATRASTA 70. GADOS ZAGTA GOGĒNA GLEZNA

Aprīļa pirmajās dienās Itālijas mantojuma policija kāda pensionāra mājā Sicīlijā “atradusi” miljonus vērtu Gogēna gleznu, kas 1970. gadā tikusi nozagta Londonā. Glezna “Augļi uz galda vai klusā daba ar sunīti” tika nozagta kopā ar Pjēra Bonāra darbu, kurš arī tika atrast tajā pašā mājā. Tiek lēsts, ka Gogēna glezna varētu maksāt starp 10 un 30 miljoniem eiro, bet Bonāra – ap 600 tūkstošiem. Zagtās gleznas bija pamestas kādas stacijas nozaudēto mantu birojā un 1975. gadā izsolē pārdotas Fiat autorūpnīcas strādniekam par 45 tūkstošiem liru jeb 23 eiro, kura virtuvē pie sienas tad arī gleznas karājās turpmākos 40 gadus. Franču mākslinieku darbi tika uzieti pēc ilgas izmeklēšanas, kas aizsākās, policijai saņemot ziņu no īpašnieka dēla, ka gleznas, iespējams, ir zagtas. Šobrīd gan nav pilnīgas skaidrības par to, kam gleznas pieder, jo iepriekšējie īpašnieki, kam tās tika nozagtas, ir miruši, līdz ar to policijai jāatrod viņu mantinieks.

Itālijas kultūras ministrs Dario Frančeskīni atzīst, ka “tas ir neticams stāsts, kas simbolizē to nemanāmo, gadiem ilgo darbu, ko veic itāļu mākslas policija”. Itālijas policijā īpašā mākslas darbu zādzību nodaļa tika izveidota 1969. gadā un tai ir pasaulē plašākā zagto mākslas darbiem datubāze. Piemēram, pagājušajā gadā tā kāda privātkolekcionāra namā Boloņā atrada Šagāla gleznu “Akts ar ziedu pušķi”, kas bija nozagta no amerikāņu miljardiera jahtas 2002. gadā.

12. DUBAIJAS ŠEIHS IECERĒJIS MUZEJUS INTEGRĒT PILSĒTAS METRO SISTĒMĀ

“Mēs vēlamies iedvesmot un komunicēt ar ikvienu darbinieku ceļā uz darbu, ikvienu studentu ceļā uz izglītības iestādi un ikvienu Dubaiju apmeklējošo tūristu,”  teicis Dubaijas šeihs Mohameds bin Rašids al Maktums, paziņojot par jauno direktīvu muzejus integrēt pilsētas metro sistēmā. Pasākumam paredzētas vairākas fāzes, pirmā no tām būs četru lielo pilsētas metro staciju pārveidošana tematiskos muzejos: islāma mākslas un arābu kaligrāfijas muzejā; izgudrojumu muzejā; laikmetīgās mākslas muzejā un vizuālās mākslas muzejā.

13. JŪNIJĀ ŅUJORKAS SOTHEBY’S IZSOLĪS DŽONA LENONA ORIĢINĀLDARBUS

Vairāk nekā 100 Džona Lenona oriģināldarbu, tostarp īsstāsti, dzejoļi un zīmējumi, kas lielākoties radīti divām agrāk publicētām grāmatām In His Own Write (1964) un A Spaniard in the Works (1965) tiks izsolīti Sotheby’s rīkotā izsolē Ņujorkā 4. jūnijā, kas jau tagad sacēlusi lielu ažiotāžu pasaules medijos. Darbi nāk no Toma Mašlera kolekcijas, kurš savulaik bija Lenona darbus publicējošās izdevniecības direktors un kuram mūziķis bija atdāvinājis savus “izejmateriālus”.

Lielāko interesi no šīs kolekcijas raisa manuskripts stāstam “Mis Annas Dafīldas sevišķi lielais piedzīvojums”, kas ir parodija Šerloka Holmsa stilā. Manuskripts, ko Lenons uzrakstīja 1964. gadā brīvdienās Taiti, ir deviņas lapas rokrakstā un, pēc viņa paša vārdiem, “garākais prozas darbs, ko esmu uzrakstījis”. Izsolē tiks piedāvātas arī vairākas šī stāsta ilustrācijas.
Izsoles kolekcija būs apskatāma Ņujorkas Sotheby’s no 28. maija.

Roberta Līgava - 09.04.2014 11:11
ja vien portālam ir tāda iespēja, es ļoti labprāt lasītu interviju ar Staprānu