IZSOLES  
(Fragments) Laimdots Mūrnieks. Rīgas panorāma, 2007. Kartons, eļļa. 83x90 cm

Reportāža: Antikvariāta un galerijas Art Embassy rīkotajā izsolē sasniegts jauns rekords Latvijas mākslas tirgū 3

Rita Kaže – Zumberga
05/03/2014 

Pēc nepilna gadsimta nekas nav mainījies – ekstravagantais dendijs Kārlis Padegs (1911 - 1940) spēj pārsteigt joprojām. Arī gluži ikdienišķā 2014. gada 1. marta pēcpusdienā. Viņa “Pašportrets ar Cecīliju” (1933) lika piesmakt izsoles vadītājam, skaļi saucot solītāju piedāvātās summas, un kļuva par todien dārgāk pārdoto loti Art Embassy rīkotajā mākslas darbu izsolē. Grafika, kas 1933. gadā Mākslas akadēmijā izraisīja skandālu sava erotiskā satura dēļ, tika pārdota par 18500 eiro, tādējādi vairāk nekā divas reizes pārsniedzot sākumcenu.


Kārlis Padegs. Pašportrets ar Cecīliju, 1933. gads. Papīrs, jaukta tehnika

“Tas ir jauns rekords Latvijas mākslas tirgū,” apgalvo Art Embassy vadītājs Aigars Grīnbergs, “paskatījos izsoļu vēsturē – tik dārgi vispār neviena grafika Latvijā nav pārdota. 18500 eiro ir rekords, kas gan ir saprotams, jo Padegs ir jebkura Latvijas mākslas kolekcionāra sapnis un lepnums, kā arī liels retums tirgū. Šis darbs ir īpašs, jo zināms viss stāsts par to no radīšanas dienas līdz pat mūsdienām. Grāmatā par Kārli Padegu visu var sīkāk uzzināt - kā tas radīts, kur izstādīts, var izlasīt Purvīša komentāru utt. Šī prominence kolekcionāriem ir ļoti svarīga, piedod darbam pievienoto vērtību, to paaugstina.”

Antikvariāta un galerijas Art Embassy rīkotajā mākslas izsolē, kas notika interjera un delikatešu centrā mc2, tika piedāvāts atlasīts mākslas darbu, senlietu, gleznu, juvelierizstrādājumu un interjera priekšmetu klāsts - kopumā 371 lote. Tikai pārdoti 140 darbi (38 procenti no izsoles) un 9 darbi pārsniedza 3000 eiro atzīmi. Art Embassy pārstāvji stāsta, ka apgrozījums sasniedza 140 000 eiro, ko veido pārdoto darbu kopsumma un izsoļu nama komisija 20 procentu apmērā.


Leo Svemps. Klusā daba ar augļiem. Audekls, eļļa, 72x102

Īpašu kolekcionāru interesi izpelnījās Leo Svempa (1897 – 1957) gleznas. Viņa “Klusā daba ar augļiem” tika nosolīta par 11 300 eiro, kas beigās bija četras reizes lielāka par sākumcenu (2850 eiro). Kā atzīst Aigars Grīnbergs, par šo darbu jau pirms izsoles gaisā varējis just ažiotāžu. “Bija ļoti daudz interesentu, kas nāca uz izstādi, arī zvanīja. Šādi darbi piedāvājumā ir reti – tieši no šī perioda un šādā izmērā. Būtiski, ka tā reproducēta grāmatās, ir arī ārpus Latvijas zināms darbs, kas eksponēts gan Maskavā, gan Japānā, par ko liecina dažādās izstāžu zīmes uz gleznas apakš rāmja.” Savukārt “Vasaras ainava” no 2150 eiro sākumcenas tika nosolīta par 7100 eiro. “Visi izsolē piedāvātie Svampa darbi ir no vienas kolekcijas, kas nesen atvesta no ārzemēm. Gleznas ir labi saglabātas un atbilstošā rāmējumā - šo faktoru kopums arī veicināja lielo interesi. Tiešām izcili darbi.”

Par vienu no dārgāk pārdotajiem eļļas darbiem šajā izsolē kļuva arī “Tirgus laukums Neimegenā”; mākslinieka Ludolfa Liberta (1895 – 1959) Rietumeiropas ceļojumu iespaidi tika nosolīti par 7800 eiro (no 5500 eiro sākumcenas).


Ludolfs Liberts. Tirgus laukums Neimegenā, 20. gadsimta sākums. Audekls, eļļa, 76x52 cm

“Kā esmu novērojis, Ludolfs Liberts mūsu izsolēs vienmēr ir ļoti pieprasīts. Tālab vienmēr cenšamies atrast kādu interesantu viņa darbu. Piemēram, šī glezna bija īpaši atzīta mākslas zinātnieku vidū, jo publicēta pat divās grāmatās, kas automātiski paceļ tās vērtību. Jā, Liberts gandrīz nekad nav “aizgājis” par sākumcenu, vienmēr ir interese,” atklāj Aigars Grīnbergs.

Mazs, bet iespaidīgs - tā var raksturot Jaņa Rozentāla (1866 – 1916) eļļas darbu “Ziemas ainava” (ap 1901). No 5000 eiro sākumcenas tā cena pakāpās līdz 7500 eiro. Kā apstiprina Aigars Grīnbergs, šī darba vērtība slēpjas tieši parakstā: “Tāds neliels darbiņš, bet parakstīts. Bieži vien šādas skices, etīdes ir neparakstītas, taču šeit paraksts ir liels pluss; pats autors uzskatījis, ka darbs ir pabeigts un izstādāms. Būtiski, ka notika pārsolīšana un izsolē bija vairāki gribētāji, kas skaidrojams ar to, ka sākumcena nebija augsta, tikai 5000 eiro. Acīmredzot kādam kolekcionāram iepatikās. Pat šodien (saruna notiek pirmajā darba dienā pēc izsoles – R.K.Z.) zvanīja interesenti, kuri nebija tikuši uz vairāksolīšanu, un jautāja, vai darbs vēl ir pieejams. Sapratu, ka viņi bija gatavi šo beigu cenu vēl pārsolīt, lai konkrēto darbu iegūtu savā īpašumā, jo Rozentāls, protams, ir viens no Latvijas TOP 3 gleznotājiem.”


Imants Vecozols. Klusā daba ar riekstiem, 1979. Audekls, eļļa, 54x65 cm

Imanta Vecozola (1933) eļļas glezna “Klusā daba ar riekstiem” (1979) ir pilnīgs mākslinieka darbības atspoguļojums – augsta profesionālā meistarība, talants un individualitāte visspilgtāk izpaudušies tieši klusās dabas žanrā. Baltās krāsas dažādās nianses vienmēr bijis viņa izaicinājums, ar kuru dialogu gleznotājs visbiežāk risinājis tieši šai žanrā. Glezna nosolīta par 3200 eiro (sākumcena 1355 eiro). Šī esot adekvāta cena - skaidro Aigars Grīnbergs: “Mākslas tirgū Vecozols ir augsti novērtēts, summa nav pārspīlēta,  turklāt sākumcena bija ļoti vilinoša, tāpēc to uzsolīja tik augstu. Darbs ir no Alberta Beržuka kolekcijas, kas veidota padomju laikā. Savukārt vērtību palielina fakts, ka glezna ir reproducēta grāmatā; pats darbs ir ļoti labs, koloratīvs, kā arī, ne mazsvarīgāk – kokgriezuma rāmī, kas arī ir autordarbs.”

Lai gan izsoles vidū, nonākot līdz porcelāna sadaļai, vairums kolekcionāru nekavējās pamest savas vietas, Art Embassy vadītājs Grīnbergs apgalvo: “Šobrīd Latvijā vispār ir liela ažiotāža ap Kuzņecova un Rīgas porcelāna fabrikas priekšmetiem – gan starp Latvijas kolekcionāriem, gan - pēdējā laikā - novērojam pamatīgu interesi no Krievijas. Šajā izsolē porcelāna lotes lielākoties gan nosolīja tieši kolekcionāri no kaimiņzemes.”

Rīgas keramikas fabrikas porcelāna šaha figūriņu komplekts (1940/1941), kura sākumcena bija 2500 eiro, tika nosolīts par 4800 eiro. Tā vērtību paaugstināja arī lieliskā saglabātība. “Aptaujāju Latvijas kolekcionārus un - principā - nevienam tik labā stāvoklī, pilnā komplektācijā šāda komplekta nav. Liels retums, kas līdz mūsdienām saglabājies bez defektiem. Protams, arī vietējie cīnījās un gribēja nopirkt šo darbu, bet cena uzauga diezgan liela, un šaha figūriņas nopirka kolekcionārs no Maskavas, kura saknes meklējamas Latvijā. Viņš šos priekšmetus mēģina iepirkt apzināti,” noskaidrojis Grīnbergs. Viņš atklāj, ka pamanījis līdzības vairāku interesentu vidū. “Vismaz divi, trīs Krievijas kolekcionāri, kas iepērk Kuzņecova fabrikas izstrādājumus, latviešu autordarbus, cēlušies no šejienes. Iespējams, viņi tiecas veidot latviešu porcelāna kolekciju sentimentālu apsvērumu vadīti, taču, pateicoties tieši tam, mūsu izsolēs porcelānam cenas desmitkāršojušās, viņi izraisījuši zināmas svārstības.”

Nepalielinoties sākumcenai, par 3000 eiro tika nosolīts sudraba svečturu pāris (20. gadsimta 30. gadi), kuru savām rokām darinājis Brīvības pieminekļa zvaigžņu kalējs, metālmākslinieks Arnolds Naika (1908 – 1991). Pircējs par to esot bijis patīkami pārsteigts, neslēpj Art Embassy vadītājs: “Sudrablietas mūsu izsolēs vienmēr ir  pieprasītas, taču šie svečturi ir īpaši – Arnolda Naikas autordarbs vienā eksemplārā un sudraba svars sasniedz pusotru kilogramu! Viņš 30. gados bija ievērojams sudrabkalis, kas izpildīja gan valsts iestāžu, gan privātpersonu, kolekcionāru un studentu korporāciju pasūtījumus. Galerijas klients, kas iegādājās svečturus, brīnījās, ka izdevies tos nopirkt par sākumcenu. Daudz ceļojot pa pasauli, redzējis autordarbus gan Francijas izsolēs, gan citur, bet šādi 30. gadu priekšmeti tur maksājot desmitreiz vairāk.”

Līdzīgu likteni piedzīvoja sudraba šampanieša trauks no Anglijas (20. gadsimta sākums), kuru nopirka par tā sākumcenu -  4500 eiro. “Šampanieša trauks vairāk uzskatāms par interjera priekšmetu. Izsoles dalībniekiem no Maskavas tas ļoti iepatikās, un viņi to iegādājās saviem īpašumiem Latvijā. Teicās, ka nav redzējuši tik lielu, smagu trauku - 3 kilogrami tīra sudraba; nopirka lietošanai mājas apstākļos,” nianses atklāj Grīnbergs.


Laimdots Mūrnieks. Rudens, 2003. Kartons eļļa, 91 x 85 cm 

Līdzās pieminētajām dārgākajām izsoles lotēm jāizceļ gleznotāja Laimdota Mūrnieka darbi, kas pārsteidza ar četrkārtēju cenu pieaugumu. “Rīgas panorāma” (2007) nosolīta par 910 eiro (no 250 eiro sākumcenas) un “Rudens” (2003)  par 980 eiro (no 250 eiro sākumcenas).  Art Embassy vadītājs ievērojamo vērtības pieaugumu uzskata par likumsakarību, jo darbu sākumcena bijusi krietni zem tirgus vērtības: “Daudzi cilvēki izstādē brīnījās, kāpēc Mūrnieks tik lēts. Bet tā bija īpašnieka izvēle, viņš gribēja šos darbus pārdot, teicās uzlikt vilinošu cenu, cerībā, ka uzsolīs. Un prognozes piepildījās, gleznas tiešām uzsolīja līdz summām, kas ir tuvas Mūrnieka gleznu tirgus cenām.”

Taču balts porcelāna zaķēns uz sarkanas bumbas sarūpēja visizklaidējošāko pārsteigumu – piedzīvojot pieckāršu sākumcenas pieaugumu, 10 cm augstā Kuzņecova fabrikas figūra (20.gs. 30.g.) no 170 eiro sākumcenas tika uzsolīta līdz 800 eiro. “Pirmkārt, tas ir 30. gadu Kuzņecova porcelāna zaķis, šobrīd pieprasītākais periods kolekcionāru vidū. Otrs un būtiskākais apsvērums - šādiem reti sastopamiem zaķiem parasti ir nolauztas un restaurētas ausis. Savukārt šis zaķis bija pilnīgi ideālā stāvoklī, neskarts, kas vispār ir acīm neticami. Šķiet, pircējs gribēja savā kolekcijā tik labi saglabājušos figūru,” neparasto notikumu skaidro Grīnbergs.

Pēc Arterritory novērojumiem - izsolē nebija intereses par antikvārajām mēbelēm, par ko Art Embassy vadītājs neslēpj sarūgtinājumu sakot, ka, tiešām, gadiem ejot, pieprasījums mazinājies: “Ja pirms sešiem, septiņiem gadiem izdevās antikvariātam, galerijai iegūt kādu labu stila mēbeli, tiem parasti pircēji atradās vienas, divu dienu laikā, kā arī cenas bija trīsreiz augstākas nekā šobrīd. Segmenta kritumu skaidroju ar to, ka palicis ļoti maz cilvēku, kas orientējas stilos un šādās mēbelēs. Iepriekšējie pircēji savas kolekcijas izveidojuši, interjeri noformēti, viņi šobrīd vairs nepērk, bet jauni cilvēki, kas interesētos par antikvārajām mēbelēm, klāt nenāk. Skumjākais, ka parādās tendence - pircēji no Krievijas ir dīleri, kas, izmantojot situāciju, labprāt iepērkas par zemajām cenām un izved šīs vērtības, jo Krievijā tām ir pilnīgi cita cena. Domājams, ka nākotnē interese vēl radīsies, jo šobrīd modernajā interjerā antikvārās mēbeles integrē kā interesantus akcentus.”

www.artembassy.lv

Ivars Silārs - 06.03.2014 10:58
Kā Padega "Pašportrets ar Cecīliju", kas, kā norādīts, tapis 1934. gadā, varēja izraisīt skandālu Mākslas akadēmijā 1933. gadā?!?
5, 4, 1 3, 1, 2 - 06.03.2014 01:24
Par tādām konsultācijām vispār ņem apmēram 20% no darijuma.

Kristīne, tas, kas šajās izsolēs tiek pārdots ir vienkārši veci priekšmeti.
Tie tiek novērtēti apmēram ar 200-300% kļūdu, tātad pārcenoti.
Tā tas notiek, jo pirmkārt, potenciālajam Latvijas sīk-bagātniekam nav nekādas sajēgas par attiecīgā perioda vērtībām, ja tiešām nopietni runā par ieguldīšanu un, otrkārt, tapēc, ka Latvijas jaunbagātniekam viss, kas ir vecs ir vērtīgs per se - aņķik! . Treškārt, tie, kas uztur māksligās cenas drīz pazudīs no zemes ( kā jau mēs visi) un tad šis Jūsu ieguldijums būs ar baigi bēdīgām mīnus procentēm.

Pērciet labāk zemi, stādiet priedes, būs dzintariņi kādreiz kādam par prieku.
Kristīne Krūzmane - 05.03.2014 23:48
Vienmēr, lasot šos izsoļu aprakstus, gribētos ņemt dalību. Jau agrāk biju šeit jautājusi, vai Arterritoy būs kāds izsoļu gids amatieriem, bet šobrīd jau parādās jautājums, kā pareizāk ieguldīt naudu mākslā? Ja nevaru piedalīties dārgāko mākslas darbu izsolē, kur manai ģimenei visizdevīgāk ieguldīt naudu vidējo cenu kategorijā? Saprotams, ka 30.gadu darbi šobrīd populāri, bet ko saka zinātāji? Lūdzu, pastāstiet par tendencēm vairāk.