IZSOLES  

Kas aktuāls pasaules mākslas tirgū? Jaunumu Top 10 2

Tabita Sīmane
20/02/2014 

1. BANKSIJS LONDONAS LUKSUS VIESNĪCĀ

Londonas viesnīca ME London, kas pazīstama ar dažādām kultūras un mākslas aktivitātēm, paziņojusi, ka aprīlī savās telpās rīkos izstādi Stealing Banksy? (“Nozagt Banksiju?”). Tā būs slavenā ielu mākslinieka Banksija visdārgākā darbu kolekcija, kas jelkad eksponēta zem viena jumta – viesnīcas deviņus stāvus augstajā ātrijā. Mākslas darbi ar kopējo vērtību 5 miljoni mārciņu tika rūpīgi izvēlēti no visas pasaules un restaurēti. Ekspozīcija noslēgsies ar darbu izsoli 27. aprīlī, kuras ienākumi tiks ziedoti labdarībai. Ieejas biļetes cena uz izstādi – 17,50 mārciņas.


Bertrand Bellon

2. 100 EIRO PAR MĀKSLAS DARBU

2013. gada Ziemassvētku brīvdienās savdabīgu veidu, kā pārdot mākslas darbus, bija atradusi Parīzes galerija Espace improbable. Galerija garantēja, ka izrakstīs čeku par 100 eiro katram, kurš nopirks kādu tur izstādīto mākslinieka Bertrāna Bellona darbu. Tas ir pirmais gadījums, kad mākslas galerija būtībā samaksā kolekcionāram par mākslas darba iegādāšanos, nevis otrādi. Bellona gleznas cenu amplitūdā no 500 līdz 3000 eiro ātri vien pazuda no galerijas sienām. Kā bonusu pircējs par velti saņēma arī tikko iznākušu monogrāfiju par Bellonu ar mākslinieka autogrāfu. Kā atzīst galerijas vadītājs Denī Daržāns: “Piedāvāt atlaides uz mākslas darbiem ir banāli un pat aizvainojoši, mēs neesam šeit, lai pārdotu jogurtus, mākslu nekad nedrīkstētu nocenot. Tā vietā mēs brīvdienu laikā kolekcionāriem piedāvājām dāvanu – no galerijas pircējs izgāja ar grāmatu, oriģinālu mākslas darbu un bankas čeku.”

3. 2013. GADS UZSTĀDA REKORDUS MĀKSLAS TIRGŪ

Apkopojot datus par 2013. gadu, kompānija Artprice paziņojusi, ka globālais mākslas tirgus pagājušā gadā uzstādījis jaunu rekordu, sasniedzot 8,8 miljardus eiro. Lielākais pircējs bijusi Ķīna, aizņemot vienu trešdaļu no visa tirgus. Otrajā vietā arī ar gandrīz trešdaļu tirgus ir ASV, tālāk seko Lielbritānija, Francija, Vācija un Šveice. Artprice vadītājs Tjerī Ērmans: “Pusi no 2013. gada ieņēmumiem patiesībā sastāda neliels skaits populāru mākslinieku, ap 100, kuru darbi pārdoti par rekordaugstām summām.” Pagājušajā novembrī tika uzstādīts arī jauns pasaules rekords par visdārgāko izsolē pārdoto mākslas darbu, kad Frānsisa Bēkona triptihs “Lisjēna Freida trīs studijas” (Three Studies of Lucian Freud, 1969) sasniedza 142,4 miljonus dolāru Christie’s izsolē Ņujorkā. Ņujorka ir izsoļu epicentrs, saka Artprice, tur pagājušajā gadā notikušas 39 no 50 lielākajām izsolēm. Savukārt cīņā starp diviem lielākajiem izsoļu namiem, Christie’s un Sotheby’s, 2013. gadā uzvarējis Christie’s – 3,55 pret 3,10 miljardiem dolāru. Ērmans prognozē, ka 2014. gads varētu uzrādīt jaunus rekordus, jo mākslas tirgus arvien vairāk nostiprinās kā vienīgā “drošā osta ieguldījumiem”.


Visdārgāk tika nosolītas marmora leopardu figūriņas – par 385 000 eiro

4. MODES MĀKSLINIECES ELZAS SKJAPARELLI KOLEKCIJAS IZSOLE

23. janvārī Parīzes Christie’s izsolīja slavenās modes mākslinieces Elzas Skjaparelli (1890–1973) privātkolekciju – mākslas darbus, interjera priekšmetus, apģērbus un aksesuārus gan no pašas Skjaparelli, gan citu dizaineru kolekcijām. Izsoles kopējie ieņēmumi: 1,686 miljoni eiro, visdārgāk tika nosolītas marmora leopardu figūriņas – par 385 000 eiro. Izolē tika piedāvāti arī brīnišķīgi Mena Reja un Horsta P. Horsta Elzas Skjaparelli fotoportreti, trīs Luija XVI laika gobelēni pēc Fransuā Bušē metiem un Džakometi dizainēta bronzas lampa.  Savukārt modes sadaļā visaugstāko solījumu sasniedza violeta zīda blūze no kolekcijas Astrologie – par 31 000 eiro.


Izsolē “Renesanse” visdārgāk – par 13,605 miljoniem dolāru – tika nosolīta “Rotšildu stundu grāmata” 

5. ŅUJORKAS VECMEISTARU NEDĒĻA

Ņujorkas Christie’s no 28. līdz 30. janvārim rīkoja tradicionālo Vecmeistaru nedēļu, kuras ietvaros notika piecas izsoles ar kopējiem ieņēmumiem 68 miljonu dolāru apmērā. Pirmā izsole bija “Fransisko Goija: grafikas šedevri no privātkolekcijas” ar kopējiem ieņēmumiem 3,824 miljoni dolāru. Augstāko solījumu sasniedza pilns 80 Los caprichos gravīru komplekts – 1,445 miljoni dolāru. Izsolē tika piedāvāti 35 grafikas darbi. Bez “Kapričo” tika izsolīta vēl viena slavena Goijas grafiku sērija Los desastres de la guerra, 33 gravīru sērija La Tauromaquia par vēršu cīņu tēmu un 18 gravīru sērija Los proverbios, kas attēlo izolētas figūras uz tumšas, baisas ainavas fona.

Nākamās izsoles “Renesanse” kopējie ieņēmumi bija 44,944 miljoni dolāru. Visdārgāk – par 13,605 miljoniem dolāru – tika nosolīta “Rotšildu stundu grāmata” – 16. gadsimta sākuma iluminēts manuskripts, izcils flāmu renesanses mākslas piemērs, kura bagātīgās ilustrācijas darinājuši vispazīstamākie sava laika Nīderlandes galma mākslinieki. 19. gadsimtā manuskripts nonāca Rotšildu ģimenes kolekcijā. Šajā izsolē vairākiem māksliniekiem tika uzstādīti arī jauni rekordi: Jakopo Basāno “Ganu pielūgšana” tika nosolīta par 8,9 miljoniem un Jana Provosta “Pasludināšana” – par 3,6 miljoniem dolāru.

Trešajā izsolē “Vecmeistaru glezniecība I” rekordu uzstādīja Džandomeniko Tjepolo glezna “Dejojošie suņi” (I cani sapienti) – 3,637 miljoni dolāru ir lielākā summa, kas samaksāta izsolē par šī mākslinieka darbu. Izsolē kopumā tika piedāvāti 62 mākslas darbi – 15. līdz 18. gadsimta itāļu, franču, flāmu un britu skola. Par interesantāko darbu šajā piedāvājumā tiek uzskatīts Artemīzijas Džentileski “Pašportrets ar lautu”, ko ap 1616. gadu māksliniecei pasūtījis lielhercogs Kozimo Mediči II.

Izsolē “Vecmeistaru glezniecība II” tika izsolīti mazāk zināmu autoru darbi par kopējo summu 2,334 miljoni dolāri, savukārt pēdējā izsole bija veltīta vecmeistaru zīmējumiem un akvareļiem.


Christie’s impresionistu un modernistu izsolēs visdārgāk tika pārdota Huana Grisa glezna “Klusā daba ar rūtaino galdautu” (1915) – par 34,802 miljoniem mārciņu, uzstādot jaunu izsoļu rekordu māksliniekam

6. IMPRESIONISTI UN MODERNISTI LONDONAS CHRISTIE’S

No 4. līdz 7. februārim Londona Christie’s izsoļu nams rīkoja četru izsoļu sēriju, kurā tika piedāvāti impresionistu un modernistu mākslas darbi – gleznas, skulptūras, keramika, grafika. Pirmajā vakarā norisinājās divas izsoles – “Sirreālā māksla” un “Impresionistu un modernistu vakara izsole”, kuru kopējie ieņēmumi bija 176,986 miljoni mārciņu. Augstākais solījums bija par Huana Grisa gleznu “Klusā daba ar rūtaino galdautu” (Nature morte à la nappe à carreaux, 1915) – 34,802 miljoni mārciņu, uzstādot jaunu izsoļu rekordu māksliniekam. Vairāk nekā 35 darbi tika nosolīti pāri miljonam mārciņu, bez Grisa rekordi tika uzstādīti arī Karras (Solitudine, 1917–26, par 3,106 miljoniem), Le Korbizjē (Annibal Simla, 1951, par 1,022 miljoniem) un Dorotejas Tanningas (A Mrs. Radcliffe Called Today, 1944, par 314 500 mārciņām) darbiem. Par deviņiem miljoniem mārciņu tika nosolīts Džakometi bronzas darbs ar trīs cilvēkiem, bet par 16,9 – Pikaso gleznots Žaklīnas Rokē portrets. Izsolē bija paredzēts piedāvāt arī 85 Huana Miro darbus no Portugāles, taču plāns tika atsaukts saistībā ar juridiskām neskaidrībām – gleznas, kas Portugāles valsts īpašumā nonāca pēc bankas BPN nacionalizēšanas 2008. gadā, tika izlemts pārdot izsolē, lai stiprinātu valsts budžetu, taču šāds lēmums no mākslas mīlētāju puses izsauca lielus protestus.

5. februāra izsole bija veltīta impresionistu un modernistu darbiem uz papīra. Kopējie izsoles ieņēmumi bija 5,392 miljoni mārciņu; augstākais solījums – 662 500 mārciņas par Marka Šagāla darbu “Eņģelis ziedos” (L’ange dans les fleurs, ap 1925). Vēl piedāvājumā bija ļoti kvalitatīvi Siņaka, Difī, Morizo, Pisaro, Degā, de Vlaminka, Lībermana, Noldes, Kirhnera, Šīles, Matisa, van Dongena, Ležē, Morandi, Klē, Džakometi, Ernsta, Dalī u.c. darbi. Kā atzīst izsoles vadītāja Kornēlija Svedmane, tad “šobrīd tiešām ir liela interese par darbiem uz papīra”. Izsolē lielu uzmanību izpelnījās Kandinska akvarelis “Laimīgajā ostā” (Im glücklichen Hafen, 1923), kas bija mākslinieka kāzu dāvana Valteram Gropiusam, un Pikaso zīmējumi no Odrijas Hepbernas bijušās kolekcijas.

Nākamajā impresionistu un modernistu izsolē, kuras kopējie ieņēmumi sasniedza 11,999 miljonus mārciņu, visdārgāk tika nosolīta Kurta Švitersa skulptūra “Vācu gara zobens” (Das Schwert des deutschen Geistes, 1935) un Pablo Pikaso keramikas darbs “Lielā vāze ar lidojošām sievietēm” (Grand vase aux femmes voiles, 1950) – abi darbi tika pārdoti par 662 500 mārciņām. Izsoles vadītājs Džeisons Kerijs atzīst, ka “rezultāti parāda tirgus pieprasījuma daudzveidību, būtiski, ka pieci darbi sasniedza 500 000 mārciņu robežu: reta Švitersa skulptūra, divi Pikaso keramikas darbi un divas izcilas Renuāra gleznas – “Anemones zaļajā vāzē” (Anémones dans un vase vert) un “Kānas ainava” (Paysage de Cagnes, 1915).

Pēdējā šīs sērijas izsole “Impresionisti, modernisti un Pikaso keramika” notika 7. februārī ar kopējiem ieņēmumiem 2,610 miljoni mārciņu. Augstākais solījums bija par Huana Miro tekstilu “Negantā” (L’enragé, ap 1969) – 84 100 mārciņas. Izsoli noslēdza 83 Pikaso keramikas darbi, kas tika pārdoti simtprocentīgi.


Kamila Pisaro “Monmartras bulvāris pavasara rītā” (1897) Sotheby's tika nosolīts par rekordsummu – 19,9 miljoniem mārciņu – pieckārt pārsniedzot šī meistara iepriekšējo izsoļu rekordu. Tas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem impresionistu darbiem, kas piedāvāts izsolēs pēdējās desmitgades laikā. 

7. IMPRESIONISTI UN MODERNISTI LONDONAS SOTHEBY’S

Paralēli Christie’s arī Londonas Sotheby’s izsoļu nams rīkoja impresionistu un modernistu izsoļu sēriju 5. un 6. februārī. Pirmajā izsolē, kuras kopējie ieņēmumi sasniedza 163,461 miljonus mārciņu, tika piedāvāti 90 mākslas darbi. Kamila Pisaro “Monmartras bulvāris pavasara rītā” (Boulevard Montmartre, matinée de printemps, 1897) tika nosolīts par rekordsummu – 19,9 miljoniem mārciņu – pieckārt pārsniedzot šī meistara iepriekšējo izsoļu rekordu. Tas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem impresionistu darbiem, kas piedāvāts izsolēs pēdējās desmitgades laikā. Savulaik tas piederējis ebreju rūpniekam Maksam Zilberbergam Vroclavā, kurš gāja bojā koncentrācijas nometnē. Kara laikā nacisti piespieda viņam visu kolekciju izpārdot. Glezna tika atgriezta ģimenei 2000. gadā. Šajā izsolē jaunu Londonas rekordu uzstādīja van Gogs – viņa glezna “Vīrs ir jūrā” (L’homme est en mer, 1889) tika nosolīta par 16,9 miljoniem mārciņu. Rekordsummas uzrādīja arī Pikaso grafikas darbi un Džakometi zīmējums.
6. februāra izsoles kopējie ieņēmumi bija 52,535 miljoni mārciņu. Visaugstākais solījums bija par Žoržā Serā izcilo zīmējumu “Ubagojošais induss” (Mendiant Hindou, ap 1878) – 2,434 miljoni mārciņu. Vēl miljona mārciņu atzīmi pārvarēja Gogēna eļļas glezna “Taiti sievietes” (Tahitiennes) – 1,370 miljoni un de Kiriko zīmējums “Mets Itālijas laukumam” (Studio per piazza d’Italia, 1913) – 1,314 miljoni.


Nozīmīgākais Christie's mūsdienu mākslas izsoles darbs bija Frānsisa Bēkona “Runājošā Džordža Daijera portrets” (1966), kas tapis mākslinieka karjeras virsotnē un bijis izstādīts viņa leģendārajā pirmajā lielajā muzeja retrospektīvā Parīzes Grand Palais 1971. gadā, kas tika atvērta tikai divas dienas pēc tam, kad Daijers, Bēkona mīļākais un iedvesmas avots, tika atrasts miris savā viesnīcas numurā. Šis darbs arī sasniedza augstāko solījumu  – 42,194 miljonus mārciņu. 

8. CHRISTIE’S PĒCKARA UN LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS NEDĒĻA LONDONĀ

Ar trīs izsoļu sēriju 11., 13. un 14. februārī Londonas Christie’s uzsāka 2014. gada pēckara un laikmetīgās mākslas izsoļu sezonu. Pirmā izsole “Acis plati atvērtas: itāļu skatījums” bija veltīta itāļu pēckara mākslai. Izsolē, kuras kopējie ieņēmumi bija 38,427 miljoni mārciņu, tika uzstādīti 13 izsoļu rekordi, viens no tiem arī māksliniekam Alberto Burri, kura darbs Combustine Plastica (ap 1960. gadu) bija augstākais izsoles solījums– 4,674 miljoni mārciņu. Burri savā mākslā pētīja dažādus materiālus un to transformācijas ķīmisku reakciju un degšanas procesos; viņš ir mākslinieks, kurš dziļi ietekmējis itāļu mākslas kustību Arte Povera. Izsolē tika piedāvāti daudzi šīs kustības dalībnieki. Christie’s pārstāvis uzskata, ka “izsole bija kustības Arte Povera atskaites punkts, pēdējos piecos gados šī kustība piedzīvo arvien lielāku starptautisku pieprasījumu. [..] Piedāvājot globāli šo kolekciju, bija patiešām patīkami redzēt, ka daudzi mākslinieki sasniedza savu īsto tirgus potenciālu, īpaši tie, kuri nav regulāri redzami starptautiskajās izsolēs, kā Džulio Paolīni, Fausto Meloti un Frančesko Lo Savio – viņu darbu cenas četras reizes pārsniedza plānoto.”

Ļoti lielu interesi izraisīja 13. februāra vakara izsole, kuras piedāvājumā bija izcili mūsdienu mākslinieku darbi. Kopējie izsoles ieņēmumi sasniedza 124,192 miljonus mārciņu. Nozīmīgākais izsoles darbs bija Frānsisa Bēkona “Runājošā Džordža Daijera portrets” (Portrait of George Dyer Talking, 1966), kas tapis mākslinieka karjeras virsotnē un bijis izstādīts viņa leģendārajā pirmajā lielajā muzeja retrospektīvā Parīzes Grand Palais 1971. gadā, kas tika atvērta tikai divas dienas pēc tam, kad Daijers, Bēkona mīļākais un iedvesmas avots, tika atrasts miris savā viesnīcas numurā. Šis darbs arī sasniedza augstāko solījumu  – 42,194 miljonus mārciņu. Tas ir ne tikai izsoles rekords šī mākslinieka vienam atsevišķam audeklam, bet arī visdārgākais pēckara un laikmetīgās mākslas darbs, kas pārdots Eiropas izsolē. Otrā vietā Džefa Kūnsa skulptūra “Saplīsusī ola (madženta)” (Cracked Egg (Magenta), 1994–2006) – 14,028 miljonus mārciņu – no viņa pazīstamās Celebration sērijas. Vēl viena izsoles “zvaigzne” bija Gerharda Rihtera monumentālais audekls “Abstraktā bilde” (Abstraktes Bild, 1989), viens no mākslinieka abstraktā perioda (1988–1992) izcilākajiem piemēriem. Piedāvājumā bija arī Damjena Hērsta jaunais darbs “Mikijs” (Mickey), par kuru iegūtā summa – 902 500 mārciņas – tika atdota labdarības organizācijai Kids Company.

14. februāra pēckara un laikmetīgās mākslas dienas izsolē kopējie ieņēmumi bija 13,409 miljoni mārciņu. Augstākais solījums bija par Gerharda Rihtera darbu “Krāsu režģis I” (Cage Grid I (Complete Set)) – 566 500 mārciņas. 


Sotheby’s rīkotajā laikmetīgās mākslas izsolē visaugstāko cenu ieguva Gerharda Rihtera glezna “Siena” (1994). Glezna pašam māksliniekam bijusi tik tuva, ka vairāk nekā 15 gadus viņš to turēja savā privātajā kolekcijā un izstādīja tikai ļoti nozīmīgās izstādēs, tāpēc tagad izsolē tā bija nonākusi pirmo reizi. 

9. SOTHEBY’S LAIKMETĪGĀ MĀKSLA LONDONĀ

12. un 13. februārī arī izsoļu nams Sotheby’s rīkoja laikmetīgās mākslas izsoles. Abu izsoļu kopējie ieņēmumi sasniedza 104,5 miljonus mārciņu. Visaugstāko cenu izsolē ieguva Gerharda Rihtera glezna “Siena” (Wand, 1994) – 17,4 miljonus mārciņu. Tā ir trešā augstākā cena šim māksliniekam un otrā augstākā par viņa abstrakto darbu. Glezna pašam māksliniekam bijusi tik tuva, ka vairāk nekā 15 gadus viņš to turēja savā privātajā kolekcijā un izstādīja tikai ļoti nozīmīgās izstādēs, tāpēc tagad izsolē tā bija nonākusi pirmo reizi. Divas trešdaļas no šajā izsolē piedāvātajiem darbiem tika izsolītas pirmoreiz, tostarp Saja Tvomblija “Bez nosaukuma (Roma)” (Untitled (Rome), 1964), kas arī uzstādīja izsoles rekordu šim māksliniekam – 12,2 miljoni mārciņu; Alberto Burri Rosso Plastica (1963), Lisjēna Freida “Galva uz zaļās sofas” (Head on a Green Sofa, ap 1960), ko pats mākslinieks uzskatīja par vienu no saviem labākajiem darbiem un kas tika nosolīts par 2,9 miljoniem mārciņu; Frenka Auerbaha šedevrs “Rīts – Morningtonpleisa” (Morning – Mornington Place, ap 1971), nosolīts par 1,8 miljoniem. 


19. gadsimta mākslinieka Ričarda Dada (1817–1886) akvarelis tika iegādāts eBay

10. RIČARDS DADS ATMIŅU KLADĒ

Kāds britu kolekcionārs eBay vietnē nejauši pamanījis britu 19. gadsimta mākslinieka Ričarda Dada (1817–1886) kādu iepriekš nezināmu akvareli. Par 200 mārciņām tika pārdota 31 lappusi bieza Viktorijas laika atmiņu klade, kas piederējusi Elizabetei Rikardsai. Starp atklātnēm, fotogrāfijām, amatieriskiem zīmējumiem, nospiestiem sausajiem ziediem un tamlīdzīgām sievišķīgām piemiņas lietām, kas bija apskatāmas eBay piedāvātajās fotogrāfijās, kolekcionārs ievēroja akvareli, kurā attēlota lēdija ar menestrelu un kas datēts ar 1874. gadu. “Lai gan attēls nebija īpaši kvalitatīvs, es uzreiz sapratu, ka tas ir Dads”, saka kolekcionārs. Ričards Dads pazīstams ar ārkārtīgi detalizētajiem feju un žanra ainu attēlojumiem. Šis akvarelis gleznots laikā, kad mākslinieks bija ieslodzīts Broudmūras psihiatriskajā slimnīcā par sava tēva nogalināšanu paranoidālas šizofrēnijas lēkmē. Lai gan albumā netika atrasti citi Dada darbi, vienā no lapām Rikardsas jaunkundze pati bija iezīmējusi Dadu stāvam pie molberta.

Pētot Rikardsu dzimtas vēsturi, kolekcionārs atklājis, ka “Elizabete Rikardsa vai viņas māsa ir apmeklējusi Dadu Broudmūrā. Lai gan nav īsti skaidrs, kāda starp viņiem varētu būt bijusi saistība”. Anonīmais kolekcionārs nekad nav tērējis vairāk par 1000 mārciņām, iegādājoties darbus savai kolekcijai, tāpēc tik vērtīga darba iegūšana par tik niecīgu summu viņam ir īsts brīnums. “Gadu desmitiem esmu apbrīnojis Dada darbus, taču nebūtu varējis pat iedomāties, ka man pašam reiz viens no tiem piederēs.”

Roberta Līgava - 21.02.2014 10:37
Jā, ļoti labs pārskats. Lūdzu, regulāri :)
Rūta R - 20.02.2014 21:05
Labs, kompakts info.