Foto

Galerijas “Jēkabs” 23. izsoles kopējā pārdoto darbu summa ir nepilni 40 tūkstoši latu

Rita Kaže-Zumberga
04/02/2014

“Viss gleznas potenciāls netika izsmelts, varēja gaidīt kaut ko vairāk; Latvijā izsoles notiek jau gadus septiņus, astoņus, taču šis ir vienīgais Sutas darbs, kas līdz šim parādījies apritē,” par visdārgāk pārdoto gleznu atklāj galerijas “Jēkabs” izsoles vadītājs Jānis Piesis. 1. februāra izsolē Romāna Sutas eļļas darbs “Pašportrets ar A. Beļcovu” no 7500 eiro sākumcenas tika pārdots par 14 000 eiro. Tušas zīmējumu virtuozs un porcelāna apgleznotājs bija pieķēries sev netipiskai tehnikai un radījis savu un sievas dubultportretu, kas tādējādi ierindojams lielu retumu kategorijā.


Romāns Suta. Pašportrets ar A. Beļcovu. Ap 1930. gadu. Pārdots par 14 000 eiro (no 7500 eiro sākumcenas)

“Suta bija Rīgas mākslinieku grupas pārstāvis [tālaika jaunie latviešu mākslinieki, atrodoties spēcīgā franču modernās mākslas virzienu ietekmē, vienojušies 1919. gadā izveidotajā “Ekspresionistu grupā”, kas vēlāk pārtapa par Rīgas mākslinieku grupu – red.], slavens autors, tāpēc cena ir adekvāta. Kolekcionāriem, kas grib iegūt šādu darbu īpašumā, tas nav naudas jautājums, bet gan gaidīšanas un veiksmes jautājums, jo šādi darbi vienkārši nav pieejami. Būtu žēl, ja glezna aizietu par sākuma cenu, taču tā nenotika, jo pacīnījās trīs nopietni pretendenti – viens pat no ārzemēm, kas priecē, jo Latvijas māksla atrod savus cienītājus arī citur. Bet neliegšos, labi, ka darbs tomēr paliek Latvijā,” atzīst Piesis, uzsākot izsoles vērā ņemamo darbu pārdošanas cenu analīzi.

Galerija “Jēkabs”, turpinot iesāktās tradīcijas, jau 23. reizi izsolīja vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku  darbus. Tomēr 1. februāra pusdienlaiks nevarētu tikt dēvēts par īpaši ražīgu – gleznu un grafiku piedāvājumam summējoties 144 lotēs, tikai 44 darbi atrada savus jaunos īpašniekus (30,5% no izsoles), un tikai 6 pārdotie darbi pārsnieguši 1000 eiro cenu.

Starp dažādu gadu gājuma 90 mākslinieku darbiem šajā izsolē stabili pieprasītas bija Herberta Siliņa (1926–2001) gleznas, kurām nav grūti izcelties uz latviešu mierīgā tonālās glezniecības fona. Pie jauniem īpašniekiem tika četras – “Sabile” ar 1500 eiro sākumcenu tika nosolīta par 2000, “Dundaga” no 700 eiro uzkāpa līdz 900, “Etīde” tika pārdota par 740, savukārt “Ziedi” par 690 eiro.


Herberts Siliņš. Sabile. 1966. Pārdots par 2000 eiro

“Siliņš izsolēs ir samērā populārs, jo viņa darbi labi komponējas modernā interjerā, viņš ir ekspresīvs, spilgts, cilvēki pamana. Tagad ir tāds laikmets, ka visi steidzas un skrien, bet Siliņu nav iespējams nepamanīt pat lielā steigā. Viņš ir tāds vitāls, krāsains, pa gabalu var atpazīt viņa rokrakstu. Cilvēkiem kaut kā patīk, iecienījuši viņa darbus,” Jānis Piesis atklāj gleznotāja daiļrades plusus. 

Arī izcilā ainavista, kolorista un noskaņu meistara Konrāda Ubāna darbs “Pērse” (1926) neuzstādīja rekordus, no 1100 eiro sākumcenas pakāpjoties tikai mazliet – uz 1200 eiro. “Es domāju, ka “Pērsei” cena nebija pārlieku augsta, pat samērā pieticīga – tas tomēr ir 1920. gadu gleznojums… Salīdzinot ar dažām saulainajām Pērsēm, varbūt šis darbs ir nedaudz patumšs, iespējams, satumsis laika gaitā, nav izslēgts, ka gleznojot bijis gaišāks. Tās dekādes darbi vienmēr tiek vērtēti augstu, tālaika jaunie mākslinieki, kurus šobrīd dēvējam par klasiķiem, bija enerģijas pilni, veidojās un attīstījās, mainījās un parāva citus līdzi. Interesants un izteiksmīgs periods,” par slaveno Mākslas akadēmijas profesoru un viņa laikabiedriem stāsta Jānis Piesis. Pērses tēma Ubānam bijusi ļoti tuva – savulaik iepretim Kokneses pilsdrupām ieguvis vasaras māju un iemīlējies stāvajā Pērses upes krastā un blakusesošās Daugavas ainavās; neizsīkstošais iedvesmas avots atkārtojas daudzos darbos, tāpēc pieejamas arī lielāka formāta gleznas.


Kārlis Miesnieks. Dzejnieka Ausekļa portrets. 1932. Pārdots par 1300 eiro

Kārļa Miesnieka “Dzejnieka Ausekļa portrets” (1932) izsoles gaitā izcēlās ar gleznotājam tik raksturīgo aso raksturu attēlojumu, vitālo dziļumu un tipiski plastisko portretējamā pozu; darbs tika nosolīts no 1000 uz 1300 eiro, kas neesot augsta cena, atzīst Piesis: “Bet no otras puses – tā ir kolekciju glezna. Pat tad, ja tas ir zināms dzejnieks, konkrētais mākslas objekts nav ikdienas dzīvē pielietojams. Diez vai ir kāds, kas gribētu to karināt guļamistabā, tā nav interjera glezna. Man liels prieks, ka šis portrets, kas gleznots pēc Ausekļa fotogrāfijas, atrada savu saimnieku, ka ir cilvēki, kas novērtē un zina literatūras vēsturi. Vēsturisks darbs.”


Kārlis Cīrulis. Skats uz Rīgu. 1966. Pārdots par 610 eiro (no 190 eiro sākumcenas)

Izsolei nepiedzīvojot īpašus satraukumus, par lielāko cenu kāpumu var atzīmēt grafiķa Kārļa Cīruļa temperas darbu “Skats uz Rīgu” (1966) – no sākumcenas 190 eiro tas nosolīts par 610 eiro. Lai gan par stiprākajām pusēm uzskatījis stājgrafiku, plakātu un lietišķo grafiku, autors darbojies arī linogriezumā un dažādās jauktās tehnikās, bet, aizraudamies ar Rīgas un Vecrīgas ainavām, mēdza spēlēties ar citiem izpausmes veidiem.

Bez kaismīgām diskusijām un nepalielinoties sākumcenai, nosolīti tika liriskā dabasskatu autora Kārļa Melbārža “Pavasara pali” (1850 eiro), Staņislava Birnbauma eļļas darbs “Mežs” (1400 eiro) un Edvarda Grūbes “Sēnes” – glezna latviešiem tik tuvajā, siltajā zemes tonī (1000 eiro). Visiem labi zināmā marīnista Aleksandra Zviedra “Tumšie ūdeņi” mazliet iekustināja jūras skatu cienītājus – par 1450 eiro kāds baudīs gleznotāja jahtu ceļojumos iegūtos iespaidus (sākumcena 1250 eiro).


Kārlis Melbārzdis. Pavasara pali. Ap 1930. gadu. Pārdots par 1850 eiro

Lai gan galerija “Jēkabs” ir viena no lielākajām galerijām, kas specializējas gleznu izsoļu rīkošanā, šoreiz pārdoto mākslas darbu kopējā summa ir nepilni 40 000 latu. Vērā gan jāņem, ka nosaukto darbu summas norādītas bez rīkotāju komisijas maksas, ierasti tie ir 20 procenti.

Izsoles noslēgumā pircēji, baudot brīvo atmosfēru, savā starpā jokoja, ka katram mākslas cienītājam mājās jābūt pa humoristiskai ilustrācijai, un mazliet pacīkstējās par Edgara Ozoliņa darbu žurnālam “Draugs”. Sieviete, sārtvaidze ar pannu, no 25 eiro sākumcenas tika nosolīta par 40 eiro, tā iepriecinot kādu karikatūru novērtētāju ar Ozoliņam tik raksturīgo laikmetīgo modes, attiecību un izturēšanās atspoguļojumu.

Cerībā piesaistīt jaunus mākslas pircējus izsoļu sfērai un skaidrojot, ka māksla nav tikai dārga, Jānis Piesis norāda, ka galerijas pārstāvji vēlas atrast jaunus saimniekus katram mākslas eksponātam: “Gadās, ka ir tādi darbi, kuru cena un kvalitāte ir absolūtā saskaņā, taču par pārsteigumu – neaiziet! Zinot rāmja un darba sakopšanas izmaksas, par vienu otru mākslas objektu var teikt, ka trešdaļa no summas jau ir par šiem kvalitātes rādītājiem. Tas gan attiecināms uz nedārgiem darbiem, kā, piemēram, Maldas Muižules grafikām – tādā glaunā koka rāmītī bez 100 eiro neiztikt. Ir pat tādi darbi, kuri patstāvīgā atjaunošanas procesā reizēm pārsniedz novērtējuma cenu izsolē.”

www.paintings.lv