IZSOLES  
(Fragments) Niklāvs Strunke “Ravella skala”

Izsoļu sezonas noslēgums 0

Elīna Zuzāne
30/05/2013

Tuvojoties laiskajai vasaras sezonai, kad izstāžu un izsoļu sezona iekuģo rāmākos ūdeņos, laiks pēdējo reizi sapurināt mākslas tirgus dalībniekus pirms lielās “snaudas”. Ik gadu tieši maijā Latvijā tiek rīkotas vērienīgākās mākslas darbu izsoles, kas kolekcionāriem un mākslas interesentiem piedāvā tik plašu darbu klāstu, ka to sātīgā buķete paliek spilgtā atmiņā līdz pat rudenim.

22. maijā Rīgā notika tradicionālā mākslas priekšmetu izsole, kuru organizēja Latvijas lielākais izsoļu nams “Mākslas Vēstniecība”. Tieši “Mākslas Vēstniecības” organizētās izsoles nereti tiek dēvētas par vērienīgākajiem notikumiem Latvijas mākslas tirgū. Šoreiz piedāvājumā bija 361 lote, un vakara gaitā jaunus īpašniekus ieguva 92 mākslas darbi, bet kopējais apgrozījums sasniedza 56 900 latu (neskaitot 20 procentu komisijas maksu). 

Kā Arterritory.com stāsta izsoļu organizatori, vislielākais pieprasījums šoreiz bija pēc glezniecības un lietišķās mākslas priekšmetiem. Vietējie kolekcionāri īpaši interesējās par tā sauktās “Rīgas grupas” mākslinieku Niklāva Strunkes, Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas pagājušā gadsimta 20.-30. gados radītajiem darbiem. Piemēram, neliels Niklāva Strunkes darbs temperas tehnikā “Ravella skala” tika pārdots par 3600 latiem, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza tā sākotnējo cenu. Savukārt Romāna Sutas tušas zīmējums “Gloria Palas” tika pārdots par 1300 latiem (sākumcena bija 600 latu).


Borisa Bērziņa eļļas glezna “Pie baznīcas”

“Šajā sezonā mēs sarīkojām četras izsoles, un tās visas noritēja ar lieliem panākumiem. Priecē tas, ka mums izdevās sarūpēt patiešām cienīgu piedāvājumu, kas ieinteresēja ne tikai vietējos mākslas cienītājus, bet arī tirgus dalībniekus no ārzemēm. Šobrīd šķiet, mākslas tirgus ir pārvarējis krīzes punktu un veiksmīgi atveseļojas – par to uzskatāmi liecina gan kopējais izsoļu apgrozījums, gan arī cīņa par atsevišķām lotēm,” uzsver izsoļu nama vadītājs Aigars Grīnbergs.

Izsole apliecināja arī to, ka pircējus interesē māksla, kas tapusi 20. gadsimta otrajā pusē. Tā Borisa Bērziņa zīmējums “Līgo Saulkrastos” (2000. gads) tika pārdots par 4000 latiem, un interese par mākslinieka atstāto radošo mantojumu nemazinājās arī turpmākajās dienās, kad “zem āmura” tika liktas Klasiskās mākslas galerijas “Antonija” un galerijas “Birkenfelds” sarūpētās lotes.

23. maijā galerija “Antonija” rīkoja jau 27. mākslas darbu izsoli. Tās laikā īpaši lielu kolekcionāru ievērību izpelnījās Borisa Bērziņa eļļas glezna “Pie baznīcas”, kura cena no 7000 latiem uzkāpa līdz pat 13 000 latiem, kļūstot par vasaras izsoļu sezonas visdārgāk pārdoto loti. Izsoles laikā tika sasniegti arī citi visnotaļ apmierinoši rezultāti – Aleksandra fon Berkholca glezna “Vāze ar ziediem” tika nosolīta par 1000 Ls, Oto Pladera “Lauku sēta” tika pārdota par 1500 Ls, bet Laimdota Mūrnieka “Rīga” - par 900 Ls.


Oto Pladers “Lauku sēta”

Tomēr šoreiz no galerijas “Antonija” piedāvājumā esošajām 268 lotēm iegādātas vien 56, kopējam izsoles apgrozījumam tikai nedaudz pārsniedzot 24 500 latu robežu (neskaitot 20 procentu komisijas maksu).

Izsoles vadītājs un klasiskās mākslas galerijas “Antonija” īpašnieks Norberts Sarmulis atzīst, ka “jaunpienācēji izsolē bija vien tie, kuri šobrīd izlēmuši iegādāties Latvijas mākslinieku darbus savu telpu noformēšanai". Šis fakts arī izskaidrojot tik dažādo mākslas darbu pieprasījumu. Taču labā ziņa ir tā, ka “joprojām ir ļoti labvēlīgs laiks mākslas darbu iegādei, jo cenas ir ļoti zemas,” turpina Norberts Sarmulis. 

Galerijas “Birkenfelds” īpašnieks un vadītājs Toms Zvirbulis gan uzskata, ka šī brīža Latvijas izsoļu vidē interesentu netrūkst. “Solītājus var iedalīt trīs grupās – kolekcionāri, kuri meklē tikai to, kas kolekcijā pietrūkst; investori, kuri pērk ar domu pārdot tālāk; jaunie klienti, kas iegādājas to, kas pašiem patīk.” Šeit gan nepieciešams ņemt vērā niansi, ka jaunie klienti esot ļoti dažādi un savstarpēji atšķirīgi - gan tādi, kuru budžets ir ierobežots, gan tādi, kuriem nav finansiālo barjeru. “Ja piedāvātā darba sākuma cena ir pievilcīga – zema, tad par to cīnās visas trīs grupas,” stāsta Toms Zvirbulis. “Kā pirmie atkrīt jaunpienācēji ar mazu budžetu, tad investori. Līdz beigām “noturas” kolekcionāri un jaunpienācēji ar lielākiem līdzekļiem, bet cīņa starp šīm divām grupām ir neprognozējama.”

24. maijā galerijā “Birkenfelds” norisinājās mākslas darbu izsole, kuras piedāvājumā šoreiz bija 61 mākslas darbs. Vakara gaitā tika iegādātas 26 lotes, bet izsoles kopējais apgrozījums sasniedza 37 000 latus (bez 15 procentu komisijas). 


Jānis Pauļuks “Pašportrets. Brīvība ir mana reliģija”

Lielākais cenas kāpums šajā izsolē bija vērojams māksliniekiem, par kuru darbiem līdz šim nav bijusi tik liela interese. Edgara Iltnera glezna “Laivas” tika pārdota par 3000 latiem, Ritas Valneres “Rotonde” – par 2100 latiem, bet Maijas Tabakas “Atmiņas par pili” no sākuma cenas 500 latiem uzkāpa līdz pat 700 latiem. Tomēr līderis šajā izsolē esot bijis vismazākais darbs – Jāņa Pauļuka “Pašportrets. Brīvība ir mana reliģija”, kas no 2000 latu sākuma cenas pakāpās līdz pat 4000 latiem.

Aizvadītās izsoles laikā Toms Zvirbulis veicis arī interesantu novērojumu – ja līdz šim toni noteica vīrieši, tad tagad solīšanas procesā vairāk iesaistās arī sievietes. “Vairākos gadījumos kungiem nācās piekāpties. Tas nozīmē, ka notiek zināmas izmaiņas tradicionālajā pircēju hierarhijā, kurā izteikti dominē vīrieši - kā naudas pelnītāji un lēmumu pieņēmēji.” Īpaši interesanta cīņa izvērsusies tieši par Ritas Valneres darbu,  kura saturiskais motīvs būtiski atšķīries no tirgū līdz šim redzētajiem viņas mākslas darbiem. “Daļa potenciālo pircēju izrādīja lielu interesi par tā iegādi, citi apgalvoja, ka darbs ir pārvērtēts. Patiesība noskaidrojās izsoles gaitā – darba cena no 1400 latiem tika kāpināta par septiņiem soļiem līdz 2100 latiem. Līdzīgi bija ar Rūdolfa Piņņa gleznu. Un abos gadījumos pircēja bija sieviete,” Arterritory.com stāsta Toms Zvirbulis.

“Jauno klientu interese ir,” Arterritory.com apstiprina arī “Mākslas Vēstniecības” pārstāvis. “To, vai šie jaunie pircēji kļūs par kolekcionāriem, rādīs laiks. Taču es domāju, ka jaunie klienti meklē dažādību un nevēlās ierobežot sevi ar vienu tematiku vai kādu konkrētu autoru. Viņi ieklausās ieteikumos, taču lēmumu pieņem paši,” uzskata Toms Zvirbulis.